Nebija ne mazāko šaubu, ka nākamo semestri Karīna (vārds mainīts) būs “Erasmus+” studente Klāgenfurtes Universitātē Austrijas dienvidos. Augstskolas apstiprinājums bija viņai e-pastā. Karīna uzteica darbu Latvijā, paziņoja par prombūtni savai universitātei, taču tad negaidīti “atkrita atpakaļ”.

Rezervētā mājvieta studentu pilsētiņā, kā arī pati izīrētāja izrādījās fikcija. “Delfi” izsekoja Karīnas centieniem atgūt viņai izkrāptos 1350 eiro, kā arī skaidro, kā veiklāk risināt līdzīgas problēmsituācijas.

Izdevīgais piedāvājums

Cīniņš par mitekli Klāgenfurtē studentu starpā ir ļoti sīvs. Kolīdz bija uzņemta universitātē, Karīna pieteicās uz vietu vairākās mājokļu aģentūru nodrošinātās kopmītnēs, un, kad mēnesi līdz prombraukšanai joprojām atradās 30. vai 40. vietā gaidīšanas rindā, nolēma izmantot augstskolas uzturēto virtuālo ziņojumu dēli Klāgenfurtes universitātes interneta vietnē.

“Es ievietoju sludinājumu, ka meklēju istabu. Komunicēt var iekšējā lapas čatā, bet es norādīju savu e-pastu. Uz to atrakstīja kāda sieviete. Atsūtīja bildes un pat video – kā izstaigā istabu. Bija tāda pati cena kā visos citos variantos. Nekas nešķita aizdomīgs,” stāsta Karīna, “e-pastā saņēmu viņas pases kopiju identifikācijas apstiprināšanai, līgumu”. Ievietot ziņojumu portālā Karīna varēja, tikai izmantojot augstskolas lietotājvārdu un paroli, tāpēc viņa bija maldīgi paļāvusies, ka sarakstās ar gluži tādu pašu studentu kā viņa.

Lai rezervētu sev istabu, līgumā bija noteikts, ka Karīnai uz izīrētājas kontu jāpārskaita depozīts un pirmā mēneša maksa. Pavisam viņa samaksāja 1350 eiro, ko daļēji nodrošināja vecāki. Divas dienas vēlāk viņa saprata, ka ir apkrāpta. Izīrētāja e-pastā turpināja apgalvot, ka pārskaitījums nav ienācis viņas kontā, kaut “Swedbank” jebkādas maksājuma problēmas noliedza. Sarakste ar izīrētāju neaprāvās vēl turpmākās dienas, viņai atkal un atkal apgalvojot, ka nauda kontā nav ienākusi, līdz Karīna sazināties pārstāja.

Universitāte atrunā no vēršanās Austrijas policijā

Par krāpšanu Karīna nekavējoties ziņoja Klāgenfurtes universitātei. “Biju domājusi, ka varbūt viņiem ir kaut kādas vadlīnijas, kā rīkoties šādās situācijās, rīcības plāns,” studente stāsta. Tāda gan nebija. Telefonsarunās un e-pasta sarakstē ar Karīnu universitātes darbiniece gan detalizēti iztaujāja par notikušo un atzina, ka līdzīgs krāpšanas gadījums ar identiskiem video un foto jau noticis pirms nepilniem diviem gadiem, tomēr praktisku palīdzību nesniedza. Pat gluži pretēji – darbiniece uzsvērusi, ka Karīna ir Latvijas pilsone un par saviem pilsoņiem jāgādā Latvijas policijai.

“Biju apsvērusi iespēju meklēt juridisku atbalstu un iesniegt dokumentus Austrijas policijā,” saka Karīna. Viņa gan nezina vācu valodu, kā arī trūcis pārliecības, ka pašas spēkiem iesniegtie dokumenti būs derīgi un tiks oficiāli pieņemti, lai policija vispār uzsāktu notikušās interneta krāpniecības lietas izskatīšanu.

Austrijas universitātes darbinieces norāde Karīnas ieceri apturējusi. Pēc viņas ieteikuma Karīna februāra sākumā ziņoja par krāpšanu Latvijas Valsts policijai. Likumsargi krimināllietu ierosināt atteicās, jo šādu – mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu – gadījumā, ko paveikuši ārvalstnieki, likums to meklēšanu un saukšanu pie atbildības neparedz. VP pārstāve Gita Gžibovska, nepaskaidrojot tuvāk, kā tas tiek izvērtēts, norādīja, ka policija ārvalstīs īstenotus ārvalstnieku noziegumus var izmeklēt, ja tie ir “smagi vai sevišķi smagi”.

Klāgenfurtes pārstāves norāde bija gan maldinoša, gan laiku un enerģiju prasoša. “Man visa bija jau par daudz. Tik liels satraukums,” savas sajūtas pēc policijas atteikuma izmeklēt lietu atminas Karīna. Izmisums vienlaikus mijies arī ar dusmām. “Ja likumā rakstīts, ka neaizstāv savas valsts pilsoņus, ja noziegums noticis ārpus valsts… Kā tas ir, ka neviens neatbalsta? Likumsargiem vajadzētu būt tiem, kas sazinās ar citas valsts policiju un risina problēmu,” viedokli pauž Karīna.

Var cīnīties par kompensāciju

Klāgenfurtes universitāte gan neredz pamatu tai ko pārmest. Tikusi uzturēta saziņa ar jaunieti un piedāvāta palīdzība jau kopš brīža, kad Starptautiskajā birojā ienāca Karīnas vēsts par krāpšanu.

