Pagājušā gada beigās EST lēma par šādu jautājumu – vai valdes locekļa atlīdzībai jāpiemēro PVN? No komentāriem ES izskatās, ka tiesa pavērusi Pandoras lādi, pilnu ar dažādiem valdes un uzņēmuma attiecību papildus jautājumiem.
Lietā valdes loceklis (jurists) saņēma atlīdzību četros uzņēmumos Luksemburgā. Viņa kompetencē g.k. bija lēmumi par uzņēmumu stratēģiju, kas bija daļa no koleģiālas vienības – valdes funkcijām. Viņš arī saņēma ziņojumus no uzņēmuma vecākajiem menedžeriem, lēma par menedžeru pieņemšanu darbā un par uzņēmuma finanšu pārskatiem un riskiem. Viņa atlīdzība bija noteikta procentos no uzņēmuma peļņas. Tomēr, valdes loceklim nebija izšķirošas ietekmes valdē, viņam nebija tiesību pārstāvēt uzņēmumu un viņš nebija atbildīgs par uzņēmuma ikdienas darbu vadību.
Administrācija: valdes atlīdzībai jāpiemēro PVN
Nodokļu administrācija uzskatīja, ka valdes loceklis tādējādi sniedz neatkarīgus pakalpojumus, kas ir apliekami ar PVN. Luksemburgas administrācija pat 2016.g. izdeva vadlīnijas, ka šādām atlīdzībām piemērojams PVN. Pamatojums – direktori pilda savus pienākumus neatkarīgi.
ES PVN direktīva
Ar šo spriedumu tiesa interpretē direktīvas sekojošas normas.
“Nodokļa maksātājs” ir jebkura persona, kas patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta. Tomēr jāatbrīvo no PVN personas, kas rada darba devēja un darba ņēmēja tiesiskās attiecības saistībā ar darba apstākļiem, atalgojumu un darba devēja atbildību.
Ģenerāl-advokāte: valdes atlīdzībai nav jāpiemēro PVN
Ģenerāl-advokāte Kokott diezgan tieši pateica, ka šāda atlīdzība nav apliekama ar PVN, jo nepiepildās neatkarīgas saimnieciskās darbības kritērijs. Tas piepildītos, ja persona pati personīgi uzņemtos darba ekonomisko risku un darbotos pēc savas iniciatīvas.
ES tiesa: jāvērtē 2 darba attiecību kritērijus
Tiesa lēma mazliet savādāk – tie ir pakalpojumi, nevis darba attiecības, bet tie nav PVN objekts, jo tomēr nepiepildās neatkarības kritērijs. To var noskaidrot, vērtējot sekojošus 2 darba attiecību kritērijus (tos, starp citu, varētu Latvijā pārņemt par pamatu darba attiecību esamības vērtēšanai, jo jau iepriekš rakstīju, ka mūsu 6 pazīmes ir nesamērīgi plašas):
- Vai persona pakalpojumus sniedz savā vārdā, savā labā un pats par tiem atbild;
- Vai persona uzņemas šo darbību ekonomisko risku.
Par to, kas no visa iepriekš minētā izriet, un kādas būs EST sprieduma sekas Latvijā un Eiropā, lasiet Jāņa Taukača nodokļu bloga pilnajā ierakstā!
