Aprīļa aktualitātēs atzīmējami vairāki grozījumi Krimināllikumā (KL) un Kriminālprocesa likumā (KPL), kas skar kriminālatbildību par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu reputāciju graujošiem nolūkiem, drošības līdzekļa – elektroniskās uzraudzības – piemērošanu, kā arī politisko partiju nelikumīgā finansējuma sliekšņa samazināšanu, no kāda iestājas kriminālatbildība.
Tika apskatīti arī vairāki Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta spriedumi. Piemēram, par līdzekļu, kas iegūti, izvairoties no nodokļu nomaksas, legalizēšanu, pirms ir pabeigts predikatīvais noziedzīgais nodarījums. Šeit būtu atzīmējams, ka nav nozīmes laika atstarpei starp predikatīvo noziedzīgo nodarījumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, bet gan vienīgi tam, ka abi noziegumi attiecas uz vienu un to pašu priekšmetu. Ir vērts pieminēt arī apskatīto spriedumu par liecinieka pirmstiesas procesā sniegto liecību izmantošanu tiesas sprieduma pamatošanā. Spriedumā tika atzīts, ka tiesas sēdē nepārbaudītas liecinieka pirmstiesas procesā sniegtās liecības tiesa var izmantot sprieduma pamatošanā kriminālprocesā, ja ir ievērotas KPL 506. panta ceturtajā daļā un 512. panta otrās daļas 4. punktā minētās prasības. Būtisks arī aplūkotais spriedums, kurā Senāts uzsvēra, ka tas, ka nav zināms, tieši no kura noziedzīgā nodarījuma ir iegūti finanšu līdzekļi vai cita manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, nav šķērslis personas saukšanai pie kriminālatbildības pēc KL 195. panta. Taču tas nenozīmē, ka, iztiesājot krimināllietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kad nav zināms predikatīvais noziedzīgais nodarījums, līdzekļu noziedzīgā izcelsme vispār nav jāpierāda. Par šiem un citiem spriedumiem apkopojumā ir detalizētāks izklāsts.
Tāpat uzmanību pievērsām tendencēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā. Vai tās būtu kriptovalūtas, video spēles vai sociālie mediji, šīs tendences strauji attīstās un ir pamats uzskatīt, ka tehnoloģijām attīstoties šie veidi paliks vēl sarežģītāki un pat mūsdienās neiedomājamāki. Viss, ko mēs varam darīt, ir rūpīgi sekot līdzi šo tehnoloģiju attīstībai, jo tikai izprotot šīs tehnoloģijas, mēs varam pienācīgi izprast, kā tās var tikt izmantotas noziedzīgās darbībās. Sīkāk lūdzam skatīt turpmāk apkopojumā.
Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja zvērināta advokāte, Sorainen Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses Latvijā vadītāja, Dr.iur. Violeta Zeppa-Priedīte, jurista palīdze Nikola Cīparsone un jurista palīgs Kristers Pētersons.
Tiesiskais regulējums
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 464/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 25.04.2024.
Likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas izstrādāts, lai atteiktos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzība; reformētu tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekts Nr.: 535/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 09.05.2024.
Ar Likumprojektu tiek rosināts papildināt KL ar jaunu 90.1 pantu “Dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošana vēlēšanu procesa ietekmēšanai”, kas paredz kriminālatbildību par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu, izgatavojot nepatiesu informāciju par politiskām partijām vai Latvijas Republikas Saeimas, pašvaldības domes vai Eiroparlamenta deputātu kandidātiem, lai diskreditētu minētas personas vai grautu viņu reputāciju, ka arī šādas informācijas izplatīšanu, apzinoties, ka izplatāmā informācija ir nepatiesa.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 562/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 18.04.2024.
Likumprojekts paredz papildināt Kriminālprocesa likuma (KPL) 243. pantu ar piekto daļu un noteikt, ka tādu drošības līdzekļu kā aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošanas policijas uzraudzībā un mājas aresta ietvaros paredzēto ierobežojumu ievērošanas kontrolei aizdomās turētai vai apsūdzētai personai var piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisku ierīci (drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība). Tāpat šī norma noteic, ka drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība piemērojama vienīgi, ja ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona rada augstu vardarbības risku citai personai.
Tāpat likumprojekts paredz papildināt KPL ar jaunu 244.1 pantu (Drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība), nosakot lēmuma par drošības līdzekļa izpildes elektroniskās uzraudzības piemērošanu pieņemšanas kārtību un citus ar drošības līdzekļa izpildes elektroniskās uzraudzības piemērošanu saistītus jautājumus.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekts Nr.: 579/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 02.05.2024.
