Jaunumiem sekoja un pārskatu gatavoja jurista palīgs Lūcija Strauta.
Imigrācija
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums
Pieņemts: 03.03.2022.
Stājas spēkā: 05.03.2022.
Likuma mērķis ir sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā, mazinot dažādus birokrātiskus šķēršļus un atvieglojot palīdzības saņemšanu.
Šeit pieejams mūsu iepriekš sagatavotais informatīvais materiāls.
- Ukrainas iedzīvotāji varēs uz vienu gadu saņemt ilgtermiņa vīzu un tiesības uz nodarbinātību, nemaksājot valsts nodevu.
- Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbināšanai nebūs nepieciešama darba devēja vakances reģistrēšana NVA. Darba devējs būs tiesīgs saņemt dotāciju vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.
- Darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas iedzīvotājus arī bez valsts valodas zināšanām, ja tas netraucē darba pienākumu pildīšanai.
- Ja Ukrainā izsniegtam ceļošanas dokumentam būs beidzies derīguma termiņš, Latvijas Republikā tas tiks uzskatāms par derīgu līdz 2023. gada 28. februārim.
- Ukrainas iedzīvotājiem tiks nodrošinātas tādas pašas tiesības kā Latvijas pilsoņiem uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.
- Nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem likums paredz tiesības uz izglītības ieguvi.
- Likums paredz bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanas tīklā uz laiku iekļaut ārvalsts televīzijas programmas mazākumtautību valodās, no kurām viena ir ukraiņu valoda.
- Ukrainas pilsoņiem, ierodoties Latvijā, nav nepieciešams veikt Covid-19 testu.
- No Ukrainas atvesto mājdzīvnieku čipošana un vakcinācija tiks nodrošināta bez maksas.
Papildu palīdzība (ar 10.03.2022. grozījumiem):
- Ieviests jauns ārpusģimenes aprūpes institūts – ārkārtas aizbildnība – bērniem, kas ieradušies Latvijā no Ukrainas bez vecāku pavadības.
- Ja nav nodrošināma vieta pašvaldības bērnudārzā, pašvaldība sedz privātā bērnudārza izmaksas.
- Pacientiem ar hroniskām slimībām zāļu saņemšanai varēs izmantot Ukrainā izrakstītas receptes.
- Uzsākot darba tiesiskās attiecības, Ukrainas civiliedzīvotājam būs tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
- Ukrainas iedzīvotājiem būs tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportu, kas pārvadā pasažierus dotētajā reģionālās nozīmes maršrutā.
- Paredzēts piemērot PVN nulles procentu likmi tādu preču piegādēm, kas uz līguma pamata tiek bez maksas piegādātas sabiedriskā labuma organizācijām ar mērķi sniegt vispārējo atbalstu Ukrainas sabiedrībai (Pantu piemēro no 24.02.2022. Sk. Pārejas noteikumu 2. punktu).
Grozījumi Imigrācijas likumā
Pieņemti 1. lasījumā: 03.03.2022.
Projekts paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijas Republikā, esot darba attiecībās ar ārpus Latvijas Republikas reģistrētu darba devēju vai esot ārvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona (persona nav darba attiecībās ar darba devēju, bet sniedz individuālus pakalpojumus, piemēram, juridiskās konsultācijas, tulkošanas pakalpojumus, pakalpojumus IT jomā un tamlīdzīgi) un darba pienākumus ir iespējams veikt attālināti.
Grozījumu mērķis ir piesaistīt kvalificētu darbaspēku.
Grozījumi Imigrācijas likumā
Pieņemts: 24.02.2022. (izsludināti 10.03.2022.)
Stājas spēkā: 24.03.2022.
Grozījumi saistīti ar ES regulas Nr.2018/1240 prasībām, ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS).
