Sorainen Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un Atbilstības prakses advokāti un juristi tupina sekot līdzi krimināltiesību jomas aktivitātēm Latvijā un ārvalstīs.
Janvāra krimināltiesību aktualitātes skārušas tādus jautājumus valsts kompensācija cietušajiem, atbildība par kukuļņemšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, Eiropas prokuratūras aktivitātes u.c.
Īpaša uzmanība jāpievērš jaunumiem par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju regulējumu gan nacionālā, gan Eiropas līmenī. Sagaidāms, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji tiks iekļauti starp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) subjektiem, pār kuriem uzraudzības kontroli veic VID. Pozitīvi vērtējams ir tas, ka kopā ar šiem grozījumiem tiek gatavots arī atsevišķs regulējums kriptoaktīvu tirgus darbībai, ņemot vērā izplatīto kriptoaktīvu izmantošanu “naudas atmazgāšanas” mērķiem.
Arī Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek pievērsta pastiprināta uzmanība nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai, ieviešot gan jaunu regulu NILL privātajam sektoram, gan direktīvu valsts sektoram. Ar šo regulējumu tiks ieviesti saskaņoti noteikumi visās ES dalībvalstīs, lai novērstu likumu trūkumus, paplašinātu atbildīgo subjektu sarakstu, uzlabotu valsts sistēmu organizāciju, u.c.
Tāpat janvārī apskatīti arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta jaunumi jautājumos, kas saistās ar korporatīvajiem noziegumiem. Kā piemēram, Senāts vērsies ES Tiesā par direktīvas pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas draudiem interpretāciju, lai precizētu, vai šī direktīva piemērojama arī ārštata grāmatvežiem gadījumos, kad grāmatvedības pakalpojumi tiek sniegti tikai ar ārštata grāmatvedi saistītām kapitālsabiedrībām.
Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja zvērināta advokāte, Sorainen Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses Latvijā vadītāja, Dr.iur. Viioleta Zeppa-Priedīte un jurista palīdze Paula Šūtava.
Tiesiskais regulējums
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā
Stājās spēkā 01.01.2024.
Grozījumi nosaka ārvalstu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra izveidi. Likumprojekts nosaka juridiskā veidojuma pilnvarniekam (pārvaldniekam) vai personai, kurai ir līdzvērtīgs amats juridiskajā veidojumā, iesniegt un aktualizēt Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistram informāciju par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem.
Grozījumu teksts pieejams šeit. Anotācija pieejama šeit.
Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”
Stājās spēkā 01.01.2024.
Grozījumi paredz, par valsts kompensācijas izmaksāšanas atbildīgo iestādi noteikt Tiesu administrāciju.
Papildus šiem grozījumiem, 2024. gadā, pieaugot minimālajai mēneša darba algai līdz 700 euro, palielinās izmaksājamās valsts kompensācijas apmērs personām, kuras atzītas par cietušajiem kriminālprocesā no 2024. gada 1.janvāra.
Grozījumu teksts pieejams šeit.
Lai noteiktu provizorisko valsts kompensācijas apmēru, pieejams tiešsaistes kalkulators.
Grozījumi likumā “Par policiju”
Likumprojekts Nr. 21-TA-1780. Stājās spēkā 01.01.2024.
Grozījumi ieviesti, lai paredzētu nacionālo mehānismu lēmuma par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas pieņemšanai, lai nodrošinātu, neaizsargātu personu aizsardzību, to interesēs ierobežojot šo personu tiesības izbraukt no valsts. Šo grozījumu ietvarā neaizsargātās personas ir:
1.bērni, kuriem jāliedz ceļot un attiecībā uz kuriem pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tos var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņi var to atstāt:
- un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā, saistībā ar piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem;
- un kļūt par cietušajiem vai tikt iesaistīti teroristu nodarījumos;
- un tikt iesaukti vai iesaistīti bruņotās grupās vai, kuriem var likt aktīvi piedalīties karadarbībā;
2. pilngadīgas neaizsargātas personas, kurām jāliedz ceļot viņu pašu aizsardzības dēļ un attiecībā uz kurām pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tās var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņas to var atstāt un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai ar dzimumu saistītā vardarbībā.
Likumprojekta teksts un anotācija pieejami šeit.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekts Nr. 463/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 11.01.2024.
Stājas spēkā 01.01.2024., lai kriminālsodu piemērotāji pagūtu iepazīties ar jauno galīgā soda noteikšanas kārtību.
