Vakar beidzot noskatījos suģestējošo latviešu Oskaroto multenīti. Divreiz. Noslēguma titros daudzi varbūt nemanīja atsauci uz TaxShelter. Kas tas ir, salīdzinoši ar Latvijas jauno atbalstu filmām.

Interesanti, ka par Straumi vairākas reizes Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ieminējās Tax Stories podkāstā (piemēram, sarunas beigās, kad jautāju ministram par viņa versiju par dzīves jēgu) vēl pirms filmiņa guva starptautisku atzinību.

Kas ir TaxShelter?

Tā ir Beļģijā ieviesta valsts atbalsta programma, kas par uzņēmumu investīcijām filmās (no 2004.g.), teātra izrādēs (no 2017.g.) un pat videospēļu (no 2023.g.) tapšanā piedāvā nodokļu atlaides. Tādā veidā Beļģijā visas programmas laikā piesaistīti ap 3800 investoru, kas atnesuši industrijai ap EUR 270 milj. Rezultātā tapušas ap 1130 filmas, ap 670 teātra izrādes un 11 videospēles.

Kā tas strādā?

Ja uzņēmums Beļģijā nolemj investēt kādā no minētajiem projektiem, tā ar UIN apliekamo ienākumu samazina ne vien par investēto summu, bet arī par 421% no tās. Papildus tam, investors pelna arī procentus par savu ieguldījumu. Par attiecīgo ieguldījumu informē nodokļu administrāciju. Savukārt, filmu producentiem, saņemot šādu finansējumu, nepieciešams daļu (parasti vismaz 70%) no tā tērēt Beļģijā. Kā redzams no Straumes gadījuma, arī citu valstu projektiem iespējams veidot korporatīvo struktūru, kas izmanto šīs priekšrocības.
Iepriekš minētais specifiskais Beļģijas piemērs aprakstīts, lai arī mēs padomājam vai kas tamlīdzīgs nebūtu win-win situācija iesaistītām pusēm. Tomēr, dažādas valsts atbalsta programmas filmām nav nekas jauns un tas notiek tā daudzās Eiropas valstīs, un te nav runa par ES direktīvu par t.s. Netflix nodevu. Proti, galvenais šādu pasākumu mērķis ir, ka par valsts atbalsta naudu projekts gan veicina attiecīgās valsts ekonomiku, gan attīsta šīs mākslas žanra industriju.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties  Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!