Likumprojekts stāsies spēkā, kad Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (turpmāk – ETIAS) uzsāks darbību atbilstoši Regulas Nr. 2018/1240 88.pantam. Regulas Nr. 2018/1240 50. panta 1. punktā definēts pienākums dalībvalstij izraudzīties iestādes, kurām ir tiesības pieprasīt ETIAS centrālajā sistēmā reģistrēto datu aplūkošanu, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus. Latvijā šīs iestādes būs Valsts drošības dienests, Valsts policija, Valsts robežsardze, Iekšējās drošības birojs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Militārā policija, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts ieņēmumu dienests.
Covid-19
Pieņemts: 01.03.2022.
Stājas spēkā: 03.03.2022.
Grozījumu mērķis ir mazināt atsevišķus epidemioloģiskās drošības nosacījumus.
- No 2022. gada 7. marta pārslimošanas faktu varēs apliecināt arī ar antigēna testu un uz šī testa rezultāta pamata izdot pārslimošanas sertifikātu.
- Vairs nav jānosaka maksimālais apmeklētāju skaits un arī atbildīgās personas, kas organizē epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu tirdzniecības centros vai tirgus paviljonos.
- Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem pirms ieceļošanas Latvijā nav jāuzrāda vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, kā arī tas nav nepieciešams pakalpojumu saņemšanai.
- Mājas karantīnas ievērošanas laiks ir ne vairāk kā 7 dienas.
Regulētās jomas
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Stājas spēkā: 15.03.2022.
Grozījumi paredz ieviest jaunas prasības digitālā satura un digitālā pakalpojuma atbilstībai līguma noteikumiem, digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādei, pareizai integrēšanai un modificēšanai, kā arī noteikumus par atteikuma tiesībām, iegādājoties šādu saturu vai pakalpojumu, kā arī veicināt tiešsaistes tirdzniecības platformu caurskatāmību.
Grozījumi ievieš Direktīvas 2019/770 un 2019/771, kā arī Omnibus direktīvu Saistītie grozījumi top arī Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un MK noteikumos, kas izdoti uz PTAL pamata.
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Pieņemti: 10.03.2022.
Stājas spēkā: 12.03.2022.
Ar grozījumiem NEPLP noteiktas tiesības ierobežot piekļuvi Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļa vietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.
Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu valsts iestāžu iespēju reaģēt un rīkoties gadījumos, kad interneta vidē tiek izplatīts saturs, kas var nodarīt kaitējumu valsts nacionālajām un drošības interesēm.
Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā
Pieņemts: 10.03.2022.
Stājas spēkā: 12.03.2022.
Par nelegālas sistēmas uzstādīšanu, ierīkošanu, instalēšanu vai izmantošanu personīgiem mērķiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt četrdesmit nauda soda vienībām (EUR 700).
Grozījumi Autopārvadājumu likumā
Pieņemts: 10.03.2022.
Stājas spēkā: 15.03.2022.
Grozījumi nodrošinās savlaicīgu nacionālā regulējuma atbilstību Eiropas Savienības direktīvām, ieviešot mobilitātes pakotni, un palīdzēs novērst nelikumīgu taksometru pakalpojumu sniegšanu starptautiskās lidostas “Rīga” teritorijā.
Grozījumi aizliedz autovadītājam pašam vai ar citu personu starpniecību piedāvāt pārvadājuma pakalpojumu braucienam no lidostas, ja autotransporta līdzeklim nav izsniegta licences kartīte ar speciālo atzīmi.
Likums noteic, ka pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili var veikt ar pārvadātāja īpašumā vai turējumā esošu M1 kategorijas vieglo automobili arī tad, ja tajā ir vairāk nekā četras pasažieru sēdvietas.
Tāpat grozījumi paredz anulēt transportlīdzeklim izsniegto pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili licences kartīti gadījumā, ja pārvadātājs nav transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs.
