Tuvākajos bloga ierakstos plānoju pašķetināt dažādas nodokļu shēmas no jaunās grāmatas Taxtopia, ko sarakstījis.. anonīms autors, kas Lielbritānijā strādājis par nodokļu konsultantu grāmatvedības birojā.

 

Par grāmatu

Šajā šī gada martā publicētajā grāmatā principā viņa noskaņojums sakrīt ar manējo – nodokļu sistēma ir nevajadzīgi sarežģīta un to pašu rezultātu var sasniegt ar 3 nodokļiem (ok, manā versijā tie bija 5-6, kas valsts budžetam atnes ap 95% ieņēmumu). Lai gan nodokļu sistēmas (un cilvēku prātu un alkatības) vājās vietas tēmētas kā akmentiņš turīgās nodokļu maksātāju daļas virzienā, grāmata ļauj pārdomāt arī sistēmas taisnīguma aspektus. Kā, piemēram, ar šo pasaku.

Par pasaku

Vismaz mani bērni visi zin pasaku, kur vistiņa nodomājusi no graudiem izcept maizi. Tā apstaigā pārējos mājdzīvniekus un visiem lūdz palīdzību. Kad visi draudzīgi to atsaka, vistiņa pati iesēj un izaudzē labību, un izcep maizi. Tiklīdz maize ir gatava, uz tās ēšanu gan visi mājdzīvnieki ir klāt un piedāvā palīdzēt to apēst. Izrādās, ka pasakai ir divi alternatīvi nobeigumi – vistiņa padalās ar pārējiem vai apēd visu pati.

Par alternatīvām

Kad jautāju saviem bērniem, kuru no pasakas nobeigumiem tie uzskatītu par taisnīgāku, abi bez šaubu ēnas noteica – kur vistiņa pati apēd maizi. Drošības pēc pārjautāju – pat, ja pārējie nomirs no bada? Abi nešaubīgi atbildēja – jā, tā bija viņu izvēle. Līdzīgu pasaku ir daudz – par sienāzi, kas spēlēja visu vasaru un viņam ziemā nebija, ko ēst, utt. Te varat nobalsot – kuru no alternatīvām izvēlētos jūs.

Par nodokļiem

Tagad padomāsim par nodokļu sistēmām. Par solidaritātes nodokli, par progresivitātes IIN likmēm, utt. Dēls jautāja – kādēļ šādi nodokļu sistēma strādā? Tas taču neizskatās ok – jo vairāk cilvēks mācās un strādā, jo lielāku nodokļu likmi jāmaksā. Viņi jau ar vienādām likmēm samaksās vairāk. Man vienīgais loģiskais skaidrojums bija – lēmējus ievēlē vairākums, bet finansē – turīgie uzņēmumi. Taču šī debate ir daudz plašāka un jūtīgāka. Kad šo tēmu aizskārām Tax Stories sarunā ar mācītāju Ungaru Gulbi, Feisbuks uzvārījās ne pa jokam. Galvenokārt, balstoties uz Freaconomics stilā sarakstītās grāmatas Outliers izvirzīto domu, ka liela daļa no panākumiem ir tikai veiksme un vide.

Kā būtu godīgi?

The Guardian u.c. mediji vakar publicēja 300 sabiedrībā pazīstamas personības aicinājumu valstīm mazināt nevienlīdzību, piemērojot turīgajiem lielākus nodokļus. Viens no parakstītājiem – ekonomistu aprindās pasaules slavu guvušais Tomass Piketī. Ko tad vajadzētu darīt?

  1. Taxtopia autors ir līdzīgās domās ar 21.gs. Kapitāls autoru – IIN vietā jāpiemēro nodokli bagātības (mantas) pieaugumam. Turklāt – visiem ienākumu veidiem IIN (vai mantas pieauguma nodokļa) likmēm jābūt vienādām, lai nav kārdinājuma mākslīgi pārveidot darbinieku algas par pašnodarbinātajiem vai dividendēm, sportistiem – izdomāt mistiskas imidža tiesības, utt.
  2. Interesanti, ka Taxtopia autors būtībā atreferē Latvijas un Igaunijas UIN modeli kā ideālo, lai uzņēmumi maksātu nodokli tikai tad, kad izmaksā dividendes. Jo uzņēmumi un valstis ir fikcija – viņiem nesāp, viņi nemirst karā. Par to jau rakstīju iepriekš grāmatas Suverēnais cilvēks kontekstā. Pat visa izkrāpēju nauda nonāk kāda cilvēka maciņā vai kontā – to arī būtu jāapliek.
  3. Vienīgi, lai nebūtu kārdinājuma valstī nopelnīto ar mākslīgiem autoratlīdzību u.c. maksājumiem par preču zīmi u.tml. aiznest uz ofšoriem, valsti pametušajam ienākumam jāpiemēro ieturējuma nodokļus.

Vai šīs idejas par sistēmas taisnīgumu, vienkāršību un automatizēšanu tā arī paliks vien pasaciņa? Tas lielā mērā atkarīgs no mums pašiem. Lai tas nepaliktu vien stāstu līmenī, turpmākajos blogos mēģināšu paanalizēt Taxtopia autora un arī paša pieredzē redzētās izvairīšanās no nodokļiem shēmas Latvijas un starptautiskās nodokļu sistēmas kontekstā, ar cerību, ka FM būs dzirdīgas ausis un acis. Ceru arī, ka reiz pats un visi nodokļu konsultantu profesijas pārstāvji vēl mūsu paaudzē tā vietā varēs darīt ko sabiedrībai lietderīgāku.