Likumprojekts paredz KL 288.2 pantā ”Politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīga finansēšana” un 288.4 pantā “Politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīga finansējuma pieņemšana un izspiešana” samazināt nelikumīgā finansējuma slieksni, no kāda iestājas kriminālatbildība par minētajos pantos paredzētajām darbībām, kas saistītas ar politisko partiju nelikumīgu finansēšanu. Proti, likumprojekts paredz KL 288.2 panta pirmajā daļā un KL 288.4 panta pirmajā daļā noteikt slieksni sākot ar ievērojamu apmēru, savukārt atbildību par lieliem apmēriem pārcelt uz attiecīgo pantu otrajām daļām.
Likumprojekts paredz no KL izslēgt 288.3 pantu “Starpniecība politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgā finansēšanā”.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekts Nr.: 484/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 11.04.2024.
Likumprojekts paredz Krimināllikuma (KL) 230. panta pirmajā daļā izslēgt kriminālatbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, bet to nosakot KL 230. panta otrajā daļā. Proti, KL 230. panta otrajā daļā nosakot kriminālatbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums, vai par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, vai par dzīvnieka spīdzināšanu, kā rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, sodot personas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Tādējādi par cietsirdīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pret dzīvniekiem turpmāk nebūs iespējams piemērot brīvības atņemšanai alternatīvos sodus – sabiedriskais darbs un naudas sods.
Augstākā tiesa
Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: martā klasifikatoros pievienoti nolēmumi
Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros martā pievienoti deviņi Krimināllietu departamenta nolēmumi.
SKK-3/2021 “Līdzekļu, kas iegūti, izvairoties no nodokļu nomaksas, legalizēšana, pirms ir pabeigts predikatīvais noziedzīgais nodarījums”
Par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem KL 195. panta izpratnē uzskatāmi tādi līdzekļi, kas nonākuši vainīgās personas rīcībā noziedzīgā ceļā un ar kuriem tā var rīkoties pēc saviem ieskatiem, neatkarīgi no tā, vai predikatīvais noziedzīgais nodarījums ir pabeigts. Nav nozīmes arī laika atstarpei starp predikatīvo noziedzīgo nodarījumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, bet gan vienīgi tam, ka abi noziegumi attiecas uz vienu un to pašu priekšmetu.
Naudas līdzekļu, kas nelikumīgi iegūti, izvairoties no nodokļu nomaksas, legalizēšana var aizsākties, pirms ir pabeigts KL 218. panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums.
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-38/2024 “Liecinieka pirmstiesas procesā sniegto liecību izmantošana tiesas sprieduma pamatošanā”
Tiesas sēdē nepārbaudītas liecinieka pirmstiesas procesā sniegtās liecības tiesa var izmantot sprieduma pamatošanā kriminālprocesā, ja ir ievērotas KPL 506. panta ceturtajā daļā un 512. panta otrās daļas 4. punktā minētās prasības.
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-[A]/2024 “Kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja nav zināms predikatīvais noziedzīgais nodarījums, no kura iegūti finanšu līdzekļi vai cita manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības; Tiesas tiesības mainīt noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, atzīstot, ka izdarīti vairāki atsevišķi noziedzīgi nodarījumi, nevis viens turpināts noziedzīgs nodarījums; Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos (Krimināllikuma 326. pants)”
Tas, ka nav zināms, tieši no kura noziedzīgā nodarījuma ir iegūti finanšu līdzekļi vai cita manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, nav šķērslis personas saukšanai pie kriminālatbildības pēc KL 195. panta. Tomēr tas nenozīmē, ka, iztiesājot krimināllietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kad nav zināms predikatīvais noziedzīgais nodarījums, līdzekļu noziedzīgā izcelsme vispār nav jāpierāda. Līdzekļu noziedzīgo izcelsmi iespējams pierādīt arī ar netiešiem pierādījumiem, kā arī pamatojoties uz konkrētajā lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem.
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-J-90/2024 “Lietas izskatīšana no jauna, ja Augstākā tiesa atcēlusi spēkā stājušos zemākas instances tiesas nolēmumu”
Ja Augstākā tiesa, izskatot lietu KPL 63. nodaļā noteiktajā kārtībā, atcēlusi zemākas instances tiesas nolēmumu pilnībā vai daļā un nosūtījusi lietu jaunai izskatīšanai, lieta izskatāma no jauna vispārējā kārtībā, arī tad, ja nolēmums atcelts tikai daļā par galīgā soda noteikšanu. Tiesai nav pamata šādā gadījumā lietu izskatīt saskaņā ar KPL 649. un 650. pantu, kas reglamentē spriedumu un lēmumu izpildes laikā radušos jautājumu izskatīšanu.
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-106/2023 “Nolēmuma pamatojuma apjoms”
Tiesas pienākums motivēt savu nolēmumu izriet no tiesībām uz taisnīgu tiesu. KPL prasība par motivētu nolēmumu ir ievērota, ja tiesa ir motivējusi visus būtiskos atzinumus, kuriem ir nozīme lietas taisnīgā izspriešanā, un motīvu izklāsta apjoms ļauj saprast, kā tiesa nonākusi pie šiem atzinumiem. Turklāt, jo būtiskāk tiek ierobežotas personas tiesības, jo izvērstākam jābūt tiesību ierobežojuma pamatojumam.
