30.jūnijā stāsies spēkā būtiski grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, bet 2024.gada 1.janvārī stāsies spēkā IIN likuma grozījumi par 15% likmi nomadu vīzu īpašniekiem.

 

IIN likuma grozījumi

15% IIN, ja ārzemnieks te strādā priekš ārvalsts darba devēja

Ārzemnieks, kas saņēmis ilgtermiņa vīzu, ienākumam, kas gūts uzturoties Latvijā, bet strādājot priekš ārvalstu darba devēja, nu var piemērot IIN 15% apmērā. Attālinātajam darbam jābūt OECD dalībvalstī reģistrēta darba devēja vai pašnodarbinātā labā. Šī iespēja neattiecas uz Krievijas pilsoņiem. Šo IIN likmi piemēro 365 dienu laikā no dienas, kad minētais ārvalstnieks ir kļuvis par Latvijas nodokļu rezidentu (deklarējis PMLP pastāvīgu dzīvesvietu). Pēc gada beigām nomadu vīzas darbību iespējams pagarināt uz vēl vienu gadu vai ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju. Šādiem ienākumiem nepiemēro virkni attaisnoto izdevumu, kā arī neapliekamo minimumu. Plašāki komentāri par šīs tēmas problemātiku un fonu Eiropā iespējams palasīt te.

Atbrīvojums ārstniecības iestāžu darbinieku studijām

IIN likuma grozījumi paredz arī, ka kopš š.g. 1.septembra ar IIN nav apliekama ārstniecības iestādes apmaksātā mācību maksa par darbinieka studijām rezidentūrā, ja darbinieks vienlaikus negūst arī attiecīgu stipendiju no šī darba devēja un vismaz 3 gadus pēc rezidentūras studiju beigšanas ir darba tiesiskajās attiecībās ar šo ārstniecības iestādi. Izņēmums – kad objektīvu apstākļu dēļ nevar saglabāt darba tiesiskās attiecības.

Neapliksies ar IIN arī sportistu balvas

Laikam hokejistiem izmaksājamām balvām par godu likuma pants papildināts ar IIN izņēmumu, ka nu ar IIN neapliekas arī MK naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā.

Klusiņām izņemta 300% soda nauda aplokšņu algām

Kādēļ klusiņām? Jo priekšlikums parādījies un atbalstīts vien uz pēdējo lasījumu. Ar grozījumiem izslēgtas 31.2 panta 1.1 un 1.2 daļas, kas paredzēja 300% no IIN soda naudu nedeklarētām darba attiecībām uz 3 mēnešiem, ja nav iespējams noteikt šo attiecību ilgumu. Tomēr, šī ir tikai soda sistēmas sistematizēšana, nevis soda atcelšana – attiecīgās normas ieliktas jaunajos likuma Par nodokļiem un nodevām grozījumos, samazinot sankciju uz 100%. Sankciju drīkstēs piemērot bez personas identificēšanas.

Likuma Par nodokļiem un nodevām grozījumi

Izmaiņas paredz jaunu nodokļu administrācijas pārbaudi, kurā būs integrēti vairāki šobrīd noteiktie pārbaužu veidi, pilnveidot nodokļu samaksas termiņu pagarināšanas regulējumu, pilnveidot esošo vienošanās līguma regulējumu, pārskatīt atsevišķus nodokļu revīzijas (audita) regulējuma aspektus, kā arī pilnveidot nodokļu parāda piedziņas procesu, kā arī nodokļu pārmaksu un nepareizi iemaksāto summu dzēšanas nosacījumus. Par šo likumprojektu jau rakstīju oktobrī. Tagad paskatīsimies, kas no tā visa ir ticis cauri parlamenta sietam.

  1. Izslēgtas no definīcijām – tematiskā pārbaude, soda naudas (!) un datu atbilstības pārbaudes definīcijas, bet pievienota novērošana, nodokļu kontrole un nodokļu kontroles rēķins.
  2. Tiesības 3 gadu laikā pieprasīt nodokļu pārmaksu nu pāriet arī uz mantiniekiem.
  3. Nodokļu kontroles veikšanas termiņš – 2 mēneši, ar iespēju pagarināt vēl par 2 mēnešiem. Jocīgs zvērs šķiet nodokļu kontroles rezultātā VID izsniedzamais rēķins par aprēķināto nodokli un nokavējuma naudu, ne lēmums.
  4. Mani uztrauc šī jaunā norma – ja ir atkārtoti konstatētas neatbilstības starp nodokļu maksātāja deklarācijās uzrādītajiem saimnieciskās darbības rādītājiem un faktiskajiem rādītājiem, iegūtie rezultāti ir attiecināmi uz visiem taksācijas gada nodokļu maksājumiem. Ir saprotams, ka šeit varētu pievilkt konstatētas aplokšņu algas, kas būtu attiecināmas uz visu gadu, bet te būs viss atkarīgs no VID saprāta robežām un tās var nebūt konsekventas, maigi izsakoties.
  5. Attiecībā uz nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu līdz 1 gadam samazināts lūguma iesniegšanas termiņš no 15 dienām uz 5 darba dienām pēc maksājuma termiņa iestāšanās (spēkā ar 1.1.2024.).
  6. Pavisam interesanti paliek saistībā ar VID lēmumiem par nodokļu samaksas grafika (termiņa pagarinājumu) piešķiršanu – VID lēmumus par to pieņemšot automātiski un nodokļu maksātājiem ir tiesības lūgt VID skaidrot lēmumu. Idejiski tas ir pareizi, jo šobrīd šādos VID lēmumos nereti redzama subjektivitāte un pat neloģiskums. Vienīgi.. kritērijus noteikšot nevis likums, bet gan pats VID.. Tos publicēšot VID mājas lapā.
  7. Beidzot ir risināta problēma par iepriekšējo periodu maksājumiem, ja nodokļu maksātājs nebija reģistrējies kā tāds. Tad šis maksātājs varēs piereģistrēties un VID aprēķinās nodokļus un nokavējuma naudu.
  8. Koriģētas normas par izlīgumu (likuma terminoloģijā – vienošanās līgumu, jeb līguma līgumu, jeb масло масленное) ar VID. Diemžēl, joprojām palikusi nepareizā pieeja par to, ka izlīgums iespējams vien gadījumā, ja nodokļu maksātājs piekrīt VID veiktajam uzrēķinam. Šī ir galvenā problēma, kādēļ šādus izlīgumus praksē slēdz ļoti reti un arī turpmāk šai ziņā nekas nemainīsies. Un grozījumos saliktā ķīmija ar dažādiem % atkarībā no tā, kurā procesa stadijā šis līgumu līgums tiek noslēgts, arī šai ziņā neko nemainīs. Jāliek likumā mehānismu, kur puses var satikties kaut kur pa vidu, atkarībā no tā, cik spēcīgi katram argumenti. Lai samazinātu korupcijas riskus, par to varētu lemt attiecīga strīdu izskatīšanas komisija VID (ar audio protokoliem), nevis kāds atsevišķs ierēdnis.