Februārī ir ieviesti būtiski grozījumi Krimināllikumā, kas nošķir kriminālatbildību un administratīvo atbildību par Eiropas Savienības sankciju pārkāpumiem. Ar citiem grozījumiem tiks precizēta noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas kārtība, lai efektīvāk izpildītu tiesas nolēmumus gadījumos, kad noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Satversmes tiesa izskatīja lietu par ierobežojumu iesniegt pierādījumus apgabaltiesai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, Satversmes tiesa uzsvēra, ka ierobežojot lietas dalībnieku tiesības iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, ir jālīdzsvaro pušu līdzvērtīgu iespēju princips un efektīva, savlaicīga procesa norise. Šis spriedums ir nozīmīgs, jo tas aizsargā personas tiesības uz taisnīgu tiesu, nodrošinot, ka objektīvu apstākļu dēļ iesniegtie pierādījumi var būtiski ietekmēt lietas iznākumu.
Detalizētāks izklāsts par krimināltiesību jaunumiem korporatīvo noziegumu jomā, kas ir Sorainen krimināltiesību ekspertu darbības joma, ir pieejams turpmākajā apkopojumā. Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja zvērināta advokāte, Sorainen Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses Latvijā vadītāja, Dr.iur. Violeta Zeppa-Priedīte, jurista palīdze Patrīcija Utināne.
Tiesiskais regulējums
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekts Nr.: 832/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 20.02.2025.
Likumprojekts paredz diferencēt kriminālatbildību un administratīvo atbildību par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpumiem, nosakot, ka kriminālatbildība tiks piemērota, ja sankciju pārkāpuma rezultātā preču vai pakalpojumu vērtība pārsniedz 10 000 EUR, savukārt mazākiem pārkāpumiem tiks piemērota administratīvā atbildība. Tiek ieviests jauns Krimināllikuma 84.1 pants, kas specifiski regulē Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpumus. Turklāt par noteiktiem pārkāpumiem tiek palielināts brīvības atņemšanas termiņš, piemēram, no četriem līdz pieciem gadiem. Šīs izmaiņas ir ieviestas, lai nodrošinātu efektīvāku sankciju pārkāpumu izmeklēšanu un sodīšanu, kā arī lai samazinātu valsts resursu izlietojumu mazāk nozīmīgu pārkāpumu gadījumos.
Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”
Likumprojekts Nr.: 833/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 20.02.2025.
Grozījumi ir saistīti ar izmaiņām Krimināllikumā, kas nosaka, ka par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu personu var saukt pie kriminālatbildības tikai tad, ja šīs darbības ir izdarītas ievērojamā apmērā. Tas attiecas uz sankcijām pakļauto preču iegādi, realizāciju, pārvietošanu pāri Latvijas robežai, starpniecības pakalpojumu sniegšanu, tehnisko palīdzību vai citiem ar šīm precēm saistītiem pakalpojumiem, kā arī jebkādām citām aizliegtām darbībām ar šīm precēm. Grozījumi likumā paredz papildināt 23.1 pantu ar jaunu ceturto daļu, kas nosaka, ka atbildība par minēto noziedzīgo nodarījumu iestājas, ja preču vai pakalpojumu vērtība nav mazāka par 10 000 EUR. Turklāt likumprojekts papildina likumu ar atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvu (ES) 2024/1226, kas nosaka sodus par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem.
Tiesību akta projekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā”
Projekta ID: 24-TA-2510. Saskaņošanā.
Ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā tiek precizēta kārtība, kādā izpilda tiesas nolēmumus vai prokurora lēmumus par mantas konfiskāciju gadījumos, kad noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, paplašinot tiesības un pienākumus iesaistītajām personām, piemēram, kriminālprocesā aizskartajiem mantas īpašniekiem un nodrošinātajiem kreditoriem. Tiek uzlabotas izsoles un pārdošanas procedūras, prioritizēta elektroniska dokumentu aprite, un saskaņots regulējums ar Civilprocesa likumu, lai nodrošinātu efektīvāku un taisnīgāku konfiskācijas procesu, novēršot esošās neprecizitātes un dublējošas normas.
