Satversmes tiesas spriedumā būtībā ir vien atsauce uz ‘augstiem peļņas rādītājiem’ finansētāju nozarē, lai ko tas arī nozīmētu. Tomēr paliek virkne neatbildētu jautājumu.

Par ko bija strīds?

Pieteikumus ST iesniedza virkne patērētāju kreditētāju, kam kopš pagājušā gada kopā ar bankām jāmaksā UIN avansu. Patērētāju kreditētāji uzskatīja, ka viņi nav vienlīdzīgā situācijā ar bankām, jo to peļņas rādītāji bija nesalīdzināmi pieticīgāki. Turklāt, to finansēšanas avoti ir būtiski savādāki, kā bankām. No otras puses, viņi ir līdzīgā situācijā ar pārējiem UIN maksātājiem, jo UIN paredzētos līdzekļus līdz avansa ieviešanai bija iespējams ieguldīt uzņēmuma attīstībā. Šim viedoklim būtībā pievienojusies arī Tieslietu ministrija, PTAC un Konkurences padome, u.c.

Ko teica Saeima?

Saeima argumentēja, ka MK izraudzījies mazāko no ļaunumiem – UIN avansu, par kuru drīkst samazināt budžetā maksājamo UIN, kad sadala peļņu. Otrs variants bija solidaritātes iemaksas, kas maksājamas papildus UIN – šo ceļu iet MK neizvēlējās. Virkne Saeimas apgalvojumu, gan, liek neizpratnē saraukt uzacis:

  • UIN piemaksa ir vienādi attiecināta uz visiem UIN maksātājiem, kuru saimnieciskās darbības veids ir darbības ar finanšu līdzekļiem, kuros ietilpst arī nesamaksātais UIN;
  • citiem nodokļa maksātājiem finanšu līdzekļi, kuros ietilpst nesamaksātais UIN, nav to saimnieciskās darbības priekšmets.

FM replika

Interesanta ir arī FM piebilde, ka tradicionālā UIN sistēma, kur UIN no peļņas jāmaksā katru gadu, ir lielākajā daļā ES valstu – par ko jūs te uztraucieties. Taču par to jau nav strīda – neviens taču pat nopietni neapspriež atgriešanos pie vecās UIN sistēmas. Jautājums ir Orvelisks – kādēļ kāds ir vienlīdzīgāks par citiem?

Ko nosprieda Satversmes tiesa?

Valstij vajadzīgi papildus līdzekļi un finanšu sektoram bija liela peļņa. Tik tālu ST viedoklis skaidrs, tomēr kā patēriņa kreditētāji atšķiras no pārējā biznesa? “Kredītiestāžu augstos peļņas rādītājus labvēlīgi ietekmēja paaugstinātā EURIBOR likme, savukārt patērētāju kreditētāju rentabilitāte pārsvarā pārsniedza 30% robežu un bija ievērojami augstāka par Latvijā darbojošos uzņēmumu vidējo rentabilitāti,” bija ST atbilde spriedumā. Taču kā ar citām nozarēm, kur biznesiem ir 30%+ rentabilitāte?

Ar visu rakstu aicinām iepazīties  Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!