Likums ievieš izmaiņas autopārvadātāju profesionālās darbības nosacījumos un papildina regulējumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu, veicot starptautiskos pārvadājumus. Grozījumi precizē arī autoostu reģistrācijas noteikumus un licencēšanas kārtību pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem.
Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā
Pieņemti 2. lasījumā: 10.03.2022.
Grozījumu pamatmērķis ir maksu par dalīti savākto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu noteikt 80 procentu apmērā no nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas. Šis uzdevums attieksies uz pašvaldībām. Tādējādi ir plānots veicināt bioloģisko atkritumu šķirošanu, lai tie nenonāktu pie “parastajiem” sadzīves atkritumiem.
Enerģētika un infrastruktūra
Grozījumi Enerģētikas likumā
Pieņemti 1. lasījumā: 10.03.2022.
Grozījumu mērķis ir samazināt Latvijas enerģētikas tirgus ievainojamību pret 3. valstu izraisītiem piegāžu riskiem. Ar grozījumiem plānots vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram uzlikt pienākumu nodrošināt infrastruktūru, kas nākotnē ierobežotu piegāžu riskus.
Strīdu risināšana un risku vadība
Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likums
Pieņemts 3. lasījumā 10.03.2022.
E-lietas platforma tiek definēta kā centralizēta koplietošanas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu kopums. Tā nodrošinās e-lietas datu apmaiņu starp iesaistītajām iestādēm, personām un procesā iesaistītajiem dalībniekiem. Tajā vienuviet būs pieejami e-pakalpojumi, informācija un lietas materiāli pirmstiesas, tiesvedības un nolēmumu izpildes procesos iesaistītajām personām.
Tāpat likums noteic e-lietas īstenošanas ietvaru un regulē arī personu datu apstrādes nolūku un robežas.
Likums paredz ieviest arī vienotos kalendārus, kas saturēs ziņas par personu (advokātu, prokuroru, tiesnešu) un resursu (iestāžu un tiesu attiecīgo telpu, tehnisko iekārtu) pieejamību. Vienotie kalendāri atvieglos tiesvedības procesa organizēšanu un tiesas sēžu plānošanu, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Kalendāru informācijas apmaiņa starp iestāžu informācijas sistēmu un e-lietas platformu notiks automātiski.
Grozījumi Krimināllikumā
Nodots komisijā: 10.03.2022.
Ar grozījumiem paredzēts precizēt KL 74.1 pantu Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara noziegumu attaisnošana
Noziedzīga nodarījuma sastāvā ietilptu jebkuras pilsoniskas aktivitātes, kas vērstas uz attiecīgo noziegumu slavināšanu, tostarp informācijas izplatīšana, paužot atzinīgu vērtējumu par militāri politiskām darbībām, to cildināšana un atbalstīšana. Pēc grozījumu pieņemšanas vairs nebūtu pieļaujama Z vai V burta simbola un Georga lentes lietošana. Tāpat nebūtu pieļaujama Ukrainas valsts simbolu zaimošana.
Ņemot vērā notikumus Ukrainā, Latvijā nepieciešama nulles tolerances politika pret noziegumiem pret cilvēci.
Nodokļi
Pieņemts: 22.02.2022.
Stājas spēkā: 25.02.2022.
Mērķis:
1) Ievērojot Likuma grozījumos iekļauto regulējumu, paredzēt konkrētu pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanai nepieciešamo informāciju, kas sniedzama finanšu pārskata pielikumā;
2) precizēt atsauci uz grāmatvedību regulējošo likumu;
3) saskaņot MK 775 ietverto regulējumu ar grāmatvedību un komercdarbību regulējošos likumu spēkā esošo regulējumu.
Lai nodrošinātu, ka no sabiedrību finanšu pārskata pielikumiem būtu iespējams iegūt statistikas datus par pētniecības un attīstības izmaksām, izmantojot VID EDS, paredzēts MK 775 papildināt ar 203.1 punktu, kas noteic, kāda informācija par pētniecības un attīstības izmaksām jāiesniedz.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 130 “Grozījums Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 399 “Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu””
Pieņemts: 22.02.2022.