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-6/2024 “Inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu izklāsts apsūdzībā; Pierādījumu novērtējums, ja apelācijas instances tiesa atceļ attaisnojošu pirmās instances tiesas spriedumu un taisa jaunu – notiesājošu – spriedumu; Pierādījumu ticamība”
Inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu izklāsts apsūdzībā
Galvenais apsūdzībā norādāmo inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu konkretizācijas pakāpes kritērijs ir tas, vai apsūdzība izpilda tās norobežojošo un informatīvo funkciju, proti: 1) vai konkretizācija ir pietiekama, lai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu norobežotu no citiem iespējamiem līdzīgiem tās pašas personas noziedzīgajiem nodarījumiem; 2) vai konkretizācija ir pietiekama, lai apsūdzētais varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības uz aizstāvību. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja kāds no apstākļiem izmeklēšanā nav noskaidrots vai nav noskaidrots pietiekami detalizēti, ir jāizvērtē, vai tas nav šķērslis, lai atzītu, ka apsūdzība pilda tās norobežojošo un informatīvo funkciju. Vienlaikus jāņem vērā, ka, lai nodrošinātu krimināltiesību normu efektīvu piemērošanu, ievērojot noteiktu apstākļu noskaidrošanas iespēju, no valsts apsūdzību uzturošās iestādes nevar ikreiz prasīt tādu faktisko apstākļu izklāstu, kas sīkāk nav konkretizējams.
Pierādījumu novērtējums, ja apelācijas instances tiesa atceļ attaisnojošu pirmās instances tiesas spriedumu un taisa jaunu – notiesājošu – spriedumu
Ja apelācijas protesta vai cietušā apelācijas sūdzības, kuru atbalsta prokurors, izskatīšanas rezultātā apelācijas instances tiesa atceļ attaisnojošu pirmās instances tiesas spriedumu un taisa notiesājošu spriedumu, tai nav saistošs pirmās instances tiesas sniegtais pierādījumu novērtējums un tiesas izdarītie secinājumi. Apelācijas instances tiesa ir tiesīga sniegt citādu – no pirmās instances tiesas atšķirīgu – pierādījumu novērtējumu un izdarīt citādus atzinumus arī tajā gadījumā, ja papildu pierādījumi apelācijas instances tiesā nav iegūti.
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-[P]/2023 “Personas, kurai nodarīts kaitējums, pieteikums kā kriminālprocesa uzsākšanas iemesls Kriminālprocesa likuma 7. panta otrās daļas izpratnē; Solidāra atbildība par nodarīto kaitējumu; Ekvivalences jeb nosacījumu teorijas piemērošana cēloņsakarības konstatēšanā”
Personas, kurai nodarīts kaitējums, pieteikums kā kriminālprocesa uzsākšanas iemesls Kriminālprocesa likuma 7. panta otrās daļas izpratnē
Personas, kurai nodarīts kaitējums, pieteikuma forma KPL nav stingri reglamentēta, taču svarīgi ir konstatēt, ka persona tiešām ir izteikusi gribu, lai par nodarījumu, ar kuru viņai nodarīts kaitējums, tiktu uzsākts kriminālprocess un vainīgā persona tiktu saukta pie likumā paredzētās atbildības. Personai, kurai nodarīts kaitējums, nav pienākuma pieteikumā norādīt to personu, pret kuru uzsākams kriminālprocess, un sniegt nodarījuma juridisko kvalifikāciju. Šo jautājumu izlemšana ir procesa virzītāja ziņā.
Solidāra atbildība par nodarīto kaitējumu
Ja vairāki apsūdzētie ir izdarījuši noziedzīgus nodarījumus, kuru rezultātā ir iestājušās kaitīgās sekas, un nav saprātīga pamata nodarītā kaitējuma noteiktu daļu attiecināt vienīgi uz kādu no apsūdzētajiem, tiesa kaitējuma kompensāciju piedzen solidāri no visiem apsūdzētajiem.
Senāta nolēmums pieejams šeit.
Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm):
SKK-1/2024 “Būtisks kaitējums likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē”
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-139/2023 “Vainīgās personas nodoma satura noskaidrošana, norobežojot slepkavības mēģinājumu no tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanas”
Senāta nolēmums pieejams šeit.
Senāts izskata krimināllietu par smaga ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu Jūrmalā
Senāta Krimināllietu departaments 3. aprīlī izskatīja krimināllietu, kurā autovadītājs ir apsūdzēts par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā divi cietušie gāja bojā un diviem cietušajiem tika nodarīti attiecīgi smagi un vidēji smagi miesas bojājumi. Lietā tika vērtēts, vai apelācijas instances tiesa pamatoti atstāja negrozītu pirmās instances tiesas attaisnojošo spriedumu. Pārbaudot prokurora kasācijas protestā un cietušo pārstāvja kasācijas sūdzībā norādīto, Senāts apelācijas instances tiesas lēmumu atcēla un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai.