Likumprojekts izstrādāts, lai
- Atteiktos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzību;
- Reformētu tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem;
- Precizētu terorisma definīciju.
Likumprojekta teksts un anotācija pieejami šeit.
Grozījumi Sodu reģistra likumā
Likumprojekts Nr. 444/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 11.01.2024.
Likumprojekts paredz, ka Sodu reģistra arhīva datubāzē netiks glabātas ziņas par personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un attaisnoto personu, par kuru ir stājies spēkā attaisnojošs spriedums.
Likumprojekta teksts un anotācija pieejami šeit.
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā
Likumprojekts Nr. 23-TA-3261. Nosūtīts saskaņošanai: 19.01.2024.
Ar likumprojektu paredzēts noteikt:
- pārejas posma režīmu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kurus uzrauga VID un kuri turpinās sniegt vai nesniegt kriptoaktīvu pakalpojumus pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 piemērošanas datuma (pēc 2024. gada 30. decembra);
- VID kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības kontroles institūcijas pilnvaru darbības termiņu;
- kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja iekļaušanu finanšu iestādes kategorijā saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 7. punktu.
Likumprojekta teksts pieejams šeit. Anotācija pieejama šeit.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekta Nr. 23-TA-999. Nosūtīts saskaņošanai: 04.01.2024.
Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi papildināt Kriminālprocesa likumu ar 365.1 pantu, kas paredzēs noteikt arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanu pārvaldīšanā ar mērķi nodrošināt uzraudzību pār arestētajām kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām) vai pajām.
Likumprojekta teksts pieejams šeit. Anotācija pieejama šeit.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekta Nr. 23-TA-798. Apstiprināts MK: 30.01.2024.
Likumprojekts paredz paplašināt apelācijas instances tiesas iespējas izskatīt krimināllietas rakstveida procesā. Atteikties no drošības līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē. Nodrošināt ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi. Atbilstoši pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā 3. panta 1. un 2. punkta prasības.
Likumprojekta teksts pieejams šeit. Anotācija pieejama šeit.
Augstākā tiesa
Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: decembrī klasifikatoros pievienoti nolēmumi
Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros decembrī pievienots viens Krimināllietu departamenta nolēmums.
SKK-63/2023 “Vairāku vienā kriminālprocesā veiktu speciālo izmeklēšanas eksperimentu tiesiskuma izvērtē”
Senāta nolēmums pieejams šeit. Relīze pieejama šeit.
Senāts vēršas Eiropas Savienības Tiesā par direktīvas pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas draudiem interpretāciju
Senāta Administratīvo lietu departaments 4.janvārī, kopsēdē izskatot administratīvo lietu, apturēja tiesvedību lietā par grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam attiecināmiem pienākumiem atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajam, ja pakalpojumi tiek sniegti tikai ar ārštata grāmatvedi saistītām kapitālsabiedrībām.
Lietā pieteicēja apstrīdējusi Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ar kuru iestāde ir piemērojusi pieteicējai soda naudu 5000 euro apmērā, uzskatot, ka pieteicēja, sniedzot ārštata grāmatvedības pakalpojumus, ir pārkāpusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības. Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, noraidīja pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu. Apgabaltiesa uzskatīja, ka pieteicēja, būdama grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēja, ir Legalizācijas novēršanas likuma subjekts.
Viens no jautājumiem, ko Senāts vēlas noskaidrot, vēršoties Eiropas Savienības Tiesā ir – vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 20.maija Direktīvas (ES) 2015/849 2.panta pirmās daļas 3.punkta „a” apakšpunkts, kur ir norādīts, ka šo direktīvu piemēro ārštata grāmatvežiem, ir attiecināms arī uz gadījumiem, kad grāmatvedības pakalpojumi tiek sniegti tikai ar ārštata grāmatvedi saistītām kapitālsabiedrībām.
Ja atbilde uz iepriekš uzdoto jautājumu ir apstiprinoša, tālāk būtu noskaidrojams, vai apstāklis, ka grāmatvedības pakalpojums tiek sniegts tikai savām saistītajām personām, ir ņemams vērā, nosakot sodu par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.
Lieta Nr. SKA-10/2024; A420256719. Relīze pieejama šeit.
Tiesa atstāj spēkā lēmumu par būvmateriālu tirgotāju aizliegtu vienošanos arī attiecībā uz SIA “DEPO DIY”
Latvijas Republikas Senāts 25. janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017. gada lēmums attiecībā par SIA “DEPO DIY” dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.
KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA “Knauf” un SIA “Norgips” un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju – SIA “DEPO DIY”, AS “Kesko Senukai Latvia”, SIA “Tirdzniecības nams “Kurši”” un SIA “Krūza” – vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA “Knauf” un SIA “Norgips” izplatītajai produkcijai.
Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams, SIA “DEPO DIY” valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 3 718 323 eiro apmērā. Tādējādi ir noslēgta tiesvedību sērija ar visiem konkrētajā konkurences pārkāpumā iesaistītajiem uzņēmumiem, pilnībā atstājot spēkā iestādes pieņemto lēmumu.
Relīze pieejama šeit.
Eiropas cilvēktiesību tiesa
Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatē tiesību pārkāpumu saistībā ar neformālās hierarhijas nenovēršanu ieslodzījuma vietā
2024. gada 11. janvārī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) ir pasludinājusi spriedumu lietā D. pret Latviju, secinot, ka ir pieļauts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3.pantā (spīdzināšanas un necilvēcīgas apiešanās aizliegums) garantēto tiesību pārkāpums.
Savā 2017.gada 25.oktobra sūdzībā iesniedzējs apgalvoja, ka ieslodzījuma vietās Latvijā pastāv ieslodzīto neformālā hierarhija, kuru atbildīgās iestādes neesot novērsušas.
Tiesa atgādināja, ka Konvencijas 3.pants paredz valstīm pienākumu ne tikai atturēties no darbībām, kas varētu radīt necilvēcīgu attieksmi, bet arī īstenot nepieciešamos preventīvos pasākumus, lai nodrošinātu personu, kurām atņemta brīvība, fizisko un garīgo neaizskaramību un labbūtību. Citstarp šie pienākumi paredz, ka valstīm, ņemot vērā brīvības atņemšanas soda izciešanas praktiskos aspektus, ir jāveic pasākumi, kas aizsargā ieslodzīto personu grupas, kas ir pakļautas īpašam riskam, ka pret viņiem varētu tikt vērsta vardarbība vai radītas cita veida ciešanas no citu ieslodzīto puses. Tiesa uzskatīja, ka, ievērojot to, ka vairākas valsts iestādes apzinājās, ka Latvijas ieslodzījuma vietās pastāv neformāla hierarhija, tās nebija rīkojušās pietiekami, lai mazinātu iesniedzējam radīto risku un novērstu neformālo hierarhiju kā tādu
Tiesa, atgādinot no Konvencijas 46.panta izrietošos pienākumus un ievērojot to, ka pārkāpumu veidoja sistēmiska problēma Latvijas ieslodzījuma vietās, iekļāva norādi, ka Latvijai, lai novērstu līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos, ir jāveic pasākumi, ar kuriem tiktu novērsta spriedumā identificētā sistēmiskā problēma.
Pilns 2024.gada 11.janvāra Tiesas sprieduma teksts angļu valodā ir pieejams šeit.
Relīze latviešu valodā pieejama šeit.
Tiesu prakse, tiesām un kriminālvajāšanai nodotās krimināllietas
Ekonomisko lietu tiesa piespriež sodus krimināllietā par kukuļņemšanu Rīgas brīvostas muitas kontroles punktā
Ekonomisko lietu tiesa 2024. gada 2. janvārī apstiprināja Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurores un apsūdzēto noslēgtās vienošanās par vainas atzīšanu un sodu krimināllietā, kurā par kukuļņemšanu apsūdzētas 11 bijušās muitas amatpersonas.
Desmit valsts amatpersonas, izmantojot savu dienesta stāvokli, par jau izdarītām likumīgām darbībām vai pieļautu bezdarbību, savstarpēji sadalot pienākumus, organizētā grupā laika posmā no 2021. gada sākuma līdz 2022. gada oktobrim pieņēma kukuļus par paātrinātu muitas formalitāšu nokārtošanu, apejot rindu un neveicot transporta līdzekļu fizisko kontroli. Savukārt viena valsts amatpersona minētās darbības veikusi personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Visi apsūdzētie atzīti par vainīgiem noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Saīsinātais spriedums stāsies spēkā pēc tam, kad būs beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu, un šāds lūgums nebūs iesniegts.
Relīze pieejama šeit.
Par izvairīšanos no 2,5 miljonu euro nodokļu nomaksas – reāls brīvības atņemšanas sods
2023. gada beigās stājās spēkā Kurzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru viena persona – vairāku SIA īpašnieks – atzīta par vainīgu par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas lielā apmērā, savukārt divas personas – par to, ka tās atbalstīja notiesātā SIA īpašnieka noziedzīgos nodarījumus.
