Uzņēmums Latvijā uz EXW Incoterms nosacījumiem 2009.-2011.g. pārdeva preces pircējam no Polijas. VID neļāva piemērot 0% PVN, jo pircējs preces neesot saņēmis.

 

Ko jāpierāda, lai piemērotu 0% PVN?

PVN likums, starp citu, 0% likmes piemērošanai gan toreiz, gan tagad neprasa pierādīt, ka pircējs preces ir saņēmis. Jāpierāda vien, ka preces atstājušas Latvijas teritoriju un nosūtītas uz citu ES dalībvalsti (ES piegāžu gadījumā).

Fakti

Daži nozīmīgākie fakti:

  • veikta priekšapmaksa;
  • prece iekrauta transportlīdzekļos Latvijā;
  • transportu nodrošināja pircējs;
  • VID un pirmo 2 instanču tiesas uzskatīja, ka prece varēja arī palikt Latvijā.

VID un apgabaltiesas argumentācija

Apgabals aizpeldēja savā argumentācijā un aizfantazējās līdz tādai argumentācijai, ka:

  • pārdevējam bija jāveic pircēja padziļinātu izpēti, jo tas atsūtīja transportlīdzekļa numuru un vadītāja vārdu, un tikai pēc tam (tajā pat dienā) atsūtīja parakstītu līgumu;
  • pārrunās ar pircēju no tā pārstāvja bija jāprasa rakstveida pilnvaru;
  • turklāt CMR trūkst atzīmes par preču saņemšanu noliktavā Polijā;
  • pārdevēja paskaidrojumos ir pretrunas par to, kādā valodā runāja Polijas uzņēmuma amatpersona.

SIA argumenti

Par CMR

Par CRM jāpiemin, ka tas ir tikai loģiski, ka šāda informācija ir ārpus pārdevēja kontroles preču iekraušanas brīdī – pārdevējs nav pārvadājuma līguma (ko apliecina CMR pavadzīme) puse. CMR pārdevējs tik ieguva no Polijas uzņēmuma jau pēc tam, kad piegādes bija veiktas un VID sāka pārbaudes par šīm piegādēm. Nauda saņemta un prece iekrauta.

Taču, kā lai pārdevējs nodrošinās, ka prece būs izvesta no Latvijas, ja transportu nodrošina pircējs?

Par VAD

Šajā gadījumā preces aplikās ar akcīzes nodokli. Tādēļ pārliecība par to, ka prece ir transportēta uz akcīzes noliktavu Polijā, pārdevējam radās no administratīvā pavaddokumenta (VAD) un tajā esošā Polijas nodokļu iestādes zīmoga un paraksta par preces piegādi akcīzes noliktavā. Uz to VID iebilda, ka zīmogs uz VAD esot viltots. Taču pat VID darbiniekiem, apstiprinot VAD, uz tiem esošais Polijas administrācijas zīmogs un paraksts neradīja aizdomas.

Senāta secinājumi

  • Senāts spriedumā norādīja, ka apgabaltiesa kļūdījusies priekšapmaksas aprēķinos.
  • Turklāt, avansa rēķini var nesakrist ar faktiskajiem norēķiniem, jo vien gala rēķinā ir zināms faktiski iekrautais preču daudzums.
  • Tāpat Senāts pauž neizpratni, kādēļ pārdevējam vajadzēja rasties šaubām par pircēju dēļ notikumu secības, ka ziņas par transporta līdzekli nodotas pirms līguma atsūtīšanas.
  • Savukārt, rakstisks pilnvarojums darījumu partneri pārstāvošajai personai nav ne tiesību normās izvirzīta prasība, ne arī vispārzināma prakse komercdarījumu slēgšanā.

Kā ar akcīzi?

Ja reiz Senāts tagad ir apstiprinājis, ka ir pamats 0% PVN piemērošanai, tad ir izpildīts likumā noteiktais kritērijs – preces atstājušas Latvijas teritoriju un tās nosūtītas uz citu ES dalībvalsti. Tomēr attiecīgajām preču piegādēm bija atsevišķs VID audits par akcīzi un tas beidzās jau iepriekš ar negatīvu spriedumu, kas jau stājies spēkā. Tad kādēļ par šo veltīgi muti dzesēt, vai ne? Ne gluži – te vērts padomāt par sekojošu jautājumu.

Vai PVN spriedums varētu būt jaunatklāti apstākļi, lai pārskatītu akcīzes spriedumu vai lai iesniegtu sūdzību par ES tiesību normu pārkāpumu Eiropas Komisijai? Sevišķi tādēļ, ka pārdevējs tiesai lūdza vērsties ES tiesā, bet gan apgabaltiesa, gan Senāts šo lūgumu noraidīja.

Pašķetināsim akcīzes spriedumu

Direktīvas principi

Atbilstoši akcīzes direktīvas mērķim, akcīzes nodoklis kļūst iekasējams brīdī, kad preces nodod patēriņam, turklāt nodoklis ir uzliekams valstī, kurā notiek preču nodošana patēriņam. “Nodošana patēriņam” ir akcīzes preču novirzīšana, arī nelikumīga novirzīšana, no atliktās nodokļa maksāšanas režīma.

