Turpinot 2023. gadā iesākto, Sorainen Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un Atbilstības prakses advokāti un juristi arī šogad ir apņēmības pilni sekot līdzi krimināltiesību jomas aktivitātēm Latvijā un ārvalstīs. Saskatām šo kā vērtīgu līdzekli, kas vairo mūsu esošo un topošo klientu, sadarbības partneru un arī mūsu pašu zināšanas un pieredzes.
Februāra aktualitātes skārušas tādus jautājumus kā pārstāvība kriminālprocesā, pilnvarojuma noformēšanas prasības, kriminālatbildība par mēģinājumiem ar dziļviltojuma tehnoloģiju ietekmēt vēlēšanu rezultātus, pāreja uz divu veidu cietumu sistēmu, kriminālatbildība par kukuļņemšanu, Eiropas prokuratūras aktivitātes u.c.
Īpaša uzmanība jāpievērš jaunumiem par ziņu glabāšanu Sodu reģistra arhīva datubāzē. Sagaidāms, ka Sodu reģistra arhīva datubāzē vairs netiks glabātas ziņas par personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un attaisnoto personu, par kuru ir stājies spēkā attaisnojošs spriedums. Tika ierosināts, ka kriminālprocesam nepieciešamās ziņas tiktu iegūtas no citiem avotiem, proti, Kriminālprocesa informācijas sistēmas un nākotnē no e-lietas platformas.
Tāpat februārī apskatīti arī Augstākās tiesas jaunumi jautājumos, kas saistās ar pierādījumu izmantošanu kriminālprocesā, piemēram, operatīvās sarunu noklausīšanās laikā iegūto ziņu par faktiem izmantošana pierādīšanā vai personas alkohola ietekmē sniegtu liecību izmantošanu pierādīšanā, utt.
Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja zvērināta advokāte, Sorainen Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses Latvijā vadītāja, Dr.iur. Violeta Zeppa-Priedīte un jurista palīdze Jekaterina Puzirevska.
Tiesiskais regulējums
Grozījumi Sodu reģistra likumā
Likumprojekts Nr.: 444/Lp14. Izsludināts 13.02.2024 .
Likumprojekts paredz, ka Sodu reģistra arhīva datubāzē netiks glabātas ziņas par personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un attaisnoto personu, par kuru ir stājies spēkā attaisnojošs spriedums.
Latvijas Republikas Satversmes tiesa vienā no saviem spriedumiem atzina Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punktu, ciktāl tas attiecas uz ziņām par attaisnoto personu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam un spēkā neesošu no 2023. gada 1. jūlija.
Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir norādījusi, ka apstrīdētā tiesību norma (Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punkts) paredz, ka dati par attaisnotajām personām tiek glabāti, tos nediferencējot pēc tā, kāds ir bijis sākotnējais noziedzīgais nodarījums. Proti, visos gadījumos attaisnotas personas dati tiek glabāti vienlīdz ilgi, neņemot vērā to, vai noziedzīgajam nodarījumam, kura izdarīšanā persona tikusi attaisnota, jau nav iestājies noilgums, tas ir, to, vai attiecīgie dati vēl ir izmantojami noteiktajām vajadzībām. Tāpat Sodu reģistra arhīva datubāze nevar būt vienīgais personas datu avots, kas nepieciešams kriminālprocesa atjaunošanai, tiesas nolēmuma izskatīšanai no jauna vai personas tiesību aizsardzībai. Tas nozīmē, ka iepriekš minēto mērķu sasniegšanai nepieciešamajiem materiāliem, ciktāl tiek ievēroti Satversmes 96. pantā un Eiropas Savienības tiesību normās ietvertie personas datu apstrādes principi, vajadzētu būt pieejamiem, bet attaisnotas personas datu papildu dublēšana un glabāšana Sodu reģistra arhīva datubāzē 100 gadus no personas dzimšanas brīža vai gadu pēc personas nāves nav nepieciešama leģitīmo mērķu sasniegšanai. Kā arī Satversmes tiesa norādīja, ka tiesības uz personas datu aizsardzību attiecas uz dažādām dzīves jomām – arī personas datu iegūšanu, apstrādi un glabāšanu kriminālprocesa ietvaros. Šādas tiesības saglabājas arī pēc kriminālprocesa pabeigšanas vai izbeigšanas.
Sodu reģistra arhīva datubāzē ziņu glabāšana par personu, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un attaisnoto personu saistībā ar iespējām atjaunot kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, būtu pamatojama ar sabiedrības drošības aizsardzību un citu cilvēku tiesību aizsardzību. Tomēr kriminālprocesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir saistāma ar kriminālprocesa lietvedības nodrošināšanu, savukārt Sodu reģistrā iekļautās ziņas ir piesaistītas attiecīgajai personai, līdz ar to atbilstošāk būtu, ka nepieciešamās ziņas tiktu iegūtas no citiem avotiem, proti, Kriminālprocesa informācijas sistēmas un nākotnē no e-lietas platformas.
Likumprojekta teksts un anotācija pieejami šeit.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 507/Lp14. Nodots komis.08.02.2024.
Likumprojekta mērķis ir paplašināt apelācijas instances tiesas iespējas izskatīt krimināllietas rakstveida procesā. Atteikties no drošības līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē. Nodrošināt ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi. Atbilstoši pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā 3. panta 1. un 2. punkta prasības.
Grozījums Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL) 93. pantā paredz papildināt šā panta otro daļu ar vēl vienu pilnvarojuma veidu, nosakot, ka par juridiskās personas pārstāvi procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai var būt arī advokāts, kura pārstāvja tiesības piedalīties kriminālprocesā apliecina orderis un īpaši šim nolūkam izdota pilnvara.
