ASV zinātnieki apgalvo, ka nodokļu ieņēmumi valstij palielinātos, ja palielinātu nodokli zemei un attiecīgi samazinātu IIN darbaspēkam un NĪN ēkām. Rezultāts – IKP pieaugums un laimīgāki iedzīvotāji.

Sava loģika tur ir, jo..

Nodokļu pamat-kursā māca, ka nodokļus piemērot nekustamajam ir pareizāk, jo tur bāze ir skaidra un to nekur nevar noslēpt. No otras puses, Baltijas kontekstā Latvijā nodokļi nekustamajiem ir augstāki, kā Lietuvā un Igaunijā. No trešās puses, Latvijas 2% no kopējā nodokļu pīrāga vēl būtiski atpaliek no OECD vidējā – 6%.

Kas ar kadastrālajām vērtībām?

Nekustamā īpašuma tirgus jau gadiem ir neziņā, kas notiks ar kadastrālajām vērtībām. Kaut kur nosapņoju, ka FM ir plāns pieturēties pie plāna par kadastrālajām vērtībām vismaz 85% apmērā no tirgus vērtībām, bet samazināt attiecīgi likmes. Protams, jautājumi par apliekamās vērtības noteikšanu un objektu atsāktos ar vēl lielāku sparu. Tajā pat zinātnieku rakstā minēts, ka zemes kā šī nodokļa objektam, būtu jāiekļauj ne vien virszeme, bet arī minerālie resursi, ūdens, saules gaisma un pat elektromagnētiskais spektrs, lai ko tas arī nozīmētu.

IIN sadalījums starp valsti un pašvaldībām

Vēl jau jāņem vērā arī dancis starp valsti un pašvaldībām par IIN sadalījumu starp tām, bet tā kā nekustamā īpašuma nodoklis arī piekrīt pašvaldībām, šai ziņā sloga pārdalei vajadzētu būt neitrālai. ASV zinātnieku piedāvātā nodokļu sloga pārdale pat dotu vairāk iespēju pašvaldībām. Viena no idejām valsts attīstībai tieši bija ļaut vairāk pašvaldībām konkurēt savā starpā.

Kas tur ar tiem ASV zinātniekiem?

Viņi ierosina novirzīt nodokļus no produktīva darbaspēka un kapitāla, kur nodokļi samazina stimulus strādāt un ietaupīt, uz zemi, kas neizkropļo šādus stimulus. Gan nodokļiem bagātībai, gan darbaspēkam ir risks, ka cilvēks paceļ cepuri un dodas prom ar visām zināšanām vai uzkrājumiem. Samazinot IIN, cilvēku plūsma mūsu valsts virzienā tieši varētu palielināties.

Tas atbilst arī Rita de la Feria uc Eiropas zinātnieku teiktajam, ka valstis šobrīd konkurē ne vairs ar UIN, bet ar IIN.

Pamatnostādņu svarīgākais uzdevums: IKP+

IIN samazināšana darbaspēkam kopsummā ar NĪN atcelšanu ēkām komplektā ar zemes nodokļa (un patēriņa nodokļu) pacelšanu varētu palielināties arī IKP un tādējādi arī iedzīvotāju labklājība (sk. zemāk attiecīgās ASV zinātnieku C.Goodhart, M.Hudson, M.Kumhof, N.Tideman veiktās simulācijas). Simulācijās paredzēti 4 dažādi scenāriji, no kuriem melnā līnija nozīmē reformas pamata modeli, nodoklim zemei palielinoties pa 5%. Protams, te būtu nepieciešami makroekonomikas speciālistu aprēķini ar Latvijai pielāgotiem cipariem un šis jautājums varētu saraukt uzacis daudziem lobētājiem, sevišķi no Skandināvijas mežu īpašnieku puses. Iepriekš jau rakstīju, ka IKP palielināšana ir mūsu nodokļu sistēmas šī brīža svarīgākais uzdevums.

Zemes nodoklis = ESG

Tāpat kā vides nodokļi, šie ASV zinātnieki atsaucas uz Harrison 2012.g. publikāciju, kas apgalvo, ka zemes vērtības nodokļi attur no tukšas spekulācijas ar zemi un vietu nepietiekamu izmantošanu, izšķērdēšanu un tā vietā veicina zemes plašāku attīstību. Zemei tad būs lielāka vērtība, uz kuras nevarēs atļauties vienkārši sēdēt – ar to būs kaut ko jādara. Kaut vai jāuzbūvē golfa laukumu vai jāiznomā kādam biznesam.

Tieši tas, kas mums nepieciešams, jo izvēlē starp trīs pamata resursiem – darbaspēku, kapitālu un zemi, pirmie divi mums trūkst, bet trešais ir pārpārēm.

Interesanti papildus secinājumi

  • Attiecīgajā rakstā autori atsaucās arī uz Plassmann un Tideman 2000.g. veikto novērojumu, kurā secināts, ka NĪN samazinājums ASV par 1% palielināja būvniecības nozari pa aptuveni 16%.
  • Pie zemes nodokļa celšanas pieķerot zinātnieku pieminēto patēriņa nodokļu celšanu, mēs vēl vairāk virzītos uz Igaunijas sistēmas pusi – tur jau sen nav NĪN ēkām un nesen nolemts paaugstināt PVN.
  • Reformas rezultātā budžets neko nezaudētu, bet tas radītu nepieciešamo grūdienu ekonomikā tās (output) palielināšanai.
  • Zinātnieki rakstā prognozē, ka šim modelim jāstrādā vairumā valstu.
  • Tā kā sākotnēji prognozēts zemes cenas kritums, zinātnieki piedāvā sākumā nelielāku zemes nodokļa palielinājumu (pa 2%) un attiecīgu IIN samazinājumu (ar zaļu krāsu). Tomēr tad IKP palielinātos ne vairs pa 15%, bet ‘tikai’ pa 7%.

Nekustamo īpašumu nodokļiem daudz problēmu

Šim pasākumam, ja tāds notiktos, būtu jāiet roku rokā ar citu ar nekustamā īpašuma nodokļiem saistītajiem pasākumiem, par kuriem jau rakstīju iepriekš, piemēram, te.