Senāts lēmis par to, kurš no būvniecības objektā strādājošiem uzņēmumiem uzskatāms par atbildīgu par viesstrādnieku darbaspēka nodokļiem.

Kā bija saslēgti līgumi?

Latvijas SIA1 bija noslēdzis līgumu ar SIA2 par būvniecības pakalpojumu sniegšanu. SIA2, savukārt, noslēdza līgumus ar Polijas un Lietuvas uzņēmumiem par personāla nomu – viesstrādnieku algošanu darbam attiecīgajā būvniecības objektā. Lietā ir arī rēķini un akti par darbu pieņemšanu starp SIA1 un SIA2.

Ko teica tiesa?

Tiesa nosprieda, ka SIA1 līgums ar SIA2 ir fiktīvs un tieši SIA1 ir atbildīgs par viesstrādnieku darbaspēka nodokļiem un par viesstrādnieku nodarbināšanu bez darba līgumiem. Rezultātā aprēķināts UIN (par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem), VSAOI, nokavējuma nauda un soda nauda.

Kāda bija tiesas argumentācija?

Tas vien, ka SIA1 ir maksājusi SIA2 vēl neliecinot par pakalpojumu sniegšanu. Arī administratīvais sods SIA2, kurā VID atzinis, ka SIA2 nomā personālu, vēl neliecinot, ka SIA2 nomāja personālu arī SIA1.

Vai šādi var notikt ar jebkuru būvnieku?

Tagad iedomāsimies, ka es esmu būvnieks. Man ir noslēgts līgums ar apakšnieku, kuram emu maksājis par daļas no būvdarbu uzņemšanos. Apakšnieks izdara darbus, bet VID saka, ka tos darbus veicis nevis apakšnieks, bet gan manis nelegāli nodarbināti darbinieki. Kā lai pierādu tagad, ka tie nav mani darbinieki, bet gan apakšnieka? Kāda jēga man maksāt citam SIA par neko (?), ja es nelegāli nodarbinu darbiniekus?

Paraksimies dziļāk

Lai paraktos dziļāk, jāizpēta iepriekšējo instanču spriedumi, jo Senāta nolēmums uz šo atbildes nesniedz. No tiem redzams, ka SIA2 valdes loceklis neko par darījumiem pateikt nespēja – kā organizēta celtnieku plūsma, kā veidojas pakalpojuma cena un ar darba algu aprēķināšanu un izmaksu viņš neesot nodarbojies. Otrs SIA2 valdes loceklis, savukārt, liecināja, ka par darbinieku nodrošināšanu un darba organizēšanu atbildēja Polijas apakšuzņēmumi. Vienam no Polijas uzņēmumiem amatpersona ir Latvijas pilsonis, kurš arī neko nespēj liecināt. Līgumā ar ģenerāluzņēmēju SIA1 ir apņēmusies atbildēt par apakšniekiem, ko tas piesaista. Šahs un mats. Vai ne?

Tomēr kādēļ SIA1 slēdza līgumu ar SIA2?

Pat, ja SIA2 ir fikcija, kāda būtu SIA1 motivācija 1) uzticēties un slēgt darījumu ar to un 2) maksāt tam naudu? Es tikko remontēju savu dzīvokli. Noslēdzu ar SIA līgumu, bija tāme, rēķini, bezskaidras naudas pārskaitījumi, ar visu PVN. Vai pie manis tagad arī VID var atnākt, ka de facto tie ir bijuši nelegālie Ukraiņi, kas to remontēja un sarēķināt nodokļus man kā darba devējam? SIA mājas lapa ar izpildīto darbu portfeli izskatījās ļoti pieklājīga un darbi arī man par pārsteigumu izpildīti ļoti labā kvalitātē?

Tad atkal zināja vai vajadzēja zināt?

Jā, arī šajā lietā piesaukts nu jau bēdīgi slavenais PVN lietu princips, jo grāmatvedības un attaisnojuma dokumenti taču attiecībā uz UIN kārtojami tie paši, kas PVN lietās.

Ķirsītis uz putukrējuma

VID uzrēķināja arī IIN soda naudu, bet ne IIN. Tiesa piekrita, ka tas ir legit, jo.. IIN ir darbinieka nodoklis un likumā ir aizliegums IIN budžetā pārskaitīt no darba devēja līdzekļiem, neieturot to no darbinieka. Aplokšņu algu maksātāji – šīs ir labas ziņas tieši jums – mazliet mazāk riska!

Tad kādi secinājumi?

Pirmkārt, ar šo lietu ir vairāk jautājumu, nekā atbilžu. Neviens no būvniecības industrijas vairs nevar justies drošs, jo viņu apakšnieki var nākt uz tiesu un stāstīt blēņas. Tas viss noteikti aktualizēs jautājumu par trešo personu atbildību par nodokļiem. Kādēļ šajā gadījumā par nodokļiem nav atbildīgs SIA2? Vai SIA0 (ģenerāluzņēmējs) arī var būt atbildīgs, ja SIA2 nodarbina nelegāļus? Vai VID var iekasēt no visas ķēdes katra posma? Uz kuras tieši normas pamata VID un tiesa aizvelk trešo personu atbildības principu no PVN lietām uz pārējiem nodokļiem? PVN lietu trešās personas atbildība vismaz balstās uz ES direktīvas interpretāciju ES tiesas judikatūrā, bet arī par to ir daudz jautājumu. Par to nesen bija 4 blogu sērija, kas balstīta uz nodokļu profesores atziņām. Šis trešo personu atbildības jautājumu būtu beidzot jānotestē Satversmes tiesā – visai Latvijas biznesa sabiedrība tam varētu sekot ar aizturētu elpu.