Grozījums KPL 104. pantā paredz noteikt, ka turpmāk advokāta, kā cietušā – fiziskās personas pārstāvja tiesības piedalīties kriminālprocesā apliecina orderis un īpaši šim nolūkam izdota pilnvara. Konstatēts, ka cietušā – fiziskās personas pārstāvības nodrošināšanai advokātam ir nepieciešams papildus iesniegt arī pilnvaru tādējādi vienādojot advokāta pārstāvības noformēšanu visā KPL. Vienlaikus tiks atrisinātas arī praksē konstatētās problēmas saistībā ar pilnvarojuma apjoma konstatēšanu (piem., vai ir tiesības pieteikt vai atsaukt kaitējuma kompensācijas pieteikumu, vai ir tiesības slēgt izlīgumu u.tml.). Proti, praksē var būt grūti nošķirt, kad cietušā uzaicināts advokāts ir juridiskās palīdzības sniedzējs, bet, kad nodrošina cietušā pārstāvību.
Līdz šim KPL netika noteiktas advokāta pilnvarojuma noformēšanas prasības attiecībā uz cietušo – juridisko personu, ja viņu pārstāv advokāts.
Attiecīgi KPL 111.1 pantā nepieciešams noregulēt pilnvarojuma noformēšanas prasības gadījumos, kad tiek pārstāvēts aizskartās mantas īpašnieks. Ievērojot minēto, KPL 111.1 pantu nepieciešams papildināt ar jaunu sesto, septīto, astoto un devīto daļu. KPL 111.1 panta sestā daļa paredz noteikt, pārstāvības formu gadījumā, ka aizskartās mantas īpašnieku pārstāv fiziskā persona un proti, aizskarto mantas īpašnieku var pārstāvēt jebkura pilngadīga fiziskā persona, pamatojoties uz aizskartā mantas īpašnieka pilnvarojumu uz īpaši šim nolūkam izdotas pilnvaras pamata, ko noformē kā notariāli apliecinātu pilnvaru. Ja aizskartās mantas īpašnieks pilnvarojumu izteicis mutvārdos, procesa virzītājs to noformē rakstveidā. Šo pilnvaru paraksta aizskartās mantas īpašnieks un pārstāvis, bet procesa virzītājs apliecina pušu parakstus. Tiesas sēdē mutvārdos doto pilnvarojumu ieraksta tiesas sēdes protokolā. Savukārt panta septītā daļa paredz, ka, aizskarto mantas īpašnieku, kurš ir juridiskā persona var pārstāvēt fiziskās personas saskaņā ar likumā noteiktajām pilnvarām, saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas juridiskās personas darbību regulējošajos dokumentos vai uz īpaši šim nolūkam izdotas pilnvaras pamata.
Grozījumi KPL 319. pantā 3.1 daļā paredz aizstāt vārdu “lēmuma” ar vārdu “nolēmuma”, tādējādi nosakot, ka tiesnesis pēc savas iniciatīvas var noteikt mutvārdu procesu, ja KPL paredz gan lēmuma, gan sprieduma pieņemšanu rakstveida procesā. Tāpat pantu paredzēts papildināt ar piekto daļu, nosakot, ka tiesa var taisīt saīsināto lēmumu. Pilnu lēmumu tiesa sagatavo 10 dienu laikā, paziņojot tā pieejamības datumu, ja vien likums nenosaka citu saīsinātā lēmuma sagatavošanas kārtību. Savukārt KPL 320. pantu ir paredzēts papildināt ar jaunu 1.1 daļu, nosakot, ka saīsinātais tiesas lēmums sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas, un saīsinātais tiesas lēmums nav pārsūdzams. Šādi grozījumi ir pamatoti ar nepieciešamību noteikt KPL tiesas iespēju visus tiesas nolēmumus (ne tikai spriedumus, bet arī lēmumus) vispirms taisīt saīsinātā veidā, pēc tam gatavojot pilno nolēmumu. Ja tiesa taisa saīsināto lēmumu, tai ir pienākums sagatavot pilnu lēmumu 10 dienu laikā. Šāda kārtība paātrinās un efektivizēs iztiesāšanu. Tiesas sēdes notiks ātrāk, jo procesa dalībniekiem nebūs jāgaida pilna lēmuma sastādīšana.
Grozījumi paredz izslēgt KPL 321.1 panta trešajā daļā paredzētos izņēmuma gadījumus, kad apsūdzētajam nenodrošina rakstveida tulkojumu viņam saprotamā valodā. Tā kā no KPL 321.1 panta paredzēts izslēgt trešajā daļā minētos gadījumus, kad rakstveida tulkojums netiek nodrošināts, attiecīgi ir nepieciešams izslēgt KPL 321.1 panta ceturto daļu, kas nosaka kārtību, kādā apsūdzētajam tiesa vai ieslodzījuma vieta nodrošina iespēju iepazīties ar nolēmumu, izmantojot tulka palīdzību, ja apsūdzētajam šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos nenodrošina rakstveida tulkojumu viņam saprotamā valodā. Savukārt, izslēdzot panta ceturto daļu, ir nepieciešams grozīt KPL 321.1 panta piekto daļu, izslēdzot no tās vārdus “vai tā iepazīstināta ar nolēmumu šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā”. Grozījumi izstrādāti, lai atbilstoši transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu prasības. Direktīvas 3. panta 2. punkts paredz, ka būtiskie dokumenti ietver jebkuru lēmumu par brīvības atņemšanu personai, jebkuru apsūdzību vai apsūdzības rakstu un jebkuru spriedumu. Direktīvas 3. panta 1. punkts nosaka dalībvalstu pienākumu nodrošināt, lai aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām, kuras nesaprot attiecīgajā kriminālprocesā lietoto valodu, pieņemamā termiņā tiktu sniegts visu tādu dokumentu rakstiskais tulkojums, kuri ir būtiski, lai nodrošinātu, ka tās spēj īstenot savas tiesības uz aizstāvību, un lai nodrošinātu taisnīgu procesu.
