Saeimā drīz lems par grozījumiem grāmatvedības likumā. Paredzēts, ka ar jauno gadu šīs prasības attieksies vien uz tiem, kas strādā ar budžeta iestādēm (B2G). Pārējiem (B2B) – e-rēķini būs no 1.1.26.
Pārējiem (B2B) jaunās prasības iekšzemes darījumiem būs piemērojamas vien ar 1.1.26. Mēģināšu te nelietot svešvārdus vai saīsinājumus, vai arī mēģināšu tos skaidrot. Pats likumprojekts, starp citu, ir ļoti lakonisks. Likumprojektā attiecībā par elektronisko rēķinu nosūtīšanas veidu, kas ir visu uzņēmumu lielākā interese un arī bažas, ir paredzēts: MK nosaka strukturēta elektroniskā rēķina aprites kārtību. [..] MK šos noteikumus ir pienākums izdot līdz 2025.gada 1.jūlijam.
Ko nozīmē strukturēts rēķins?
Strukturēts rēķins nozīmē, ka rēķins speciālā mašīn-lasīšanas (XML) formātā ir automātiski nolasāms VID pusē. Word, pdf vai citi ierastie rēķini neskaitīsies kā (strukturētie) e-rēķini.
Uz ko attieksies jaunās prasības?
Tās piemērojamas visiem, uz ko attiecas grāmatvedības likums – uzņēmumiem, saimnieciskās darbības veicējiem (fiziskām personām), PVN reģistrētām personām. Likumprojektā paredzēts, ka arī brīvprātīgi uzņēmumi drīkstēs vienoties pievienoties šai sistēmai arī pārrobežu darījumiem. Prasība izrakstīt elektroniskos rēķinus neattieksies uz tiem darījumiem, par kuriem ir izrakstāms kases čeks, ja rēķins tiek izrakstīts ar Nacionālā veselības dienesta sistēmas palīdzību un uz valsts drošības iestāžu darījumiem.
E-rēķini – trīs iesniegšanas veidi
1. E-adrese (valsts vienotais portāls Latvija.lv) – bezmaksas risinājums; identifikācija ar e-parakstu, internetbanku vai Smart-ID;
2. E-rēķinu pakalpojumu sniedzēji, arī no grāmatvedības programmas (parasti šis būs maksas pakalpojums – jāvērtē katra pakalpojumu sniedzēja piedāvājumu)
3. EDS
Ar pilno rakstu varat iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā !
