Tax Justice Network tikko publiski lūgusi Lielbritānijas monarham palīdzību aicināt pārskatīt Lielbritānijas likumus, kuru dēļ tā un attiecīgie ofšori ļauj izvairīties no nodokļiem.

 

Vēstule īsumā

Tax Justice Network ieskatā valstis visā pasaulē ofšoru dēļ zaudē ap 40% savu ieņēmumu (ap EUR 180bn). Aktīvisti slavēja 2015.g. uzņemto kursu, Lielbritānijai ieviešot beneficiāru reģistru, kā arī piedaloties ziņošanas par katru valsti projektā (countr-by-country reporting). Taču kopš tā laika Lielbritānijas ofšori nav pavirzījušies uz priekšu ar uzņēmumu beneficiāru reģistra ieviešanu un paziņojuši, ka tos diez vai jebkad ieviesīs. Turklāt, Jersey ir pat šogad ieviesusi jaunu anonīmo uzņēmumu veidu.

Refleksijas

Lielbritānijas valsts kases pārstāvji The Guardian attiecīgajā rakstā uzsvēra, ka TJN minētās jurisdikcijas pašas nosaka savus likumus. Tas nav minēts The Guardian rakstā, bet vēstulē TJN arī liek cerības uz Lielbritānijas aktīvāku dalību ANO, jo nodokļu modes noteicējs ir OECD, bet to, savukārt, būtiski ietekmē ASV un Šveice, kā arī lielāko uzņēmumu lobijs. No malas izskatās, ka ASV ir ne mazāk pie vainas ar ofšoru sistēmu kultivēšanu, kā Lielbritānija.

Cerība nav mirusi, bet..

Ofšoru tēma nebeidz pazust no globālās nodokļu komentāru skatuves. Tomēr cerības uz globālām drīzām pārmaiņām šajā ziņā nav lielas, ja reiz pat Putlera un viņa piegulētāju ofšoros paslēptie labumi nav bijis pietiekošs kairinājums. Par to un attiecīgo dokumentu (tādas kā Panamas dokumentu) noplūdes saistību ar Latviju arī ik pa laikam pakomentēju. It sevišķi derētu papētīt t.s. corporate services konsultantu lomu banku sektorā.

Ko par ofšoriem raksta akadēmiķi?

Piemēram, paņemsim Austrālijas profesores M.Stewart 2022.g. izdoto grāmatu Tax and Government in the 21st Century. It kā jau vienkārši – valsts likumos jāparedz, ka cilvēkam (Latvijas nodokļu rezidentam) jādeklarē visā pasaulē gūtie ienākumi. Taču šis pienākums vairs neattiecas, ja šim cilvēkam ienākumi gūti netieši – ofšoru uzņēmumā vai trastā, kas ir cits nodokļu maksātājs citā jurisdikcijā. Tādēļ valstīm jāievieš deklarēšanas pienākumu arī par šādiem netieši kontrolētiem ofšoru aktīviem.

Kā ir Latvijā?

Arī Latvijā ir šāds (CFC) pienākums – deklarēt ofšoros kontrolēto uzņēmumu ienākumus, tik tas ofšoru saraksts mums ir gaužām niecīgs. Tā pati problēma ir ar 20% ieturējuma UIN maksājumiem uz ofšoriem – tā ir viegli apejama šaura formalitāte. To būtu jāpaplašina uz jebkuru jurisdikciju, kurā kontrolētais uzņēmums )CFC) maksā mazāk, kā, piemēram, 5% efektīvo ienākuma nodokļa likmi, lai šī pret-izvairīšanās norma vismaz uz papīra strādātu. Cits jautājums – vai ofšori jutīs risku, ka rezidences valsts par viņa kontrolētajiem aktīviem var uzzināt. To varēs izdarīt vien, kad uz vietas Latvijā kāds sāks identificēt dārgākos aktīvus un jautās cilvēkiem par to izcelsmi. Protams, Spānijā vai Bali iegādātās villas diez vai jebkad nonāks Latvijas VID redzeslokā, ja tās juridiski pieder ofšoram.

Kas ir CFC?

Interesants jautājums arī ir – kas ir kontrolēts ārvalstu uzņēmums? 2012.g. šo principu ieviesa IIN likumā (no 2019.g. – arī UIN likumā par Latvijas uzņēmumu kontrolētām meitām un filiālēm). Fiziska persona kontrolē ofšoru uzņēmumu, ja viņam pieder vismaz 25% tajā. Šādi ienākumi ir deklarējami un par tiem jāsamaksā IIN, neatkarīgi no tā vai šie ienākumi ir izmaksāti fiziskai personai. Tātad, gan Latvijas fizisko, gan juridisko personu kontrolētie, ne tikai tiešie ienākumi ir apliekami Latvijā. Tikai jāaizlāpa caurumus.

Tomēr, būtiska risinājuma šai jautājumā nebūs, kamēr ofšoru uzņēmumu beneficiāru vārdi nebūs operatīvi iegūstami vismaz kontrolējošām iestādēm. Un pat tad paliks jautājumi vai deklarētie beneficiāri ir patiesi un vai neveidosies beneficiāru kooperatīvi, lai pakļūtu zem 25% sliekšņa.