Grozījums 412. pantā paredz papildināt to ar jaunu 5.1 daļu un noteikt, ka aizskartajam mantas īpašniekam pēc viņa pieteikuma prokurors izsniedz to lietas materiālu kopijas, kas tieši attiecas uz mantu, kurai uzlikts arests un attiecībā uz kuru izteikts pieņēmums par mantas noziedzīgo izcelsmi, vai ar prokurora piekrišanu iepazīstina ar šiem krimināllietas materiāliem. Šāds grozījums palīdzēs līdzsvarot aizskartā mantas īpašnieka tiesības un veicinās arī tiesas procesa norisi, atvieglojot gan tiesai, gan aizskartajam mantas īpašniekam izpratni par viņa tiesību apjomu.
Likumprojekta teksts un anotācija pieejami šeit.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekts Nr: 535/Lp14 Nodots komis. 29.02.2024
Likumprojekta mērķis ir ieviest kriminālatbildību par mēģinājumiem ar dziļviltojuma tehnoloģiju ietekmēt vēlēšanu rezultātus, lai nodrošinātu vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās. Likumprojektā tiek rosināts papildināt Krimināllikumu ar jaunu 901 pantu “Dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošana velēšanu procesa ietekmēšanai”, kas paredz kriminālatbildību par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu, izgatavojot nepatiesu informāciju par politiskām partijām vai Latvijas Republikas Saeimas, pašvaldības domes vai Eiroparlamenta deputātu kandidātiem, lai diskreditētu minētas personas vai grautu viņu reputāciju, ka art šādas informācijas izplatīšanu, apzinoties, ka izplatāmā informācija ir nepatiesa.
Pēdējo dažu gadu laikā dziļviltojuma tehnoloģiju radītie foto, video un audio materiāli ir kļuvuši par priekšvēlēšanu kampaņu neatņemamu sastāvdaļu. Šāda satura izplatība ir kļuvusi par būtisku draudu godīgu un brīvu vēlēšanu rīkošanai, jo liela daļa potenciālo vēlētāju paši atzīst, ka nespēj atpazīt dziļviltojuma tehnoloģiju radīto saturu.
Likumprojekta teksts un anotācija pieejami šeit.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekts Nr: 537/Lp14 Iesniegts 29.02.2024
Likumprojekta mērķis ir noteikt kriminālatbildību darba devējiem, kuri pretlikumīgi nodarbina trešo valstu pilsoņus. Tādā veidā tiks veicināta nelegālās nodarbinātības apkarošana un mazināta darba tirgus kropļošana.
Likumprojekta teksts un anotācija pieejami šeit.
Grozījumi Sodu reģistra likumā
Likumprojekts Nr: 534/Lp14 Iesniegts 28.02.2024
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” paredz pāreju uz divu veidu cietumu sistēmu, kā arī citus būtiskus brīvības atņemšanas soda izpildes regulējuma pilnveidojumus, kas soda izpildes procesu padara raitāku un efektīvāku.
Šobrīd Latvijā pastāv šādi brīvības atņemšanas iestāžu veidi: 1) slēgtais cietums; 2) daļēji slēgtais cietums; 3) atklātais cietums; 4) audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem. Tā kā, vienādojot noteikto tiesību apjomu notiesātajiem slēgtajā un daļēji slēgtajā cietumā, ir zudusi daļēji slēgtā cietuma kā soda progresīvās izpildes sistēmas posma jēga, situāciju ir nepieciešams risināt, pārejot uz divu veidu cietumu sistēmu (slēgtais cietums un atklātais cietums).
Tieslietu ministrija un Ieslodzījuma vietu pārvalde, veidojot iestrādnes jaunajam Kriminālsodu izpildes likumprojektam, ir vienojušās, ka nākotnē jāattīsta tieši divu cietumu veidu sistēma. Arī ārvalstu pieredze liecina, ka divu cietuma veidu sistēma ir plaši izplatīta, vienkārša un saprotama. Nozīmīgs faktors ir arī tas, ka notiesātā virzība divu cietumu veidu sistēmā prasa mazākus administratīvos resursus soda progresīvās izpildes nodrošināšanai. Pāreja uz divu cietumu veidu sistēmu ir pozitīvi vērtējama no brīvības atņemšanas soda progresīvās izpildes un mērķa sasniegšanas aspekta, jo notiesātais ātrāk nonāk tajā soda izciešanas režīma pakāpē, kurā ir iespējama intensīvāka iesaiste resocializācijas pasākumos un no kuras ir iespējama nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana.
Secināts, ka situāciju ir nepieciešams risināt jau šobrīd (negaidot Kriminālsodu izpildes likumprojekta spēkā stāšanos) un pāriet uz divu veidu cietumu sistēmu (slēgtais cietums un atklātais cietums).
Likumprojekta teksts un anotācija pieejami šeit.
Augstākā tiesa
Stājas spēkā notiesājošs spriedums un cietumsods policijas darbiniekam par kukuļa izspiešanu no autovadītāja. Lieta Nr. SKK-9/2024
Senāta Krimināllietu departaments 29.februārī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bijušais policijas darbinieks atzīts par vainīgu kukuļa izspiešanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 4 gadiem un 6 mēnešiem, probācijas uzraudzību uz 1 gadu un 6 mēnešiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus Valsts policijā uz 5 gadiem, kā arī konfiscējot viņam piederošo transportlīdzekli. Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Izskatāmajā lietā kasācijas instances tiesas kompetencē bija atbildēt: 1) vai apelācijas instances tiesa, neatzīstot par apsūdzētā [pers. A] atbildību mīkstinošu apstākli – savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu –, ir pieļāvusi KPL 574. panta 1. punktā norādīto pārkāpumu; 2) vai apelācijas instances tiesa, konstatējot apsūdzētā [pers. A] atbildību pastiprinošo apstākli – noziedzīgu nodarījumu izdarījusī persona sniegusi apzināti nepatiesu liecību –, ir pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574. panta 1. punktā norādīto pārkāpumu; 3) vai apelācijas instances tiesa, nosakot apsūdzētajam [pers. A] sodu, ir pieļāvusi KPL 574. panta 1. punktā norādīto pārkāpumu.
Senāts ir norādījis, ka vainas atzīšanai jābūt tādai, kas atklāj visus būtiskos faktus, kas nepieciešami, lai pierādītu noziegumu. Tādējādi vainas atzīšana nozīmē gan faktisko darbību, kas uzskatāmas par inkriminētā noziedzīgā nodarījuma pierādāmajiem apstākļiem, atzīšanu, gan to juridiskās kvalifikācijas atzīšanu. Tikai tādā gadījumā, ja faktiskās darbības, kuras persona atzīst, pilnībā atbilst inkriminētā noziedzīgā nodarījuma juridiskajai kvalifikācijai, kā arī persona pilnībā piekrīt šai juridiskajai kvalifikācijai, ir uzskatāms, ka persona vainu atzīst pilnībā. Savukārt gadījumā, ja persona neatzīst visus faktus vai arī iebilst pret kādu no faktiem, kas ir atzīstami par noziedzīgā nodarījuma pierādāmiem apstākļiem, vai arī nepiekrīt to juridiskajai kvalifikācijai, ir uzskatāms, ka persona vainu atzīst tikai daļēji. Tādējādi apstāklis – savas vainas daļēja atzīšana – nav atzīstams par patstāvīgu personas atbildību mīkstinošu apstākli.
Attiecībā uz nākamo jautājumu Senāts norādījis, ka, piemērojot atbildību pastiprinošo apstākli, kas ir saistīts ar apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, jāpārliecinās, vai sniegtā liecība ir apzināti nepatiesa un vai pirms pratināšanas atbilstoši KPL 150. panta 4. punktā noteiktajam persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tikusi informēta par apzināti nepatiesas liecības sniegšanas sekām, un tādējādi apsūdzētais būtu varējis paredzēt, ka apzināti nepatiesas liecības sniegšana var negatīvi ietekmēt sodu par viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu.
Senāta nolēmums pieejams šeit. Relīze pieejama šeit.
Stājas spēkā notiesājošs spriedums Saeimas deputātei par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai
Senāta Krimināllietu departaments 15.februārī, izskatot apsūdzētās personas aizstāves kasācijas sūdzību, nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā apsūdzībā par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai.
Senāts lēmuma norāda, ka apelācijas instances tiesa atzinusi par pierādītu, ka apsūdzētā, Saeimas deputāte apzināti parakstījusi nepatiesas ziņas saturošu anketu iesniegšanai Centrālajā vēlēšanu komisijā, ka nodoms izdarīt konkrēto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajai radies anketas saņemšanas un parakstīšanas brīdī.
Tiesa secinājusi, ka apsūdzētā rīkojusies ar tiešu nodomu, jo apzinājusies, ka anketā atspoguļotās ziņas nav patiesas, tomēr tās apliecinājusi ar savu parakstu.
Senāta nolēmums pieejams šeit. Relīze pieejama šeit.
Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: janvārī klasifikatoros pievienoti nolēmumi
Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros janvārī pievienoti trīspadsmit Krimināllietu departamenta nolēmumi.
- SKK-90/2023 “Operatīvās sarunu noklausīšanās laikā iegūto ziņu par faktiem izmantošana pierādīšanā, ja mazāk smags noziegums, kura atklāšanai tika akceptēts šis sevišķajā veidā veicamais operatīvās darbības pasākums, pārkvalificēts uz kriminālpārkāpumu; Nosacījumi operatīvās darbības pasākumos iegūto ziņu par faktiem izmantošanai pierādīšanā”
Operatīvās sarunu noklausīšanās laikā iegūto ziņu par faktiem izmantošana pierādīšanā, ja mazāk smags noziegums, kura atklāšanai tika akceptēts šis sevišķajā veidā veicamais operatīvās darbības pasākums, pārkvalificēts uz kriminālpārkāpumu.
Ja operatīvās darbības pasākumu akceptēšanas laikā par mazāk smagu noziegumu ziņu iegūšanas iespējamība bija noteikta ar likumu, taču nozieguma pārkvalificēšanas uz kriminālpārkāpumu gadījumā šo ziņu izmantošanas mērķis ir mainījies uz tādu, kas nav pamatots ar likumu, tad mainās arī tas, cik attaisnojams ir personas pamattiesību ierobežojums jaunā mērķa sasniegšanai.
Nosacījumi operatīvās darbības pasākumos iegūto ziņu par faktiem izmantošanai pierādīšanā.
Operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem var tikt izmantotas kā pierādījumi tad, ja tās ir iegūtas likumā paredzētajā kārtībā, nostiprinātas noteiktā procesuālajā formā, atbilst Kriminālprocesa likuma 127. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajām prasībām, proti, ir attiecināmas, pieļaujamas un ticamas, kā arī ziņas iespējams pārbaudīt Kriminālprocesa likuma noteiktajā procesuālajā kārtībā.
Senāta nolēmums pieejams šeit. Relīze pieejama šeit.
- SKK-449/2023 “Prokurora tiesību pieteikt kaitējuma kompensāciju un uzturēt pieteikumu par kompensācijas piedziņu robežas”
Prokurors var pieteikt un uzturēt pieteikumu par kompensācijas piedziņu tikai valsts vai pašvaldības interesēs, nevis pašvaldības kapitālsabiedrības labā, jo kapitālsabiedrības manta ir nodalīta no pašvaldības mantas.
