Jāņa Taukača bloga vietne – https://taukacs.blog/

 

Vai šāds reģistrs pie mums būtu jēdzīga ideja? Ar šī gada sākumu šādu reģistru ieviesa Lielbritānija. Taču tur ofšoriem piederošie Londonas nekustamie ir slaveni visā pasaulē.

Lielbritānijas pieredze

Pēc Krievijas kara uzsākšanas Ukrainā Lielbritānija ātri pieņēma jaunu ekonomisko noziegumu likumu ar galveno mērķi novērst sankciju apiešanu un izgaismot tos, kam nekas nedrīkstētu piederēt Londonā. Tomēr kaut vai mans nesenais blogs apliecina, ka arī turienes Finanšu ministra krēsls var krist kā ofšoru nodokļu shēmu atklāšanas blakus efekts pat tādās it kā stabilās demokrātijās.

Vai pie mums tā arī ir problēma?

Ja atveram zemesgrāmatu statistiku, tad jebkurš var redzēt attiecīgajā gadā veikto ārvalstnieku darījumu skaitu ar nekustamo īpašumu Latvijā.

  • Aptuveni 1/2 no tiem 2019.gadā (svaigākais pieejamais statistikas gads) ir Rīgā (5818 darījumu),
  • 10,7% (1251) – Jūrmalā,
  • 7,1% (828) – Liepājā,
  • 4,2% (493) – Daugavpilī.

Kopā – virs 11 tūkst. darījumu. Interesanti, ka 2018.g. šādu darījumu skaits nesasniedza pat 2000. Gados pirms tam šis skaits arī ne tuvu pat netuvojās 1/2 no 2019.g. rādītājiem.

Varbūt 2019.g. pastiprināti izsniegtas uzturēšanās atļaujas?

Statistika rāda, ka 2019.g. tikai nedaudz virs 200 pirmreizējām uzturēšanās atļaujām izsniegtas Krievijas pilsoņiem. Tātad, diez vai šis saistāms ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu fiziskām personām.

Tad kur un kādās summās notikuši darījumi?

  • Rīgā minētie 5818 darījumi notikuši par aptuveni EUR 447 milj., jeb ap EUR 77 tūkst. uz darījumu;
  • Jūrmalā 1251 darījums – pa EUR ~ 225 milj., jeb ap EUR 180 tūkst. uz darījumu;
  • Liepājā 828 darījumi EUR ~ 32 milj., jeb ap EUR 39 tūkst. uz darījumu;
  • Daugavpilī 493 darījumu pa EUR ~ 3,6 milj., jeb ap EUR 7 tūkst. uz darījumu.

Redzams, ka pie šāda darījumu apjoma pat 20% nodokļa piemērošana visai darījuma summai (bet kapitāla pieauguma nodokļa aprēķināšanai ir atskaitāmi arī saistītie izdevumi) valsts budžetam diez vai būs izšķiroši. Kaut arī Rīgā un Jūrmalā šie 20% veidotu virs EUR 100 milj.

Nodokļi un nodevas par nekustamo atsavināšanu

Papildus ikgada nekustamā īpašuma nodoklim, kur pašvaldības ir dāsnas ar atvieglojumu piešķiršanu nav grūti sameklēt informāciju arī par darījuma reģistrācijas zemesgrāmatā nodokli 1,5-2% (jā, tas savā būtībā ir nodoklis) un 20% IIN kapitāla pieaugumam. Tātad, 2 nodokļi tam pašam objektam, tik pirmais ir bruto summai, bet otrs – neto. Vai nebūtu vērts beidzot iedot šo Satversmes tiesai pavērtēt? Ok, atvainojos, mazliet novirzījos no temata.

Kā ir ar uzņēmumiem?

IIN piemērošanai VID skatās parasti visiem uz pirkstiem, jo tai ir viegli izsekot. SIA maksās 25%, kad (ja) sadalīs peļņu. Un kā ārvalstu uzņēmumi, t.sk. ofšori? Ja ārvalstu uzņēmums pārdod Latvijas nekustamo citam ārvalstu uzņēmumam, jāpiemēro 3% no darījuma summas un jāiemaksā Latvijas budžetā. Ja pārdevējs ir no ES vai nodokļu konvencijas valsts, tas drīkst tā vietā izvēlēties piemērot 20% kapitāla pieaugumam. Tikai neviens nav padomājis, kā piespiest ārzemju uzņēmumu (it sevišķi ofšorā) samaksāt šo Latvijas UIN? Tam pārdevējam pēc darījuma pat nekustamā Latvijā nav, pret kuru vērst piedziņu. Šādos gadījumos zemesgrāmatā ierakstu par atsavināšanu vajadzētu veikt tikai, kad apliecināta visu 5% (2% + 3%) nomaksa.

Un ja pārdod kapitāla daļas?

Taču kā ir, ja pārdod nevis nekustamo, bet kapitāla daļas ārzemju uzņēmumā, kurš ir Latvijas nekustamā īpašnieks? Tad pat nav jāveic ierakstu zemesgrāmatā – īpašnieks reģistrā (SPV daļu pārdošanas gadījumā) jau nemainās. Latvija arī noslēgusi dažas nodokļu konvencijas (piemēram, ar Luksemburgu), kas Latvijai nemaz neļauj piemērot nodokļus no šādu SPV daļu, kurā ir Latvijas nekustamais, pārdošanas. Turklāt, izskatās, ka ar ofšoru PLG Latvijā ir problēmas ne tikai VID.

Tātad..

Ārvalstu uzņēmumiem piederošu nekustamo īpašumu reģistrs palīdzētu ne vien iekasēt nodokļus, bet arī kontrolēt sankciju piemērošanu, kā arī tiesībsargājošām iestādēm ar tiesu spriedumu izpildi attiecībā uz īpaši iz(uz)manīgiem cilvēkiem (kaut arī ofšora reģistrēšanai mūsdienās nevajag ne daudz naudas, ne laika; pat nevajag pacelt savu d.. no krēsla). Ko mēs vēl gaidām? Tik Lielbritānijas praktiķi Twitter komentēja, ka ir vienlaikus jāievieš arī efektīvas sankcijas par PLG nedeklarēšanu procentos no attiecīgā nekustamā, savādāk var sanākt kā pagājušā nedēļā ziņoja Financial Times – no 31 tūkst. ārzemju uzņēmumiem PLG deklarējuši vien 19 tūkst.