Augstākā tiesa
Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: februārī klasifikatoros pievienotie nolēmumi
Bijušajam tiesu izpildītājam piespriesta brīvības atņemšana
Senāta Krimināllietu departaments atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi stājās spēkā spriedums, ar kuru bijušais tiesu izpildītājs atzīts par vainīgu svešas mantas prettiesiskā iegūšanā un izšķērdēšanā lielā apmērā. Apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu – apsūdzētajam piederošās kapitāla daļas trīs uzņēmumos. Apmierināts Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas kaitējuma kompensācijas pieteikums un no apsūdzētā valsts labā piedzīta kompensācija par mantiskajiem zaudējumiem 183 061,14 euro.
Rīgas pilsētas tiesa apsūdzēto notiesāja par to, ka viņš prettiesiski ieguva un izšķērdēja zvērināta tiesu izpildītāja depozītu kontos esošo naudu lielā apmērā, būdams persona, kurai šī manta uzticēta un kuras pārziņā tā atradās. Noziedzīgais nodarījums izdarīts laika posmā no 2003. – 2010.gadam.
Latgales apgabaltiesa pārsūdzēto spriedumu atcēla daļā par kaitējuma kompensācijas nenoteikšanu valsts labā un par procesuālo izdevumu piedziņu un tos piedzina.
Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību. Senāts konstatēja, ka daļā par sodu apsūdzētais kasācijas sūdzībā atkārtojis apelācijas sūdzības argumentus, kurus apelācijas instances tiesa izvērtējusi un motivēti noraidījusi. Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajam ir noteikts tiesisks, pamatots un taisnīgs sods. Tiesa konstatējusi, ka apsūdzētais, būdams zvērināts tiesu izpildītājs, 7 gadu garumā ir piesavinājies viņam uzticētos naudas līdzekļus 183 061,14 euro, kas vairāk nekā 14 reizes pārsniedz to apmēru, no kura noziedzīgais nodarījums atzīstams par izdarītu lielā apmērā, turklāt noziedzīgo nodarījumu ir izdarījis atbildību pastiprinošos apstākļos – ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli. Tiesa atzinusi, ka, lai arī lietā iegūtās apsūdzētā personību raksturojošās ziņas kopumā atzīstamas par pozitīvām, noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītā kaitējuma apmērs liedz tiesai iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti. Tiesa norādījusi, ka apsūdzētā notiesāšana nosacīti nesasniegs soda represīvo un preventīvo mērķi.
Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka apsūdzētā noziedzīgās darbības atrodas tiešā cēloniskā sakarā ar norādītajiem zaudējumiem, tādēļ no viņa piedzenama šo zaudējumu atlīdzība. Tiesa, pamatojoties uz Tiesu izpildītāju likumā un citos normatīvajos aktos sniegto regulējumu, argumentēti atzinusi, ka zaudējumu atlīdzība piedzenama valsts labā. Tiesa norādījusi, ka, lai arī depozīta kontā ieskaitītie naudas līdzekļi nav uzskatāmi par valsts līdzekļiem, valstij ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību ir jāgarantē naudas līdzekļu glabāšana un izmaksa piedzinējam un citām ieinteresētajām personām, līdz ar to valsts ir atbildīga par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību, tai skaitā par zvērināta tiesu izpildītāja veikto citām personām piederošo naudas līdzekļu piesavināšanos un iztrūkumu depozīta kontā, savukārt zvērināts tiesu izpildītājs ir atbildīgs par valstij radītajiem zaudējumiem.
Relīze pieejama šeit. Senāta nolēmums pieejams šeit.
Satversmes tiesa
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu
12. februārī, Satversmes tiesa sāka izskatīt lietu par Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās un septītās daļas, 125. panta trešās daļas un 126. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam.
Kriminālprocesa likuma 124. panta sestā daļa noteic, ka mantas noziedzīga izcelsme uzskatāma par pierādītu, ja ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme. Minētā panta septītā daļa paredz, ka, lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti. Kriminālprocesa likuma 125. panta trešā daļa paredz mantas, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, noziedzīgas izcelsmes prezumpciju. Savukārt Kriminālprocesa likuma 126. panta 3.1 daļa nosaka kriminālprocesā iesaistītās personas pienākumu pierādīt mantas izcelsmes likumību.