Senāta nolēmums pieejams šeit. Relīze pieejama šeit.
- SKK-89/2023 “Transportlīdzekļa pārbaude preču pārvietošanas pāri valsts robežai kontroles laikā”
Ja transportlīdzekļa pārbaude notiek, kontrolējot preču pārvietošanu pāri valsts robežai atbilstoši Valsts robežsardzes likuma 15. panta pirmās daļas 3. punktam, transportlīdzekļa tālākai apskatei nav neieciešama transportlīdzekļa lietotāja piekrišana vai izmeklēšanas tiesneša lēmums.
Senāta nolēmums pieejams šeit. Relīze pieejama šeit.
- SKK-322/2023 “Lietas iztiesāšana mutvārdu procesā kā taisnīgas tiesas elements; Krimināllikuma 52. panta ceturtās daļas piemērošana”
Kriminālprocesa likuma 14. pantā nostiprinātās tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā ir būtisks taisnīgas tiesas elements, taču vienlaikus tas nevar būt par tiesisku un pamatotu iemeslu, lai nesamērīgi ierobežotu cita taisnīgas tiesas elementa – tiesību uz lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā – nodrošināšanu.
Senāta nolēmums pieejams šeit. Relīze pieejama šeit.
- SKK-462/2023 “Noziedzīga nodarījuma izdarīšana personu grupā kā Krimināllikuma 125. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme”
Ja tīšs smags miesas bojājums, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei, nodarīts personu grupā, noziedzīgais nodarījums kvalificējams pēc Krimināllikuma 125. panta trešās daļas, norādot arī 125. panta otrās daļas 5. punktā paredzēto kvalificējošo pazīmi. Šādā gadījumā, nosakot sodu, par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli nav atzīstams Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 2. punktā paredzētais apstāklis – noziedzīgais nodarījums izdarīts personu grupā.
Senāta nolēmums pieejams šeit. Relīze pieejama šeit.
- SKK-443/2023 “Tiesas pienākums izvērtēt, vai apsūdzētais nav atzīstams par vainīgu cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ja nav konstatēts inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs”
Tiesai, atzīstot, ka nav konstatējams apsūdzētajam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs, ir jāizvērtē, vai par pierādītām atzītajās apsūdzētā darbībās ir kāda cita noziedzīga nodarījuma sastāvs, un, ja ir, tad, kurā Krimināllikuma pantā, tā daļā, punktā tas paredzēts. Lemjot par šo jautājumu, tiesai jāievēro Kriminālprocesa likuma 455. panta trešajā daļā noteiktās apsūdzētā procesuālās tiesības iztiesāšanā.
Senāta nolēmums pieejams šeit. Relīze pieejama šeit.
- SKK-10/2023 “Atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu konstatēšana Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas izpratnē; Kriminālatbildība par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts līdz 2013. gada 31. martam; Noziedzīgā nodarījuma organizētāja un atbalstītāja loma noziedzīga nodarījuma izdarīšanā; Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana”
Atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu konstatēšana Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas izpratnē.
Teksta pārveidošana pierādītā noziedzīgā nodarījuma aprakstā, izslēdzot vai aizstājot atsevišķus vārdus un frāzes ar citu formulējumu, ja ar to netiek mainīti noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļi, kuriem ir būtiska nozīme noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijā, nav uzskatāma par atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu konstatēšanu Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas izpratnē, nepasliktina apsūdzētā stāvokli un nepārkāpj viņa tiesības uz aizstāvību.
Kriminālatbildība par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts līdz 2013. gada 31. martam.
Ja persona – Krimināllikuma 196. panta speciālais subjekts – mantkārīgā nolūkā tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras vai tās pārsniedzot, izdarījusi līdz 2013. gada 31. martam, tā ir saucama pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 196. panta otrās daļas tad, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums un tas šai personai ir inkriminēts.
Noziedzīgā nodarījuma organizētāja un atbalstītāja loma noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Organizētāja loma var izpausties arī kā citu līdzdalībnieku iesaistīšana noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un līdzdalībnieku darbību koordinēšana arī nodarījuma izdarīšanas laikā. Savukārt atbalstītājs, zinot par noziedzīgā nodarījuma izdarītāja nodomu izdarīt konkrēto noziedzīgo nodarījumu, veicina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
Senāta nolēmums pieejams šeit. Relīze pieejama šeit.
- SKK-[M]/2023 “Kaitējuma kompensācijas piedziņa no nepilngadīgā, kuram noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis”
Kriminālprocesa likuma 353. panta pirmās daļas 2. punkts noteic kaitējuma kompensācijas subsidiāro piedziņu no nepilngadīgā un viņa vecākiem vai personām, kuras viņus aizstāj, izņemot gadījumus, kad tas ir šo personu amata pienākums. Tā ir speciālā tiesību norma, kas attiecināma uz visiem nepilngadīgajiem, arī tiem, kuriem noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. Turklāt par kaitējuma kompensāciju atbildīgi abi vecāki.
Senāta nolēmums pieejams šeit. Relīze pieejama šeit.
- SKK-259/2023 “Kriminālprocesa izbeigšana kasācijas instances tiesā, ja apsūdzētais pēc kasācijas sūdzības iesniegšanas miris”
Gadījumos, ja apsūdzētais pēc kasācijas sūdzības iesniegšanas miris, apelācijas instances tiesas nolēmums daļā par mirušā vainīgumu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā nav apstrīdēts un Senāta rīcībā nav nodoti fakti, kas liecina par mirušā nevainīgumu, kriminālprocesa turpināšanai mirušās personas reabilitācijai nav tiesiska pamata un kriminālprocess ir izbeidzams saskaņā ar KPL 377. panta 5. punktu.
