Kā noteikt, vai esat NILLTPFN likuma subjekts?

Likuma subjekti

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) subjekti ir personas, kurām ir šajā likumā paredzētie īpašie pienākumi un atbildība.

NILLTPFN likuma subjekti ir uzskaitīti tā 3.pantā. Jānorāda, ka bez tradicionāliem subjektiem, kā kredītiestādes un finanšu iestādes, pants uzskaita arī ārpakalpojuma grāmatvežus, personas, kuras apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā, kā arī personas, kuras darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu.

Svarīgi! NILLTPFN likuma subjekta statusu izraisa arī attiecīgo pakalpojumu sniegšana savas grupas uzņēmumiem.

Pakalpojumu sniegšana grupas uzņēmumiem

Piemēram, uzņēmumā SIA “Fuel & Shop”, kam pieder vairākas degvielas uzpildes stacijas, ir nodarbināts grāmatvedis, kurš centralizēti kārto grāmatvedību arī saistītām sabiedrībām SIA”F&S Catering”, kas nodarbojas ar pārtikas produktu piegādi tirdzniecībai degvielas uzpildes stacijās un SIA “F&S Real Estate”, kurai pieder zeme zem degvielas uzpildes stacijām un nav nodarbināts neviens darbinieks. Attiecīgi, SIA “Fuel & Shop” izraksta rēķinus par grāmatvedības pakalpojumiem SIA”F&S Catering” un SIA “F&S Real Estate”. SIA “Fuel & Shop” tādējādi ir ārpakalpojumu grāmatvedis NILLTPFN likuma izpratnē.

Tas pats attiecas arī uz palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, nodokļu konsultāciju sniegšanu) un juridisko pakalpojumu sniegšanu, ciktāl tie atbilst vienai no četrām pantā uzskaitītajām kategorijām. NILLTPFN likuma subjekta statusu izsauc arī uzņēmuma darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniegšana, piemēram, juridiskās adreses nodrošināšana.

Īpaši atzīmējams ir fakts, ka, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedokli, aizdevumu izsniegšana grupas uzņēmumiem ir uzskatāma par finanšu pakalpojumu NILLTPFN likuma izpratnē. Attiecīgi, persona, kas izsniedz šādus aizdevumus, ir uzskatāma par finanšu iestādi, tātad, ir NILLTPFN likuma subjekts.

Likuma subjektu pienākumi

NILLTPFN likuma subjektiem ir pienākums iecelt par NILLTPFN likuma izpildi atbildīgo personu un paziņot to uzraudzības iestādei. Papildus tam, NILLTPFN likuma subjektam ir pienākums veikt NILLTPFN risku novērtējumu un izstrādāt NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmu (IKS). NILLTPFN IKS ir jāparedz kārtību, kādā tiek novērtēts, dokumentēts un pārskatīts klienta risks, klientu identifikācijas un izpētes kārtība, klientu darījumu uzraudzības kārtība, kā arī citi NILLTPFN likuma 7.pantā noteiktie pasākumi. IKS ir tostarp jānosaka darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī darbinieku profesionālās kvalifikācijas un atbilstības standartus, pildot NILLTPFN likuma prasības.

Tāpat, ir nepieciešams izstrādāt aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtību un kārtību, kādā likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas. Likuma subjektam ir pienākums ziņot  Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem un iesniegt sliekšņa deklarācijas. Par klientu – Latvijas rezidentu aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā ir jāziņo arī VID. Aizdomīgie darījumi nodokļu jomā ir noteikti likuma Par nodokļiem un nodevām 22.2 pantā.

NILLTPFN IKS tiek dokumentēti attiecīgajās politikās un procedūrās. Tai pat laikā, maldīgs ir priekšstats, ka pilnvērtīgai IKS izveidei ir pietiekami aprobežoties ar pāris dokumentu sagatavošanu, kurus pēc tam var “ielikt atvilktnē”. Uzraudzības iestāde, piemēram, VID, veicot klātienes pārbaudi, vērtēs IKS praktisko piemērošanu dzīvē.

Pienākumi sankciju jomā

NILLTPFN likuma subjektiem papildus pienākumus nosaka arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums. Proti, papildus NILLTPFN risku novērtējumam un IKS tiem ir pienākums sagatavot sankciju risku novērtējumu, kā arī izstrādāt un ieviest arī sankciju iekšējās kontroles sistēmu. Noteiktos gadījumos likuma subjektam ir jāziņo Valsts drošības dienestam, Finanšu izlūkošanas dienestam un savai uzraudzības iestādei. Sankciju IKS var veidot kā pastāvīgu dokumentu kopumu vai arī “iedzīvināt” NILLTPFN IKS.

NILLTPFN likuma subjektu saraksts

1) kredītiestādes;

2) finanšu iestādes;

3) ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības;

4) zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:

a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;

5) juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji;

6) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, tostarp gadījumos, kad tās rīkojas kā nekustamā īpašuma nomas starpnieki attiecībā uz darījumiem, kuriem ikmēneša nomas maksa ir 10 000 EUR vai lielāka;

7) izložu un azartspēļu organizētāji;

8) personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;

9) citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 EUR vai lielākā apmērā vai valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 EUR vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;

10) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji;

11) virtuālās valūtas pakalpojuma sniedzēji;

12) personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 EUR vai lielāka;

13) maksātnespējas procesa administratori.