Šodien enerģētikas biznesiem pasākumā stāstīju par dažām nodokļu aktualitātēm tieši šajā nozarē. Kādas tēmas te likās izceļamas?

PVN vēja parku depozīta maksājumiem

Pagaidām neizskatās korekti, ka vēja parku īpašniekiem projektu pirmssākumos tiek izrakstīti rēķini ar PVN par drošības depozīta maksājumu. Jā, depozītu vēlāk paredzēts izmantot vēja parku elektrības pieslēgumu attīstīšanas pakalpojumiem, taču depozīta būtība šķiet nodrošināt darījuma slēgšanu, pierādot pušu nodomu, nevis avanss par pakalpojumiem. Drošības depozīti nav PVN objekts. Līdzīgs nolēmums reiz jau bija ES tiesā, kas nosprieda, ka rezervācijas iemaksa viesnīcās, ko vēlāk ieskaita viesnīcu apmaksai, nav ar PVN apliekams objekts. Šis jautājums pavilks sev līdz veselu virkni citu ar PVN saistītu jautājumu.

Enerģētikas uzņēmumu virspeļņas nodoklis

Nu jau pagājis labs brīdis, kopš redzēts pirmais pazaļš likumprojekts par šī nodokļa ieviešanu arī Latvijā, taču nepamet pārliecība, ka projekts vēl piedzīvos būtiskas pārmaiņas pirms tā pieņemšanas.

Maksātāji

Projekts paredz, ka nodokli maksās:

  • Latvijas UR reģistrētas kredītiestādes,
  • sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji dabasgāzes pārvadē, sadalē un uzglabāšanā,
  • uzņēmumi, kuri sniedz elektroenerģijas pakalpojumus.

Objekts, likme un termiņi

Saskaņā ar UIN likumu aprēķinātā nodokļa bāze, kas par 45% pārsniedz iepriekšējo 4 gadu vidējo peļņu. Šai virspeļņai piemērojamā likme projektā – 60%. Likuma piemērojamība laikā – no 1.1.2023. līdz 1.7.2024.

Citur ES – ņemam, kur varam

Nodoklis ieviests lielākajā daļā ES valstu. Par ES valstu plāniem jau rakstīju pāris blogus. Šobrīd – par svaigākām ziņām par jau ieviestā nodokļa objektu un likmēm:

  • AUT – fosilais kurināmais (FK, 40% virspeļņai) un elektrības ražotājiem (EL, 90% cenai virs EUR 180 par MWh),
  • BEL – FK, EUR 6.90 par jēlnaftas t, EUR 7.80 par patēriņa m3,
  • BUL – FK, 33% virspeļņai,
  • CRO – visi uzņēmumi, 33% virspeļņai,
  • CZE – enerģētikas uzņēmumi un bankas – 60% virspeļņai; EL, 90% cenai virs EUR 180 par MWh,
  • FRA – FK, 33% virspeļņai un EL, 90% cenai virs pieļautās cenas, atkarībā no tehnoloģijām,
  • GER – FK, 33% virspeļņai un EL, 90% cenai virs EUR 180 par MWh,
  • GRE – enerģētikas uzņēmumiem – 90% virspeļņai,
  • HUN – enerģētika, bankas, farmācija, mazumtirdzniecība, telekomi – dažādas likmes (līdz 95%) virspeļņai,
  • ITA – nodoklis pret augstiem enerģētikas rēķiniem – 35% pievienotajai vērtībai (PVN bāzei), enerģētikas uzņēmumiem – 50% virspeļņai,
  • LIT – enerģētikas un tās pārstrādes uzņēmumiem (mums ir likuma teksts, ja kādam nepieciešams) – 33% virspeļņai, projektā – arī bankām,
  • NED – enerģētikas un tās pārstrādes uzņēmumiem – 33% virspeļņai, dabasgāzei – ieņēmumiem virs EUR 0,5 par m3 – 65%,
  • ROM – EL cenai virs pieļautās – 98-100%, naftai un gāzei – 60% virspeļņai,
  • SVK – enerģētikas ražotājiem – 90% virspeļņai, ja pārdošanas cena pārsniedz griestus; gāzei, oglēm, to pārstrādei – 55% virspeļņai,
  • SLO – FK – 80% virspeļņai, enerģētikas ražotājiem – ieņēmumiem virs limita (EL – EUR 180 KWh) – 100%,
  • ESP – enerģētikas uzņēmumiem (1,2% peļņai) un bankām (4,8% peļņai no %),
  • SWE – EL – 90% cenai virs limita.

DRN saules paneļiem

VID izsniedzis uzziņu, ka saules paneļi to ievedējam Latvijā apliekami ar dabas resursu nodokli. Te diskusija bija par vienu šī nodokļa izņēmumu – liela izmēra stacionārām iekārtām un ražošanas mehānismiem, kas nav pārnēsājami vai ir pastāvīgi piestiprināti atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām. Pirmšķietami šis atbrīvojums ir uz saules paneļiem attiecināms, bet VID pēc konsultēšanās ar VARAM izsniedza uzziņu, ka nē – DRN tomēr ir jāmaksā. VARAM paustais pamatojums, gan, man lika aizdomāties, ka pie iespējas es to gribētu pārbaudīt – vai tiešām likumdevējs tā ir domājis. Piemērojamā likme – EUR 3/kg.

Alternatīvās enerģētikas avoti – nek. īpašums?

Te no vairākiem avotiem dzirdēta problemātika ar šādu īpašumu kadastrālo vērtību noteikšanu. Tā, savukārt, atkarīga no tā vai saules paneļi, uzlādes un vēja turbīnas kvalificējamas kā nekustamais īpašums. Šis nešķiet pārāk sarežģīts jautājums, jo vairumā gadījumu projekts un attiecīgā turbīna vai uzlāde kvalificēsies kā nekustamais īpašums. Par saules parkiem – diez vai. Tam sekas – nekustamā īpašuma būvniecības projekti ir apliekami ar vietējo reverso PVN un tad iekļaujami kadastrālo vērtību aprēķinos.

Izdevumi, ja uzlāde uz pašvaldības zemes

Vēl liriska atkāpe par uzlādēm – atšķirībā no ES, Latvijā ap 86% cilvēku dzīvo dzīvokļos, kur ir ierobežotas uzlādes iespējas. Tas nozīmē, ka cilvēki uzlādēs auto birojos. Tādēļ varētu rasties jautājumi par šādu izdevumu atskaitīšanu uzņēmumos, ja tie uzbūvēti uz valsts vai pašvaldības zemes un tām uzdāvināti. Nevienā no šādiem gadījumiem nespēju iedomāties problēmas ar izdevumu vai priekšnodokļa atskaitīšanu, jo to regulē attiecīgā tiesu prakse.

Auto elektrības atskaitīšanas izdevumos normas

Vēl interesants jautājums būšot VID problēmas ar pieļaujamām auto elektrības izdevumos normām (gluži kā degvielai), jo elektrības patēriņš atkarīgs no dažādiem blakus apstākļiem, piemēram, laika apstākļiem. VID par to pagaidām klusē.

Vēl dzirdēts, starp citu, ka auto esot gadžeti, kas ļauj ar birojā uzlādēto auto pēc tam elektrību novadīt mājās savām citām vajadzībām un pēc tam no rīta atkal pa jaunu lādēt auto birojā..