Papētot to, kā nodokļu strīdi tiek risināti citur Eiropā, un to apstrīdēšanas procedūru, nebūt ne viss ir tāpat, kā pie mums. Tas var ļaut padomāt vai kāda no šīm praksēm ir pietiekoši laba, lai mēģinātu to pārņemt arī pie mums.
Vairumā gadījumu apstrīdēšanas termiņš ES valstīs ir 1 mēnesis; Bulgārijā un Polijā – 14 dienas; Lietuvā – 20 dienas; Nīderlandē – 6 nedēļas; Itālijā – 2 mēneši; Dānijā – 3 mēneši; Luksemburgā – 3 mēneši, bet PVN lietās – 6 mēneši; Portugālē – 4 mēneši; Beļģijā – 1 gads; Somijā – 3 gadi; Zviedrijā – 6 gadi kopš uzrēķina gada.
Kam apstrīd?
Sākotnējā sūdzība
Vairumā gadījumu administrācijas lēmumus var sākotnēji apstrīdēt pašai administrācijai vai tās ietvaros izveidotām strīdu izskatīšanas daļām. Interesanti, ka Slovēnijā administrācijas lēmumu apstrīd Finanšu ministrijai. Īrijā, savukārt, apstrīdētos lēmumus vērtē Nodokļu sūdzību komisija. Vienīgi Austrijā sūdzība uzreiz iesniedzama Nodokļu tiesā.
1.instance tiesā
Visur pārsvarā tālāk nodokļu strīdus skata administratīvā tiesa, izņemot Austrijā, Dānijā, Vācijā, Kiprā, Itālijā, Īrijā, Lietuvā, Portugālē, kur ir speciālas nodokļu tiesas. Spānijā nodokļu strīdus skata ekonomisko lietu tiesa.
Tālākās instances tiesā
Vairumā gadījumu tālākās instances ir Apelācijas tiesa un Augstākā tiesa. Austrijā – tikai Augstākā tiesa (tādējādi pēc būtības nodokļu strīdus izskata vienā instancē). Vācijā gala instance ir federālā nodokļu (finanšu) tiesa. Portugālē arī apelācijas instance ir speciāla nodokļu tiesa, bet Augstākā – visiem kopīga.
Pie kā ir nauda, kamēr notiek nodokļu strīdi?
Nauda pie nodokļu maksātāja – 20 ES valstīs. Nīderlandē u.c. apstrīdēšana automātiski padara lēmumu nepiedzenamu strīda laikā, bet daudzos gadījumos nepieciešams galvojums vai ir citi papildus nosacījumi. Igaunijā, piemēram, administrācija var lemt, ka nauda strīda laikā nav piedzenama, ‘ja administrācija to uzskata par nepieciešamu’, pieprasot nodrošinājumu. Grieķijā nodokļu maksātājs var pieprasīt nemaksāt 50% no uzrēķina (Maltā – līdz pat 90%). Nauda pie administrācijas ir pārējās ES valstīs.
Ko no šī visa varētu pārņemt?
Redzot šo elastīgumu par labu nodokļu maksātājiem, neliek mieru jautājums – cik pamatota ir mūsu tiesu striktā attieksme vairumā gadījumu nepiešķirot pagaidu noregulējumu (lai naudu strīda laikā tomēr nebūtu jāmaksā). Nu jau kārtējo reizi VID šobrīd maksā kādam no mūsu klientiem procentos 6-ciparu skaitli par strīda ar VID laikā iesaldēto naudu. Kādreiz šai sakarā jāpamēģina no VID saņemt info – cik VID ir samaksājis nokavējuma naudās nodokļu maksātājiem par laiku, kamēr viņu nauda uz strīda laiku ieguldīta uz šobrīd nesliktiem procentiem (11,25% gadā) pie valsts.
Ar pilno rakstu varat iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā !
