Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja vadošā speciāliste, zvērināta advokāte Dr.iur. Violeta Zeppa-Priedīte, zvērināta advokāta palīdze Krista Niklase un jurista palīdze Andīna Brīvule.
Satversmes tiesa
Ierosināta lieta par Kriminālprocesa likuma normu, saskaņā ar kuru nav pārsūdzams apgabaltiesas lēmums par noziedzīgi iegūtu mantu
2023. gada 9. februārī Satversmes tiesas 1. kolēģija, izskatījusi fiziskas personas pieteikumu, pieņēma lēmumu par lietas Nr. 2023-02-01 ierosināšanu “Par Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”.
Apstrīdētā norma noteic, ka apgabaltiesa, izskatot sūdzību vai protestu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, var atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un pieņemt lēmumu par noziedzīgi iegūtu mantu, taču šāds apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.
Pret Pieteikuma iesniedzēju uzsākts kriminālprocess par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Vēlāk ar procesa virzītāja lēmumu uzsākts process par noziedzīgi iegūtu mantu un materiāli par noziedzīgi iegūtu mantu nodoti izlemšanai tiesai. Ar Ekonomisko lietu tiesas lēmumu atzīts, ka Pieteikuma iesniedzēja mantai nav konstatējama ar iespējamības pārsvaru noziedzīga izcelsme, un process par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigts. Par minēto lēmumu procesa virzītāja iesniegusi sūdzību, bet Zemgales apgabaltiesas prokurore – protestu. Ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu Ekonomisko lietu tiesas lēmums atcelts, bet pieteikuma iesniedzēja manta atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta valsts labā. Saskaņā ar apstrīdēto normu minētais Rīgas apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.
Pēc pieteikuma iesniedzēja ieskata, ar apstrīdēto normu ir liegta iespēja pārbaudīt, vai apgabaltiesa, pieņemot lēmumu par mantas konfiskāciju, ir ievērojusi procesuālās tiesību normas un pareizi piemērojusi materiālās tiesību normas. Pēc pieteikuma iesniedzēja ieskata, tas esot jo īpaši svarīgi gadījumos, kad pirmās instances tiesa ir izbeigusi procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, bet lēmums par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un tās konfiskāciju tiek pieņemts vienīgi apgabaltiesā, izskatot sūdzību vai protestu. Tādējādi, pieteikuma iesniedzēja ieskatā, esot aizskartas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu.
Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.
Satversmes tiesa vēršas Eiropas Savienības Tiesā lietā par tiesas lēmuma par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju pārsūdzēšanas kārtību un aptur tiesvedību
Satversmes tiesa 2023. gada 31. janvārī pieņēma lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai (EST) prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā Nr. 2021-44-01 “Par Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”.
Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa ir konstatējusi nepieciešamību uzdot EST jautājumus prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta), Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa direktīvas 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (Direktīva 2014/42) un Padomes 2005. gada 24. februāra pamatlēmuma 2005/212/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju (Pamatlēmums 2005/212) interpretāciju. Satversmes tiesa nolēma uzdot EST šādus jautājumus:
- Vai tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru valsts tiesa lemj par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju atsevišķā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no pamata kriminālprocesa pirms noziedzīga nodarījuma konstatēšanas un personas atzīšanas par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet kas paredz konfiskāciju arī uz to materiālu pamata, kuri izdalīti no krimināllietas materiāliem, ietilpst Direktīvas 2014/42, īpaši tās 4. panta, un Pamatlēmuma 2005/212, īpaši tā 2. panta, piemērošanas jomā?
- Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai par „konfiskācijas rīkojumu” Direktīvas 2014/42, īpaši tās 8. panta 6. punkta otrā teikuma, izpratnē ir jāuzskata ne tikai tāds tiesas lēmums, ar kuru manta ir atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta, bet arī tāds tiesas lēmums, ar kuru izbeigts process par noziedzīgi iegūtu mantu?
