Šodien uzstājos seminārā klientiem par šādu tēmu par pēdējiem 3-4 mēnešiem, tāpēc labprāt padalīšos ar atziņu apkopojumu.
- Interesantu jautājumu izdevās pacilāt kādam klientam – ārzemju uzņēmumam, kam zemesgrāmatā reģistrēts nekustamais īpašums Latvijā. Proti, kurš būs pārdevējs nodokļu vajadzībām – ārzemju uzņēmums vai tā filiāle, kas līdz šim veikusi ar šo nekustamo īpašumu saistīto izdevumu uzskaiti.
- ES tiesā iesniegts jautājums apbūves zemes definēšanai PVN vajadzībām.
- ES tiesa nesen lēma, pie kādiem kritērijiem ES PVN direktīva pieļauj privātu mājokļu remonta un atjaunošanas pakalpojumiem samazinātu PVN likmi – ja vien šo pakalpojumu sniegšanas dienā attiecīgie mājokļi faktiski tiek izmantoti dzīvošanai.
- Šai sakarā iedomājos, ka arī Latvijā varētu padomāt par mājokļu tirgus iekustināšanu ar nodokļu mehānismiem. Piemēram, vai nebūtu vērts pie mums pārņemt citu ES valstu pieredzi, samazinot PVN likmi energo-efektīvām ēkām?
- Būvniekiem no Latvijas, kas strādā dažādās Skandināvijas valstīs, turpina uzpeldēt nepatīkami pārsteigumi ar algas dubulto aplikšanu gan Latvijā, gan strādāšanas valstī. Tad parasti nepatīkamākais jautājums ir par atbildības sadalīšanu starp darbinieku un darba devēju. Vienu šādu strīdu pret Latvijas VID mūsu klientam izdevās uzvarēt, bet ar katru jaunu gadījumu parādās atšķirīgas nianses.
Ar pilno rakstu varat iepazīties Jāņa Taukača nodokļu blogā!