Vakar Delfi TV sanāca piedalīties diskusijā par tēmu – azartspēļu nodokļi, tādēļ te saliku uz papīra pārdomas par to – kādas tad šobrīd ir nozares nodokļu problēmas, kāds ir esošais regulējums un problēmu risinājumi.
Starp citu, Delfi TV diskusijas ieraksts pieejams te. Par šo jautājumu virmo daudz emociju (gan par interaktīvajām spēlēm, gan klasiskajiem kazino un spēļu zālēm), tāpēc centīšos pieturēties pie faktiem. Sākumā arī pašam likās, ka azartspēles jāapliek ar nodokļiem un jo vairāk, jo labāk.
Taču, iedziļinoties problēmas būtībā sapratu, ka nozare nemaz tik ļoti neprasa samazināt nodokļus, kā sakārtot sistēmu, lai samazinātu administratīvo slogu. Un tam pastāv gan saprātīgu risinājumu priekšlikumi, gan citu valstu piemēri.
Problēmas, ko būtu jārisina
- Spēlētājiem apliekas ar IIN laimesti, neņemot vērā, cik viņi tērējuši šo laimestu iegūšanai.
- Pelēkais tirgus online spēlēm ir salīdzinoši liels.
- Vai aplikt laimētāju vai laimesta izmaksātāju?
- Vai pastāv neizmantotas iespējas tūristu un ārzemju spēlētāju piesaistīšanā?
- Paziņojumi VID par izmaksātajiem laimestiem virs EUR 3000, kā arī VID ar informācijas pieprasījumiem par izmaksām spēlētājiem (t.i., jāapkopo dati par laimestiem, likmēm, naudas līdzekļu plūsmu lielu vairāku gadu garumā) palielina biznesa administratīvo slogu.
- Nodokļu konvencijas neļauj aplikt nerezidentu laimestus – taču, kā operatoram praktiski šo jautājumu iespējams administrēt? Prasīt rezidences apliecības un tad pārbaudīt nodokļu konvenciju? Un to visu uzticēt nabaga laimestu izmaksātājam pie kases, kur apmaina čipus pret naudu?
Ar pilnu rakstu aicinām iepazīties Jāņa Taukača nodokļu blogā!