Stājas spēkā: 25.02.2022.
Grozījumi paredz noteikt pielikumu Finanšu pārskata pielikums jaunā redakcijā. Līdz tam MK 399 strukturizētais finanšu pārskata pielikums neparedzēja speciālu vietu, kurā norādīt informāciju par pētniecības un attīstības izmaksām.
Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”
Pieņemts: 03.03.2022.
Stājas spēkā: 05.03.2022.
Grozījumi nepieciešami, lai ieviestu Regulas (ES) Nr. 2021/1237 prasības, kas skar kapitālsabiedrības, kuras Covid-19 pandēmijas dēļ kļuvušas par grūtībās nonākušām kapitālsabiedrībām, kā arī grozījumi ir nepieciešami, lai precizētu tiešo nodokļu atlaižu procentuālo apmēru lielām, vidējām un mazām kapitālsabiedrībām no uzkrātās attiecināmo izmaksu summas saskaņā ar reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027.gadam.
Citi jaunumi
Civilās savienības likums
Iesniegts Saeimas prezidijam 08.03.2022.
Likuma mērķis ir nodrošināt personu, kuras noslēdz civilo savienību, personisko un mantisko tiesību aizsardzību. Civilā savienība ir divu fizisku pilngadīgu personu notariāli noslēgta vienošanās, kas nodibina vai izbeidz personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus.
Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā
Pieņemt 2. lasījumā 03.03.2022.
Grozījumu pamatā ir Satversmes tiesas spriedums Nr. 2017-18-01, kas par Satversmei neatbilstošām atzina normas, kas paredzēja, ka vienas konfesijas draudzes var izveidot valstī tikai vienu reliģisko savienību (baznīcu), kā arī ka to konfesiju un reliģiju draudzēm, kuras pirmo reizi uzsāk savu darbību Latvijas Republikā un kuras nepieder pie valstī jau reģistrētajām reliģiskajām savienībām (baznīcām), pirmo desmit gadu laikā ir jāpārreģistrējas Tieslietu ministrijā ik gadu, lai šī institūcija pārliecinātos par attiecīgo draudžu lojalitāti pret Latvijas valsti.
Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā
Pieņemts: 17.02.2022.
Stājas spēkā: 16.03.2022.
Lai nodrošinātu Eiropas Cietumu noteikumu minimālās prasības, visiem aizturētajiem tiks izsniegts dvielis. Likums šobrīd neparedz to, ka aizturētais tiek nodrošināts ar dvieli.
Tāpat, lai uzlabotu aizturētā sadzīves apstākļus naktsmiera laikā, grozījumi paredz, ka aizturētajiem tiks izsniegts arī spilvens (līdz šim – tikai sega (!!)).
Satversmes tiesā
Satversmes tiesas 2022. gada 10. marta spriedums Nr. 2021-24-03
Satversmei neatbilst regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid‑19 pandēmijas apstākļos
Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 punkts redakcijās, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 19. maijam, ciktāl tas attiecas uz tirgotāju, kura veikals iekārtots lielā tirdzniecības centra telpās, kurām var nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi, un uz kura veikalu neattiecas šajā normā noteiktie izņēmumi, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.
Satversmes tiesa secināja, ka Covid‑19 infekcijas izplatības riska ziņā nav būtisku atšķirību starp lielā tirdzniecības centra veikalu, kurš ir norobežots no tirdzniecības centra koplietošanas telpām un kuram ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve, un jebkuru citu atsevišķās telpās iekārtotu veikalu, kuram ir atsevišķa ārējā piekļuve.
Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētajā normā 1 un apstrīdētajā normā 2 ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus vienlīdz efektīvi sasniegtu tāds tiesiskais regulējums, kas ļautu turpināt darbību arī lielā tirdzniecības centra veikalos, kuri var tikt norobežoti no tirdzniecības centra koplietošanas telpām un kuriem var nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi. Tādējādi pastāv citi līdzekļi, kuri mazāk ierobežotu aizskartā tirgotāja pamattiesības un ar kuriem varētu sasniegt šā tirgotāja pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē.
Ierosināta lieta par normas atbilstību Satversmes 96. pantam, kas paredz, ka Sodu reģistra arhīva datubāzē glabā ziņas par attaisnoto personu
Administratīvā rajona tiesa, kas vērsusies ST, norāda, ka saskaņā ar apstrīdēto normu ziņas par attaisnoto personu faktiski ir glabājamas Sodu reģistra arhīva datubāzē visa personas mūža garumā. Šāds tiesiskais regulējums nesamērīgi ierobežojot Satversmes 96. pantā ietvertās personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, jo tas neatbilstot Sodu reģistra izveides mērķiem un fiziskas personas datu apstrādes principiem krimināltiesību jomā.
Senāta Krimināllietu departaments 2.martā atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu korespondences noslēpuma pārkāpšanā (KL 144.p.)
Senāts norādījis, ka Krimināllikuma 144.panta piemērošanā tiesai jāveic Latvijas Republikas Satversmes 96. un 100.pantā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. un 10.pantā nostiprināto tiesību līdzsvarošana, jāizvērtē, vai nepastāv apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, t.i., katrā konkrētā lietā tiesai jāvērtē, vai nodarījuma subjekts nav žurnālists (vai persona, no kuras nodarbošanās izriet, ka tai piešķirama žurnālistiem līdzvērtīga aizsardzība), kuram principā ir piešķirta īpaša loma sabiedrības informēšanā nolūkā veicināt demokrātiju, un vai cietušais nav sabiedrībā zināms politiķis un/vai augsta valsts amatpersona, kurai jābūt augstākai tolerancei pret iejaukšanos tās privātās dzīves sfērā, kurā ietilpst arī korespondence.
Pagaidām lietai ir slēgtas lietas statuss.
SKC-281/2022 “Drošības naudas samaksu apliecinoša dokumenta neiesniegšana”
Atbilstoši CPL 459.panta trešajai daļai, ja iesniedzējs noteiktā termiņā lēmumā norādītos trūkumus nav novērsis, kasācijas sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam, neatmaksājot drošības naudu. No minētās tiesību normas izriet, ka svarīgākais ir tieši trūkumu novēršana pēc būtības lēmumā noteiktajā termiņā, nevis veids, kādā šie trūkumi tiek novērsti.
Nav strīda, ka atbildētājs tiesneša noteiktajā termiņā samaksāja drošības naudas atlikušo daļu, bet neiesniedza minētās summas samaksu apliecinošu dokumentu.
Senāts piekrīt blakus sūdzības argumentiem, ka dokumenta par drošības naudas atlikušās daļas samaksu neiesniegšana tiesā pati par sevi nevar būt pietiekams pamats Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā nostiprināto tiesību uz taisnīgu tiesu liegšanai atbildētājam.
Konkrētajā gadījumā izšķiroša nozīme ir apstāklim, vai maksājums ienācis Valsts kasē tiesas (tiesneša) noteiktajā termiņā. Turklāt mūsdienās tiesa bez lieka resursa patēriņa var pārliecināties Tiesu informatīvajā sistēmā (TIS) par nepieciešamā maksājuma, kas tiek piesaistīts konkrētai lietai, veikšanu, t.i., pastāv tehniska iespēja Valsts kases maksājumu atrādīšanai TIS. Kā jau tika norādīts, tiesneša noteiktajā termiņā un apmērā atbildētājs ir samaksājis drošības naudu, kam ir izšķiroša nozīme.