SIA īpašnieks sodīts ar reālu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un diviem mēnešiem ar mantas konfiskāciju, atņemot tiesības uz visa veida komercdarbību uz pieciem gadiem, savukārt pārējie apsūdzētie – amatpersonas radinieki – sodīti ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem, kas noteikta nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu ar mantas konfiskāciju, atņemot tiesības uz visa veida komercdarbību uz diviem gadiem, un sabiedrisko darbu uz attiecīgi 120 un 100 stundām. Tāpat tiesa lēma no apsūdzētājiem par labu valstij piedzīt kaitējuma kompensāciju 2 505 516,85 euro.
Relīze pieejama šeit.
Par 2000 ASV dolāru kukuļa pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona, – brīvības atņemšana uz pieciem gadiem
2024. gada 23. janvārī Latgales rajona tiesa, izskatot lietu, kurā pie kriminālatbildības saukta kāda Valsts robežsardzes Terehovas robežkontroles punkta amatpersona, pasludināja saīsināto spriedumu, ar kuru atzina apsūdzēto par vainīgu tai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un piesprieda viņai brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, kā arī liegumu ieņemt amatu Valsts robežsardzē uz četriem gadiem. Amatpersona apsūdzēta par to, ka tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, ar starpnieku pieņēma kukuļa piedāvājumu un kukuli 2000 ASV dolāru apmērā pirms kādas likumīgas darbības neizdarīšanas, kā arī par to, ka, izmantojot savu dienesta stāvokli, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās nelikumīgi pārvietoja personu pāri valsts robežai.
Relīze pieejama šeit.
Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā Babītes novada pašvaldības amatpersonai piemērots 18 900 eiro liels naudas sods
2024. gada 30. janvārī Rīgas rajona tiesa, izskatot lietu, kurā apsūdzība celta Babītes novada pašvaldības amatpersonai par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, – vairāk nekā 37 000 eiro mantisko zaudējumu pašvaldības kapitālsabiedrībai, pasludināja saīsināto spriedumu, ar kuru atzina apsūdzēto amatpersonu par vainīgu viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un piesprieda naudas sodu 27 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 18 900 eiro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz diviem gadiem, ko lūdza arī valsts apsūdzības uzturētājs.
Relīze pieejama šeit.
Prokurors iesniedz kasācijas protestu tā dēvētajā digitālās televīzijas otrajā krimināllietā
2024. gada 8. janvārī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurors iesniedza kasācijas protestu par Rīgas apgabaltiesas 2023. gada 4. augusta attaisnojošo spriedumu kriminālprocesā par zemes ciparu televīzijas ieviešanas projektu 2008. – 2009. gadā un tā ietvaros SIA “Tet” noslēgtajiem līgumiem ar SIA “Hannu Digital” un AS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.
Valsts apsūdzības ieskatā, Rīgas apgabaltiesas spriedums ir atceļams un, izskatot lietu kasācijas instances tiesā, lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai.
Relīze pieejama šeit.
Pabeigta izmeklēšana kriminālprocesā saistībā ar naudas izkrāpšanu par nenotikušām nometnēm
Valsts policija 2024. gada 18. janvārī nosūtījusi kriminālprocesu Pierīgas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret minēto personu par krāpšanu nelielā apmērā, organizējot mātēm un meitām paredzētas nometnes, taču solītajā apjomā vai vispār nenodrošinot šo pakalpojumu un klientiem neatmaksājot naudu.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka aizdomās turētā sieviete no klientiem saņemto naudu izņēmusi skaidrā naudā un tērējusi savām vajadzībām, un nav segusi ar nometņu rīkošanu saistītus izdevumus. No šī nozieguma cietuši 29 iedzīvotāji.
Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas – par krāpšanu nelielā apmērā. Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība, vai sabiedriskais darbs, vai naudas sods. Kriminālprocesa ietvaros aizdomās turētajai personai piemērots apcietinājums.
Relīze pieejama šeit.
Tiesās personu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus vairāk nekā pusmiljona euro apmērā
Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu, kurā apsūdzēta persona par to, ka izvairījās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, ar ko nodarīja zaudējumus valstij 565 508,61 euro apmērā.
Saskaņā ar apsūdzību persona ar grāmatvedes starpniecību aprēķināja un norādīja valsts budžetā maksājamo nodokļu kopsummu, no kuras valsts budžetā samaksāja tikai nelielu daļu.