Saskaņā ar apsūdzību autovadītājs 2018. gada 29. decembrī Jūrmalā pie pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas “Dzintaru koncertzāle” notrieca četrus gājējus. Pirmās instances tiesa apsūdzēto attaisnoja un apelācijas instances tiesa šo spriedumu atstāja negrozītu, jo autovadītājs neparedzēja un viņam nevajadzēja paredzēt to, ka ceļa brauktuvi neatļautā vietā, rupji pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, šķērsos gājēji. Turklāt tiesa konstatēja, ka vieta bija vāji apgaismota un gājēji bija bez gaismu atstarojošiem elementiem.
Senāts atzina, ka pierādījumi lietā nav izvērtēti atbilstoši KPL izvirzītajām prasībām. Turklāt daži tiesas atzinumi ir pretrunīgi. No pirmās instances tiesas sprieduma, kuram ir pievienojusies apelācijas instances tiesa, nevar izdarīt nepārprotamu secinājumu par brīdi, kad apsūdzētais ieraudzījis cietušos.
Senāts, pamatojot ar KPL 128. panta otrajā daļā noteikto, norādīja, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Ziņu izvērtēšana kopsakarā nozīmē, ka, lai arī ticamība ir katram individuālam pierādījumam piemītoša pazīme, tomēr to noteikt var, tikai skatot attiecīgo pierādījumu vienotā sistēmā ar citiem pierādījumiem un vērtējot, kā veidojas to savstarpējās sakarības.
Relīze pieejama šeit. Senāta nolēmums pieejams šeit.
Stājas spēkā notiesājošs spriedums par nelikumīgu senlietu glabāšanu
Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 25. aprīlī atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un lietā par nelikumīgu valstij piederošu senlietu glabāšanu stājas spēkā notiesājošs spriedums, ar kuru personai ir piespriesta brīvības atņemšana uz sešiem mēnešiem, notiesājot nosacīti. Senlietas, kas kā lietiskie pierādījumi nodoti Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, atstātas valstij. Priekšmeti, kas nav senlietas, atdotas notiesātajam.
No likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteiktā izriet, ka senlietas ir cilvēka apzinātas darbības rezultātā radīti priekšmeti – artefakti (piemēram, rotaslietas, ieroči, darbarīki, iedzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas veselā vai fragmentārā veidā), kas atrasti zemē, virs zemes vai ūdenī.
Apsūdzētā dzīvesvietā tika atrasti un izņemti dažādi priekšmeti, tostarp monētas, aproces, gredzeni, zvārguļi, saktas, piekariņi, platasmens cirvji, kā arī ausu tīrāmā karotīte. Apgabaltiesas vērtējumā lietā iegūtie pierādījumi apstiprina, ka pie apsūdzētā izņemtie priekšmeti ir senlietas, kas pieder Latvijas valstij, un apsūdzētais tās nelikumīgi glabāja. Apgabaltiesa secinājusi, ka ne pirmstiesas procesā, ne tiesas izmeklēšanas laikā apsūdzētais nav iesniedzis pierādījumus par senlietu legālu izcelsmi. Izvērtējusi apsūdzētā liecības par senlietu iegādāšanās apstākļiem, apgabaltiesa tās atzinusi par pretrunīgām un konstatējusi, ka apsūdzētais ne tikai nav sniedzis informāciju par konkrētiem senlietu pārdevējiem, bet ir norādījis pretrunīgu informāciju par senlietu izcelsmi un to iegādes vietām.
Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts atzina, ka apsūdzētā kasācijas sūdzībā norādītie argumenti pamatoti ar viņa atšķirīgo viedokli par inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskajiem apstākļiem un lietā iegūto pierādījumu vērtēšanu, un vērsti uz to, lai panāktu apgabaltiesas sprieduma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā likumā noteiktajam.
Relīze pieejama šeit. Senāta nolēmums pieejams šeit.
Tiesai no jauna jāskata krimināllieta daļā par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vielu ietekmē
Senāta Krimināllietu departaments 25. aprīlī atstāja negrozītu apgabaltiesas lēmumu daļā, ar kuru apsūdzētais notiesāts par uzbrukumu varas pārstāvim sakarā ar tā likumisku dienesta darbību, piespriežot brīvības atņemšanu uz 1 gadu. Savukārt daļā, ar kuru apsūdzētais notiesāts par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli narkotisko vielu ietekmē, kā rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums, apgabaltiesas pieņemtais lēmums atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai.
