Tiesiskais regulējums
Grozījumi Krimināllikumā
Grozījumi pieņemti: 20.04.2023.
2023.gada 11.aprīlī pieņemti grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem paredz izmaiņas Krimināllikuma 94., 95., 200., 329., 330. un 352.panta dispozīcijās. Grozījumi saistīti ar grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu” un grozījumiem Informācijas atklātības likumā, kas paredz informācijas dienesta vajadzībām izslēgšanu no Informācijas atklātības likuma un iekļaušanu likumā “Par valsts noslēpumu”. Nosakot informāciju dienesta vajadzībām kā ceturto valsts noslēpuma slepenības pakāpi ar zemākām drošības prasībām pretnostatot konfidenciālai, slepenai un sevišķi slepenai informācijai, ir jāparedz izmaiņas arī par attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem piemērojamās sankcijās. Ar šiem grozījumiem valsts noslēpuma termins tiek nomainīts uz terminu „konfidenciāla, slepena un sevišķi slepena informācija.“
Grozījumu teksts pieejams šeit.
Grozījums Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumos Nr. 739 “Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādis”
Grozījums pieņemts: 11.04.2023.
2023.gada 11.aprīlī pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.182 “Grozījums Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumos Nr. 739 “Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādis””, ar kuriem iekļauj cenrādī jaunus pakalpojumus un izmaina cenas esošajiem.
Grozījuma teksts pieejams šeit.
Augstākā tiesa
Tiesai no jauna jāvērtē bijušās maksātnespējas administratores lieta apsūdzībā par piesavināšanos un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu
(2023.gada 6.aprīļa lēmums SKK-23/2023; Lieta Nr. 11514004316)
Senāta Krimināllietu departaments 6. aprīlī atcēla Rīgas apgabaltiesas 2022. gada 11. janvāra nolēmumu un nodeva jaunai izskatīšanai krimināllietu bijušās maksātnespējas administratores apsūdzībā par piesavināšanos lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa nolēmumā nav sniegusi atbildi uz visiem apsūdzētās personas aizstāves apelācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem, kuru izvērtējumam ir būtiska nozīme.
Izskatāmajā lietā ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētā atzīta par vainīgu un sodīta par diviem noziedzīgiem nodarījumiem – piesavināšanos lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu – saistībā ar divu fizisku personu maksātnespējas procesiem. Apsūdzībā norādīts, ka apsūdzētā bija piekļuvusi fiziskas personas maksātnespējas procesā iegūtajiem naudas līdzekļiem no izsoles nodrošinājuma maksājuma un no nekustamā īpašuma izsoles. Īstenojot savu nodomu, apsūdzētā administratore prettiesiski ieguva naudas līdzekļus lielā apmērā, kurus izlietoja savām vajadzībām.
Ar Rīgas rajona tiesas spriedumu galīgais sods apsūdzētajai noteikts brīvības atņemšana uz 2 gadiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas un zvērināta advokāta amatus uz 3 gadiem. Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa pirmās instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu.
Senāts, atceļot apgabaltiesas lēmumu, atzina, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi uz nozieguma izdarīšanas brīdi spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas noteica maksātnespējas administratora kompetenci un rīcību fizisko personu maksātnespējas lietās, un bez juridiska pamatojuma deklaratīvi atzinusi par pareiziem pirmās instances tiesas secinājumus par apsūdzētajai izvirzīto apsūdzību.
Tāpat Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa, saistībā ar abu fizisko personu maksātnespējas procesiem, nav veikusi krimināltiesisko normu salīdzināšanu ar nodarījumu faktiskajiem apstākļiem, ņemot vērā visus attiecīgā noziedzīgā nodarījuma sastāva elementus, un savus atzinumus par minēto noziedzīgo nodarījumu objektīvās puses esību apsūdzētās darbībās nav pamatojusi. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Senāta lēmums pieejams šeit.