- Ja atbilde uz otro jautājumu ir noraidoša, vai tiesiskais regulējums, kas neparedz ar mantu saistītajai personai tiesības pārsūdzēt konfiskācijas rīkojumu, ir saderīgs ar Hartas 47. pantu un Direktīvas 2014/42 8. panta 6. punkta otro teikumu?
- Vai Eiropas Savienības tiesību pārākuma princips ir interpretējams tādējādi, ka ar šo principu ir pretrunā tas, ka dalībvalsts konstitucionālā tiesa, kura izskata konstitucionālo sūdzību par valsts tiesisko regulējumu, kas izrādās nesaderīgs ar Eiropas Savienības tiesībām, nolemj, ka ir piemērojams tiesiskās drošības princips un šā tiesiskā regulējuma tiesiskās sekas tiek saglabātas uz laiku līdz brīdim, kuru konstitucionālā tiesa nolēmumā būs noteikusi kā brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku?
Satversmes tiesa lēma apturēt tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stājas spēkā EST nolēmums.
Lēmums par jautājuma uzdošanu EST pieejams šeit.
Satversmes tiesas darbinieks kā nacionālais eksperts dodas uz Starptautisko Krimināltiesu, lai strādātu ar kara Ukrainā ietvaros veikto noziegumu pierādīšanas jautājumiem
Satversmes tiesas darbinieks sadarbībā ar Tieslietu ministriju izvirzīts darbam Starptautiskajā Krimināltiesā Hāgā, lai Prokurora birojā kā jurists strādātu ar kara Ukrainā ietvaros veikto noziegumu pierādīšanu. Lēmums par nacionālā eksperta izvirzīšanu pieņemts pēc Starptautiskās Krimināltiesas prokurora aicinājuma Romas Starptautiskās Krimināltiesas statūtu dalībvalstīm nosūtīt savus nacionālos ekspertus, lai pēc iespējas ātrāk izmeklētu Ukrainā pastrādātos kara noziegumus.
Relīze pieejama šeit.
Augstākā tiesa
Senāta Krimināllietu departaments publicējis pārskatu par Senāta lēmumiem lietās, kurās iesniegts prokurora kasācijas protests
Senāta mājaslapā pievienots 2022. gada lēmumu pārskats lietās, kurās iesniegts kasācijas protests, ar izceltiem secinājumiem par kasācijas protestiem. Kopsavilkumā norādīts, ko prokurors ir lūdzis kasācijas protestā, vai Senāts ir apmierinājis kasācijas protestu, kā arī Senāta norādes par kasācijas protestu.
Pārskats pieejams šeit.
Atstāj negrozītu spriedumu apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas
Senāta Krimināllietu departaments pieņēmis lēmumu krimināllietā apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Senāts lietu paplašinātā sastāvā izskatīja un pasludināja saīsināto lēmumu 1. februārī, atstājot negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētā atzīta par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā un no viņas valsts labā piedzīti vairāk nekā viens miljons eiro.
Šī ir pirmā lieta, kuru pēc Kriminālprocesa likuma (KPL) grozījumu spēkā stāšanās, Senāta Krimināllietu departaments skatīja paplašinātā tiesnešu sastāvā. Lieta mutvārdu procesā paplašinātā tiesnešu sastāvā tika skatīta, jo tai ir īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā.
Izskatāmajā lietā Senāts vērtēja, kā norobežot Krimināllikuma (KL) 218. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas no KL 195. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja šīs darbības izdarītas vienlaicīgi. Proti, izšķirams, kurā brīdī, gadījumos, kad, izvairoties no nodokļu nomaksas, tiek slēgti fiktīvi darījumi, uzņēmuma rīcībā esoša legāla nauda kļūst par noziedzīgu iegūtu.
Senāts norāda, ka fiktīvu priekšnodokļa darījumu noslēgšana notiek, apzinoties, ka tie tiks izmantoti, lai samazinātu par reāli notikušajiem darījumiem valsts budžetā maksājamo PVN summu. Proti, lai nodrošinātu, ka reālu saimniecisko darbību veicošā nodokļu maksātāja rīcībā esošie naudas līdzekļi fiktīvajā darījumā norādītajā PVN apmērā tiek paturēti sev un valsts budžetā netiek iemaksāti. Tādējādi secināms, ka finanšu līdzekļi – fiktīva darījuma deklarēšanas rezultātā ietaupītie izdevumi – ir iegūti prettiesiski un atzīstami par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.
Senāta ieskatā, apgabaltiesa pamatoti atzinusi par pierādītu, ka naudas līdzekļi, kas iegūti, izvairoties no nodokļu nomaksas, no apsūdzētās kontrolē esošo uzņēmumu kontiem tika pārskaitīti uz fiktīvu darījumu pamata kā naudas līdzekļi, kas tiek pārvietoti uz legāla darījuma pamata. Tādējādi, veicot naudas pārskaitījumus, tika maskēta un slēpta šo līdzekļu noziedzīgā izcelsme, mainot naudas līdzekļu atrašanās vietu un piederību, lai nevarētu tos identificēt. Tiesa pamatoti atzinusi, ka apsūdzētā veica minēto finanšu līdzekļu legalizēšanu, novirzot šos līdzekļus uz reāli nestrādājošu jeb fiktīvu uzņēmumu banku kontiem, slēpjot šo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi un piederību zem fiktīviem darījumiem, mainot to atrašanās vietu un izņemot tos skaidrā naudā.
Senāta lēmums pieejams šeit.
Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: februārī klasifikatoros pievienoti nolēmumi
Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros februārī pievienoti četrpadsmit Krimināllietu departamenta nolēmumi. Nolēmumos izteiktas vairākas svarīgas judikatūras atziņas.
Visi pievienotie nolēmumi pieejami šeit.
Apelācijas sūdzībā vai protestā izteikto prasību ietvaru pārsniegšana, ja pirmās instances tiesa sprieduma pamatošanā izmantojusi nepieļaujamus pierādījumus; Izvairīšanās no nodokļu nomaksas objektīvās puses izpausmes veidi
(2022. gada 15. decembra lēmums SKK-132/2022)
Senāts atzina, ka no KPL 562. panta pirmās daļas izriet, ka apelācijas instances tiesa var pārsniegt apelācijas sūdzībā vai protestā izteikto prasību ietvarus, ja konstatē, ka no pirmās instances tiesas sprieduma pamatošanā izmantoto pierādījumu kopuma ir izslēdzami atsevišķi pierādījumi, kurus apelācijas instances tiesa atzinusi par nepieļaujamiem.
Apsūdzību pamatojošu pierādījumu izslēgšana no pieļaujamo pierādījumu kopuma ir apsūdzētajam labvēlīgs tiesas lēmums.
Tiesības liecināt paša izvēlētajā apjomā
(2022. gada 14. decembra lēmums SKK-90/2022)
Senāts atzina, ka no nevainīguma prezumpcijas principa izriet, ka tiesības neliecināt ir jāinterpretē kā plaša satura jēdziens, kas ietver gan tiesības atteikties sniegt liecības pavisam jeb tiesības klusēt, gan tiesības sniegt liecības paša izvēlētajā apjomā, gan tiesības neatbildēt uz konkrētiem jautājumiem. Tādējādi personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības izvēlēties, vai izmantot tai piešķirtās tiesības neliecināt, kā arī izvēlēties, cik lielā apmērā un kurā brīdī tās izmantot, savukārt amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu, ir pienākums respektēt personas izvēli.