Atbilstoši zemākas instances tiesas konstatētajam policists saņēma informāciju, ka persona Rīgā vada automašīnu, iespējams, atrodoties narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Pamanījis aizdomīgo transportlīdzekli, viņš uzsāka sekošanu, pa skaļruni vairākkārt dodot rīkojumu apstāties. Automašīna apstājās, bet tālākajiem policista likumīgajiem rīkojumiem tās vadītājs nepakļāvās. Brīdī, kad policists centās šoferi izsēdināt no automašīnas, vīrietis uzsāka strauju kustību likumsarga virzienā, apdraudot valsts varas pārstāvja veselību un dzīvību, un pakaļdzīšanās turpinājās. Arī braucot pa Ogres pilsētas teritoriju šoferis ilgstoši nepakļāvās policistu prasībām, kā arī pārkāpa ātrumu, visbeidzot strauji bremzēja, izraisot sadursmi ar aizmugurē braucošo policijas motociklu. Motocikla vadītājs guva smagus miesas bojājumus, kas bīstami dzīvībai.
Apsūdzētais apgalvoja, ka viņam bijis nodoms izvairīties no aizturēšanas, nevis uzbrukt policistam. Apgabaltiesa šai sakarā ir atsaukusies uz Senāta judikatūrā paustajām atziņām un norādījusi, ka nav izšķirošas nozīmes iemeslam, kādēļ apsūdzētais centies izvairīties no aizturēšanas, bet gan viņa apzināti veiktajām darbībām, kas bija saistītas ar vardarbību. Senāts atzina, ka apsūdzētā kasācijas sūdzībā nav izklāstīti tādi argumenti, kas varētu būt par pamatu apgabaltiesas lēmuma atcelšanai attiecīgajā daļā.
Apsūdzētais iebilda, ka viņam inkriminētie pārkāpumi, tajā skaitā straujā bremzēšana, ir pamatota ar narkotisko vielu ietekmi, bet nav izvērtēti pierādījumi, kas attiecas uz to, kā viņa spēju adekvāti pārvaldīt situāciju uz ceļa un loģiski plānot savu rīcību ietekmēja šāviens galvā. Šai sakarā Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi visus lietā iegūtos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, atsevišķiem pierādījumiem iepriekš noteikusi augstāku ticamības pakāpi nekā pārējiem pierādījumiem, atsevišķus pierādījumus vispār nav vērtējusi, savukārt, vairāki atzinumi neatbilst lietā iegūtajiem pierādījumiem.
Relīze pieejama šeit. Senāta nolēmums pieejams šeit.
Tiesai no jauna jāskata krimināllieta par dienesta viltojumu
Senāta Krimināllietu departaments 29. aprīlī atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru policijas inspektore tika notiesāta par dienesta viltojumu, bet viņas priekšniece – attaisnota.
Pirmstiesas kriminālprocesā policijas inspektorei un viņas priekšniecei ir celta apsūdzība par to, ka viņas, būdamas valsts amatpersonas, izdarīja dokumenta viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu (dienesta viltojumu) mantkārīgā nolūkā, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Noziedzīgā nodarījuma aprakstā norādīts, ka apsūdzētās vienojās par mērķtiecīgu reidu plānu un ziņojumu izgatavošanu, kuros iekļautas patiesībai neatbilstošas ziņas par personām un noteiktu uzdevumu veikšanu ārpus noteiktā darba laika nakts stundās, apzinoties, ka reidi netiks organizēti. Ziņojumi kopā ar reidu plāniem nodoti iekļaušanai uzskaites tabulā, pamatojoties uz kuru reidu plānos minētās personas, arī priekšniece un inspektore, saņēma piemaksas par darbu nakts laikā.
Apgabaltiesa piekrita rajona tiesas atzītajam, ka inspektores darbības ir pārkvalificējamas, jo krimināllietas iztiesāšanas gaitā nav pierādīta priekšnieces piedalīšanās dokumentu viltošanā un viltotu dokumentu izmantošanā, kā arī nav apstiprinājies valsts apsūdzības viedoklis, ka noziedzīgais nodarījums būtu izdarīts mantkārīgu motīvu dēļ.
Senāts atzina, ka ir pieļauti būtiski KPL pārkāpumi, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma.
Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa savus atzinumus par priekšnieces attaisnošanu un inspektores notiesāšanu nav pamatojusi ar lietā iegūto pierādījumu izvērtējumu to kopumā un savstarpējā sakarībā. Tiesa nav izvērtējusi liecības par to, ka apsūdzībā norādītajos datumos reidos liecinieki nav piedalījušies un nezina, kāpēc reidu plānos un ziņojumos par reidu izpildi iekļauti viņu vārdi, kā arī reidu laikā, kuros liecinieki piedalījušies, nebija veiktas nekādas procesuālās darbības, priekšnieci reidos nav redzējuši. Tāpat tiesa nav izvērtējusi liecības par to, ka priekšniece deva rīkojumu padotībā esošajām amatpersonām – operatīvajiem darbiniekiem – sastādīt reida plānus, kuros pēc priekšnieces rīkojuma un saskaņojuma tika ierakstītas tās amatpersonas, kuras piedalīsies reidā, un ziņojumus par reidiem vienmēr pārbaudīja un akceptēja. Atzinumus par atsevišķu liecību ticamību tiesa izdarījusi, neizvērtējot šajos pierādījumos ietverto savstarpēji pretrunīgo informāciju, nav noskaidrojusi šo pretrunu iemeslus un nav pienācīgi pamatojusi, kurus no šiem pierādījumiem tā atzīst par ticamiem un kādu iemeslu dēļ.