Lieta izskatīšanai nodota Rīgas pilsētas tiesai.
Relīze pieejama šeit.
Noskaidrotas un aizturētas visas iesaistītās personas 13 gadīgā pusaudža nogalināšanā Jūrmalā
2024. gada 10. janvārī Jūrmalā uz ielas tika atrasts 13 gadus vecs pusaudzis, kurš no gūtajiem ievainojumiem bija miris. Valsts policijas darbinieki noskaidroja, ka bojāgājušo konflikta laikā sadūris viņa vienaudzis, kurš pastāvīgi dzīvo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē un tovakar šo iestādi bija pametis ar citiem iestādes audzēkņiem.
Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 117. panta 12. punkta – par slepkavību pastiprinošos apstākļos, ja noslepkavots nepilngadīgais. Visas iesaistītās personas ir noskaidrotas, un notiek izmeklēšana. Pusaudzis, kurš tiek turēts aizdomās par šī nozieguma izdarīšanu, vēl nav sasniedzis 14 gadu vecumu, bet par tālākām darbībām tiek lemts.
Valsts policija sadarbībā ar pašvaldības iestādēm un pašvaldības policiju seko līdzi šo jauniešu aktivitātēm, lai nepieļautu citus noziegumus vai likumpārkāpumus.
Preses relīze pieejama šeit.
Aktualitātes
Padome un Parlaments panāk vienošanos par stingrākiem noteikumiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā
Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments panāca provizorisku vienošanos par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas paketes daļām, kuras mērķis ir aizsargāt ES iedzīvotājus un ES finanšu sistēmu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.
Ar jauno paketi visi noteikumi, kas attiecas uz privāto sektoru, tiks pārnesti uz jaunu regulu, savukārt direktīva attieksies uz institucionālo NILL/TFN sistēmu organizāciju valsts līmenī dalībvalstīs.
Provizoriskās vienošanās par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas regulu rezultātā pirmo reizi pilnībā tiks saskaņoti noteikumi visā ES, novēršot iespējamās nepilnības, ko noziedznieki izmanto, lai legalizētu nelikumīgus ieņēmumus vai finansētu teroristu darbības, izmantojot finanšu sistēmu. Tā attieksies uz regulējumu par pastiprinātu uzticamības pārbaudi, skaidras naudas maksājumiem, faktiskajām īpašumtiesībām un augsta riska trešajām valstīm.
Provizoriskā vienošanās paplašina atbildīgo subjektu sarakstu, iekļaujot tajā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, profesionālus futbola klubus un aģentus, kā arī tirgotājus, kas tirgojas ar tādām luksus precēm kā dārgmetāli un dārgakmeņi, kā arī juvelieri, pulksteņmeistari un zeltkaļi. Arī luksusa automobiļu, lidmašīnu un jahtu, kā arī kultūras priekšmetu (piemēram, mākslas darbu) tirgotāji kļūs par atbildīgajiem subjektiem.
Savukārt, vienošanās par direktīvu uzlabos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas valsts sistēmu organizāciju. Tā ietekmēs regulējumu attiecībā uz faktisko īpašnieku reģistriem, finanšu ziņu vākšanas vienību pienākumiem, uzraudzītājiem un riska novērtējumiem.
Tagad teksti tiks sagatavoti galīgajā redakcijā un iesniegti dalībvalstu pārstāvjiem Pastāvīgo pārstāvju komitejā un Eiropas Parlamentā apstiprināšanai. Ja tie tiks apstiprināti, Padomei un Parlamentam minētie teksti – pirms to publicēšanas “ES Oficiālajā Vēstnesī” un stāšanās spēkā – būs oficiāli jāpieņem.
Relīze pieejama šeit.
Apstiprināta Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija
Tā definē turpmāko noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmas attīstības stratēģisko mērķi, vīziju un prioritāros darbības virzienus. Stratēģijas mērķis ir koordinēt valsts pārvaldes un privātā sektora sadarbību, lai efektīvi veiktu finanšu noziegumu novēršanu un apkarošanu, veicinātu tiesiskumu, Latvijas ekonomisko izaugsmi un investīciju vidi, tādējādi stiprinot gan Latvijas iekšējo, gan ārējo drošību.
Relīze pieejama šeit. Stratēģija pieejama šeit.
Eiropas Prokuratūra (EPPO) Lietuvā veikusi 31 kratīšanu un aizturējusi 9 cilvēkus izmeklēšanas ietvaros par ES līdzfinansējuma projektu
Kratīšanas, kurās piedalījās vairāk nekā 50 Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta (Finansinių noziedztimų tyrimo tarnyba) aģentu, notika Viļņā un tās apkārtējā reģionā, kā arī Kauņā un Šauļos.