Lietā par krāpšanu un piesavināšanos lielā apmērā tiesai no jauna jāvērtē bijušajam Latvijas dzelzceļa grāmatvedim noteiktais sods
(2023.gada 18.aprīļa lēmums SKK-50/2023; Lieta Nr. 11840004108)
Senāta Krimināllietu departaments 18.aprīlī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par apsūdzētajam – bijušajam VAS „Latvijas Dzelzceļš” Rīgas ceļu distances galvenajam grāmatvedim – noteikto sodu. Lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu viņam uzrādītajā apsūdzībā par krāpšanu lielā apmērā un piesavināšanos lielā apmērā, kā arī daļā, ar kuru no apsūdzētā cietušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” labā piedzīta tiesas noteiktā mantiskā kaitējuma kompensācija 331 022,11 euro apmērā, spriedums stājies spēkā.
Izskatāmajā lietā apsūdzētajam apsūdzība celta par to, ka viņš, būdams ilggadējs VAS “Latvijas Dzelzceļš” grāmatvedis, izmantojot viltotus parakstus, 10 gadu garumā izņēmis naudu no uzņēmuma kontiem, kā arī piesavinājies uzņēmuma naudu, apmaksājot savus rēķinus par tūrisma un atpūtas firmu pakalpojumiem, pirkumiem veikalos un automašīnu līzingu. Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada 11.maija spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un 3 mēnešiem, piedzenot no apsūdzētā cietušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” labā kaitējuma kompensāciju. Ar Rīgas apgabaltiesas 2022.gada 10.maija spriedumu galīgais sods apsūdzētajam noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu 11 mēnešiem. Daļā par kaitējuma kompensācijas piedziņu pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.
Senāts atzina par pamatotiem Rīgas apgabaltiesas secinājumus par apsūdzētā vainīgumu, norādot, ka apelācijas instances tiesa lietā iegūtos pierādījumus šajā daļā ir izvērtējusi atbilstoši Kriminālprocesa likumā izvirzītajām prasībām un atzinusi tos par pieļaujamiem, attiecināmiem, ticamiem un pietiekamiem apsūdzētā vainīguma konstatēšanai.
Vienlaikus Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa, izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmo sodu, nav izvērtējusi ziņas par apsūdzētā veselības stāvokli, proti, ziņas par to, ka apsūdzētajam noteikta II grupas invaliditāte sakarā ar smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem un ir indicēti asistenta pakalpojumi. Senāts lēmumā analizējis Eiropas Cilvēktiesību tiesas secinājumus un atzinis, ka apelācijas instances tiesa, neizvērtējot visus apsūdzētā veselības stāvokli raksturojošos apstākļus, izdarījusi priekšlaicīgu secinājumu par to, ka apsūdzētā ievietošana brīvības atņemšanas vietā neradīs cilvēktiesību pārkāpumu. Lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai.
Senāta lēmums pieejams šeit.
Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: aprīlī klasifikatoros pievienots nolēmums
Augstākās tiesas mājaslapas tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros martā pievienots viens Krimināllietu departamenta nolēmums.
SKK-23/2023 “Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana kā svešas mantas nolaupīšanas līdzeklis” (KL/ Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu; KL/ Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā)
Tēze: Ja dienesta stāvoklis izmantots tikai, lai veiktu svešas mantas nolaupīšanu, tās realizēšanai neveicot nekādas ar valsts amatpersonas statusu saistītas darbības pretēji dienesta interesēm, noziedzīgais nodarījums kvalificējams tikai kā mantas nolaupīšana.
Senāta nolēmums pieejams šeit.
Satversmes tiesa
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par normu, kas noteic pamatu zvērināta advokāta izslēgšanai no zvērinātu advokātu skaita
Šī gada 27. aprīlī, Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu Nr. 2022-19-01 “Par Latvijas Republikas Advokatūras likuma 16. panta 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam”. Pret pieteikuma iesniedzēju – zvērinātu advokāti – tika uzsākts kriminālprocess, taču vēlāk ar procesa virzītāja lēmumu tas tika izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Apstrīdētā norma to nosaka par apstākli, kam izpildoties, zvērināts advokāts izslēdzams no zvērinātu advokātu skaita. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā norma neparedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei rīcības brīvību lēmuma par personas izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita pieņemšanā un tādējādi šī norma viņai radīs Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietverto pamattiesību, proti, tiesību brīvi izvēlēties nodarbošanos, aizskārumu. Pēc pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētajā normā ietvertais absolūtais aizliegums ir pārlieku plašs un nav samērīgs.
Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.