Relīze pieejama šeit. Senāta nolēmums pieejams šeit.
Tiesu prakse, tiesām un kriminālvajāšanai nodotās krimināllietas
Par kukuļdošanu tiesa notiesā Vladimiru Vaškeviču
2024. gada 9. aprīlī Rīgas pilsētas tiesa, izskatot krimināllietu, kurā apsūdzēts bijušais Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieks Vladimirs Vaškevičs par 60 848 eiro kukuļa došanu VID amatpersonai, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un uzņēmumiem, pasludināja saīsināto spriedumu, ar kuru atzina apsūdzēto par vainīgu minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un piesprieda viņam brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem.
Relīze pieejama šeit.
Interesanti un aktuāli: noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija digitālajā laikmetā
Šajā sadaļā sniedzam ieskatu un pārdomas tendencēs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, jeb tā sauktā naudas atmazgāšana, izmantojot mūsdienu digitālās tehnoloģijas strauji attīstās un šie veidi, kā nauda tiek legalizēta paliek ne vien sarežģītāka, bet arī radošāka. Praksē tas nozīmē to, ka personām ir jābūt ar vien vērīgākām, lai tās netiktu iesaistītas šajās noziedzīgajās darbībās un mūsu tiesību aizsardzības iestādēm ir aktīvi jāizglītojas arī tieši šajās jaunajās tehnoloģijās, tā lai tie varētu “tikt līdzi laikam” un sekmīgi apkarot šos jaunos naudas atmazgāšanas veidus.
Digitālās valūtas
Viens no zināmākajiem veidiem, kā jaunās tehnoloģijas tiek izmantotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, ir izmantojot mūsdienās jau plaši izplatītās digitālās valūtas, tai skaitā kriptovalūtas (piemēram, Bitcoin). Šīs anonīmās un decentralizētās valūtas piedāvā jaunas iespējas kā “nomazgāt” noziedzīgi iegūtos līdzekļus un apgrūtināt tiesībaizsargājošo iestāžu darbu izsekot šai līdzekļu plūsmai.
Lai to labāk izprastu, iedomāsimies situāciju: zaglis aplaupa banku un iegūst ievērojamu skaidras naudas summu. Vēloties noslēpt savu noziegumu, viņš nolemj apmainīt zagto naudu pret kriptovalūtu. Izmantojot peer-to-peer platformu vai kriptovalūtu biržu, zaglis veic virkni darījumu, sadalot zagto naudu mazākos fragmentos un pārskaitot tos uz dažādiem digitālo valūtu maciņiem. Šāda rīcība apgrūtina izcelsmes izsekošanu un ļauj zaglim “nomazgāt” noziedzīgi iegūtos līdzekļus digitālajā pasaulē. Ar vien izplatītāki arī paliek “tumšā tīkla” (Darknet) pakalpojumi, kas tiek izmantots kā iepirkšanās platforma precēm, kuras legāli tirgot ir aizliegts. Tieši šāda veida platformās, šīs noziedzīgi iegūtās digitālās valūtas tiek izmantotas kā maksāšanas līdzeklis, kas tādā veidā arī tiek izmantots naudas mazgāšanā.
Savā būtībā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, izmantojot digitālās valūtas, tiek veikta ar līdzīgām darbībām kā tas būtu “tradicionālā” noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, tas ir, no sākuma šī “netīrā nauda” tiek ievietota sistēmā, tad ar tām pašām iepriekš minētajām metodēm tā tiek izkārtota, sadalot to mazākos fragmentos un vairākos digitālo valūtu veidos un beigās tā var tikt integrēta, piemēram izveidojot online uzņēmumu, kurš par saviem pakalpojumiem pieņem šīs digitālās valūtas, kas jau pēc tam tiktu deklarēti kā likumīgi ienākumi un radītu iespaidu, par šo līdzekļu izcelsmes tiesiskumu.
Tiešsaistes (online) azartspēles un videospēles
Online azartspēles un videospēles, kas daudziem kļuvušas par neatņemamu daļu no mūsdienu izklaides, pēdējos gados arvien biežāk tiek izmantotas noziedzīgu shēmu īstenošanai.
Veidi kā online azartspēles un videospēles tiek izmantotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā ir dažādi, kā piemēram, tā saucamais chip dumping, kur persona izveido fiktīvu spēlētāja profilu kādā no populārām online azartspēļu platformām un veic ievērojamus likmju darījumus, parasti spēlēs kā pokers, kur viens vai vairāki spēlētāji apzināti zaudē citam spēlētājam, kā rezultātā persona, kura šos žetonus ieguva pēc tam tos var pārvērts atpakaļ naudā, deklarēt tos kā ienākumus, nomaksāt visus nodokļus un galu galā visu spēlētāju nospēlētā nauda kļūst par tīru naudu.
