Jaunumiem sekoja un apskatu sagatavoja jurista palīgs Katrīna Bičevska.
Strīdu risināšana
Grozījumi Krimināllikumā
Pieņemti 2. lasījumā: 24.02.2022.
Ar grozījumiem paredzēts:
- Precizēt netieši noziedzīgi iegūtas mantas skaidrojumu, to definējot kā jebkādu ekonomisku labumu (nevis vienkārši “mantu”), kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonācis noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā.
- Noteikt kriminālatbildību KL 149.1pantā par diskrimināciju rasu, nacionālās, etniskās vai reliģiskās piederības dēļ vai par cita veida diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja tā saistīta ar spīdzināšanu;
- No KL izslēgt 322. pantu “Starpniecība kukuļošanā”;
- Izslēgt no vairākām KL Sevišķās daļas pantu dispozīcijām būtiska kaitējuma konkretizāciju jeb to, kādām konkrētām interesēm tiek radīts būtisks kaitējums.
Saistītie grozījumi:
Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Pieņemts: 17.02.2022.
Likumprojekta mērķis ir noteikt patērētāju tiesības neatbilstoša digitālā satura un digitālā pakalpojuma iegādes un piegādes gadījumā. Vienlaikus likumprojektā tiek precizētas un stiprinātas normas, kas nodrošina patērētāju tiesību aizsardzību neatbilstošu preču iegādes gadījumā.
Grozījumi paredz ieviest jaunas prasības digitālā satura un digitālā pakalpojuma atbilstībai līguma noteikumiem, digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādei, pareizai integrēšanai un modificēšanai, kā arī noteikumus par atteikuma tiesībām, iegādājoties šādu saturu vai pakalpojumu.
Likumprojekts precizē patērētāja prasījuma tiesības un termiņu, kā arī noteic tiesiskās aizsardzības līdzekļus digitālā satura vai pakalpojuma neatbilstības vai piegādes neesamības gadījumā.
Grozījumi Konkurences likumā
Pieņemts 1.lasījumā: 24.02.2022.
Likumprojekta mērķis ir stiprināt Konkurences padomes darbību ar nepieciešamajām neatkarības garantijām, resursiem un izpildes pilnvarām efektīvai konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanai un prevencijai, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta piemērošanai.
Likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2019/1/ES par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu.
Likumprojekts paredz veikt šādus pilnveidojumus Konkurences likumā:
- papildināt likumu ar tiesību normām par konkurences iestādes funkcionālo neatkarību un nepieciešamajiem resursiem;
- papildināt likumu ar pilnvarām (tās precizējot) efektīvai konkurences noteikumu pārkāpumu izmeklēšanai un atklāšanai;
- papildināt likumu ar tirgus dalībniekiem piemērojamo naudas sodu aprēķināšanas īpatnībām, nosakot izmaiņas piemērojamā maksimālā naudas soda sliekšņos;
- paplašināt iecietības programmas ietvaru;
- precizēt pagaidu noregulējuma institūtu;
- noteikt konkurences iestāžu pārrobežu sadarbības noteikumus.
Korporatīvās konsultācijas
Akciju atpirkšanas likums
Pieņemts 2.lasījumā: 24.02.2022.
Likumprojektu mērķis ir pārskatīt un padarīt tiesību normu piemērotājiem saprotamāku šobrīd Finanšu instrumentu tirgus likumā esošo regulējumu par akciju atpirkšanas piedāvājumiem un novērst neatbilstības Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa direktīvai 2004/25/EK par pārņemšanas piedāvājumiem.
Finanšu joma un bankas
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā
Pieņemts 1.lasījumā: 17.02.2022.
Likumprojekta mērķis ir izslēgt no Finanšu instrumentu tirgus likuma regulējumu par akcionāru sapulču sasaukšanu un sapulcē pieņemto lēmumu publiskošanu un ietvert to Komerclikumā. Tas nodrošina, ka visas vispārējās normas, kas attiecas uz akcionāru sapulcēm, ir vienā normatīvajā aktā.
Vienlaikus Finanšu instrumentu tirgus likumā tiek saglabāta speciālā kārtība par paziņojuma par akcionāru sapulces, lēmumu projektu un sapulcē pieņemto lēmumu publiskošanu oficiālajā regulētās informācijas glabāšanas sistēmā.
Likuma spēkā stāšanās paredzēta 2023. gada 1. jūlijā.
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums
Pieņemts 1. lasījumā: 24.02.2022.
