Ceru, ka nē. Kādēļ? FM uzsāktā nodokļu sistēmas revīzija rūpīgi ies cauri par un pret arī šim jautājumam. Argumentācija varētu būt sekojoša.

Kādēļ Igaunija nolēma palielināt PVN uz 22%?

Igaunijai ir aptuveni 4% budžeta deficīts, un jaunā valdība vēlas to samazināt nākamo divu vai trīs gadu laikā. Mērķis ir 0% deficīts līdz 2026. gadam. Vakar viens no politiķiem godīgi pateica – sauksim to par kara nodokli, jāpalielina militāro izdevumu budžets līdz 3% no IKP, tātad naudai kaut kur jānāk.

“No 2025. gada Igaunijā visām fiziskajām personām EUR 700 būs ar IIN neapliekams ienākums, bet tas maksā aptuveni EUR 470m un to nepieciešams finansēt,” papildus iemeslus skaidro Igaunijas Sorainen nodokļu eksperts Verner Silm.

Jāpalielina IKP

Tikko Rīgā uzņēmām grupu ar ES PVN ekspertiem. Viņu prezentācijās par pēdējā gada jaunumiem neizskanēja, ka vēl kādā no ES valstīm būtu plāns palielināt PVN standarta likmi. Pārsteidzoši bieži vieglas mobilitātes apstākļos vēlamies sekot Igaunijas piemēram, taču pagaidām neredzu tam pamatojumu. Mums jādomā, kā palielināt apliekamo bāzi, palielinot valsts ekonomiku (iekšēji – produktivitāti, bet ārēji – investīcijas uz Latviju), nevis kā vēl spiest citronu, no kura sula jau ir izspiesta.

Citur ES tā nedara

Drošības pēc pārlapoju nodokļu likumu starptautisko datu bāzi – vai tur redzamas kādas līdzīgas vēsmas citur ES? Vienīgi atradu, ka Zimbabve vēl ar 1.1.23. paceļ PVN standarta likmi no 14,5% uz 15%. Atradu tur arī Nīderlandes ziņojumu par to, ka PVN samazinātās likmes bieži nesasniedz savu mērķi un tādēļ tās būtu jāpārskata – vai nav efektīvāk tās aizvietot ar mērķētākiem pasākumiem, piemēram, tiešiem maksājumiem mazāk turīgiem. ES jau kādreiz bija izrēķinājusi, ka Latvija varētu piemērot 15% standarta PVN likmi, ja atteiktos no samazinātajām likmēm.

Vai gribam vēl palielināt inflāciju?

Vēl viens iemesls – lielākas patēriņa cenas tikai palielinās inflāciju, bet valdības uzdevums šobrīd ir tieši pretējs – samazināt to.

Lietuva gribēja samazināt PVN

Šāds likumprojekts bija izziņots ar spēkā stāšanās datumu 1.1.2020. Likumprojekta paskaidrojuma rakstā teikts, ka:

“PVN likmes samazināšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā veicināt ekonomiku un investīcijas un arī samazināt cenas. Augstākas PVN likmes mudina personas izvairīties no nodokļu nomaksas un tādējādi vairo ēnu ekonomiku.”

Jāaizlāpa caurumus maisam

Ja kaut vai šīs divas lietas mēs Latvijā sakārtotu, mēs novērstu PVN zudumus un likmi pacelt nebūtu nepieciešams. Tas ir mīts, ka ar likmju celšanu būs atrisinātas valsts budžeta problēmas. Ja ir caurs maiss, tad ir vienalga, cik daudz mēs tajā beram. Turklāt, likmes palielinājums sit par godīgajiem tirgus spēlētājiem un tādējādi palielina jau esošos konkurences izkropļojumus vēl vairāk.

  1. Francijā nesen nolemts, ka B2B darījumiem iekšzemē ar 2024.g. ieviesti e-rēķini. ES līmenī decembrī nolemtais arī paredz ieviest e-rēķinus, bet vienīgi pārrobežu darījumiem. Tomēr PVN izkrāpšana jau parasti notiek vietējā līmeņa darījumos, kas seko pārrobežu darījumam.
  2. Ideāli, ja e-rēķinus ieviestu komplektā ar kases aparātu reformu. E-čekiem informācija par darījumu būtu automātiski reālā laikā reģistrēta VID. Līdz ar to vairs nebūtu nepieciešami ne dārgie kases aparāti, ne to sertificēšana. Kases aparāta vietā varēs lietot kaut vai printeri vai sūtīt čeku uz reģistrētu lietotāju telefonu. Līdzīga sistēma jau Latvijā darbojas – ja lietojiet aplikācijas, lai izsauktu taksometru, tad jau ziniet, kā tas strādā.

Statistika

Ja OECD valstu vidējā statistika rāda, ka vien ap 20% no valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem veido PVN, tad Latvijā tie ir jau 30%. Turklāt, kopumā Latvijas nodokļu sistēmā netiešo nodokļu (PVN un akcīze) īpatsvars budžetā ir viens no lielākajiem. Tātad, jāskatās uz sabalansētāka valsts budžeta pīrāga veidošanas pusi. Turklāt, likme nebūt nenozīmē korelāciju ar budžeta ieņēmumiem – piemēram, Zviedrijas 25% PVN likme atnes 9,2% no IKP, Beļģijas 21% PVN – 6,9% no IKP, bet Latvijas 21% – 8,4%.