Lieta ierosināta pēc privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām un tiesas pieteikuma. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu samazina ar mantu saistītās personas iespējas efektīvi apstrīdēt mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un nostāda to būtiski sliktākā stāvoklī salīdzinājumā ar procesa virzītāju. Tādējādi tiekot pārkāpts Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertais pušu līdzvērtīgu iespēju princips. Apstrīdētās normas arī ļaujot procesa virzītājam un tiesai izteikt vērtējumu par ar mantu saistīto personu kā vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un uzliekot pienākumu ar mantu saistītajai personai atspēkot pieņēmumu, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Tādējādi apstrīdētās normas pārkāpjot arī Satversmes 92. panta otrajā teikumā nostiprināto nevainīguma prezumpciju.
Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.
Relīze pieejama šeit.
Satversmei atbilst regulējums, kas noteica kārtību pieejai lietas materiāliem procesā par noziedzīgi iegūtu mantu
19. februārī, Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022-01-01. Satversmes tiesa atzina, ka Kriminālprocesa likuma normas, kas noteica kārtību, kādā ar mantu saistītā persona ir tiesīga iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem un pārsūdzēt ar šīm tiesībām saistīto procesa virzītāja lēmumu, atbilst Satversmei. Tiesa uzsvēra, ka procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesiskajam regulējumam jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp pušu līdzvērtīgu iespēju principu un izmeklēšanas noslēpuma aizsardzību, lai tas nodrošinātu taisnīgu tiesu.
Satversmes tiesā lieta ierosināta pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām par Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturto un piekto daļu redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 2. novembrim. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo viņu Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo paredzēja, ka ar mantu saistītajai personai procesa virzītājs var liegt piekļuvi lietas materiāliem, ar kuriem pamatoti procesa virzītāja pieņēmumi par mantas noziedzīgo izcelsmi un tādējādi nostādīja pieteikumu iesniedzējus nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar otru tiesvedības pusi.
Satversmes tiesa secināja, ka procesa virzītājam katrā gadījumā bija individuāli jāizvērtē, vai attiecīgie materiāli ir uzrādāmi ar mantu saistītajai personai. Lai arī lietas materiāli bija noteikti par izmeklēšanas noslēpumu, Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtajā daļā paredzētais individuālais vērtējums ietvēra procesa virzītāja pienākumu katrā konkrētajā gadījumā nodrošināt personai tiesības uz taisnīgu tiesu un panākt taisnīgu līdzsvaru starp izmeklēšanas noslēpuma un personas pamattiesību aizsardzību,
Savukārt Kriminālprocesa likuma 627. panta piektā daļa paredzēja ar mantu saistītajai personai tiesības pārsūdzēt procesa virzītāja lēmumu tiesā un tādejādi pārbaudīt procesa virzītāja lēmuma tiesiskumu un pamatotību, vērtējot, vai konkrētajā gadījumā ir panākts taisnīgs līdzsvars starp nepieciešamību nodrošināt pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošanu un nepieciešamību aizsargāt izmeklēšanas noslēpumu. Satversmes tiesa norādīja, ka atbilstoši šai normai arī tiesa bija tiesīga lemt par lietas materiālu uzrādīšanu ar mantu saistītajai personai. Līdz ar to apstrīdētā norma paredzēja efektīvu ar mantu saistītās personas tiesību uz īpašumu aizsardzību.
Ņemot vērā minēto, apstrīdētās normas nodrošināja, ka vispirms procesa virzītājs, veicot individuālu vērtējumu, bija tiesīgs noteikt, kādā apjomā ļaut ar mantu saistītajai personai iepazīties ar lietas materiāliem. Savukārt tad, ja ar mantu saistītā persona procesa virzītāja vērtējumam nepiekrita, tai bija tiesības vērsties tiesā, kas veica procesa virzītāja lēmuma tiesiskuma kontroli un pārbaudīja ar mantu saistītās personas pamattiesību ievērošanu. Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas nodrošināja taisnīgu līdzsvaru starp pušu līdzvērtīgu iespēju principu un izmeklēšanas noslēpuma aizsardzību un atzina tās par atbilstošām Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.
Relīze pieejama šeit. Spriedums pieejams šeit.
Satversmei neatbilst ierobežojums iesniegt pierādījumus apgabaltiesai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu
24. februārī, Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2023-40-01. Satversmes tiesa atzina, ka Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtā daļa, kas līdz 2024. gada 22. oktobrim nenodrošināja personai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiesības objektīvu iemeslu dēļ iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, neatbilst Satversmei. Satversmes tiesa uzsvēra, ka, ierobežojot lietas dalībnieku tiesības iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, ir jālīdzsvaro pušu līdzvērtīgu iespēju principa nodrošināšana un efektīva, savlaicīga procesa par noziedzīgi iegūtu mantu norise.
Satversmes tiesā lieta ierosināta pēc juridisku personu pieteikumiem par Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Pieteikumu iesniedzēji uzskatīja, ka apstrīdētā norma, paredzot aizliegumu iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, nesamērīgi ierobežoja viņu tiesības uz taisnīgu tiesu un neatbilst šajās tiesībās ietilpstošajam pušu līdzvērtīgu iespēju principam. Proti, apstrīdētā norma ierobežoja personas tiesības procesa gaitā, kad lieta vēl tiek skatīta pēc būtības, iesniegt pierādījumus, kas var būtiski ietekmēt procesa par noziedzīgi iegūtu mantu iznākumu.
Satversmes tiesa secināja, ka dažādu objektīvu iemeslu dēļ ar mantu saistītā persona var iesniegt pierādījumus tikai apgabaltiesai. Tomēr apstrīdētais regulējums liedza ar mantu saistītajai personai šādus pierādījumus iesniegt apgabaltiesā, lai tā attiecīgi varētu konstatēt, vai fakts, ka pierādījumi netika savlaicīgi iesniegti rajona (pilsētas) tiesā, ir kvalificējams kā objektīvu apstākļu izraisīta situācija vai arī kā personas apzināta rīcība procesa novilcināšanai. Tādējādi ar mantu saistītajai personai šādos apstākļos netika nodrošināts pušu līdzvērtīgu iespēju princips.
Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa ņēma vērā to, ka likumdevējs ir pieņēmis Kriminālprocesa likuma 631. panta piekto daļu. Proti, kopš 2024. gada 22. oktobra procesā par noziedzīgi iegūtu mantu iesaistītajām personām ir tiesības iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, ja tie objektīvu apstākļu dēļ nevarēja tikt iesniegti rajona (pilsētas) tiesā. Līdz ar to pašreiz apgabaltiesa var atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un nodot materiālus jaunai izskatīšanai, ja tā atzinusi, ka pierādījumiem var būt vērā ņemama ietekme uz lietā taisīto lēmumu pēc būtības.
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā regulējuma atzīšana par spēkā neesošu no pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskāruma rašanās brīža ir vienīgā iespēja aizsargāt viņu pamattiesības. Līdz ar to Satversmes tiesa atzina Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturto daļu, ciktāl tā līdz Kriminālprocesa likuma 631. panta piektās daļas spēkā stāšanās dienai – 2024. gada 22. oktobrim – nenodrošināja personai tiesības objektīvu iemeslu dēļ iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, par neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem par spēkā neesošu no to pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.
Relīze pieejama šeit. Spriedums pieejams šeit.
Tiesu prakse, tiesām un kriminālvajāšanai nodotās krimināllietas
Par krāpšanu organizētā grupā Valsts policija aiztur četrus Latvijas valstspiederīgos
Valsts policija aizturēja četrus Latvijas iedzīvotājus, kuri sadarbojušies ar telefonkrāpniekiem kā “naudas mūļi”, izkrāpjot naudu no senioriem. Krāpnieki, uzdodoties par dažādu iestāžu darbiniekiem, izvilināja bankas kontu piekļuves datus un skaidru naudu, kuru pēc tam legalizēja, izmantojot nelegālos kriptovalūtas maiņas punktus. Policija izņēmusi 13 000 eiro un uzsākusi kriminālprocesu par krāpšanu un nelikumīgu finanšu līdzekļu izmantošanu.
Relīze pieejama šeit.
Daugavpilī likumsargi atklāj nelikumīgu cigarešu tirdzniecību; divām personām piemēro naudas sodu
Februāra sākumā Daugavpilī Valsts policija atklāja divus gadījumus, kuros personas glabāja kopumā 5200 cigarešu bez Latvijas Republikas akcīzes markām. 6. februārī tirgus teritorijā pie kādas sievietes tika atrastas 2200 cigaretes, par ko viņai tika piemērots naudas sods 650 eiro apmērā. Tajā pašā dienā pie kāda vīrieša tika atrastas 3000 cigaretes, un viņam tika piemērots naudas sods 750 eiro apmērā. Abos gadījumos cigaretes tika atsavinātas, un uzsākti administratīvo pārkāpumu procesi.
Relīze pieejama šeit.
VID Muitas pārvaldes amatpersonas novērš 537 800 cigarešu kontrabandu
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 537 800 cigarešu kontrabandu uz Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Cigaretes tika slēptas transportlīdzekļu grīdās, sienās un griestos. Kopumā tika izņemtas 26 890 paciņas cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes markām. Par konstatētajiem pārkāpumiem uzsākti kriminālprocesi, un nesamaksātā nodokļu summa ir aptuveni 137 200 eiro.
Relīze pieejama šeit.
Nodod kriminālvajāšanai 13 personas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielos apmēros
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde februārī nosūtīja kriminālprocesu prokuratūrai pret trīspadsmit personām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Izmeklēšanas laikā tika veiktas kratīšanas un uzlikti aresti mantai 300 tūkstošu eiro vērtībā. Organizētā grupa, izmantojot fiktīvus darījumus, nodarīja valsts budžetam zaudējumus vairāk nekā 308 tūkstošu eiro apmērā un legalizēja 220 tūkstošus eiro. Par šiem noziegumiem draud brīvības atņemšana līdz pat 12 gadiem.
Relīze pieejama šeit.
VID Nodokļu un muitas policija nodod kriminālvajāšanai divus kriminālprocesus par narkotisko vielu kontrabandu
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde februārī nosūtīja kriminālvajāšanas uzsākšanai divus kriminālprocesus par narkotisko vielu kontrabandu pasta sūtījumos no Taizemes un Kanādas. Pirmajā gadījumā piecas personas organizēja 2,003 kg kanabisa kontrabandu no Taizemes, bet otrajā gadījumā viena persona mēģināja ievest 2,766 kg kanabisa no Kanādas. Abos gadījumos narkotiskās vielas tika paslēptas sadzīves priekšmetu sūtījumos. Par šiem noziegumiem draud brīvības atņemšana līdz pat 15 gadiem.
Relīze pieejama šeit.
Krimināllieta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, nonāk tiesā
2025. gada 11. februārī Nodokļu un muitas lietu prokuratūra nodeva tiesai krimināllietu pret vīrieti, kurš apsūdzēts par nodokļu nemaksāšanu, radot valstij zaudējumus 56 326 eiro apmērā. Apsūdzība norāda, ka vīrietis, būdams SIA amatpersona, no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim slēpa uzņēmuma ieņēmumus un neiesniedza pareizas PVN un UIN deklarācijas. Tā rezultātā tika uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu SIA. Lieta izskatīšanai nodota Rīgas pilsētas tiesai.
Relīze pieejama šeit.
Pie kriminālatbildības saukta persona par veiktu uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas un bez speciālas atļaujas
2025. gada 16. janvārī Vidzemes prokuratūra pie kriminālatbildības sauca personu par uzņēmējdarbības veikšanu bez reģistrācijas un licences, radot būtisku kaitējumu valstij un personu interesēm. No 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 18. augustam apsūdzētā persona organizēja un sniedza tūrisma pakalpojumus, saņemot samaksu 485 809,11 eiro apmērā, bet neatmaksāja 111 015 eiro par atceltajiem ceļojumiem, kaitējot klientiem.
Relīze pieejama šeit.
Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā – reāla brīvības atņemšana
2025. gada 24. februārī Rīgas pilsētas tiesa piesprieda SIA amatpersonai reālu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, radot valstij zaudējumus vairāk nekā 513 609 eiro. Amatpersonai arī atņemtas tiesības ieņemt uzņēmuma valdes locekļa amatu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, un tiesa lēma piedzīt kaitējuma kompensāciju 513 609,82 eiro apmērā. Apsūdzība norādīja, ka persona no 2015. gada septembra līdz 2016. gada oktobrim iesniedza nepatiesas PVN deklarācijas, norādot nenotikušus darījumus, tādējādi samazinot maksājamo PVN summu.
Prokuratūra uzsver, ka nodokļu nomaksai ir obligāts raksturs un ka efektīva nodokļu iekasēšana ir būtiska valsts funkciju izpildei. Tiesu praksē arvien biežāk tiek piemērota reāla brīvības atņemšana par nodokļu noziegumiem, lai nodrošinātu sabiedrības intereses. Procesā iesaistītās personas var iesniegt lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu un pārsūdzēt to desmit darbdienu laikā.
Relīze pieejama šeit.
Vācija: EPPO arestē aizdomās turētās personas un veic kratīšanu un konfiskāciju 5,8 miljonu EUR apmērā ar PVN saistītu krāpšanu saistībā ar luksusa automobiļiem
Eiropas Prokuratūra (EPPO) Ķelnē izmeklē PVN krāpšanas shēmu, kuras ietvaros tika veiktas sešas kratīšanas un konfiscētas 40 luksusa automašīnas, nekustamais īpašums un 40 000 EUR skaidrā naudā. Izmeklēšana, kas sākta 2024. gada septembrī, atklāja, ka Vācijas automašīnu tirgotājs pārdeva lietotas automašīnas Nīderlandes tirgotājiem, kuri manipulēja ar PVN noteikumiem, lai samazinātu nodokļus. Kopējais krāpnieciskais apgrozījums pārsniedz 30 miljonus EUR, un PVN kaitējums ir vismaz 5,8 miljoni EUR. Viena persona tika aizturēta.
Relīze pieejama šeit.
Citas aktualitātes
Hakatonā eksperti piedāvā priekšlikumus korupcijas risku identificēšanai vai mazināšanai publiskajos iepirkumos
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīkotajā un Eiropas Ekonomikas zonas grantu atbalstītajā hakatonā eksperti no Latvijas, Norvēģijas un Islandes izstrādāja piecus priekšlikumus, kā mākslīgais intelekts var palīdzēt identificēt vai mazināt korupcijas riskus publiskajos iepirkumos. Divu dienu pasākumā tika piedāvāti risinājumi, lai uzlabotu iepirkumu caurspīdīgumu un veicinātu godīgu konkurenci, izmantojot mākslīgā intelekta potenciālu.
Hakatonā piecas ekspertu grupas sagatavoja priekšlikumus, kas pielāgoti publisko iepirkumu jomai, un piedāvāja risinājumus, kā tiesībaizsardzības un iepirkumu uzraugošās iestādes var stiprināt iepirkumu uzraudzību, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību publisko iepirkumu jomā. KNAB izvērtēs šos priekšlikumus un to ieviešanas iespējas.
Relīze pieejama šeit.
Finanšu darījumu darba grupa atjaunojusi pastiprinātās uzraudzības jurisdikciju sarakstu
Finanšu darījumu darba grupa (FATF) 21. februārī atjaunoja pastiprinātās uzraudzības jurisdikciju sarakstu, iekļaujot valstis ar stratēģiskiem trūkumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmā. Ja valsts tiek iekļauta šajā sarakstā, tā apņemas ātri novērst konstatētos trūkumus un tiek pakļauta pastiprinātai uzraudzībai. Šogad sarakstam pievienojās Laosas Tautas Demokrātiskā Republika un Nepāla, bet no saraksta tika izņemtas Filipīnas, pateicoties to progresam šajā jomā.
Pašreizējā sarakstā ir iekļautas tādas valstis kā Bulgārija, Burkinafaso, Dienvidāfrika, Dienvidsudāna, Horvātija, Haiti, Jemena, Kamerūna, Kenija, Kongo Demokrātiskā Republika, Mali, Monako, Mozambika, Namībija, Nigērija, Sīrija, Tanzānija un Vjetnama. FATF aktīvi sadarbojas ar šīm valstīm, lai palīdzētu tām novērst trūkumus un mazinātu riskus starptautiskajai finanšu sistēmai.