Senāta nolēmums pieejams šeit. Relīze pieejama šeit.
- SKK-128/2023 “Personas alkohola ietekmē sniegtu liecību izmantošana pierādīšanā un to ticamības izvērtēšana”
Senāts norāda, ka liecinošās personas atrašanās alkohola ietekmē pati par sevi nav tāds apstāklis, kas liedz izmantot šīs personas reibuma stāvoklī sniegtās liecības kā pierādījumu, tomēr tiesai, kas izskata lietu pēc būtības, vērtējot šādu liecību ticamību, ir rūpīgi jāizvērtē arī tas, vai, sniedzot liecības, persona spējusi pareizi saprast un uztvert ar viņu veiktās procesuālās darbības saturu un nozīmi.
Senāta nolēmums pieejams šeit. Relīze pieejama šeit.
- SKK-85/2024 “Galīgā brīvības atņemšanas soda termiņa noteikšana, ja persona vienlaikus izcieš brīvības atņemšanas sodu un atrodas apcietinājumā citā kriminālprocesā”
Senāta nolēmums pieejams šeit. Relīze pieejama šeit.
- SKK-[L]/2023 “Nepieciešamība izvērtēt ziņas par veselības stāvokli, ja personai nosaka sodu un tā tiek atbrīvota no soda izciešanas saskaņā ar Krimināllikuma 59. panta piekto daļu”
Senāta nolēmums pieejams šeit. Relīze pieejama šeit.
- SKK-515/2023 “Tiesības liecināt paša izvēlētajā apjomā; Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 12. punktā paredzētā atbildību pastiprinošā apstākļa – noziedzīgais nodarījums izdarīts narkotisko vielu ietekmē – konstatēšana, ja apsūdzētajam ir piemērots administratīvais sods par narkotisko vielu neatļautu lietošanu”
Senāta nolēmums pieejams šeit. Relīze pieejama šeit.
Tiesu prakse, tiesām un kriminālvajāšanai nodotās krimināllietas
Vērienīgā starptautiskā operācijā aizdomās par naudas atmazgāšanu aiztur 18 noziedzīga grupējuma dalībniekus
Tiesībsargājošās iestādes Itālijā, Latvijā un Lietuvā liela mēroga starptautiskā operācijā aizturēja 18 noziedzīga grupējuma dalībniekus. Kopumā tiek lēsts, ka kopš 2017. gada divi galvenie aizdomās turamie Lietuvas finanšu institūcijā ir atmazgājuši aptuveni 2 miljardus eiro, izmantojot tā saukto čaulu kompāniju tīklu.
Relīze pieejama šeit.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Centrālās vēlēšanu komisijas lietā gūst pietiekamus pierādījumus krāpšanai lielā apmērā
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodeva Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pietiekamus pierādījumus, ka informāciju tehnoloģiju uzņēmuma pārstāvis ar divu esošo un vienas bijušās Centrālās vēlēšanu komisijā (CVK) nodarbinātās personas atbalstu izkrāpa CVK budžeta līdzekļus lielos apmēros. Noziedzīgo darbību rezultātā CVK nodarīts ne mazāk kā 149 920 eiro mantiskais zaudējums.
Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka uzņēmējs ar bijušās CVK priekšsēdētājas atbalstu, iespējams, veica darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības īstenot pakalpojumus, kas saistīti ar 2021. gada pašvaldības domes vēlēšanu vadības sistēmu nodrošināšanu.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka uzņēmējs iepirkuma dokumentācijā, iespējams, norādīja nepatiesu informāciju par plānotajiem pakalpojumiem, tādējādi saņemot samaksu no CVK par faktiski neveiktiem darbiem. Iesaistītie CVK nodarbinātie, apzinoties uzņēmēja iniciēto prettiesisko darbību sekas, parakstīja viltoto dokumentāciju.
Relīze pieejama šeit.
Iekšējas Drošības Birojs ierosina uzsākt kriminālvajāšanu pret Valsts policijas amatpersonu
Iekšējās drošības birojs Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai nosūtījis kriminālprocesu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes amatpersonu un divām personām par tabakas izstrādājumu kontrabandu lielos apmēros organizētā grupā, kā arī attiecībā pret Valsts policijas amatpersonu un vienu no privātpersonām – par tabakas izstrādājumu nelikumīgu glabāšanu, pārvietošanu un realizāciju lielā apmērā personu grupā.
Relīze pieejama šeit.
Par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā tiesa piespriež brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, nosakot to nosacīti
Rīgas apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, kurā pie kriminālatbildības saukta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes amatpersona par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, pasludināja saīsināto spriedumu, ar kuru atzina apsūdzēto par vainīgu minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un piesprieda brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, nosakot to nosacīti, ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem.
Saskaņā ar apsūdzību amatpersona vienojās ar pirmstiesas procesā precīzi nenoskaidrotu personu par to, ka apsūdzētā savā bankas norēķinu kontā saņems viņai nezināmu trešo personu finanšu līdzekļus un pēc tam tos pārskaitīs uz viņai nezināmas trešās personas kredītiestādes kontu. Apsūdzētā apzinājās, ka finanšu līdzekļu nosūtītājs, naudas piederība un izcelsme viņai nav zināma, tādējādi apzināti pieļāva, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.
Relīze pieejama šeit.