Apstāklis, ka atbildētājs nav iesniedzis apelācijas instances tiesā samaksu apliecinošu dokumentu situācijā, kad nemitīgi norisinās TIS attīstība un tiek ieviesta E-lieta, nevar būt pietiekams pamats, lai atbildētājam tiktu liegtas tiesības pārsūdzēt spriedumu kasācijas kārtībā.
SKC-175/2022 “Pušu līdztiesības un sacīkstes principa pārkāpums, tiesai nolēmumu pamatojot ar ex officio izvēlētu argumentu”
Lietā problēmjautājums saistīts ar izpratni par Civilprocesa likuma 9.pantā noteiktā pušu līdztiesības kā vienlīdzības principa un 10.pantā noteiktā sacīkstes principa (līdz ar to arī tiesību uz taisnīgu tiesu) izpausmi civilprocesā. Senāts piekrīt prasītājas kasācijas sūdzībā ietvertajiem argumentiem, ka apelācijas instances tiesa pēc savas iniciatīvas meklējusi jaunu pamatu prasības noraidīšanai, neievērojot Civilprocesa likuma 9. un 10.pantā nostiprinātos principus.
Kā redzams no pārsūdzētā sprieduma motīvu daļas, apelācijas instances tiesa secinājusi, ka drošības maisa, kurā tika ievietots demontētais skaitītājs kopā ar plombu, tūlītēja aizlīmēšana ar drošības uzlīmi nav pierādīta, proti, nav izslēgtas saprātīgas šaubas par manipulācijām ar šo skaitītāju līdz tā nodošanai izpētei speciālistiem, tādēļ secīgi nav pierādīta skaitītājam konstatēto bojājumu rašanās līdz tā demontāžai gazificētajā objektā, kas izslēdz atbildētāja atbildības iestāšanos. Tā kā neviena no pusēm nebija izvirzījusi iepriekš norādītos argumentus par drošības maisa neaizlīmēšanu, apelācijas instances tiesa liedza prasītājai iespēju aizstāvēties, it īpaši situācijā, kad lieta tika izskatīta rakstveida procesā un puses netika informētas par tiesas piemeklētu jaunu pamatu – drošības maisa aizlīmēšanas fakta pierādīšanas būtisko nozīmi strīda izšķiršanā.
Tiesu prakse
Senāta spriedums lietā Nr. SKA-21/2022 (A420395114)
Senāts spriedumā nepiekrita VID nostājai, ka tiesību normās ir paredzēts aizliegums nodokļu maksātājiem (saimnieciskās darbības veicējiem, kuri grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā) apliekamā ienākuma noteikšanai ņemt vērā saimnieciskās darbības izdevumus, ja konkrētajā taksācijas gadā nodokļu maksātājs nav guvis ar šiem izdevumiem saistītus ieņēmumus. Līdz ar to Senāts kā nepamatotu atzina dienesta kasācijas sūdzības argumentu, ka apgabaltiesa nepareizi piemērojusi likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta trešo daļu.
VID uzskatīja, ka tādiem saimnieciskās darbības veicējiem, kāds ir pieteicējs (grāmatvedību kāto vienkāršā ieraksta sistēma), ir pienākums taksācijas gada beigās izdevumus saskaņot ar ieņēmumiem. Senāts spriedumā norāda – ja piekristu VID, ka nodokļu maksātājam nav tiesību saimnieciskās darbības izdevumus atskaitīt tajā taksācijas gadā, kurā tie ir radušies, ja šajā taksācijas gadā nodokļu maksātājs nav guvis ar šiem izdevumiem saistītus ieņēmumus, tad var izveidoties situācija, ka nodokļu maksātājam vispār zūd tiesības atskaitīt faktiski radušos saimnieciskās darbības izdevumus.
SKC-53/2022 “Civillikuma 1075. panta piemērošana, dalot komplicētu kopīpašumu”
Tēze: Kopīpašuma dalīšana vairākos soļos, secīgi piemērojot dažādus CL 1075. pantā paredzētos dalīšanas veidus, nav pretrunā ar minētās normas jēgu.
SKC-20/2022 “Noilguma pārtraukums tiesvedības laikā; Noilguma tecējuma sākums prasībām, kurām nolikts sevišķs iesākuma termiņš”
Noilguma pārtraukums tiesvedības laikā
Tiesvedība, kas uzsākta pēc parādnieka prasības pret kreditoru strīdā par saistības izpildes termiņu, pārtrauc noilgumu.
Noilguma tecējuma sākums prasībām, kurām nolikts sevišķs iesākuma termiņš
Gadījumos, kuros noilguma tecējumam nolikts sevišķs iesākuma termiņš, tas jāievēro. Noilgums prasībai pret valdošo uzņēmumu un tās likumiskajiem pārstāvjiem atkarīgās sabiedrības labā par pārskata gadā veiktajām darbībām, kas nesušas zaudējumus (Koncernu likuma 33. pants), sāk tecēt nākamā pārskata gada pirmajā dienā.
Senāta spriedums lietā Nr. SKA-24/2022 (A420315616)
Izskatāmajā lietā pieteicējs vērsās Latvijas Jūras administrācijā ar iesniegumu par debarkadera (kuģa) ½ domājamās daļas īpašnieka maiņas reģistrāciju, pamatojoties uz šķīrējtiesas spriedumu.
Apgabaltiesa atzina, ka šķīrējtiesas spriedums pats par sevi nav uzskatāms par īpašuma tiesību apliecinošu dokumentu Jūras kodeksa 16.panta otrās daļas 2.punkta izpratnē. Īpašuma tiesības apliecina tiesu varas sistēmai piederīgas tiesas izdots izpildu raksts, kas izdots pēc tam, kad rajona tiesa ir pārbaudījusi šķīrējtiesas spriedumu. Apgabaltiesa, tāpat kā Jūras administrācija, neapšaubīja šķīrējtiesas kompetenci spriest par īpašuma tiesību atzīšanu, tomēr, šķīrējtiesas nospriestais ir saistošs valsts iestādēm tikai tad, kad rajona tiesa ir pārbaudījusi šķīrējtiesas sprieduma tiesiskumu un izdevusi attiecīgu izpildu rakstu.
Senāts spriedumā piekrīt apgabaltiesas secinājumam, ka šķīrējtiesas spriedums ir saistošs tikai strīda dalībniekiem. Kuģu reģistrs, kas nav šķīrējtiesas līguma un procesa dalībnieks. Jautājumu par pieteicēja īpašuma tiesību reģistrāciju varētu lemt tikai pēc tam, kad atbilstoši Šķīrējtiesu likuma 58.panta otrajai daļai tiktu iesniegts izpildu raksts par šķīrējtiesas sprieduma izpildi piespiedu kārtā.
Senāts uzsver, ka administratīvais process nav risinājums, lai apietu normatīvajos aktos noteikto šķīrējtiesas spriedumu piespiedu izpildes kārtību. Šķīrējtiesas spriedumu piespiedu izpilde ir īstenojama Šķīrējtiesu likuma un Civilprocesa likuma 66.nodaļas noteiktajā kārtībā. Valsts pārvaldes iestādei nav tiesiska pamata izdot administratīvo aktu vai veikt ierakstus publiskajos reģistros, pamatojoties uz šķīrējtiesas spriedumiem, kuriem nav izsniegts izpildu raksts.
Ņemot vērā Šķīrējtiesu likumā un Civilprocesa likumā noteikto šķīrējtiesu spriedumu piespiedu izpildes kārtību, Senāts atzīst, ka par tiesas nolēmumu Jūras kodeksa 16.panta otrās daļas 3.punkta izpratnē ir uzskatāms vienīgi valsts tiesas nolēmums, tostarp, valsts tiesas izsniegts izpildu raksts.