Galīgā soda noteikšana apelācijas instances tiesā, ja pirmās instances tiesa piemērojusi tādu galīgā soda noteikšanas veidu, kas nav paredzēts KL 50. panta trešajā daļā
(2022. gada 22. decembra lēmums SKK-63/2022)
Senāts atzina, ja pirmās instances tiesa, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, kurā vismaz viens noziedzīgais nodarījums ir sevišķi smags noziegums, piemērojusi tādu galīgā soda noteikšanas veidu, kāds nav paredzēts KL 50. panta trešajā daļā, proti, vieglākā soda ietveršanu smagākajā, apelācijas instances tiesai, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu, pirmās instances tiesas piemērotais galīgā soda noteikšanas veids nav saistošs, un galīgais sods nosakāms, saskaņā ar KL 50. panta trešo daļu pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Tomēr, ja nepastāv KPL 562. panta trešajā daļā paredzētie apstākļi, apelācijas instances tiesas noteiktais galīgais sods nedrīkst būt lielāks par pirmās instances tiesas noteikto galīgo sodu.
Galīgā soda noteikšana saskaņā ar KL 50. panta piekto daļu
(2023. gada 31. janvāra lēmums SKK-J-166/2023)
Senāts atzina, ja pēc sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās konstatēts, ka persona vainīga vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās pirmajā lietā, tiesai jānosaka galīgais sods saskaņā ar KL 50. panta piekto daļu neatkarīgi no tā, vai persona ar iepriekšējiem nolēmumiem noteikto sodu ir izcietusi vai ne, kā arī soda laikā jāieskaita šajos nolēmumos noteiktais pilnīgi vai daļēji izciestais sods.
Tiesību neliecināt nodrošināšana, ja pratināšanas laikā konstatē, ka liecinieks atzīstams par personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību
(2022. gada 22. decembra lēmums SKK-482/2022)
Senāts jau iepriekš ir analizējis KPL 109. panta pirmajā daļā, 110. panta trešās daļas 2. punktā, 111. panta pirmās daļas pirmajā teikumā un 60.2 panta pirmās daļas 8. punktā noteiktās kriminālprocesā iesaistīto personu tiesības un paudis atziņu, ka lieciniekam un personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, piešķirto tiesību neliecināt apjoms un sekas par nepatiesu liecību sniegšanu ir atšķirīgas. Proti, personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības neliecināt, kas ietver gan tiesības klusēt, gan tiesības neatbildēt uz konkrētiem jautājumiem, neparedzot atbildību par nepatiesu liecību sniegšanu. Savukārt lieciniekam tiesības neliecināt ir noteiktas ierobežotā apjomā, turklāt lieciniekam ir pienākums sniegt patiesas liecības (Augstākās tiesas 2017. gada 30. maija lēmums lietā Nr. SKK-60/2017 (15830000615)).
KPL 151. pants regulē liecinieka, cietušā, pārstāvja un kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka pratināšanu. Šā panta otrās daļas otrais teikums noteic – ja liecinieka pratināšanas laikā konstatē, ka ir pamats mainīt liecinieka procesuālo statusu, nosakot, ka tas ir persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, šādas personas pratināšanu liecinieka statusā pārtrauc.
Minētā tiesību norma ir imperatīva, un tā noteic procesa virzītāja pienākumu izpildīt likumā norādītās prasības un nodrošināt, ka šādā gadījumā tiek ievērotas personas tiesības neliecināt pilnā apjomā.
Senāts iepriekš norādījis, lai noteiktu, vai ziņas, kuras iegūtas, pratinot apsūdzēto liecinieka statusā, atbilstoši KPL 130. pantā noteiktajam ir pieļaujamas un pierādīšanā izmantojamas, būtiska nozīme ir vispusīgam to apstākļu vērtējumam, kas noteic personas faktisko saistību ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu un to, vai persona pamatoti pratināta kā liecinieks (Augstākās tiesas 2017. gada 30. maija lēmums lietā Nr. SKK-60/2017 (15830000615)).