Prokuratūras jaunumi
Bunkus slepkavības krimināllieta nodota tiesai
2023. gada 26. aprīlī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Rīgas pilsētas tiesai nodevis maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietu, kurā par slepkavības izdarīšanu sevišķi pastiprinošos apstākļos apsūdzētas trīs personas.
Pagājušā gada 24. novembrī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļa pabeidza izmeklēšanu vienā no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajiem pasūtījuma slepkavības kriminālprocesiem un nodeva krimināllietas materiālus Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pret četrām personām – trīs Latvijas Republikas pilsoņiem un vienu Krievijas Federācijas pilsoni. Minētās prokuratūras prokurors apsūdzības uzrādīja trim personām – vienai personai par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, otrajai par uzkūdīšanu un atbalstīšanu, bet trešajai par slepkavības izdarīšanu. Turklāt slepkavības izdarītājs apsūdzēts arī par šaujamieroča un šaujamieroču munīcijas nēsāšanu un pārvadāšanu bez attiecīgas atļaujas un pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu bez izmeklētāja vai prokurora atļaujas līdz šā procesa pabeigšanai, būdams brīdināts par attiecīgo ziņu neizpaušanu.
Pirmstiesas kriminālprocesā tika noskaidroti noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļi un iesaistītās personas, tostarp viņu savstarpējā lomu sadale nozieguma īstenošanai. Noskaidrots, ka apsūdzēto izdarītā noziedzīgā nodarījuma motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus. Apsūdzētajiem piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.
Relīze pieejama šeit.
Par mēģinājumu pārkāpt Eiropas Savienības noteiktās sankcijas personai nosaka 6200 eiro lielu naudas sodu
2022. gada 14. aprīlī Daugavpils tiesa, izskatot lietu, kurā pie kriminālatbildības saukts kāds vīrietis par to, ka kādas SIA interesēs mēģināja importēt no Baltkrievijas Republikas preces, kuru imports Eiropas Savienībā (ES) ir aizliegts, lēma apstiprināt Dienvidlatgales prokuratūras prokurora un apsūdzētā noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu. Apsūdzētais atzīts par vainīgu minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar 6200 eiro lielu naudas sodu.
Apsūdzētais, pārstāvot SIA un zinot, ka ES noteiktās sankcijas, kas paredzētas Padomes Regulā (EK) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrievijas Republiku, 2022. gada 2. martā ir grozītas un paredz aizliegumu tieši vai netieši importēt ES Baltkrievijas Republikas izcelsmes preces, iegādājās 13 iepakojumus ar sliežu ceļu skujkoka gulšņiem un astoņus kilogramus tērauda naglu, kuru izcelsme ir Baltkrievijas Republika, un vēlējās iegādāto, bet sankcionēto preci ievest Latvijas Republikā.
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldē tika iesniegta importa deklarācija, kura pieteikto importa procedūru aizliedza. Prokurors ar apsūdzēto noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, ko tiesa apstiprināja. Ņemot vērā, ka noziedzīgais nodarījums noticis juridiskās personas interesēs, tika uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu SIA. Tiesa SIA piemēroja tiesību ierobežošanu, nosakot aizliegumu importēt preces no Baltkrievijas Republikas uz vienu gadu.
Relīze pieejama šeit.
Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas – reāla brīvības atņemšana
2023. gada marta izskaņā Senāts rakstveida procesā izskatīja krimināllietu sakarā ar apsūdzētā aizstāvja iesniegto kasācijas sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas 2021. gada 3. decembra spriedumu, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas lielā apmērā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu un vienu mēnesi, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz četriem gadiem. Senāts atstāja negrozītu minēto apgabaltiesas spriedumu un iesniegto kasācijas sūdzību noraidīja. No apsūdzētā valsts labā tika piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija 214 149,91 eiro apmērā. Kriminālprocesā arestēto mantu – trīs transportlīdzekļus, divus nekustamos īpašumus Ventspilī un vienu nekustamo īpašumu Ventspils novada Ugāles pagastā – tiesa nolēma realizēt un izmantot piedzītās mantiskā kaitējuma kompensācijas samaksai.
