Dažas dienas paceļoju pa mūsu Dienvidu kaimiņu zemes biznesa ārēm. Visvbiežāk dzirdētais problemātiskais nodokļu jautājums saistībā ar Latviju bija … transfertcenas dokumentācijas tulkošana latviešu valodā.
Kur aug kājas šai problēmai?
Problēma stabili stāv uz 2 kājām:
- Valsts valodas likums, kas nosaka, ka dokumenti, kuri iesniedzami valsts vai pašvaldību iestādēs, sastādāmi valsts valodā;
- Nodokļu un nodevu likums, kas nosaka, ka globālo TC dokumentāciju sagatavo latviešu vai angļu valodā.
- Ja globālā dokumentācija ir sagatavota angļu valodā, nodokļu administrācijai ir tiesības pieprasīt visas dokumentācijas vai tās daļas tulkojumu latviešu valodā un nodokļu maksātājam ir pienākums pieprasīto tulkojumu iesniegt mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
- VID interpretē minēto normu tā, ka, ja reiz likums noteicis izvēles iespējas par TC globālo dokumentāciju, tad par vietējo šādas iespējas nav.
Absurds nr.1 (liriska atkāpe)
Necelsim tagad veco problēmu, ka uz darījumiem starp 2 saistītiem uzņēmumiem Latvijas ietvaros nav jēgas prasīt TC dokumentāciju, jo nodokli nav iespējams aiznest uz citu valsti. Savukārt, TC dokumentācijas jēga ir, lai UIN mākslīgi nepārceļ no augstāku nodokļu valsts uz zemāku. Dzirdētais pretarguments – var pārcelt peļņu uz uzņēmumu ar zaudējumiem. Taču mūsu sistēmā drīkst peļņu vienkārši nesadalīt un tāpat UIN nemaksāt. Kādēļ vēl apgrūtināt biznesu ar tik birokrātisku prasību kā transfertcenas dokumentācijas tulkošana?
No biznesa viedokļa tas, starp citu, būtu tikai loģiski, ka konsolidē tā grupas finanšu rezultātus vienas valsts ietvaros. Labi, šim tiešām nepieciešami likuma grozījumi, bet kas ar to valodu?
lasiet Jāņa Taukača nodokļu bloga pilnajā ierakstā!
