Klusiņām arī Latvijā par šo sāk runāt. Šur tur radies pētījums, šur tur ministrijās – diskusijas. Kas un kādēļ citur pasaulē jau iestrādāts likumos par nodokli cukuru saturošiem produktiem?
Rīgas Stradiņa Universitātē vakar prezentēja veselu divu pētījumu rezultātus. Viens – RSU Sabiedrības veselības institūta gatavots “Cukura patēriņa ietekme uz fizisko un psihisko veselību”, otrs – Baltijas starptautiskais ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) gatavots “Nodokļa bāzes paplašināšanas iespējas: pārtikas produkti ar augstu cukura un sāls saturu”. Abos secinājumi bija būtībā par vienu un to pašu – cukura patēriņu ir daudz nopietnāk jāierobežo.
Vienam no centrālajiem elementiem šajos pasākumos vajadzētu būt nodoklim cukuru saturošai pārtikai. Gan kontaktos iepriekš iekopētajā RSU linkā, gan pie prof. Saukas iespējams saņemt attiecīgo pētījumu detalizētākus rezultātus.
Tikmēr Veselības ministrijā
Šī gada 5.septembrī Veselības ministrija Valsts kancelejā ir iesniegusi apspriedei arī “Rīcības plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam”. OECD prognozē, ka līdz 2050. gadam liekā svara un aptaukošanās izraisīto slimību ietekmē paredzamais dzīves ilgums dalībvalstīs samazināsies vidēji par 3 gadiem. Prognozes liecina, ka liekā svara un aptaukošanās problēmu radītās finansiālās sekas Latvijā radīs IKP samazinājumu virs 4%, bet ar lieko ķermeņa masu saistīto slimību ārstēšanai būs izdevumi, kas atbilst aptuveni 6% no valsts kopējā veselības nozarei piešķirtā finansējuma. Galvenie aptaukošanās cēloņi Latvijā ir neveselīgi uztura paradumi, tostarp pārmērīgs ar cukura bagātu pārtikas produktu patēriņš) un mazkustīgums. Tādējādi cerams, ka Latvijā parādījušies ne tikai pētnieku dati, bet arī politiskā vilkme beidzot šo problēmu risināt.
Kādēļ tikai limonādes?
Daudz kur ir pierasts, ka akcīzes nodokļa brīvprātīgais objekts ir saldinātie dzērieni. Tomēr jau dažās Eiropas valstīs ar nodokli apliek arī citus cukuru vai saldinātājus saturošus produktus. Te vērts papētīt idejas būtību un situāciju Latvijā. No attiecīgajām prezentācijām radās iespaids, ka Latvijā viss šai ziņā ir slikti: cilvēku ilgdzīve ir viena no īsākajām Eiropā un cukuram tur ir liela ietekme. Zemāk iekopētajā slaidā redzams, ka saldinātajiem dzērieniem tur ir maza loma. Lielākie vaininieki ir saldumi, maizes un konditorejas izstrādājumi, kā arī pārstrādāti augļi un dārzeņi.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!