Likums nosaka:
1) kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanas kārtību, darbību un piemērojamo atbildību atbilstoši Regulai Nr. 2020/1503;
2) kompetentās iestādes tiesības, pienākumus, kā arī pilnvarojumu izdot kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem saistošus normatīvos noteikumus.
Nodokļi
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā
Pieņemts 2.lasījumā: 24.02.2022.
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi precizēt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.pantā noteikto regulējumu nedrošiem debitoru parādiem.
Valsts pārvalde
Interešu pārstāvības atklātības likums
Pieņemts 1.lasījumā: 17.02.2022.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicināt sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem un publiskajai varai, kā arī nodrošināt visām ieinteresētajām personām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā.
Likumprojekts definē interešu pārstāvības un interešu pārstāvja jēdzienus, nosaka interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu, kā arī interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu, interešu pārstāvju un publiskās varas pienākumus un darbības ierobežojumus interešu pārstāvības procesā. Likumprojekts paredz atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu un likuma pārkāpšanu. Likumprojekts nosaka arī interešu pārstāvības procesa dalībnieku darbības pamatprincipus un uzraudzību pār likuma mērķu sasniegšanu.
Likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Satversmes tiesā
Civilprocesa likuma normas, kas neparedz privāto tiesību juridiskajai personai tiesības lūgt, lai tiesa lemj par tās atbrīvošanu no pienākuma samaksāt drošības naudu par blakus sūdzības iesniegšanu, neatbilst Satversmei
Tiesību uz taisnīgu tiesu būtība prasa, lai šīs tiesības varētu īstenot ne vien fiziskā persona, bet arī privāto tiesību juridiskā persona. Turklāt arī privāto tiesību juridiskā persona var nonākt finansiālās grūtībās, kas ietekmētu tās spēju veikt dažādus maksājumus saistībā ar tiesvedības procesu. Līdz ar to Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ir ietverts likumdevēja pienākums tiesas lēmuma pārsūdzības procesā nodrošināt tiesas pieejamību ikvienai personai, arī privāto tiesību juridiskajai personai, kuras finanšu līdzekļi nav pietiekami, lai samaksātu drošības naudu par blakus sūdzības iesniegšanu.
Satversmes tiesa secināja, ka CPL noteiktais tiesiskais regulējums finansiālās grūtībās nonākušai privāto tiesību juridiskajai personai, kurai nav pasludināts maksātnespējas process, tiesas lēmuma pārsūdzības procesā neparedz nekādus līdzekļus tiesas pieejamības nodrošināšanai. Tātad netiek nodrošināts tas, lai šāda privāto tiesību juridiskā persona varētu atbilstošā procedūrā panākt taisnīga lēmuma pieņemšanu.
Ierosināta lieta par normu, kas paredz maksātnespējas procesa administratoram nenoteikt atlīdzību gadījumā, ja viņš tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa
Maksātnespējas likuma 169. panta sestā daļa paredz, ka maksātnespējas procesa administratoram netiek noteikta atlīdzība gadījumā, ja viņš tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7. punktā minēto iemeslu dēļ.
Pieteicēja vairāk nekā divus gadus pildījusi administratora pienākumus juridiskās personas maksātnespējas procesā. Ar tiesas lēmumu Pieteikuma iesniedzēja no šo pienākumu pildīšanas atcelta Maksātnespējas likuma 20. panta pirmās daļas 7. punktā, kā arī 22. panta otrās daļas 1. un 2. punktā minēto iemeslu dēļ. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka saskaņā ar apstrīdēto normu viņai ir pilnībā liegtas tiesības saņemt samaksu par veikto darbu.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 107. pantam, jo viņas tiesības uz darba samaksu esot nesamērīgi ierobežotas.
Ierosināta lieta par 10 gadu termiņu tiesībām piedalīties obligātajā iepirkumā
Par Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” 53.1 punkta skaitļa un vārda “10 gadus” un Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 561 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” 68. punkta skaitļa un vārda “10 gadus” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”.
Pieteikuma iesniedzējai AS “Sātiņi Energo LM” pieder biomasas koģenerācijas stacija, un ar Ekonomikas ministrijas 2009. gada 16. jūlija lēmumu tai bija piešķirtas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Tomēr attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju ir piemērots šobrīd spēkā esošo Noteikumu Nr. 561 68. punktā noteiktais 10 gadu termiņš tiesībām piedalīties obligātajā iepirkumā. Pieteikuma iesniedzēja neesot paļāvusies uz bezgalīgi ilgu valsts atbalstu obligātā iepirkuma komponentes formā, tomēr atbalsta atņemšana pēc 10 gadiem, pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, aizskar Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu.