Arī video spēles, ko daudzi uzskata tikai par bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas nodarbi, var tikt izmantotas naudas mazgāšanā. Daudzās videospēlēs to ietvertās virtuālās valūtas un virtuālie priekšmeti mūsdienās ir ieguvuši ievērojamu vērtību reālajā pasaulē, kā rezultātā, tas paver iespējas, izmantot šos virtuālos priekšmetus prettiesiskām darbībām, piemēram, personas var iegādāties šīs virtuālās vērtības ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un pēc tam pārdot tās citiem spēlētājiem, parasti pat zem tirgus vērtības par reālu naudu, tādējādi legalizējot savus ienākumus.
Sociālie mediji
Katru gadu ar vien vairāk cilvēki lielu daļu sava laika pavada sociālajos mēdījos, kā rezultātā, personas, kam ir nepieciešams “atmazgāt” savus noziedzīgi iegūtos līdzekļus, pielāgojas šīm mūsdienu tendencēm un izmanto tās savā labā.
Viens no veidiem, kā tas tiek darīts ir – populārās sociālo mēdiju platformās reklamējot veidus, kā ātri un viegli var nopelnīt daudz naudas, ja vien persona sekos attiecīgiem norādījumiem. Tā rezultātā iekļaujot šos cilvēkus savā shēmā. Pārsvarā šīs shēmas tiek reklamētas ar ļoti precīzi “mērķētām” reklāmām, kuru mērķauditorija parasti ir vieglāk iespaidojami jauni cilvēki.
Pēc tam legalizētāji izmanto šo personu personīgos bankas kontus, lai novirzītu šos noziedzīgi iegūtos līdzekļus. Pēc būtības, šīs personas, kuras vēlējās ātri un viegli nopelnīt daudz naudu tiek izmantotas kā naudas mūļi (money mules). Tālāk, šī nauda no šīs mūļa bankas konta tiek pārskaitīta uz trešās personas bankas kontu, vai konvertēta skaidrā naudā.
Izmantotie avoti:
https://sanctionscanner.com/blog/the-change-of-money-laundering-in-the-digital-age-190
https://www.juniperresearch.com/resources/blog/money-laundering-in-the-digital-age/
https://www.anaptyss.com/blog/money-laundering-schemes-digital-age/
Citas aktualitātes
ES Vispārējās tiesas spriedumu par sankciju atcelšanu pret P. Avenu un M. Fridmanu sekas – sankcijas turpina būt spēkā, kamēr netiek veikti grozījumi Padomes Regulā
Saistībā ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumiem lietās T-301/22 un T-304/22, ar ko apmierināti Pjotra Avena un Mihaila Fridmana lūgumi atcelt piemērotos ierobežojošos pasākumus jeb sankcijas, Finanšu izlūkošanas dienests informē, ka spriedumi nenozīmē automātisku sankciju atcelšanu.
FID skaidro, ka kamēr personas ir iekļautas Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (turpmāk – Regula) I pielikumā, tikmēr Regulā noteiktie ierobežojošie pasākumi joprojām ir spēkā. Lai personas no Regulas I pielikuma tiktu svītrotas, ir nepieciešams attiecīgs Eiropas Savienības Padomes lēmums par Regulas grozīšanu.
Saskaņā ar Regulā noteikto šobrīd jāturpina nodrošināt Pjotra Avena un Mihaila Fridmana īpašumā, turējumā un kontrolē esošo finanšu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu, un ir aizliegts darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus.
Relīze pieejama šeit.
Konferences “Efektīvas sankcijas: mērķi 2024. gadam” būtiskākie secinājumi
Šī gada 19. martā Rīgā norisinājās starptautiskā konference “Efektīvas sankcijas: mērķi 2024. gadam”, kas pulcēja vairāk nekā 1000 dalībnieku. Konferences mērķis bija apspriest sankciju izpildes un piemērošanas uzlabošanu Eiropas Savienībā (ES).
Konferencē uzstājās 21 starptautisks eksperts no deviņām valstīm: valsts iestādēm, finanšu institūcijām un nozares, lai apmainītos ar pieredzi un apspriestu iespējas stiprināt sankciju izpildi un piemērošanu operatīvā līmenī visā ES.
Pasākumu atklāja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieks Toms Platacis, informējot par FID jauno lomu kā vadošajai institūcijai sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Pēc tam Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzsvēra sankciju izšķirošo lomu nacionālajā drošībā, jo īpaši vēršoties pret Krievijas darbībām Ukrainā. Savukārt ES sūtnis sankciju jautājumos Deivids O’Salivans (David O’Sullivan) savā uzrunā uzsvēra sankciju radīto ietekmi uz Krievijas energoresursu peļņas samazinājumu un ietekmi uz tās militārajām spējām.
