Vakar pastaigājos kopā ar sievu pa rajonu pie Bērnu pasaules un spriedām, cik viss tur nolaists. Tad uzdūros dažādu zinātnieku un ekspertu rakstiem, kas apgalvo, ka zemes nodoklis veicina NĪ izaugsmi.

Latvijā

Saskaņā ar FM publiskotajiem datiem, NĪ darījumu tirgus Latvijā sarūk. Darījumu skaits 2023.g. esot sarucis par 11%, salīdzinoši ar 2022.g. Savukārt, 2022.g. tas par 6,6% saruka, salīdzinoši ar gadu iepriekš. Darījumu summa 2022.g. bija 2,2 miljardi, bet 2023.g. – jau vairs 1,9bn.

Igaunijā

Salīdzinājumam – Igaunijā pagājušā gadā nekustamā īpašuma darījumu tirgus bija vairāk kā 2x lielāks – EUR 5bn, kas ir 17% kritums, salīdzinoši ar gadu iepriekš. Kā zināms, Igaunijā ir tikai zemes nodoklis, ēkām NĪN nepiemēro.

Nenoteiktība ar kadastrālajām vērtībām

FM publiskotajos Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes materiālos ir arī sadaļa par karsto kartupeli – nekustamā īpašuma nodokli. Tur lielākā problēma – ko darīt ar kadastrālajām vērtībām. Starp citu, FM ziņojumā teikts, ka Latvijā 2023. gadā vidējā vērtība darījumiem ar zemi bija par 400% augstāka nekā šo darījumu vidējā kadastrālā vērtība.

FM priekšlikumi

FM sagatavotajā dokumentā iekļauti šādi priekšlikumi par NĪN – to rezultātā aprēķināts, ka NĪN ieņēmumi pie projektētajām kadastrālām vērtībām palielināsies vairāk kā 2x (no 237 milj. 2023.g. (no kā dalījums starp zemi un ēkām ir ap 50/50%) uz 511 milj.):

  1. pāreja uz jaunajām kadastrālajām vērtībām jāveic no 2026. gada vienlaicīgi pārskatot NĪN likmes un nosakot turpmāku pieauguma ikgadēju ierobežojumu;
  2. pārejot uz jaunajām kadastrālajām vērtībām vienlaicīgi ar likmju izmaiņām, jāvērtē iespēja paplašināt pašvaldību tiesības piemēro papildlikmes lielākā apmērā un plašāk piemēro atvieglojumus (t.sk., energoefektīvām ēkām);
  3. izvērtēt iespēju atteikties no NĪN atbrīvojumiem noteiktām NĪN objektu grupām.

Ar pilno rakstu varat iepazīties  Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā !