Quo vadis (kurp dodies)?

Nekustamā īpašuma nodoklis – septiņi attīstības varianti

Nu jau vairāk kā gadu pa dažādu ministriju un sociālo partneru kabinetiem ceļo NĪN attīstības projekts – ‘Par samērīga nekustamā īpašuma nodokļa nodrošināšanu’, kur paredzēti 7 sekojoši NĪN attīstības modeļi.

  1. NĪN likme 0,2% visam;
  2. NĪN likme 0,4% visam;
  3. saglabājas esošās likmes mājokļiem (0,2-0,6%) un biznesam – ražošanas un komerc-ēkas (1,5%), bet zemei samazinās līdz 1%;
  4. saglabājas esošās likmes mājokļiem (0,2-0,6%), biznesam samazinās līdz 0,6%, bet zemei samazinās līdz 0,5%;
  5. mājokļiem: vērtībā līdz EUR 100 000 – 0%, vērtībā virs EUR 100 000 – 0,2%; biznesam 1,5%, zemei – 1,5%, izņemot individuālas apbūves zemei līdz EUR 10 000 būs 0%,
  6. mājokļiem: vērtībā līdz EUR 100 000 – 0%, vērtībā EUR 100k-200k – 0,2%, virs EUR 200k – 0,4%; biznesam 0,6%, zemei – 1%,
  7. mājokļiem: vērtībā līdz EUR 60 000 – 0%, vērtībā EUR 60k-100k – 0,2%, virs EUR 100k – 0,4%; biznesam 0,8%, zemei – 1%.

Kas ar kadastrālajām vērtībām?

Pie visiem modeļiem pagaidām izskatās, ka ar 25.gadu plānota kadastrālo vērtību palielināšanās līdz 85% no tirgus. Jau sen investoriem, veicot dažādu nekustamo īpašumu pārbaudi pirms to pirkšanas, ziņojām par šo risku. Tātad, investoriem un biznesam kopumā nepieciešama skaidrība.

Ķīnas ābece

Starp citu, vai kāds ir mēģinājis izburties kadastrālo vērtību noteikšanas formulām? Noliecu galvu to dažu cilvēku priekšā, kas to var. Pārējiem ir pamats paust bažas, ka sistēmas necaurspīdīgums robežojas ar anti-konstitucionalitāti.

Kas ar atvieglojumiem?

Vēl gaisā karājas jautājums vai pašvaldībām paliks tik dāsnas iespējas piešķirt NĪN atvieglojumus, kā līdz šim. Šai sakarā der atgādināt valdības jau 2019.g. deklarēto NĪN sistēmas vērtēšanas vienu no uzdevumiem – samazināt nevajadzīgu konkurenci starp pašvaldībām NĪN piemērošanā. Loģiski, ja pašvaldībām dots šāds NĪN konkurences mehānisms, tas ved tik vienā virzienā – race to the bottom, jeb – kurš pirmais nonāks līdz 0.

Alternatīva un perspektīva

Par alternatīvu ASV zinātnieku piedāvātu modeli – pacelt NĪN zemei, atceļot to ēkām un samazinot IIN bija atsevišķs bloga ieraksts. Te jāatgādina lielāku bildi, ka OECD valstīs vidēji NĪN veido nepilnus 6% no kopējā nodokļu ieņēmumu pīrāga, bet pie mums – nepilnus 2%. Visbeidzot, teorijā vienmēr skaidrots, ka valstij izdevīgāk pārnest nodokļu slogu uz īpašumu, jo to ir salīdzinoši viegli administrēt un tas veicina vienlīdzību, jo tajā nav ēnu ekonomikas īpatsvara – nekustamo nekur nav iespējams noslēpt. Pat ofšoram piederošs nekustamais fiziski atrodas tur, kur tas atrodas.