Nejauši uzdūros nodokļu vēstures grāmatas Satversmes tiesneša Jāņa Neimaņa sadaļai par Latvijas vēsturi. Mēģināju te piefiksēt sev interesantus faktus – varbūt vēl kādam tas interesēs.

Ieskats Latvijas nodokļu vēsturē no 19. gadsimta līdz 2. Pasaules karam. Kā nodokļi ietekmēja vēlēšanu tiesības, komercdarbību un valsts attīstību?

Nodokļu un vēlēšanu tiesību saistība

Latvijā

Jau 19.gs. 2.pusē vēlētājus, atkarībā no samaksāto nodokļu apmēra, iedalīja 3 klasēs un katru no tām vēlēšanu rezultātā pārstāvēja attiecīgajā pašvaldībā. Nodokļu parādniekiem nebija tiesību balsot. Vēlēšanu tiesības bija arī juridiskām personām, kas maksāja nodokļus.1 Savukārt, Rīgā 19.gs., tiesības būt ievēlētiem bija atkarīgas gan no tā vai samaksāts noteikts nodokļu apmērs, gan no īpašuma tiesībām. Rezultātā vien 1% pilsoņu Rīgā bija tiesības būt ievēlētiem un nabadzīgākiem nebija cerību sagaidīt viņu interesēs pieņemtus likumus.

No taxation without representation

Kā zināms, virsrakstā minēto saukli 18.gs. lietoja ASV, lai protestētu pret Britu uzspiesto nodokļu sistēmu. Tur doma bija – nemaksāsim nodokļus, ja mūs nepārstāv parlamentā (pārstāv tikai Briti). Citiem vārdiem – mums arī jābūt teikšanai parlamentā, kā jāveido nodokļu sistēmu, ja reiz maksājam nodokļus. Tādējādi arī tur, gan – neoficiāli, vēlēšanu tiesības centās sasaistīt ar nodokļu nomaksu. Kas notika tālāk, mēs visi zinām: 1775-1783 Amerikas revolūcija. Tāpēc virsrakstā minētais sauklis saistīts ar ASV cīņu par neatkarību.

Cilvēktiesības

Vēlēšanu saistība ar īpašumu vai nodokļiem ASV u.c. izzuda 19.-20.gs. demokrātijas principu evolūcijas rezultātā – dēļ taisnīguma un vienlīdzības visiem. Studentiem, pensionāriem un bezdarbniekiem arī jābūt pārstāvētiem parlamentā. Tādēļ arī valstis cenšas nodrošināt pakalpojumus visiem, neatkarīgi no samaksāto nodokļu apmēra. Kā parasti, visi principi galu galā atduras pret cilvēktiesībām.

UIN iedīgļi

19.gs. beigās Latvijas teritorijā saimniekoja Cariskā Krievija, kas uzņēmumiem piekopa nodokļu politiku, kas atbalstīja vietējos ražotājus un eksportētājus. Tādēļ daudziem vispār nepiemēroja nodokļus, bet citiem piemēroja ik gada licences maksu, kas bija izdevīgi lielākiem uzņēmumiem. Pēc tam parādījās 3-5% nodoklis uzņēmumu peļņai, pret kuru iebilda, jo peļņa ir komercnoslēpums.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties  Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!