Relīze pieejama šeit.
Finanšu izlūkošanas dienests publisko 2023. gada darbības pārskatu
Jaunākajā FID gada pārskatā atspoguļoti svarīgākie rezultāti finanšu izlūkošanā, sankciju jomā, sadarbībā ar partneriestādēm Latvijā un ārvalstīs, stratēģiskās analīzes jomā, kā arī inovāciju un digitālās transformācijas jomā.
FID priekšnieks Toms Platacis, īsi raksturojot aizvadīto gadu, sauc to par būtisko lēmumu gadu – “esam kļuvuši vēl spēcīgāki un efektīvāki. Ir nokomplektēta FID vadības komanda – amatā apstiprināts priekšnieks, iecelti vietnieki. Ir veikta iestādes iekšējā reorganizācija un darbu prioritizēšana.”
Tāpat 2023. gadā pieņemti vairāki būtiski FID darbību ietekmējoši lēmumi. Viens no tiem – lēmums Latvijai pirmajai pieteikties uz MONEYVAL 6. kārtas novērtējumu. Otrs – uzticēt FID ar sankciju izpildi saistītos jautājumus.
Zīmīgas pārmaiņas 2023. gadā skārušas arī FID darbu izlūkošanas jomā – kā jau gaidīts un atkārtoti uzsvērts, notikusi pārorientācija no darba ar likvidējamām kredītiestādēm uz darbu ar aktuālajiem riskiem – vietējiem noziegumiem, kam seko noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Šis ir arī svarīgākais iemesls, kāpēc sarūk un visticamāk turpinās sarukt iesaldēto līdzekļu apjoms.
Pagājušajā gadā FID vadībā arī tapis viens no svarīgākajiem NILL/TPF novēršanas jomas dokumentiem – Nacionālais risku novērtējums par laika posmu no 2020. līdz 2022. gadam. Dokuments detalizēti analizē nacionāla līmeņa draudus un ievainojamību, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu, kā arī sniedz sektoru risku novērtējumu un risku mazinošus pasākumus.
Būtiska FID darbības joma bijusi digitālā transformācija – 2023. gada nogalē noslēgts projekts par mašīnmācīšanās metožu pielietošanu ekonomisko noziegumu identificēšanai. Domāts arī par to, kā turpināt uzlabot un attīstīt sadarbību ar citām tiesībaizsardzības iestādēm – sākts FID projekts “Black-box”, kas nodrošina autorizētiem lietotājiem daļēju piekļuvi FID datu bāzei, tādējādi ļaujot būtiski efektivizēt darbu.
Relīze pieejama šeit. FID 2023. gada pārskats pieejams šeit.
Lietuva: aizturēti deviņi aizdomās turētie izmeklēšanā par 4 miljonu eiro lielu krāpšanu ar Covid-19 aprīkojumu
Pagājušajā nedēļā Viļņā (Lietuvā) Eiropas Prokuratūras (EPPO) vadītajā izmeklēšanā par 4 miljonu eiro lielu subsīdiju krāpšanu tika veiktas 40 kratīšanas un aizturēti deviņi aizdomās turētie. Runa ir par četriem ES līdzfinansētiem projektiem, tostarp vienu no tiem, kas paredzēts Covid-19 aizsardzības līdzekļu ražošanai.
Saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem aizdomās turētie mēģināja krāpnieciskā ceļā iegūt ES un Lietuvas līdzekļus no ES fondu investīciju programmas 2014.-2020. gadam, divu uzņēmumu vārdā iesniedzot Lietuvas Inovāciju aģentūrai četrus projektus. Viena no projektiem mērķis bija Covid-19 profilaksei paredzētu priekšmetu, tostarp dezinfekcijas šķidrumu un individuālo aizsardzības līdzekļu, ražošana. Pārējo trīs projektu mērķis bija uzstādīt jaunas iepakojuma ražošanas līnijas un iekārtas, lai palielinātu uzņēmumu produktivitāti.
Tiek apgalvots, ka aizdomās turētie krāpšanas maskēšanai izmantoja astoņus uzņēmumus, no kuriem daži neveic nekādu darbību. Pamatojoties uz pierādījumiem, pēc projektu apstiprināšanas aizdomās turētie izmantoja saistītus uzņēmumus un imitēja apļveida darījumus starp tiem, tādējādi slēpjot nepieciešamo iekārtu iegādes reālo vērtību. Saprotams, ka aizdomās turētie mākslīgi uzpūta aprīkojuma cenas, radot iespaidu, ka finansējuma saņēmējiem ir pietiekams finansējums, lai tie paši varētu sniegt ieguldījumu projektos.
Šādi rīkojoties, aizdomās turētie krāpnieki ieguva līdzekļus vairāk nekā 4 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā projektu aprīkojuma izmaksas.
Relīze pieejama šeit.
