Neatkarības diena ir labs brīdis, lai ieskatītos vēsturē – kā tapa valsts budžets 1918.g. un nodokļu sistēma, kad bija jāsāk ar baltu lapu? Kā izskatījās nodokļu sistēma pirmskara Latvijā?

Kurš bija Latvijas pirmais nodoklis?

Pēc 1.pasaules kara Latvija bija zaudējusi am 1 milj. cilvēku (iedzīvotāju skaits samazinājās no ~2,5 uz ~1,6 milj). Visas saimniecības nozares bija sagrautas (patīk, ka tolaik ekonomiku sauca par saimniecību). Pirmie līdzekļi, kas ienāca jaun-izveidotās valsts kasē, bija ziedojumi. Arī kopīgas valsts kases nebija. Valsts budžeta nebija līdz pat 1920.g., bet pirmais likums par to pieņemts vien 1923.g. Tādēļ pirmais, ko darīja valsts, lai varētu pildīt savas funkcijas – uz 5% gadā aizņēmās, kā arī piemēroja akcīzes nodokli tabakai un alkoholam.

Budžets līdz 1934.g.

Valsts ieņēmumi 20.gados pārsniedza izdevumus, bet lielās depresijas laikā 30.gadu sākumā – pirmo reizi valsts tērēja vairāk, kā iekasēja. Tomēr pirmajos 3 valsts pastāvēšanas gados reāli pastāvēja budžeta deficīts, jo tā apjomu sedza ar Latvijas rubļu emisiju. Nodokļi tomēr veidoja vien daļu no valsts budžeta ieņēmumiem (18/20.g. – 13%; pēc tam attiecīgi – 17, 47, 47, 50, 55, 58, 55, 57, 49, 57, 58, 61, 54%).
Pārējās budžeta ieņēmumu pozīcijas veidoja:
  • nodevas u.c. atlīdzības (to īpatsvars auga no 0,6% 2018/20.g. līdz 7% 33./34.g.);
  • valsts monopoli, g.k. spirta, tabakas, linu, cukura, pasts, telefons, radio, gāzi, elektrību (0,1 – 23%);
  • valsts meži, zemes, ūdeņi un ēkas (0,2 – 2,6%);
  • valsts uzņēmumi (0 – 0,6%);
  • valsts kredītiestāžu un kapitālu peļņa (0 – 1,2%; peļņa bija, bet to g.k. neizmaksāja);
  • valsts aktīvu realizācija (0,2 – 0,9%);
  • aizņēmumi (85 – 5%, bet valsts aizņēmusies vien 6 no 14 gadiem);
  • dažādi (1,7 – 6,6%).

Kādēļ toreiz monopoli faktiski bija nodoklis?

Valsts monopoli ļāva valstij kontrolēt šo preču cenas un piegādi, tādējādi gūstot ievērojamus ienākumus. Šie monopoli darbojās līdzīgi nodokļiem, jo iedzīvotājiem bija jāmaksā augstākas cenas par šīm precēm, kas faktiski bija papildu maksājums valstij caur attiecīgo uzņēmumu peļņu. Tādējādi minēto monopolu peļņa, ja tā pārsniedz brīvā tirgus %, pēc būtības bija nodoklis. Ne tikai Latvijā. 29./30.g. linu monopols strādāja ar zaudējumiem valstij, jo valsts maksāja linu ražotājiem lielākas cenas, nekā pasaules tirgos. Valsts monopoli bieži radīja sabiedrības pretestību, sākot no publiskiem protestiem līdz pat nelegālai preču tirdzniecībai. Iedzīvotāji bija neapmierināti ar augstākām cenām un ierobežotu piekļuvi noteiktām precēm, ko izraisīja monopolu kontrole.

Ar pilno rakstu varat iepazīties  Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!