Vērienīgas operācijas laikā Latvijā, Vācijā, Francijā, Itālijā un Maltā veiktas vairāk nekā 100 kratīšanas un arestēta manta
Ar Eirojusta un Eiropola atbalstu, piedaloties kopā vairāk nekā 460 policijas darbiniekiem, vakar, 20. februārī, piecās valstīs veikta vērienīga operācija. Lietā, kurā tiek izmeklēta organizētas grupas veikta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, un kurā, cita starpā, līdzekļu legalizācijā ne mazāk kā 4,5 miljonu eiro apmērā, iespējams, iesaistīta arī Maltā reģistrēta finanšu iestāde, kuras darbību uzturošie resursi atradās arī Latvijā. Kopīgās operācijas ietvaros veiktas vairāk nekā 100 kratīšanas un uzlikti aresti kustamai un nekustamai mantai, tostarp arī Latvijā, kur veiktas kratīšanas vairāk nekā 50 objektos un aizturētas trīs personas.
Relīze pieejama šeit.
Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā tiesa piespriež reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem
2024. gada 12. februārī Ekonomisko lietu tiesa, izskatot lietu, kurā pie kriminālatbildības sauktas divas kādas SIA atbildīgās amatpersonas par to, ka viņas izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumu valstij lielā apmērā un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, pasludināja saīsināto spriedumu, ar kuru atzina apsūdzētās amatpersonas par vainīgām minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un piesprieda katrai brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem, atņemot tiesības nodarboties ar visa veida komercdarbību uz trīs gadiem, kā arī probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
Apsūdzētās, būdamas SIA atbildīgās amatpersonas – valdes locekles ar tiesībām pārstāvēt komercsabiedrību – un finansiāli saimnieciskās darbības veicējas, laika periodā no 2016. gada 19. septembra līdz 2019. gada 12. februārim Valsts ieņēmumu dienestā deklarēja fiktīvus ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apliekamus darījumus starp SIA un vēl trīs citām SIA. Tādējādi apsūdzētās sniedza nepatiesu informāciju nodokļu deklarācijās, nenodrošināja normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu aprēķināšanu un samaksu, ka rezultātā SIA vārdā netika veikti aprēķinātā PVN un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumi valsts budžetā pilnā apmērā. Noziedzīgo darbību rezultātā valstij tika nodarīti zaudējumi vairāk nekā 118 494 eiro apmērā.
Relīze pieejama šeit.
Tiesai nodota krimināllieta par valsts amatpersonas pienākumu nolaidīgu pildīšanu, izlemjot jautājumu par būvatļaujas izsniegšanu īpaši aizsargājamā teritorijā
2024. gada 9. februārī Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurore tiesai nosūtīja krimināllietu, kurā apsūdzība celta Mārupes novada būvvaldes amatpersonai par pienākumu nolaidīgu pildīšanu, izlemjot jautājumu par būvatļaujas izsniegšanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.
Amatpersona, apzinoties, ka būvdarbu teritorijā augošais parastais ozols Quercus robur ir dabas piemineklis, aizsargājamais koks – dižkoks –, akceptēja būvprojektu būvniecības uzsākšanai. Pēc būvatļaujas saņemšanas tika uzsākta būvniecība, radot dižkoka saknēm bojājumus, daļēji iznīcinot to, tādējādi videi tika nodarīts zaudējums 11 008, 06 eiro apmērā.
Relīze pieejama šeit.
Valsts drošības dienests veic izmeklēšanu saistībā ar ES sankciju pārkāpšanu
Valsts drošības dienests izmeklēšanas laikā ir ieguvis informāciju par nelikumīgām darbībām, kas saistītas ar kvadrātveida saplākšņu eksportēšanu uz Ukrainu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka no Latvijas uz Ukrainu, izmantojot viltotus dokumentus par preču izcelsmi no Kazahstānas un Kirgizstānas, ir eksportētas Krievijā un Baltkrievijā ražotu saplākšņu kravas.
Darījumi, kuros izmantoti nepamatoti izsniegtie preču izcelsmes sertifikāti, sekmējuši starptautisko sankciju pārkāpšanu.
Relīze pieejama šeit.
KNAB izmeklēšana Rīgas domē saistīta ar iespējamu kukuļa lielā apmērā piedāvāšanu
KNAB pirmstiesas izmeklēšanā pārbauda ziņas, ka Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītājs, iespējams, izteicis kukuļa lielā apmērā piedāvājumu citai valsts amatpersonai, lai tā izmantotu savu dienesta stāvokli un pieņemtu labvēlīgu lēmumu kukuļa piedāvātāja interesēs.
KNAB kriminālprocesu uzsāka š.g. 8. janvārī par iespējamu Krimināllikuma 323. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu – kukuļa lielā apmērā piedāvāšanu.
Relīze pieejama šeit.
Tiesa piemēro apcietinājumu personai, kas uzdodas par starpnieku kukuļošanā
KNAB izmeklētajā kriminālprocesā Rīgas pilsētas tiesa 2. februārī piemērojusi bargāko drošības līdzekli – apcietinājumu – fiziskai personai, kas uzdevās par starpnieku un pieprasīja fiziskai personai kukuli. Aizdomās turētais solīja nodot kukuli KNAB amatpersonai, lai tā neuzsāktu kriminālprocesu pret fizisko personu.
Izmeklēšanas laikā KNAB iegūti nenoliedzami pierādījumi, ka aizdomās turētā persona nav un nekad nav bijusi saistīta ar KNAB nodarbinātajām amatpersonām un pieprasīto kukuli plānoja piesavināties.
Relīze pieejama šeit.
Jaunākā informācija par sankcijām
Ņemot vērā, ka atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam noteiktos gadījumos jāpiemēro arī Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, Finanšu izlūkošanas dienests savā tīmekļa vietnē izvieto saites uz zināmiem ES/NATO valstu sankciju sarakstiem.
Relīze pieejama šeit.
