Konkurence padome publicējusi ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību
Latvijas Republikas Konkurences padome (KP) 2019. gada 25. novembrī publicēja ziņojumu “Zāļu cenu veidošanās un iespējamie konkurences ierobežojumi, kas ietekmē zāļu finansiālo pieejamību”. Izpētes mērķis bija aplūkot faktorus, kas ietekmē zāļu cenas Latvijā un to finansiālo pieejamību. Pētījuma ietvaros salīdzināti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas normatīvie regulējumi attiecībā uz nekompensējamajiem un kompensējamajiem medikamentiem, vērtējot to ietekmi uz medikamentu cenu un uzcenojuma apmēriem.
KP atzina, ka Latvijā daudzos gadījumos zāļu uzcenojumi ir lieli un objektīvi nepamatoti. Tas pamatā attiecināms uz medikamentiem ar augstām ražotāja cenām un par galveno cēloni uzskatāmi neefektīvie ierobežojumi uzcenojuma apmēra noteikšanā. Proti, Latvijā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas nav fiksēts maksimālais uzcenojuma skaitliskais apmērs, bet tikai noteikta maksimālā procentuālā robeža. Tāpēc KP rosina Veselības ministriju izstrādāt jaunu regulējumu, kas uzlabotu medikamentu uzcenojuma noteikšanas kārtību.
Par nekompensējamo zāļu cenām Latvijā
Recepšu medikamenti tiek izrakstīti, norādot receptē zāļu vispārīgo nosaukumu, kā rezultātā aptieka izsniedz lētākās zāles. Attiecībā uz bezrecepšu medikamentiem šāda kārtība nepastāv, un uzcenojuma mehānisms motivē medikamentu tirgotājus pārdot dārgākās zāles savstarpēji aizvietojamu medikamentu vidū. Šobrīd Latvijā 8-26% no medikamenta gala cenas sastāda ražotāja un aptiekas uzcenojums. KP ieskatā nekompensējamo bezrecepšu zāļu segments ir uzskatāms par visjūtīgāko, jo tajā tirgus dalībniekiem ir visplašākā rīcības brīvība.
KP novērojusi, ka ražotāji, lieltirgotavas un aptiekas savstarpējā tirdzniecībā piemēro atlaides, kas pamatā balstītas uz iepirkuma apjomu un arī maksājumu veikšanas disciplīnu. Tomēr šādas atlaides var arī neietekmēt zāļu finansiālo pieejamību pacientiem, tas ir, tās faktiski netiek ietvertas gala cenā.
Kopumā KP atzinusi, ka zāļu uzcenojumi ir lieli un vairumā gadījumu, iespējams, nav objektīvi pamatoti.
Salīdzinājums ar citām Baltijas valstīm
KP ziņojumā uzsver, ka, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, Latvijas normatīvais regulējums neparedz maksimālu fiksētu uzcenojumu. Latvijā tirgotāja uzcenojums ir noteikts proporcionāli ražotāja cenai, tādējādi dārgākiem medikamentiem pārsniedzot apmērus, kādi identiskā situācijā sastopami Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, ja zāļu, kuru ražotāja cena nepārsniedz 2 EUR, segmentā Latvijā aptiekas uzcenojums nav augstākais, tad ražotāja cenai sasniedzot 25 EUR, uzcenojums ir jau 2,7 reizes lielāks kā Lietuvā un 4,5 reizes lielāks nekā Igaunijā. Iepriekšminētās atšķirības normatīvajā regulējumā rada Latvijas zāļu lieltirgotājiem un aptiekām lielākas iespējas gūt peļņu. Vienlaikus KP nav konstatējusi tādas peļņu ietekmējošo faktoru atšķirības Baltijas valstīs, kas pamatotu šādu proporcionalitātes mehānisma piemērošanu Latvijā.
