Latvija ir izvirzījusies pirmā vietā OECD pēc alkohola patēriņa uz cilvēku, bet pēc PVO datiem Latvijā ir gaužām zems aktīvi sportojošu cilvēku skaits. Ko tādēļ jāmaina nodokļu sistēmā?

 

Labklājība

Jau iepriekš rakstīju par Īrijas un Ungārijas nodokļu sistēmu paraugiem. OECD publicētajā pētījumā Ungārija (ar maziem darbaspēka nodokļiem un augstāko PVN komplektā ar iekasēšanas digitalizāciju) ir vadībā starp valstīm, kurās vairāk kā pusē no 12 kritērijiem labklājība ir pastāvīgi uzlabojusies (sk.grafiku). OECD ir arī definējis labklājības 12 kritērijus: vidējais dzīves ilgums, nodarbinātība, mājsaimniecības ienākumi, slepkavības, apmierinātība ar dzīvi, dzīvokļa pieejamība, vēlētāju aktivitāte, studentu izglītība, mājokļa turīgums, brīvais laiks, socializēšanās, pieeja dabai. Te iespējams apskatīties sīkāku šī pētījuma sadaļu par Latviju.

 

Svaigākie dati par to pieejami te un to apkopojums – attiecīgajā OECD grafikā. Latvija pacēlusies no medaļnieces statusa uz līderi. Diemžēl, ne hokejā. Blakus jāliek Pasaules Veselības organizācijas sarūpēto statistiku, ka Latvijā sporto vien 5% no pieaugušajiem, bet Dānijā – ap 70%. Turklāt, Latvija budžetā sportam atvēl ap 0,2% no IKP, kas ir 2x mazāk kā vidēji Eiropā un daudz mazāk kā Skandināvijā.

Nepieciešamais PVN atbrīvojums

Jau iepriekš Delfiem rakstīju, ka ar PVN sportam ir bardaks. PVN direktīva paredz daudz plašāku PVN izņēmumu, kā tas šobrīd ir likumā – ka no PVN jāatbrīvo biedrību sniegtos pakalpojumus, kas saistīti ar sportu vai fizisko audzināšanu, ieejas biļetes uz sporta pasākumiem un dalību bērnu nometnēs. FM nu jau gandrīz pirms gada strādāja pie šī jautājuma risināšanas un sagatavoja attiecīgu PVN likuma grozījumu projektu, kas tā arī nekur nav pavirzījies. Attiecīgā likumprojekta anotācijā pat citēts attiecīgs ES tiesas spriedums:

Lai varētu saņemt minēto atbrīvojumu, pakalpojumi ir jāsniedz bezpeļņas organizācijai, tiem ir jābūt cieši saistītiem ar sportu un būtiskiem, lai ar to varētu nodarboties, bet šo pakalpojumu faktiskajiem saņēmējiem ir jābūt personām, kas nodarbojas ar sportu.

Ko dara citās ES valstīs ar PVN sportam?

PVN likmes sporta pasākumiem (ieejas biļetēm):

20 no 27 ES valstīm ir samazinātā likme vai atbrīvojums no PVN

  • • AUT – 13
  • • BEL – 21/6/0
  • • BUL – 20
  • • CRO – 5
  • • CYP – 5
  • • CZE – 10
  • • DEN – 25/0
  • • EST – 20
  • • FIN – 10/0
  • • FRA – 5,5
  • • GER – 19/0
  • • GRE – 24/13
  • • HUN – 27
  • • IRL – 0
  • • ITA – 22/10
  • • LAT – 21
  • • LIT – 9
  • • LUX – 3/0
  • • MLT – 18
  • • NED – 9
  • • POL – 8
  • • POR – 23
  • • ROM – 5
  • • SVK – 20
  • • SLO – 9,5
  • • ESP – 21/10
  • • SWE – 6/0

PVN likmes sporta telpu lietošanai (piemēram, fitnesa zālēm):

Arī te 20 no 27 ES valstīm ir samazinātā likme vai atbrīvojums no PVN

  • AUT – 20
  • BEL – 21/6(treneriem)/0
  • BUL – 20/9
  • CRO – 25
  • CYP – 5
  • CZE – 10
  • DEN – 25/0
  • EST – 20/0(NVO)
  • FIN – 10
  • FRA – 20
  • GER – 19/0
  • GRE – 24
  •  HUN – 27
  • IRL – 9/0(NVO)
  • ITA – 22
  • LAT – 21
  • LIT – 9
  • LUX – 3
  • MLT – 7
  • NED – 9/0
  • POL – 8
  • POR – 23/0(NVO)
  • ROM – 5
  • SVK – 10/0
  • SLO – 9,5
  • ESP – 21/0(NVO)
  • SWE – 6/0

Kas vēl darāms sporta veicināšanai?

  1. Lai sportā ieplūstu vairāk biznesa naudas, nepieciešams vienkāršot ziedojumu sistēmu. Te ir apkopojums par šī brīža sistēmu, kur iespējams gandrīz līdz 30% no dividenžu UIN aizvietot ar ziedojumu. Lietuvā, turklāt, ziedojumu var atskaitīt priekš UIN vajadzībām divkāršā apmērā.
  2. Treneru ienākumi ir nereti pelēkā zona. Viņi varētu piemērot jau esošo saimnieciskās darbības ieņēmumu konta sistēmu, kur automātiski atskaita no konta nodokļus un nekādas deklarācijas nav jāsniedz un grāmatvedības uzskaiti nav jāved. Taču sistēmā neviens neiet, jo likme (25%-40%) ir pārāk liela. Jāsāk ar mazāku likmi – 5-10%, lai cilvēkus izvilktu no ēnām.
  3. IIN attaisnotie izdevumi Igaunijā ir 2x lielāki, kā pie mums – EUR 1200.
  4. Bērniem sporta konkurents – gadžets. Tādēļ varētu palielināt akcīzi alkoholam un, piemēram, sporta totalizatoriem. Lai mazinātu bērnu vēlmi sēdēt gadžetos, jāmazina vecāku vēlmi pirkt bērniem gadžetus un datorspēles. Savukārt, ja tomēr vecāki izvēlējušies tos pirkt, tad paprāvs speciāls atkarību biznesu nodoklis, kas pelna uz cilvēku vājībām, varētu par to iekrist valsts maciņā. Šādi papildus iegūtos līdzekļus būtu jāiegulda sporta infrastruktūras attīstīšanai, daudz plašāka veloceliņu tīkla izveidošanai.
  5. Sporta zāles birojos. Darba devējiem jau tagad iespējams radīt infrastruktūru birojos – daudzi darba devēji nav pamanījuši, ka UIN likums ļauj uzskatīt šādus izdevumus kā ar saimniecisko darbību saistītus (personāla ilgtspējas) izdevumus, ja tie nepārsniedz 5% no gada algu fonda.