Jāņa Taukača nodokļu blogs: Vai bankām ieviešams virspeļņas nodoklis?

Ko un kādēļ ieviesa Lietuvā?

Virspeļņas aprēķini

Šobrīd likumprojekts jau ir apstiprināts. Paredzams, ka 2022. gadā banku sektors iegūs par 50% vairāk nekā iepriekšējā gadā (2021. gadā uzrādītā peļņa bija 300 miljoni eiro). Savukārt 2023.gadā banku peļņa varētu sasniegt pat 1 miljardu eiro. Tajā pat laikā banku noguldījumu procentu likmes saglabājas zemas.

Pamatojums nodoklim

Lietuvieši pamato šī nodokļa ieviešanu ar to, ka kredītiestāžu peļņa pieauga ārējo faktoru ietekmē, lielā mērā – bez kredītiestāžu pūlēm. Paaugstinātās procentu likmes nastu nes Lietuvas pilsoņi, īpaši ģimenes ar hipotēku.

Kur izlietos iekasēto?

Iekasētos līdzekļus plāno izmantot valsts vajadzībām: sociālajai saliedētībai, izglītībai, veselības aprūpei, valsts aizsardzībai vai valsts parāda samazināšanai. Balstoties uz 2023.gada banku peļņas rādītājiem, tiek lēsts, ka valsts budžetā varētu iekasēt līdz pat 100 milj. eiro gadā.

Kā un kad aprēķinās virspelņas nodokli?

Solidaritātes iemaksu bankas un kredītiestādes maksās no 2023. gada otrā ceturkšņa līdz 2024. gadam. Nodokļu likmi 60% apmērā piemēros tīrajiem procentu ienākumiem, kas pārsniedz 50% no vidējā pēdējos 4 regulāros finanšu gados. Plānots, ka pagaidu solidaritātes iemaksa tiks piemērota tikai tām iestādēm, kurās Lietuvas iedzīvotāju noguldījumu un citu līdzekļu apjoms 2022.gada 31.decembrī bija vismaz 400 milj. eiro. Nodoklis būs mazāks, ja bankas palielinās depozītu % likmes un samazinās aizdevumu % likmes.

Kur vēl ES ir virspeļņas nodoklis?

Līdzīgs regulējums kredītiestāžu neparedzētajiem ienākumiem tiek piemērots arī citās ES valstīs, piemēram, Ungārijā, Spānijā un Čehijā.

Vai Latvijas bankām ir virspeļņa?

Izskatās, ka nē (sk. LSM sagatavoto grafiku). LSM arī informē, ka Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 325 miljonu eiro apmērā, kas ir vien par 13,9% vairāk nekā 2021. gadā. ECB % likmes sāka celt tikai 2022. gada otrajā pusē, tādēļ milzīgs kāpums peļņā varētu būt sagaidāms šajā gadā, šajā rakstā (sk. linku) norādīja LB.

Argumenti pārdomām

• Kā jau vairākkārt rakstīju iepriekš, virspeļņas nodokūs ievieš gandrīz visas ES dalībvalstis.
• Pamats šim nodoklim ES ir attiecīga pagājušā gadā pieņemta regula. No juridiskā viedokļa regulai ir 2 problēmas, kas var novest pie strīdiem konstitucionālās tiesas līmenī:
  • nodoklis nosaukts par solidaritātes iemaksu, lai nebūtu nepieciešams regulas pieņemšanas vienbalsīgums; taču tas pēc savas būtības ir nodoklis;
  • virspeļņas nodoklis ir atpakaļ-vērsts – tas attiecas uz jau nopelnīto.
• Par pirmo potenciālo strīda punktu (regulas likumību) der piebilst, ka tā nemaz nav vērsta uz banku sektoru, bet gan g.k. uz enerģētikas nozari kā atbilde pēc kara augošajām cenām.
• Ja paskatāmies uz Ungārijas virspeļņas nodokli, tad tur objekts ir gandrīz viss, kas ienāk prātā: bankas (8%), finanšu un nodrošinājumu darījumi (0,3%), apdrošināšanu (1-7%), naftas produktu ražotājiem (40%), atjaunojamās enerģijas produktiem (65%), enerģijas produktu piegādātājiem (31%), farmācijas (20 vai 28%) un veselības (atkarībā no sāls un cukura satura pārtikā) produktu izplatītājiem un ražotājiem, telekomunikācijām (0-7%), mazumtirdzniecībai (0,1-4,1%) un avio biznesam.
• Spānijā nodoklis attiecas uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas darbojas Spānijā un kuru ienākumi no procentiem un komisijām 2019. gadā ir 800 miljoni eiro vai lielāki. Nodoklis piemērojams kopš 1.1.2023. un ir 4,8% no tīrajiem procentu ienākumiem un maksām. Šis banku virspeļņas nodoklis jau apstrīdēts konstitucionālajā tiesā. Sūdzība galvenokārt ir balstīta uz ECB 2022. gada 2. novembra nesaistošo atzinumu. Likums paredz, ka šo nodokli nedrīkst pēc tam pārlikt uz banku klientiem – šīs prasības izpildi jāuzrauga Spānijas FKTK. Par šīs prasības pārkāpumu piemērojams sods 150% apmērā no uz klientiem pārliktās summas.
• Lielbritānijas nodokļu guru Dan Neidle ir publicējis labu rakstu par virspeļņas nodokļa būtību. Tajā viņš atgādina, ka šāds nodoklis bankām jau 80.gadu sākumā Lielbritānijā bija ieviests. Viņš uzsver, ka šāda nodokļa pamata principiem jābūt:
  • tas ir vienu reizi piemērots ārkārtas pasākums;
  • virspeļņai jābūt skaidri definētai un saistāmai ar ārkārtas ārējiem apstākļiem, kas nav atkarīgi no uzņēmuma paša darbībām;
  • tas attiecas uz jau nopelnītu peļņu (kas ir labas nodokļu politikas intuīcijai pretējs, bet viņaprāt likumīgs princips, jo novērš tirgus izkropļojumus; tieši otrādi – viņš uzskata, ka “nevajadzētu sākt aplikt ar nodokli neparedzētu gadījumu, pirms tas faktiski ir noticis”).