Par kompensējamo zāļu cenām un uzcenojumiem
Attiecībā uz kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajām zālēm KP norāda uz atšķirīgo kārtību, kādā tiek veidoti lieltirgotavu un aptieku uzcenojumi. Kamēr lieltirgotavas uzcenojums vienmēr veidojas proporcionāli ražotāja cenai, aptiekas uzcenojums kļūst fiksēts, ražotāja cenai sasniedzot 100 EUR. Turklāt, dārgāko zāļu gadījumā, augot ražotāja cenai, aptiekas uzcenojums kļūst ievērojami zemāks par lieltirgotavas uzcenojumu. Piemēram, pie ražotāja cenas 500 EUR lieltirgotavas uzcenojums ir 15 EUR, bet aptiekas 6,05 EUR. Rezultātā KP ieskatā, cenu veidošanās mehānisms šobrīd motivē lieltirgotavas piedāvāt un realizēt dārgākas zāles, bet aptiekām varētu būt interese pārdot zāles, kuru ražotāja cena ir līdz 100 EUR par iepakojumu. KP gan norāda, ka pozitīvu ietekmi rada 2019. gadā ieviestais nosacījums par zāļu vispārīgā nosaukuma norādīšanu receptē, augstākas izmaksas medikamentus izsniedzot tikai atsevišķos, klīniski pamatotos gadījumos. Tas motivē zāļu ražotājus uzturēt zemas cenas un palielina konkurences spiedienu ražotāju starpā. Savukārt KP ieskatā paralēlais imports ne visos gadījumos dod iecerēto cenas samazināšanas rezultātu sakarā ar augstajām izmaksām, kas rodas administratīvo procedūru rezultātā.
KP uzsver, ka Latvijā ieņēmumu sadalījums lieltirgotavu un aptieku līmenī ir nesamērīgs, jo regulējums paredz būtiski lielākus ieņēmumus tieši lieltirgotavām dārgāko zāļu segmentā.
Salīdzinājums ar citām Baltijas valstīm
KP izpētījusi, ka lielākos uzcenojumus aptiekās šobrīd nodrošina Lietuvā pastāvošais mehānisms. Attiecībā uz lieltirgotavu uzcenojumiem zemas cenas medikamentiem Latvija uz pārējo Baltijas valstu fona neizceļas. Atšķirīgs secinājums izdarāms attiecībā uz medikamentiem, kuru ražotāja noteiktā cena pārsniedz 100 EUR. Līdzīgi, kā attiecībā uz nekompensējamajiem medikamentiem, arī kompensējamo medikamentu gadījumā uzcenojums Lietuvā un Igaunijā pie noteikta cenas apjoma kļūst fiksēts. Lietuvā lieltirgotavu uzcenojums nevar pārsniegt 14,48 EUR. Savukārt Igaunijā maksimālais uzcenojums gan nekompensējamajiem, gan kompensējamajiem medikamentiem ir vienāds – 6,39 EUR par iepakojumu. Tāpēc dārgāko zāļu segmentā gan kompensējamo zāļu cenas Latvijā, gan Latvijas lieltirgotavu ieņēmumi gandrīz vienmēr ir augstāki nekā kaimiņvalstīs.
Tirgus tendences kopumā
KP ir secinājusi, ka zāļu ražotāji Latvijā pārsvarā nosaka zemākas zāļu cenas nekā Lietuvā un Igaunijā. Turpretī cenas aptiekās Latvijā galvenokārt ir augstākas, kas liecina par augstu uzcenojumu zāļu izplatīšanas ķēdē. Lai gan ap 40% gadījumu zāļu cenas aptiekās Latvijā ir zemākas nekā Lietuvā un Igaunijā, tomēr tas galvenokārt attiecas uz zemo cenu medikamentiem. No tā var secināt, ka galvenais cēlonis augstam medikamentu uzcenojumam Latvijā ir tieši ierobežojuma trūkums attiecībā uz maksimālo uzcenojuma apmēru augstas ražotāja cenas medikamentiem.
Konkurences padomes priekšlikumi
KP norāda uz nepieciešamību Veselības ministrijai sadarbībā ar pārējām par nozari atbildīgajām institūcijām pārskatīt zāļu cenu veidojošos mehānismus, veicot salīdzinājumus ar pārējām Baltijas valstīm. Izstrādājot jauno cenu veidošanas modeli, jāvērtē iespējas mazināt zāļu gala cenas, jāmazina aptieku atkarība no lieltirgotavām un jāparedz pacienta līdzmaksājuma maksimālais apjoms. Sevišķa uzmanība pievēršama medikamentiem ar cenu segmentu līdz 50 EUR, kuru realizācijas apjoms ir vislielākais. Tāpat jāveic paralēlā importa efektivitātes un nepieciešamības izvērtējums un jāuzlabo atlaižu sistēmu caurskatāmība un uzraudzības mehānismi.
Veselības ministrija sadarbībā ar KP jau ir uzsākusi darbu pie grozījumu projektu izstrādes, kā arī aktualizējusi grozījumu nepieciešamību Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.
