Iepriekš rakstīju par VID neizpratni par nodokļu rezidences jautājumiem. Taču ne mazāk skarbi varētu dažreiz apzīmēt arī cilvēku ‘kreativitāti’. Tādēļ vēlos kliedēt dažus maldīgus priekšstatus.
Digitalizācija un Covid paātrināja, ka latviešiem, kā gājputniem, nav problēmu rudenī iesēsties lidmašīnā un turpināt golfa sezonu Emirātos vai Spānijā. Ārpus golfa brīvajā laikā var no turienes arī pastrādāt. Ilgstoši. Tā, ka bērnus var iekārtot vietējā dārziņā vai paņemt līdzi ukraiņu aukli.
Latviešu bizness pārtop par starptautisku
Tie, kas nespēlē šo aizraujošo spēli, mēdz iesaistīties arvien starptautiskākos IT biznesos, kam arvien mazāk sasaistes ar Latviju. Kompānija Delaverā, bet IT stafs paliek arvien starptautiskāks. Kara dēļ ukraiņu IT armija strādā kur nu kurais. Ar VPN vispār grūti pat tam izsekot. Kripto tēmā nemaz nelīdīsim, pagaidām.
Ar vienu kāju kaimiņos
Situācijas var būt daudz un dažādas – nemaz nav jāskatās uz tālām zemēm. Daudzi mēdz flirtēt ar Igaunijas un Lietuvas nodokļu rezidences statusiem, izliekoties uz papīra par nodokļu rezidentiem kaimiņos. Turklāt, nereti – ne ļaunprātīgi, jo Baltijas uzņēmumam ir nepieciešams, ka cilvēks pavada līdzīgu laiku katrā no Baltijas valstīm.
Dažādie prombūtnes termini
Šai ziņā lietoti dažādi termini – strādāšana no mājām, workation, nomadi, attālināts darbs. Tiem katram var būt dažādas darbaspēka nodokļu un UIN sekas. Tomēr primāri jāsāk ar nodokļu rezidenci, jo nodokļu rezidences statuss dod valstij tiesības uz visas pasaules ienākumu aplikšanu, ja nav nekādu izņēmumu. Tāpēc paturpināšu iepriekšējo blogu ar mazliet sarežģītākiem mītiem šajā sakarā.
Tipiska fabula
Ok, man nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā, turklāt 183 dienas ES teritorijā (arī Latvijā) neviens neuzskaita, jo ES ietvaros nav iekšējo robežu. Esmu saņēmis Maltas nodokļu rezidences apliecību. Bankas kontu man Latvijā nav, bet ārzemēs esošajiem man deklarēta Maltas rezidence. Tāpēc man Latvijā nav nekādu nodokļu saistību, vai ne?
Ar pilno rakstu varat iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā !