Katrīne Pļaviņa-Mika, ZAB Sorainen zvērināta advokāte

Sabīne Striniņa, ZAB Sorainen jurista palīdze

Katrīna Bičevska, ZAB Sorainen juriste

Valsts atbildības par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību pārkāpumu princips tieši nav nostiprināts ne ES pamatlīgumos, ne arī citos ES tiesību aktos. Tas tika ieviests ar Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) 1991. gada spriedumu Frankovich lietā (par direktīvas neieviešanu laikā), un šī principa nianses tika konkretizētas apvienotajās lietās Brasserie du Pêcheur un Factorcame.

Savukārt ar spriedumu Köbler lietā secināts, ka valsts atbildības princips ir attiecināms arī uz tiesu varas pārkāpumiem. Šajā lietā tieši pēdējās instances tiesas vēlāka atteikšanās saņemt iepriekš lūgto prejudiciālo nolēmumu radīja Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. panta pārkāpumu.

EST judikatūra kopš tā laika ir attīstījusies, un pašreiz nostiprināti četri gadījumi, kuros var iestāties valsts atbildība, proti, par:

1) direktīvu savlaicīgu neieviešanu vai nepareizu ieviešanu;

2) konkrētas tiesību normas pieņemšanu, ar kuru valsts liedz personai izmantot tai ar ES normām piešķirtās tiesības, kuras pašas par sevi ir tieši iedarbīgas;

3) ES tiesību aktiem pretēju dalībvalsts pārvaldes ie­stāžu rīcību;

4) prejudiciālā jautājuma EST neuzdošanu, ja ir bijis pamats šādu jautājumu uzdot.

Latvija EST

2022. un 2023. gadā vien Eiropas Komisija ir ierosinājusi divas lietas pret Latvijas valsti par no LESD izrietošo pienākumu nepildīšanu. Šogad Eiropas Komisija vērsās pret Latviju EST par Direktīvas 2019/1024 17. panta 1. punkta neieviešanu. Savukārt 2022. gadā – par Direktīvu 2013/59/ Euratom neieviešanu par drošības prasībām aizsardzībai no jonizējošā starojuma un par to, ka Direktīva 2018/1972 (Elektronisko sakaru kodekss) vispār netika ieviesta termiņā.

Privātpersonas var paļauties uz tām direktīvu normām, kuru ieviešanas termiņš ir pagājis, bet tās nav vai nav pareizi ieviestas nacionālajos likumos. Tātad arī Latvijas tiesām ir iespēja reaģēt uz Latvijas saistību nepildīšanu un tiesvedības laikā novērst direktīvu ieviešanas robus vai lūgt skaidrojumu EST.

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas tiesas uzdevušas prejudiciālo jautājumu EST 50 reizes, kas, salīdzinot ar Lietuvas 41 un Igaunijas 14 reizēm, liecina par diezgan aktīvu nacionālo tiesu dialogu ar EST.

Visaktīvāk dialogā ar EST iesaistās Senāts un Satversmes tiesa. Tomēr vai tas ir pietiekami un norāda uz valsts atbildības riska vadību tiesu sistēmā?

Ar pilno rakstu varat iepazīties portālā Juristavards.lv.