Piesavināšanās lielā apmērā kā turpināts noziedzīgs nodarījums
(2023. gada lēmums SKK-[B]/2023)
Senāts šajā spriedumā atzina par kļūdainu kasācijas sūdzībā izteikto viedokli, ka KL 179. panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums nepamatoti kvalificēts kā turpināts noziedzīgs nodarījums.
Turpināta noziedzīga nodarījuma pamatpazīmes sniegtas KL 23. panta trešajā daļā, kas noteic, ka atsevišķu turpinātu noziedzīgu nodarījumu veido vairākas savstarpēji saistītas tādas pašas noziedzīgas darbības, kas vērstas uz kopēju mērķi, ja tās aptver vainīgā vienots nodoms, tāpēc tās savā kopumā veido vienu noziedzīgu nodarījumu.
Vienotā nodoma konstatēšana noziedzīgā nodarījumā ir galvenais nosacījums turpinātā noziedzīgā nodarījumā. Savukārt tā kā turpinātā noziedzīgā nodarījumā ir jākonstatē gan objektīvais, gan subjektīvais elements, tiesu praksē norādīts uz noziedzīgā nodarījuma objektīvajām pazīmēm, kas varētu liecināt par vienotu nodomu nodarījumā (Augstākās tiesas plēnuma 2001. gada 14. decembra lēmuma Nr. 3 “Likuma piemērošana krimināllietās par svešas mantas nolaupīšanu”, 7.5 punkts.).
Savukārt attiecībā uz konkrētu piesavinātās mantas apmēru Senāts piekrita tiesību teorijā izteiktajam viedoklim, ka vainīgā psihiskā attieksme pret konkrētu piesavinātās mantas apmēru, piemēram, mantu lielā apmērā var būt nekonkretizēta, ja viņš mantu vairākkārt ieguvis vienā un tai pašā veidā un apstākļos, apzināti pieļaujot, ka tādu darbību rezultātā manta tiek nolaupīta lielā apmērā. Šādos gadījumos konkrētas noziedzīgās darbības tiek izdarītas, kad vien pēc vainīgā ieskata objektīvi tam radušies labvēlīgi apstākļi (Krastiņš U. Krimināltiesību teorija un prakse: Viedokļi. Problēmas. Risinājumi. 2015-2017. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 120.–122. lpp.).
Ja tiesa noziedzīgu nodarījumu atzīst par turpinātu, tad noziedzīgais nodarījums jākvalificē kā izdarīts lielā apmērā, ja vairākās zādzībās nozagto priekšmetu vērtība saskaitot, kopējā nolaupītā summa sasniedz šo apmēru.
Personas, kura īsteno aizstāvību, tiesības apstrīdēt eksperta atzinumu un iesniegt pieteikumu par ekspertīzes noteikšanu
(2023. gada lēmums SKK-[L]/2022)
Senāts šajā spriedumā norādīja uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) atziņām, ka, neraugoties uz valstu tiesu plašo rīcības brīvību, izvēloties starp atšķirīgiem ekspertu viedokļiem, noteiktos apstākļos aizstāvībai nedrīkst liegt iespēju efektīvi apstrīdēt lietā iegūtos ekspertu atzinumus, tajā skaitā lūgt iegūt alternatīvus atzinumus un ziņojumus. Savukārt atteikums atļaut veikt alternatīvu ekspertīzi noteiktos apstākļos var tikt uzskatīts par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punkta pārkāpumu (ECT 2022. gada 8. novembra sprieduma lietā “Gaggl v. Austria”, iesnieguma Nr. 63950/19 50. punkts; 2014. gada 27. marta sprieduma lietā “Matytsina v. Russia”, iesnieguma Nr. 58428/10 169. punkts; 2007. gada 5. aprīļa sprieduma lietā “Stoimenov v. The former Yugoslav Republic of Macedonia, iesnieguma Nr. 17995/02 41. punkts).
