VID atteica priekšnodokļa pārmaksas atmaksu kādam mobilo telefonu piegādātājam, kurš tos bija nosūtījis pircējam Francijā (loģistikas noliktavā) un pārdošanai piemēroja 0% PVN. VID uzskatīja, ka pārdošanai jāpiemēro 21%. Š.g. februārī apgabaltiesa lēma, ka VID nav taisnība.

Ko apgalvoja VID?

VID, kā jau ierasts, atsaucās uz to, ka:

  • ir nepilnības līgumā,
  • rēķinā nav telefonu IMEI kodi (!),
  • paraksts uz rēķina nav atšifrēts,
  • Francijas uzņēmuma vārdā rēķins nav parakstīts (!),
  • sūtījumu galamērķī saņēmusi neidentificējama persona,
  • Francijas nodokļu administrācijas atbildē VID sniegta informācija, ka pēc vairākiem mēģinājumiem nebija iespējams kontaktēties ar Francijas uzņēmuma vadību,
  • Francijas uzņēmuma PVN numura darbība ir apturēta, kaut arī strīdus darījuma brīdī PVN numurs bija derīgs,
  • Francijas nodokļu administrācijas uzņēmumu raksturojošā informācija liecina par Francijas uzņēmuma reālas saimnieciskās darbības neveikšanu (deklarācijas iesniegtas bez skaitliskām vērtībām, nav norēķinu kontu).

Ko pierādīja Latvijas SIA?

  • Preces tika pārdotas atbilstoši INCOTERMS 2010 CIP noteikumiem,
  • to piegādi uz Francijas uzņēmuma norādīto vietu – noliktavu Francijā – veica SIA „DHL Latvia”,
  • rēķinā redzams, kurš SIA darbinieks, izmantojot kādu elektronisko saziņas instrumentu (Skype), ir vienojies par konkrētu preču pārdošanas darījumu ar pircēja kontaktpersonu, šīs personas vārds, uzvārds un
    telefona numurs,
  • rēķinā ir arī redzama preču iekraušanas vieta, transportētājs, preču saņemšanas vieta citā dalībvalstī,
  • preci saņēmusi nevis neidentificējama persona, bet darījuma partnera norādītās Francijas noliktavas darbiniece.

Tiesas atziņas

Tiesa secināja, ka nav pamata apšaubīt strīdus darījuma faktisku norisi atbilstoši dokumentos norādītajam un preču izvešanu ārpus Latvijas.

