Lieldienu sala, PVN atlaides Lieldienās, ES PVN direktīvas regulējums Lieldienu precēm, kad svētki jau beigušies .. Vai ziedojumi mācītājam Lieldienās ir viņa ienākums vai dāvana? Lieldienas un nodokļi – vai tiem ir kas kopīgs? 

Šķietami nekas, taču tā gluži nav. Nodokļi ir visur. Tikko noskatījos Guy Ritchie lielisko seriālu The Gentlemen (šī režisora darbu cienītāji noteikti nebūs vīlušies arī par šo viņa meistar-dabu). Seriāla noslēgumā tā risinājuma viena no atslēgām saistīta ar nodokļiem (nebojāšu interesentiem intrigu ar detaļām).

Taču izsenis jau nodokļu iekasēšanu pielāgoja dienām, kad cilvēki pulcējās uz tirgus dienām vai reliģiskiem svētkiem.

Lieldienas un nodokļi pasaulē

Ekvadora uz šī gada Lieldienu brīvdienu laiku samazinājusi PVN likmi no 12% līdz 8% visiem pakalpojumiem, kas viņu tūrisma likumā definēti kā ar tūrismu saistīti. Te iespējams palasīt pamat-informāciju par šo valsti Dienvidamerikā ar vairāk kā 15 miljoniem iedzīvotāju. Šajā banānu un naftas eksporta valstī 2011. gadā IKP pieauga par 8% un bija trešais augstākais Latīņamerikā aiz Panamas un Argentīnas.

Līdzīgi rīkojusies cita valdība – St. Kitts & Nevis. Tur 12.04.24. pasludināts par Lieldienu PVN atlaižu dienu un šis nodoklis visiem PVN maksātājiem šajā dienā samazināts no 17% uz 5%. Protams, kā jau daudziem noteikumiem, arī šim ir izņēmumi: samazinātai likmei nekvalificējas auto, ieroči un munīcija, kā arī alkohols un tabaka.

Savukārt, Lieldienu salas nodokļus nosaka ap 3600 km tālumā esošā Čīle. Ienākumi no precēm, kas atrodas Lieldienu salā, kā arī tur dzīvojošo personu veiktajām darbībām, ir ar nodokļiem (IIN un PVN) neapliekami.

No ES PVN direktīvas viedokļa ir virkne preču, kuras direktīvas (16.p.) komentāros un ES valstu praksē drīkst dāvināt, neapliekot tās ar PVN. Cita starpā uz šādu regulējumu attiecas nepārdodamas preces, t.sk. Lieldienu un Ziemassvētku preces pēc svētku beigām.

Lieldienas ietekmējušas arī kādas 1910.gadā noslēgtas Grieķijas nodokļu konvencijas datumu – tā skaitās noslēgta gan 18.novembrī, gan 1.decembrī. Līdz 1923. gadam Grieķijā izmantoja tā saukto Jūlija kalendāru (t. i., no Jūlija Cēzara), savukārt Rietumeiropā bija spēkā tā sauktais Gregoriāņu kalendārs (t. i., no pāvesta Gregora XIII). Starpība starp abiem kalendāriem 1910. gadā bija 13 dienas, jo Juliāna kalendārs izmantoja nepilnīgu metodi, lai aprēķinātu gada laiku. Gregoriāņu kalendāra novēlotās ieviešanas iemesli bija tīri reliģiski, jo grieķu pareizticīgā baznīca stingri iebilda pret Lieldienu datuma aprēķināšanu, izmantojot Gregoriāņu kalendāru.

Pilno rakstu lasiet Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!