Ja preces nav sasniegušas galamērķi

Gadījumā, ja nodošana patēriņam ir notikusi, novirzot (arī nelikumīgi) akcīzes preces no atliktās nodokļa maksāšanas režīma (proti, akcīzes preču pārvietošana nav pabeigta jeb nav sasniegusi savu galamērķi), ievērojot apstākļu, kuros notiek novirzīšana, raksturu, var rasties situācija, kad nav iespējams konstatēt pārkāpuma brīdi un/vai vietu. Līdz ar to direktīvā ir nostiprināta īpaša kārtība, kā šādā gadījumā tiek noteikta nodošanas patēriņam vieta un brīdis.

Nodošanas patēriņam vieta un brīdis

Pārkāpuma gadījumā akcīzes nodoklis būtu jāuzliek ES dalībvalstī, kuras teritorijā ir izdarīts pārkāpums, kas ir bijis par iemeslu preču nodošanai patēriņam. Ja nav iespējams noteikt, kur pārkāpums ir izdarīts – tajā dalībvalstī, kur tas tika konstatēts. Ja akcīzes preces nesasniedz galamērķi, bet nav konstatēts neviens pārkāpums, ir jāuzskata, ka pārkāpums ir izdarīts nosūtītājā dalībvalstī. Pircēja valsts nodokļu administrācija apstiprināja VID, ka preču saņemšanas apstiprinājums, kas ir redzams uz administratīvajiem pavaddokumentiem, ir viltots.

Šajā gadījumā, ja PVN lietā ir konstatēts, ka preces atstājušas Latvijas teritoriju (jo pretējā gadījumā nav iespējams piemērot 0% PVN likmi), tad pārkāpums izdarīts jebkur citur, tikai ne Latvijā. Turklāt EXW Incoterms noteikumi paredz, ka pēc preču nodošanas pircējam viss tālākais ir ārpus pārdevēja kontroles. Tādēļ arī akcīze nebūtu piemērojama Latvijā. Pie pretējas interpretācijas ir apdraudēti visi eksportētāji, kas pārdod uz EXW nosacījumiem.

Tiesa ir citās domās

Apgabaltiesa, balstoties uz Senāta spriedumu, akcīzes lietas spriedumā noteikusi, ka Latvijas likums nosaka, ka tas vien, ka tiek iesniegti pierādījumi par vietu, kur pārkāpums ir izdarīts, nenozīmē, ka pārdevējs ir atbrīvojams no nodokļa samaksas pienākuma. No šāda pienākuma var atbrīvot tikai pierādījumi par to, ka akcīzes preces ir nonākušas galamērķī, vai arī pierādījumi par nodokļa samaksu citā dalībvalstī.

Pārdevēja pārdomas

Jā, no Latvijas likuma tiešām šādi var izsecināt. Taču šī sprieduma kontekstā nav skaidrs, kādēļ tiesa ignorē pašas citēto ES Akcīzes direktīvas uzsvērto, ka pārkāpuma gadījumā akcīzes nodokli būtu jāuzliek dalībvalstī, kuras teritorijā ir izdarīts pārkāpums, kas ir bijis par iemeslu preču nodošanai patēriņam vai, ja nav iespējams noteikt, kur tas ir izdarīts – tajā dalībvalstī, kur tas tika konstatēts.

Pircēja ES valsts administrācija paziņoja Latvijas VID, ka preces nav saņemtas pircēja akcīzes noliktavā un ka pavaddokumentos norādītais preču saņemšanas apliecinājums ir viltots. Tikai tā VID par to uzzināja. Tātad, pārkāpums konstatēts citā valstī. Tāpēc tiesai bija jāpārliecinās tikai par vienu – vai ir pierādījumi par to, ka pārdevējs bija uz vienu roku ar pircēju. Nav grūti iedomāties, ka šādos apstākļos arī Polijas administrācija centīsies piedzīt akcīzi. Ja nu tai izdosies, vai tiešām direktīva paredz akcīzes iekasēšanu 2x?

Uzrakstīju VID jautājumu

Vai VID ir izveidojusies prakse/vadlīnijas, kas pārdevējam (akcīzes noliktavas atļaujas turētājam) jādara, ja tas pārdod uz EXW nosacījumiem, lai tas nebūtu atbildīgs par akcīzi? Lasu Latvijas tiesas spriedumu, kur teikts, ka pārdevējam jāpierāda, ka 1) prece saņemta (citas ES dalībvalsts) pircēja noliktavā vai 2) ka tajā ES valstī samaksāta akcīze. Abi kritēriji ir ārpus pārdevēja kontroles. Prece pazuda pa ceļam. Kā lai eksportētājs nodrošinās pret šādiem riskiem? Tiklīdz saņemšu VID atbildi, nopublicēšu to šī bloga beigās.

P.s. Ja VID saka, ka viņi uzvar vairumu no strīdiem tiesā, tad mēs varam apgalvot tieši to pašu, tikai par Sorainen klientu uzvarām, ne VID.

P.p.s. Te gribētos citēt izcilo marketinga guru Seth Godin: “Belief needs proof the way a fish needs a bicycle.” Viņa blogus iespējams atrast šajā saitē.