  • Likumā un tiesu praksē iedibinātā kārtība paredz, ka pārdevējam 0% PVN pamatošanai nepieciešams pircēja PVN nr., kā arī piegādi apliecinoši dokumenti, ka prece izvesta no pārdevēja valsts. Tomēr šīs tiesības VID drīkst apstrīdēt, ja ir fakti, kas liecina, ka iepriekš minētais dabā nav noticis, tātad – preču nav vai tās nav izvestas un pārdevējam par to vai PVN sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu vajadzēja zināt.
  • VID nav pamatojis, no kādām tiesību normām izriet nodokļu maksātāja pienākums dokumentēt saraksti ar klientiem nodokļu vajadzībām.
  • Normatīvie akti neuzliek pienākumu mobilo telefonu tirgotājiem darījumu apliecinošajos dokumentos norādīt IMEI kodu. Līdz ar to šādu kodu nenorādīšana (lai arī tas atvieglotu kontroli veicošas iestādes darbu) darījumu dokumentos nevar būt pamats atteikumam atmaksāt deklarēto pārmaksāto PVN summu. Kamēr ierīce nav nonākusi pie patērētāja un nav aktivizēta, IMEI kodam faktiski nav praktiska pielietojuma ierīču tirdzniecības darījumos. No kāda cita tiesas sprieduma tiesa konstatēja, ka VID pozīcija ir nemainīga arī tajā gadījumā, kad rēķinam ir pievienots preču IMEI kodu saraksts! Proti, VID ieskatā arī pārdoto preču IMEI kodu saraksts, kas pievienots katram rēķinam, nepierāda konkrētas preces izvešanu no Latvijas, jo nekur nav norādes uz to, ka preču saņēmējs ir saņēmis rēķinā norādītās preces tieši ar tādiem IMEI kodiem, kā norādīts sarakstā. Līdz ar to VID pieeja nodokļu rēķinā pieprasīt norādīt informāciju, kas tāpat nevar kalpot darījumu fakta apstiprināšanai, ir nekonsekventa.
  • Tas, ka par preču saņemšanu parakstījusies persona, kas iepriekš nav norādīta ne darījuma, ne transportēšanas dokumentos, vai arī parakstījusies persona nav atšifrējusi savu parakstu, pats par sevi neliecina par dokumentu formālu noformēšanu, ja vien nepastāv kādas citas nopietnas indikācijas par to, ka preces patiešām nav izvestas no valsts un darījuma partneris nav tās saņēmis.
  • No Francijas nodokļu administrācijas sniegtās informācijas redzams, ka Francijas uzņēmumam pastāv fiktīva uzņēmuma pazīmes. Tāpēc VID jāpierāda, ka SIA par to vajadzēja zināt. Francijas nodokļu administrācijas sniegtā informācija pati par sevi nenorāda uz to, ka tieši pieteicēja ir rīkojusies ļaunprātīgi. Apstāklis, ka PVN numurs Francijā apturēts ar atpakaļejošu datumu, nav attiecināms uz izskatāmo lietu.
  • Tomēr arī pašā spriedumā neiztikt bez neloģiskiem apgalvojumiem, kur tiesa iet VID pavadā. “Piemērojot 21% likmi, SIA būtu lielāks budžetā maksājamais nodoklis, kā rezultātā neveidotos pieteicējas deklarētā pārmaksa” – šādi VID pamato PVN sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Ja pieņemam, ka 0% vietā SIA izrakstītu rēķinu ar 21%, normālā gadījumā valsts budžets nebūtu ieguvējs, jo Francijas pircējam šis 21% būtu no Latvijas valsts atgūstams. Tā saucas PVN neitralitāte, nevis sistēmas ļaunprātīga izmantošana. Būsim godīgi – te spīd cauri VID alkatīgums iekasēt par katru cenu, nevis skatīties uz PVN sistēmas korektu funkcionēšanu. Uz to, gan, norāda universitāšu mācībspēki, ka šī ir raksturīga iezīme nodokļu iekasētājiem visā Eiropā.
  • Atbilstoši ES Tiesas judikatūrai VID rīcībā ir jābūt pārliecinošiem pierādījumiem, ka nodokļu maksātājs nav izpildījis materiālās prasības. Pretējā gadījumā dienestam jāpieņem nodokļu maksātājam labvēlīgs lēmums.
  • Lēmums par pārmaksu ir jāpieņem 30 dienu laikā, savukārt no Francijas nodokļu administrācijas saņemtā informācija aizņem pusi no lappuses, līdz ar to nav saprotams, un to tiesas sēdē nevarēja paskaidrot arī VID pārstāve, kādēļ VID bija nepieciešami četri mēneši kopš informācijas no Francijas nodokļu administrācijas saņemšanas, lai pieņemtu lēmumu.
  • Aplūkojot VID lēmumu, ir redzams, ka faktiski tajā ir norādīti tikai divi teikumi, kuros ietverts lēmuma pamatojums, turklāt kļūdainā latviešu valodā. Proti, ir norādīts, ka SIA iesniegtie dokumenti un paskaidrojums nesniedz skaidru priekšstatu par darījumu kustību; pēc saņemtās informācijas no Francijas nodokļu administrācijas nav gūta pārliecība par 0 procentu likmes piemērošanas pamatotību. No šī lēmuma vispār nav iespējams gūt priekšstatu, kādu tieši iemeslu dēļ ir izdots pieteicējai nelabvēlīgs administratīvais akts.

Pēcgarša

Ņemot vērā, ka arī Senāts iepriekš līdzīgās lietās ir lēmis par labu uzņēmumiem, cerams, ka VID pietiks veselā saprāta neapstrīdēt šo tiesas nolēmumu. Taču vēl svarīgāk VID būtu veikt šādu jautājumu iekšēju revīziju ar mērķi vairs netraucēt ne biznesu, ne tiesas šādās lietās, it sevišķi ar virkni tik absurdu VID argumentu, kādi minēti šai lietā. Un cerams, ka kāds sāks rēķināt, cik visiem izmaksā šādi strīdi un kāds par to sāks atbildēt.

VID derētu konkurētspējīgas algas

Saknes meklējamas arī sistēmā – nesen kāds labs nodokļu speciālists man atzinās, ka sirdī viņa jūt aicinājumu iet VID palīgā sakārtot sistēmu, bet par valsts piedāvāto atlīdzības apmēru par to nav iespējams izšķirties. Savukārt, daļu ierēdņu atlaist, pārējiem paceļot algas nav iespējams ierēdniecības tiesību aktu dēļ. Kolēģe Igaunijā minēja, ka tur VID darbiniekiem par nopietnu pārkāpumu var mierīgi izmest no darba, nevis ‘aizrotēt’.