Tiesu prakse
Stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru apstiprinātas prokurora vienošanās ar apsūdzētajiem krimināllietā par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu
2023. gada 31. janvārī stājies spēkā Ekonomisko lietu tiesas spriedums, ar kuru tika apstiprinātas Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurora noslēgtās vienošanās ar četriem apsūdzētajiem par vainas atzīšanu un sodu, atzīstot visus apsūdzētos par vainīgiem noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanā organizētā grupā un personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, trīs apsūdzētos arī par vainīgiem tādu datu izmantošanā, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli, un vienu apsūdzēto arī par vainīgu apzināti nepatiesu ziņu par finanšu līdzekļu izcelsmi sniegšanā bankai.
Divi no apsūdzētajiem sodīti ar brīvības atņemšanas sodu uz četriem gadiem un diviem gadiem un sešiem mēnešiem, savukārt diviem apsūdzētajiem piespriesta brīvības atņemšana uz diviem gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.
Kā noskaidrots izmeklēšanā, dažādās ziņojuma apmaiņas lietotnēs (“Telegram”, “Whatsapp”, “Messenger” u.c.) tika ievietoti aicinājumi nopelnīt naudu pret atļauju izmantot citu personu banku kontus naudas līdzekļu pārskaitījumiem. Atsaucoties aicinājumiem, uz personu banku kontiem tika pārskaitīti ārvalstīs veiktas krāpšanas rezultātā iegūtie finanšu līdzekļi, kas tālāk tika pārskaitīti uz viena no apsūdzētā bankas kontu, tādējādi tika slēpta un maskēta šo līdzekļu patiesā izcelsme, atrašanās vieta, izvietojums, kustība un piederība.
Turklāt divas no apsūdzētajām personām atļāva nofotografēt savu bankas maksājumu karti un konta numuru un to izmantot, lai kontā tiktu ieskaitīti trešajām personām piederoši finanšu līdzekļi, bet viena persona pēc bankas pieprasījuma sniedza nepatiesas ziņas par tās bankas kontā ienākušajiem finanšu līdzekļiem.
Noziedzīgo nodarījumu rezultātā tika legalizēti finanšu līdzekļi vairāk nekā 11 800 eiro apmērā.
Valsts policija turpina izmeklēšanu par citu organizētās grupas dalībnieku veiktajām darbībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā saistībā ar notiesāto personu izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
Relīze pieejama šeit.
Aktualitātes
Ģenerālprokurors iesniedz Saeimai ziņojumu par iepriekšējā gadā paveikto un 2023. gada darbības prioritātēm
2023. gada 28. februārī Ģenerālprokurors iesniedza Saeimai ziņojumu par iepriekšējā gadā paveikto un 2023. gada darbības prioritātēm. Kā uzsver ģenerālprokurors, tad no prokuratūras darbības pārvaldības aspekta aizvadītais gads prokuratūrai ir bijis nozīmīgs, jo bija pirmais gads, kad prokuratūra uzsāka īstenot Prokuratūras darbības stratēģijā laika periodam no 2022. gada līdz 2027. gadam noteiktos mērķus.
Ziņojums pieejams šeit.
Publicēts pētījums par obligātuma principa nozīmi kriminālprocesa efektivizācijā
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pētnieki sadarbībā ar Tiesu administrāciju 2022. gadā projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros izstrādājuši pētījumu “Kriminālprocesa obligātuma principa ietekme uz kriminālprocesa efektivitāti”.
Kriminālprocesa obligātuma un lietderīguma principi tiek izmantoti, lai formulētu nacionālā kriminālprocesuālā modeļa nostāju par kriminālprocesa veikšanas uzdevumu, paredzot to kā obligātu vai kā iespējamu (izvērtējamu). Atbilstoši ultima ratio kā krimināltiesiskās sistēmas vienam no centrālajiem principiem, krimināltiesiskie reaģēšanas līdzekļi pielietojami tikai kā galējais līdzeklis. Tam piemīt nozīme, analizējot kriminālprocesa obligātuma un lietderīguma principus, kuru piemērošana atkarīga no tā, kas un cik lielā mērā tiek traktēts kā noziedzīgs (proti, kas nonāk kriminālās justīcijas uzmanības lokā) un cik lielā mērā par katru no tiem tiek veikts kriminālprocess pilnā apmērā, noslēdzoties ar vainīgās personas notiesāšanu. Tam piemīt svarīga loma kriminālās justīcijas sistēmas atslogošanā un efektivizācijā. Pētījums tādējādi veltīts abu principu elementu analīzei, vērtējot to ietekmi uz kriminālprocesa efektivitāti.