Turklāt Klāgenfurtes universitātes virtuālais ziņojumu dēlis pēc Latvijas studentes apkrāpšanas pieejams vienīgi augstskolas studentiem un darbiniekiem, pieslēdzoties ar savu lietotājvārdu un paroli. Iepriekš gan tā neesot bijis, “lai arī ar universitāti nesaistīti indivīdi ar mājokļa piedāvājumiem varētu palīdzēt tiem, kas meklē naktsmītni,” vēstulē skaidro augstskolas sabiedrisko attiecību menedžere Annegrēta Landesa. Gribējuši “tikai to labāko”, vienlaikus uzsverot, ka portāla izveides laikā interneta krāpniecība relatīvi mazo, bet studentu iecienīto Klāgenfurti vēl nebija skārusi.

Savukārt, atbildot uz “Delfi” jautājumu, vai augstskola var palīdzēt Karīnai vērsties vietējā policijā, tās pārstāve Landesa norāda: “Situācija ir tāda, ka indivīdiem, kurus skārusi krāpniecība, sūdzība policijā jāiesniedz pašiem.” Ja Karīna izvēlēsies šo ceļu, “mēs, universitāte, protams, spēsim viņu atbalstīt”. Pēc “Delfi” intereses augstskola arī centusies ar jaunieti sazināties, bet Karīna norāda, ka pēc satura un noskaņas, ko universitātes pārstāvju sūtītie e-pasti pauž, vēstules drīzāk uztveramas kā formāla atvainošanās.

Naudas ceļi nav izdibināmi

Gribēdama uzzināt, kur nonākuši viņas pārskaitītie 1350 eiro, Karīna, samaksājot 35 eiro, izmantoja “Swedbank” pakalpojumu, kas solīja izmeklēt uz Itālijas banku “Mooney S.P.A.” veiktā maksājuma statusu. Izmeklēšanu “Swedbank” pabeidza marta sākumā. Rezultātā Karīnai paziņots par pieciem neveiksmīgiem mēģinājumiem sazināties ar Itālijas korespondentbanku “Intesa Sanpaolo S.P.A.”, kura ne uz vienu no vēstulēm tā arī neesot atbildējusi.

Kā portālam “Delfi” paskaidro “Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, maksājuma izmeklēšana gan attiecoties uz tāda veida strīdiem, kad naudas saņēmējs neatzīst naudas saņemšanas faktu. Banka šai situācijā var sniegt informāciju no maksājuma saņēmēja bankas, vai tiešām maksājums ir ieskaitīts saņēmēja kontā. Arī Krops uzsver, ka Karīnai viņas situācijā jāvēršas tiesībsargājošajās iestādēs.

Maksāt tikai pēc apskates

Kad Karīna bija ziņojusi par krāpšanu Latvijas Universitātei, kas studentiem nodrošina iespēju doties “Erasmus+”, apmaiņas programmas pārstāvji vēstulē norādījuši, ka viņiem neesot instrumentu, kā palīdzēt. Universitātē gan atzīst, ka ar tā saucamajiem “housing scam” (krāpniecība ar mājokļiem) aizvien biežāk saskaras ne vien Latvijas, bet visas Eiropas studenti. “Tāpēc saviem studentiem ik pa laikam atgādinām, lai iespēju robežās neveic naudas pārskaitījumus, pirms nav apskatījuši rezervēto dzīvokli,” notikušo komentē LU Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte. “Piemēram, ar Mobilitātes nodaļas vai Studentu padomes starpniecību mūsu iebraucošajiem apmaiņas studentiem ir palīdzējuši vietējie juristi,” teic Saulīte.

“Svešā valstī noteikti jāizmanto sertificēti mākleri”

iesaka ZAB “Sorainen” zvērināta advokāte Ieva Andersone.

Arī viņa uzsver, ka atbalsts notikušajā Karīnai būtu jāsaņem no uzņemošās augstskolas.

Karīnas “rūgtā mācība”, kā viņa to dēvē, bijis pilna depozīta pārskaitījums nezināmai privātpersonai pirms dzīvokļa apskates. “Vislabāk tomēr ir braukt uz vietas skatīties,” min Andersone. “Svešā valstī noteikti jāizmanto sertificēti mākleri, jo tās ir juridiskas personas, identificējamas un krāpšanas gadījumā saucamas pie atbildības. Šajos gadījumos var vērsties patērētāju tiesību centros,” pauž juriste.

Sabojātais sapnis

Augstskola aicinājusi studenti neatteikties no “Erasmus+” programmas Klāgenfurtē, solot viņai iespēju studiju kursus uzsākt vēlāk. Karīna to nevēlas: “Es vēl nekur nebiju aizbraukusi, bet mani jau čakarēja, runājot tautas valodā.”

Piesakoties “Erasmus+” programmā, viņai nācās kārtot lērumu dokumentu, savākt parakstus no atbildīgajiem darbiniekiem Latvijas Universitātē, sagatavot motivācijas vēstuli, tostarp uzskaitīt valodu prasmes, kā arī risināt vēl citus praktiskus jautājumus. “Un beigās man vēl ir šādas problēmas – jāvēršas policijā un tādas lietas. Kaut kad jau tas mērs ir pilns,” pukojas Karīna.

Varbūt maģistrantūras studiju laikā viņa atkal mēģināšot izmantot “Erasmus+” programmas sniegtās iespējas studēt ārvalstīs. Līdz bakalaura programmas absolvēšanai palicis nedaudz vairāk par vienu mācību gadu. Viņa ir atsākusi studijas savā programmā universitātē, atradusi jaunu darbu. “Labāk aizvadīšu šo laiku mierīgi. Kā ierasts.”