Saņēmu zvanu – nepieciešama palīdzība, jāapstrīd VID konstatēta uzņēmuma pāreja. Lai gan pēdējā laikā arvien vairāk parādās pozitīvu spriedumu šajā jautājumā, kādēļ šoreiz ieteicu nestrīdēties?
Sākotnējais maldīgais priekšstats
Sākotnēji potenciālā klienta teiktais šķita loģisks – pārgājis uz jauno uzņēmumu tikai viens darbinieks un darbība jaunajam arī pavisam cita – vairumtirdzniecība, bet iepriekšējam bija internetveikals. Pie sevis sarunas laikā nodomāju – VID galīgi nekaunīgs palicis – vairs cilvēks nevar pieteikties jaunā darbā, lai tam nebūtu risks maksāt par iepriekšējā darba parādiem?
VID brīdinājums
Tomēr no VID brīdinājuma par uzņēmuma pāreju bija redzams, ka šī ir klasiska uzņēmuma pāreja. Tādēļ ieteicu netērēt naudu uz piedziņas apstrīdēšanu, bet gan samaksāt parādu. Teiktais par vairumtirdzniecību apstiprinājās tikai uz papīra – jā, reģistrēts attiecīgais NACE kods, bet iegāju attiecīgajā mājas lapā, kur visu bija iespējams iegādāties man kā privātpersonai kaut vai pa vienam eksemplāram. Domēns tas pats, kas iepriekšējam uzņēmumam – no patērētāja viedokļa nekas īsti nav mainījies. Komplektā ar attiecīgā cilvēka (kas izrādījās vienīgais biznesa vadītājs) biznesa kontaktiem tā varētu būt jaunā uzņēmuma lielākā vērtība. Izskatās, ka izpildās arī citas uzņēmuma pārejas pazīmes. Diemžēl bija pārsniegts arī kriminālatbildības slieksnis (EUR 30 000 nenomaksātu nodokļu). Arī tas var būt papildus arguments, kādēļ labāk nomaksāt šo nodokļu parādu.
Ar pilnu rakstu varat iepazīties Jāņa Taukača nodokļu blogā!