Pētījums pieejams šeit.
Lielbriede L. Publicēts pētījums par obligātuma principa nozīmi kriminālprocesa efektivizācijā. Jurista Vārds, 21.02.2023., Nr. 8 (1274), 5. lpp. Pieejams šeit.
KNAB: Pērn pieaudzis kriminālvajāšanai nodoto juridisko personu skaits
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2022. gadā uzsāka 32 kriminālprocesus un prokuratūras iestādēm nodeva 18 kriminālprocesus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret 31 fizisku un sešām juridiskām personām. Tas ir augstākais prokuratūras iestādēm nosūtītais juridisko personu skaits, kas vienlaikus iezīmē negatīvu tendenci – katru gadu pakāpeniski pieaug to juridisko personu skaits, kuru interesēs īstenota valsts amatpersonu kukuļošana Latvijā un ārvalstīs.
2022. gadā iztiesāti 23 KNAB pērn un citos gados kriminālvajāšanai nodotie kriminālprocesi, tostarp 13 personām piespriežot nosacītu brīvības atņemšanu. Savukārt vienai personai piemērots bargākais iespējamais sods – reāla brīvības atņemšana. Tas ir augstākais iztiesāto kriminālprocesu skaits vismaz pēdējo triju gadu laikā.
2022. gadā KNAB uzsāktie 32 kriminālprocesi visbiežāk saistīti ar kukuļņemšanu un noziedzīgu darbību rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju. Savukārt biežāk izmeklētais noziedzīgais nodarījums 18 prokuratūrai nodotajos kriminālprocesos ir dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un kukuļdošana.
Relīze pieejama šeit.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2022.gada darbības pārskats pieejams šeit.
Valsts policija šogad Magņitska lietā konfiscējusi bezskaidras naudas līdzekļus 122 757 eiro apmērā
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, turpinot izmeklēšanu starptautisku nozīmi guvušajā tā dēvētajā Magņitska lietā, konfiscējusi jaunus aktīvus – bezskaidras naudas līdzekļus 122 757 eiro apmērā, kas tika izsekoti un identificēti Belizā reģistrētas kompānijas kontā likvidējamā kredītiestādē Latvijā. Janvāra izskaņā Ekonomisko lietu tiesa atzina, ka kriminālprocesā arestētie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē veikta izmeklēšana par vairākiem naudas plūsmas atzariem, kuru izcelsme saistāma ar profesionāli organizētu tā dēvēto laundromāta shēmu, kurā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai tiek izmantots plašs juridisku personu tīkls ar norēķinu kontiem dažādās kredītiestādēs un pasaules valstīs, lai tādējādi apgrūtinātu naudas līdzekļu izsekošanu.
Kā viena no pārrobežu noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas shēmas epizodēm ir darījumi kādā Latvijā tolaik strādājošā kredītiestādē, jo ir iegūti pierādījumi ārzonās reģistrēto juridisku personu kontos izvietoto līdzekļu saiknei ar izkrāptajiem naudas līdzekļiem.
Relīze pieejama šeit.
Regulējums
2023. gada februārī nav bijuši vai virzīti grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā.
2023. gada 25. februārī stājās spēkā Ministru kabineta 2023. gada 21. februāra noteikumi Nr. 72 “Notiesātā anketas saturs un personas lietas noformēšanas kārtība”.
