Jāņa Taukača bloga vietne – https://taukacs.blog/
Pēc pēdējās Tax Stories sarunas ar mācītāju Ungaru Gulbi kāda klausītāja pamatoti Facebook ierakstā pauda savu sašutumu, ka nevienlīdzība nav vairumā gadījumu atkarīga no cilvēku izvēles, bet gan no apstākļiem, kuros viņi dzīvo. Tādēļ viņa iesaka palasīt Malkolma Gladvella grāmatu Outliers tālākai iedvesmai par šo tēmu.
Dzīve pilna ar izvēlēm..
Tomēr bez veiksmes un sabiedrības pat lielākās zvaigznes nebūtu nekas. Un piekrītu arī Ungaram, ka Dieva priekšā šī veiksme nepadara nevienu labāku – tur plusus jāpelna savādāk. Var, protams, ilgi diskutēt par nevienlīdzības cēloņiem, bet mani vairāk interesē – kā nevienlīdzību samazināt?
Vai progresīvais IIN ir pareizā atbilde?
Man nav atbildes. Tik Igaunijas piemērs rāda, ka valsts kase pildās veiksmīgāk, kā Latvijā un tur visiem ir vienāda 20% IIN likme. Man ir klusa cerība, ka kā minimums labs mērķis būtu virzīties uz vismaz EUR 1000 neapliekamo minimumu – arī tas būtu progresīvais IIN. Taču ko par šo tēmu saka šīs jomas pasaulē atzīts guru Tomass Piketī savā dižpārdoklī Kapitāls 21.gadsimtā, kas tulkots arī latviski?
Ko proponē Piketī?
Piketī atzīmē, ka nevienlīdzība pati par sevi nav nekas slikts, zināmās robežās tā ir sabiedrības interesēs, jo nav pieļaujams nivelēt ienākumus un bagātību, neņemot vērā spējas, talantu, izglītību, darba ieguldījumu, drosmi, risku un citus faktorus, kas ir pamatā atšķirībām atalgojumā un ienākumos. Bet ir kāda robeža, kuru sasniedzot nevienlīdzība kļūst vienkārši netaisnīga un sabiedrības attīstību bremzējoša.
Grāmatas centrā ir formula – ieguvums no kapitāla vienmēr būs lielāks par ekonomikas izaugsmes radīto labklājības līmeni.
Tad kādas ir zāles?
T. Piketī atzīst par nepieciešamu ieviest kapitāla nodokli (nodokli īpašumā esošajiem aktīviem, tāpat kā ik gada nekustamā īpašuma nodoklis, bet tikai pārējiem aktīviem), kura likmei vajadzētu būt nelielai, bet progresējošai. Te pie nevienlīdzības tēmas varētu piemetināt, ka esam spēruši soli atpakaļ arī ar IIN un UIN sistēmu. Ja kādreiz dividendēm Latvijā piemēroja 15% UIN un 10% IIN, tad tagad 20% (ar iespēju to bezgalīgi atlikt) + 0%. IIN 0%, salīdzinoši ar 20-31% IIN + 10.5% & 23,59% VSAOI darbaspēkam.
Liriskai atkāpei
Vēl vienu amatierisku ideju nesen apspriedu pie brokastu galda ar kādu čomu. Liturģija. To apspriedu ar Philippos Aristotelous vienā no pirmajām Tax Stories sērijām. Ideja nāk no senās Grieķijas. Proti, kad bija nepieciešama nauda kādam konkrētam objektam, piemēram – tiltam, tad par to paziņoja turīgajām aprindām un viņiem tā bija goda lieta – veltīt līdzekļus šai konkrētajai vajadzībai. Šādi maksājumi samazinātu attiecīgā maksātāja ar nodokli apliekamo ienākumu. Mūsdienās to sauc par pūļa finansējumu un tam ir speciālas digitālās platformas. Tas novērstu risku par neefektīvu līdzekļu apsaimniekošanu. Ideālā gadījumā – kombinācijā ar attiecīgu publisko iepirkumu platformu, kam tieši novirzītu šo finansējumu. Bez liekiem starpniekiem. Kā papildinājums minimāliem nodokļiem to funkciju finansēšanai, ko nevar tik skaidri nodalīt uz crowdfinancing & public procurement platformu. Tā ir mūsdienu lielākā nodokļu sistēmas sāpe – melnais birokrātijas caurums, pasniegts korupcijas un nekompetences aizdomu mērcē. Vai viss labākais nav jau kādreiz bijis?
* Bildes autors – mākslīgais intelekts.
