Nesen dzirdēju komentārus, ka Lietuvas nodokļu strīdu komisija ir dārgs un maz efektīvs pasākums. Tādēļ palūdzu Lietuvas kolēģu palīdzību ar statistiku, lai nav saruna tikai sajūtu līmenī.
Lietuvas nodokļu strīdu komisija
Domājot, kā efektivizēt Latvijas nodokļu strīdu sistēmu, bieži uzduros uz Lietuvas nodokļu strīdu komisijas mehānismu, kas ir vidus posms starp administrāciju un tiesu. Lietuvas Nodokļu strīdu komisija ir publicējusi dažādus statistikas datus. Paldies Sorainen advokātu biroja Lietuvas nodokļu prakses vadītājai Indrė Ščeponienė un viņas palīgam Andrius Bandzinas par sagatavoto informāciju.
Komisijai vairumā gadījumu ir taisnība
Pirmkārt, Komisija sastāv no kompetentiem nodokļu ekspertiem gan no VID, gan Finanšu ministrijas. Mazāk – no akadēmiskās vides vai no praktiķiem. Tādēļ tiesas 2020. gadā apstiprināja 87 % Komisijas lēmumu, salīdzinot ar 75 % 2019. gadā.
Puses parasti paļaujas uz Komisijas viedokli un tālāk nestrīdas
2022. gadā Komisijas lēmumi netika apstrīdēti 57% gadījumu. 2020.gadā 53 % Komisijas lēmumu netika apstrīdēti tiesās, salīdzinot ar 67 % 2019. gadā un aptuveni 60 % 2017. un 2018. gados.
Lielākā daļa strīdu – par IIN
52% no visiem strīdiem 2020. gadā bija iesnieguši iedzīvotāji, kas lielākoties bija saistīti ar deklarēto ienākumu un izdevumu nesakritību. Nodokļu strīdu komisija atzīmē pieaugošo tendenci, ka iedzīvotāji aizstāv savas tiesības.
VID un Komisijas dati nesakrīt
VID: uzvaram 96%
Lietuvas VID dati liecina, ka Komisija 2020.gadā 96% no visiem gadījumiem lēmusi par labu nodokļu administratoram.
Komisija: VID uzvar ap 66%
Tomēr Komisijas dati liecina mazliet savādāk. 2022.gada dati liecina, ka 63% no nodokļu administratoru gadā pieņemtajiem lēmumiem tika apstiprināti Komisijā. Līdzīgi bija arī iepriekš – 34,2% no 2020.gadā pieņemtajiem nodokļu administratoru lēmumiem netika apstiprināti! Proti, 15,8% tika mainīti un 18,4% vai nu anulēti, vai atdoti nodokļu administratoriem atkārtotai izskatīšanai.
Latvijā arī VID līdzīgi spodrina uzplečus
Arī Latvijā novērota līdzīga tendence, ka mūsu un VID aprēķini par VID uzvarētu lietu īpatsvaru nesakrīt – VID cenšas rādīt optimistiskāku bildi par lietu iznākumu, kā to redzam savos aprēķinos. Man loģiskākais skaidrojums šīm nesakritībām ir – ir daudz lietu, kur īsti nav uzvarējis ne viens, ne otrs. Tad parādās subjektīva sprieduma interpretācija.
Kā Komisija skaidro šīs datu atšķirības?
Komisija šo statistikas atšķirību skaidro ar to, ka Valsts nodokļu inspekcija savus datus publicē, balstoties tikai uz dažiem rezultātiem. Nodokļu administrators savos datos atzīmē, ka arī gadījumi, kad tā lēmumi tiek mainīti, sankcijas tiek samazinātas vai lēmumi tiek atdoti otrreizējai caurlūkošanai, tiek uzskatīti par labvēlīgiem Valsts nodokļu inspekcijai.
Komisijas kompetences sadalījums
2020.gadā 87,2% no visiem strīdiem bija vērsti pret Valsts nodokļu inspekciju un 12,8% – pret Muitas departamentu. 2022.gadā statistika liecina, ka 80% strīdu tiek iesniegti pret Valsts nodokļu inspekciju, 15% – pret Muitas departamentu un 5% – pret Vides aizsardzības departamentu.
Kā ievēl Komisiju?
Nodokļu strīdu komisijas sastāvā ir 4 locekļi un priekšsēdētājs. Locekļus, izņemot priekšsēdētāju, ierosina finanšu ministrs un tieslietu ministrs, un Lietuvas valdība apstiprina tos uz 6 gadiem. Komisijas priekšsēdētāja kandidātu ierosina Ministru prezidents un apstiprina Lietuvas valdība. Pēc 6 gadu termiņa beigām komisijas locekļi pilda savus pienākumus līdz jaunu kandidātu atlasei. Vienu un to pašu personu var iecelt ne vairāk kā 2 termiņus pēc kārtas.
Kurš var būt Komisijā?
Komisijā var iecelt tikai Lietuvas pilsoņus, kuriem ir:
- nevainojama reputācija;
- maģistra vai tam pielīdzināms grāds finanšu, tiesību vai ekonomikas jomā un
- vismaz 3 gadu darba pieredze nodokļu, muitas vai uzņēmumu tiesību jomā.
Kandidātu atlase
Kandidātus Lietuvas valdības noteiktajā kārtībā atlasa īpaša finanšu ministra un tieslietu ministra izveidota komisija. Komisija atlasa kandidātus, pamatojoties uz to, vai kandidāti atbilst iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem, un ar kandidātiem veikto interviju rezultātiem, kuru laikā novērtē viņu zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas komisijas loceklim, un spēju izmantot savas zināšanas un prasmes praksē.
Vai Latvijai to vajag?
Noteikti, jo nepieciešams jebkas, kas samazinātu lietu skaitu tiesās un palielinātu lietu izskatīšanas ātrumu. Es to redzu kā alternatīvu VID ģenerāldirektora lēmumu skatīšanas līmenim, lai vairs nav āzis par dārznieku. Šobrīd samērā bezjēdzīgi šķiet VID piešķirtās pilnvaras pašiem vērtēt savus lēmumus. Ar labu atalgojumu varētu Komisijā iecelt kaut vai kādus no administratīvo tiesu tiesnešiem, lai viņi specializējas nodokļos.
Alternatīva – ģenerāladvokāts
Alternatīvs variants būtu kā Eiropas Savienības tiesā – ģenerāladvokāts, kas tiesnešiem gatavo neatkarīgu viedokli par lietu. Tomēr tas prasītu būtisku laiku un resursus, jo būtu jāreformē sistēmu.
Otra alternatīva – nodokļu tiesa
Nesen parādījās nepatīkama aina, ka visi administratīvo lietu tiesneši (rajona tiesās un apgabalā) specializējas visādās lietās, bet ne nodokļos, kaut arī nodokļu lietas ir vairākumā (ap 70% lietu). Tādēļ visiem tiesnešiem esot jāspecializējas nodokļos! Absurds! Vienu dienu tiesnesim jālemj par medicīnu, būvniecību, muitu, civildienestu, UR lēmumiem un tad citu dienu – jūsu nodokļu lietu, kas var izšķirt biznesa pastāvēšanas likteni. Vai jūs vēlētos, lai jūs operē zobārsts? Viņš taču arī ir ārsts!
