No juridiskās puses ES ir izstrādājusi un publicējusi regulas projektu, kas ierobežos mākslīgā intelekta (AI) izplatīšanos nevēlamos virzienos. Taču, kādas AI tendences redzamas saistībā ar nodokļiem?
Lai gan nav notikuši nekādi AI attīstības izrāvieni nodokļu jomā, ir vērts ik pa laikam pataustīt temperatūru, lai neko svarīgu nepalaistu garām.
Mākslīgais intelekts palīdz valdībām
Zinātnieki strādā pie elastīga nodokļu sistēmas regulējuma, kur mākslīgais intelekts to uzrauga un pielāgo, atkarībā no novēroto cilvēku uzvedības. Piemēram, ja darbinieks samazina produktivitāti, lai neiekļūtu nodokļu grozā ar augstāku nodokļu likmi, tad AI modelē attiecīgi pielāgotu zemāku likmi, kas veicinātu produktivitātes normalizēšanu. Par AI kā produktivitātes uzlabošanas mehānismu, starp citu, plašāk esam diskutējuši Tax Stories podkāstā, piemēram, ar Pekka Puolakka un Niklas Schmidt. Cits medijos reklamēts pazaļš AI rīks palīdzot noteikt nodokļu sistēmas caurumus.
Vai AI padarīs nodokļu konsultantu darbu nevajadzīgu?
Atzinumi
Cerams, bet tas nenotiks tik drīz. Atzinumi par to, ko saka likums, pazudīs samērā drīz. Šobrīd vēl jāuzmanās, jo AI rīki nereti sniedz vecu vai pat nepatiesu informāciju ar lielu pārliecību, ka tā ir pareiza. Turklāt, šajā informācijas pārpilnības laikmetā ir nepieciešami t.s. vārtu turētāji – filtri, viedokļu līderi, juristi, kas ar speciālista aci ir izpētījuši dažādus uzticamus avotus un sniedz par tiem viedokli.
Informācijas apstrāde
Mākslīgais intelekts analizē datus. Ja nav datu, tad nav, ko analizēt. Nodokļu jomā dati atrodas pie ekspertiem, kam ir vērts investēt savos AI rīkos, jo publiskajos neviens neliks konfidenciālu informāciju. Baker Institute publicējis attiecīgu pētījumu, kur viņi prognozē, ka nodokļu jomā AI jau šobrīd var informēt profesionāļus par likumu izmaiņām, apstrādāt liela apjoma dokumentus un gatavot par tiem kopsavilkumus, norādīt uz nepilnībām dokumentos, utt.
Ar pilno rakstu varat iepazīties Jāņa Taukača nodokļu blogā!