Lietuvā EPPO veic kratīšanu izmeklēšanā par BaltCap Infrastruktūras fonda līdzekļu piesavināšanos
Pēc Eiropas Prokuratūras (EPPO) pieprasījuma Viļņā (Lietuvā) tika veiktas 15 kratīšanas vairākās vietās saistībā ar izmeklēšanu par BaltCap Infrastruktūras fonda līdzekļu piesavināšanos.
2024. gada februāra sākumā EPPO pārņēma Viļņas apgabala prokuratūras ierosināto krimināllietu par līdzekļu piesavināšanos no BaltCap Infrastruktūras fonda – 80 miljonu eiro investīciju fonda, kas koncentrējas uz infrastruktūras projektiem Baltijas valstīs. BaltCap infrastruktūras fondu atbalsta Eiropas Investīciju banka, piešķirot 20 miljonus eiro saskaņā ar Investīciju plānu Eiropai.
Saskaņā ar pirmstiesas izmeklēšanas rezultātiem bijušais BaltCap Infrastruktūras fonda partneris un bijušais Ieguldījumu komitejas loceklis Sarunas Stepukonis tiek turēts aizdomās par vismaz 27 miljonu eiro piesavināšanos no fonda. Pamatojoties uz pierādījumiem, lielākā daļa piesavinātās naudas, iespējams, tika izmantota azartspēlēm kazino Lietuvā un Igaunijā.
Notiekošā izmeklēšana ir vērsta uz to, lai noskaidrotu iespējamo noziedzīgo darbību apmērus un nodarīto kaitējumu, kā arī lai atrastu un konfiscētu nelikumīgos aktīvus un tādējādi atgūtu Eiropas Savienības budžetam nodarīto kaitējumu.
Relīze pieejama šeit.
Lietuva: EPPO pieprasa apcietināt bijušo BaltCap partneri, kuru tur aizdomās par 27 miljonu eiro piesavināšanos
2024. gada 12. februāris – 2024. gada 10. februārī pēc EPPO pieprasījuma tika aizturēts bijušais BaltCap Infrastruktūras fonda partneris Šarūns Stepukonis, kurš tiek turēts aizdomās par 27 miljonu eiro piesavināšanos no fonda. Viļņas pilsētas rajona tiesa nolēma aizdomās turēto personu apcietināt uz divām nedēļām, līdz 2024. gada 24. februārim. Šajā datumā piespiedu līdzeklis tiks pārskatīts.
Relīze pieejama šeit.
Lietuva: Bijušajam Nacionālā pārtikas un veterināro risku novērtēšanas institūta direktoram izvirzītas apsūdzības par kukuļņemšanu
EPPO Viļņas apgabaltiesā (Lietuva) iesniedza apsūdzību pret bijušo Lietuvas Nacionālā pārtikas un veterināro risku novērtēšanas institūta direktoru, kurš apsūdzēts par 296 871 eiro nelikumīgu iegūšanu, saņemot kukuļus, nelikumīgu iedzīvošanos un naudas atmazgāšanu.
Relīze pieejama šeit.
Aktualitātes
Apkopota tiesu prakse lietās par neizpaužamu ziņu izpaušanu, ko izdarījusi valsts amatpersona
Augstākā tiesa ir sagatavojusi tiesu prakses apkopojumu lietās par neizpaužamu ziņu izpaušanu, ko izdarījusi valsts amatpersona, kura par ziņu neizpaušanu bijusi brīdināta vai kura saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu.
Raksts pieejams šeit.
Tieslietu ministrija: Pērn tiesas retāk konfiscēja potenciāli noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus
Pērn samazinājies tiesas nolēmu skaits, kurās apcietinātie līdzekļi bija atzīti par noziedzīgi iegūtiem, starptautiskā konferencē par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanu un kriminālvajāšanu sacīja Tieslietu ministrijas Valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.
Raksts pieejams šeit.
Ģenerālprokurors rosina Krimināllikumā ierakstīt atsevišķu pantu par prettiesisku vienošanos iepirkuma procedūrā
Ņemot vērā pieredzi divos apjomīgos kriminālprocesos, ģenerālprokurors Juris Stukāns rosina Krimināllikumā ierakstīt atsevišķu pantu un izdalīt sodu par prettiesisku vienošanos iepirkuma procedūrā.
Raksts pieejams šeit.
Juris Stukāns: Latvijā ir izveidots unikāls mehānisms noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai
Latvijā ir izveidots unikāls mehānisms noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai, paziņoja ģenerālprokurors Juris Stukāns starptautiskā konferencē par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanu un kriminālvajāšanu.
Raksts pieejams šeit.
Apstiprina stratēģiju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību praktisku piemērošanu
Finanšu sektora attīstības padome izskatīja un apstiprināja stratēģiju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk – NILLTPF) novēršanas prasību praktisku piemērošanu, lai banku sektors kļūtu godprātīgiem klientiem draudzīgāks.
Stratēģija izstrādāta, FM, Latvijas Bankai un Finanšu izlūkošanas dienestam sadarbojoties ar finanšu sektora asociācijām, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Darba devēju konfederāciju.
Pēdējo gadu laikā sabiedrības neapmierinātību rosinājušas atsevišķas situācijas, kurās finanšu sektora institūcijas pārtrauc vai neuzsāk sadarbību ar atsevišķiem klientiem vai klientu kategorijām, lai izvairītos no iespējama NILLTPF vai sankciju riska, nevis piemēro uz risku novērtējumu balstītu pieeju.
Stratēģijas mērķis ir veicināt efektīvu, jēgpilnu un klientiem draudzīgāku NILLTPF risku apzināšanu un vadīšanu banku sektorā. Tāpat tā paredz samērīgu un efektīvu normatīvo aktu prasību piemērošanu ar mērķi ierobežot un novērst negatīvo seku un kaitējuma rašanos Latvijas finanšu sistēmas drošībai un plašai pieejamībai.
Raksts pieejams šeit.