Prokuratūra norāda, ka ar šo tiesas nolēmumu vēlreiz tiek vērsta sabiedrības uzmanība uz to, ka nodokļu nomaksai ir obligāts raksturs, proti, iestājoties aprēķināto nodokļu nomaksas termiņam, nodokļu maksātājam ir pienākums samaksāt aprēķinātos nodokļus un nodevas pilnā apmērā, turklāt nodokļu nomaksai ir prioritāra nozīme, ko akcentē arī Senāts. Tiesas piespriesto soda mēru tiesu debatēs lūdza piemērot arī valsts apsūdzības uzturētājs. Kā norāda prokurors, tiesu praksē arvien biežāk nostiprinās tendence, ka nodokļu noziegumos tiesas izvēlas piemērot reālu brīvības atņemšanu.
Relīze pieejama šeit.
Tiesās advokātu par valsts amatpersonas kukuļošanu
2023. gada 31. martā Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurore tiesai nosūtīja krimināllietu kāda zvērināta advokāta apsūdzībā par to, ka viņš izdarīja kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, došanu un piedāvāšanu valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādu darbību.
Apsūdzētais, būdams zvērināts advokāts, uz vienošanās pamata sniedzot savam klientam juridisko palīdzību maksātnespējas procesā, 2022. gada 1. jūlijā ieradās pie maksātnespējas administratores un nolūkā panākt, lai valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, veiktu darbības pretēji maksātnespējas procesa interesēm, nodeva viņai kukuli 1000 eiro apmērā, kā arī piedāvāja maksātnespējas administratorei viņam labvēlīga lēmuma pieņemšanas gadījumā palielināt kukuļa apmēru līdz 5000 eiro. Apsūdzētais savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzīst. Krimināllieta izskatīšanai nodota Rīgas pilsētas tiesai.
Relīze pieejama šeit.
Jurista vārds
Procesa efektivitātes kritēriji un izdarītie grozījumi kriminālprocesuālajā regulējumā
4.aprīlī žurnālā “Jurista Vārds” publicēts zvērināta advokāta Dmitrija Skačkova raksts par kriminālprocesa efektivitāti un grozījumiem Kriminālprocesa likumā.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 4. aprīļa numurā Nr. 14/15 (1280/1281) šeit.
Iesaistīto personu pieeja krimināllietas materiāliem pirmstiesas kriminālprocesā
4.aprīlī žurnālā “Jurista Vārds” publicēts zvērināta advokāta Aleksandra Berezina raksts par materiālu pieejamību pirmstiesas kriminālprocesā.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 4. aprīļa numurā Nr. 14/15 (1280/1281) šeit.
Par tiesas neatkarību un objektivitāti procesos par noziedzīgi iegūtu mantu
4.aprīlī žurnālā “Jurista Vārds” publicēts zvērinātas advokātes Daigas Siliņas raksts par tiesas neatkarību un objektivitāti procesos par noziedzīgi iegūtu mantu.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 4. aprīļa numurā Nr. 14/15 (1280/1281) šeit.
Procesuālo pamatfunkciju norobežošanas problemātika Latvijas kriminālprocesā
4.aprīlī žurnālā “Jurista Vārds” publicēts zvērināta advokāta Egona Rusanova raksts par procesuālo pamatfunkciju norobežošanas problemātiku.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 4. aprīļa numurā Nr. 14/15 (1280/1281) šeit.
Teritorialitātes princips krimināltiesībās
25.aprīlī žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurora Māra Lejas raksts par teritorialitātes principu krimināltiesībās.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 25. aprīļa numurā Nr. 17 (1283) šeit.
LV portāls
Valsts policijas izmeklēšanā novērsts mēģinājums izkrāpt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem 2,5 miljonus eiro
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas sadarbībā ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), 26. aprīlī, veica procesuālās darbības vairākās vietās Zemgales reģionā, kopumā aizturot astoņas personas un veicot vairākas kratīšanas kriminālprocesā, kas sākts aizdomās par mēģinājumu izkrāpt Eiropas Savienības fondu līdzekļus lauku attīstībai 2,5 miljonu eiro apmērā.
Kriminālprocesā ir aizdomas par vairākām fiktīvām iepirkumu procedūrām un līdz šim izmeklēšanā iegūtā informācija norāda uz iespējamu iepriekšēju vienošanos starp vairākiem pasūtītājiem un būvuzņēmēju par jaunas infrastruktūras izbūvi par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Visām aizturētajām personām piemērots aizdomās turētā statuss un piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Plašāk pieejams šeit.