Izmeklēšana attiecas uz uzņēmumu, kuram piešķirts ES finansējums, lai izstrādātu tehnoloģijas bioloģiski noārdāmas celulozes plēves ražošanai, lai aizstātu polietilēna plēvi, tādējādi veicinot ES ilgtspējīgas attīstības un videi nekaitīgas ekonomikas izveides mērķu sasniegšanu. Projekta izmaksas sasniedza vairāk nekā 5,6 miljonus eiro, no kuriem 2,7 miljonus eiro finansēja ES, bet atlikušo daļu – uzņēmuma pašu līdzekļi.
Saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem aizdomās turētie iesniedza Lietuvas Inovāciju aģentūrai priekšlikumu par projektam nepieciešamā aprīkojuma iegādi par ievērojami paaugstinātu cenu. Viņi apgalvoja, ka iekārtas tiks iegādātas no Igaunijas uzņēmuma. Tomēr saskaņā ar pierādījumiem šis darījums bija fiktīvs, un aprīkojums faktiski tika iegādāts no Baltkrievijas un Ķīnas ražotājiem ar viena no aizdomās turētajiem īpašnieka uzņēmuma starpniecību.
Pateicoties izmeklēšanai, līdzekļu izmaksa tika apturēta, tādējādi novēršot iespējamo kaitējumu ES budžetam vairāk nekā 2,7 miljonu eiro apmērā.
Relīze angļu valodā pieejama šeit.
Par pērnā gada nozīmīgāko krīzes situāciju Latvijā eksperti atzinuši policijas nepietiekamo reakciju uz Rusiņa draudiem bijušajai sievai
Ikgadējie Latvijas krīžu topa dati tiek veidoti, analizējot iepriekšējā gada notikumus un aptaujājot ekspertus ar pieredzi valsts un privātā sektora organizāciju pārvaldē. Valsts policijas nepietiekamo reakcija uz Leona Rusiņa izteiktajiem draudiem, kas vēlāk noveda pie sievietes slepkavības Jēkabpilī, eksperti ir atzinuši par 2023. gada nozīmīgāko krīzes situāciju Latvijā.
Tāpat topā iekļauti arī draudu vēstules skolām un bērnudārziem, situācija, kad Konkurences padome piemēroja sodu trim ceļu būves uzņēmumiem par dalību kartelī un sašutums sabiedrībā par ģenerālprokurora Stukāna izteikumiem saistībā ar Jēkabpilī nogalinātās sievietes advokātes profesionālo darbību.
Latvijas Krīžu top 10 tiek veidots kopš 2019. gada, un šis ir piektais šāda veida pētījums. Tā mērķis ir konstatēt un izvērtēt iepriekšējā gada nozīmīgākās krīzes situācijas organizāciju pārvaldē.
Plašāks apraksts pieejams šeit.
Rusiņa lietā Austrumzemgales prokuratūras prokuroram piemēro disciplinārsodu
Ģenerālprokuratūrā noslēgusies pārbaude par materiāliem un kriminālprocesiem, kuros kā iespējami vainīgā persona norādīts Leons Rusiņš. Pārbaudē pastiprināti tika izvērtēta prokuratūras atbildīgo amatpersonu rīcības likumība, pamatotība, savlaicīgums, realizējot tām uzliktos pienākumus.
Noslēdzoties pārbaudei, ar ģenerālprokurora 2024. gada 15. janvāra pavēli Austrumzemgales prokuratūras prokuroram piemērots disciplinārsods – prokurora mēnešalgas samazināšana 20 procentu apmērā uz sešiem mēnešiem, kas saskaņā ar Prokuratūras likumu konkrētajā gadījumā ir otrs bargākais soda veids.
Prokurors, pildot viņam kā amatpersonai ar Kriminālprocesa likumu noteiktos amata pienākumus, nav precīzi ievērojis procesuālās tiesību normas, kā arī ir pieļāvis Prokuratūras likuma prasību pārkāpumus. Prokurora rīcība nav atbildusi vienam no kriminālprocesa pamatprincipiem – kriminālprocesa obligātums, kas fiksēts Kriminālprocesa likuma 6. pantā un uzliek pienākumu amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats.
Tāpat prokuratūra informē, ka pēc notikušā traģiskā notikuma Jēkabpilī, kad tika nogalināta 1983. gadā dzimusi sieviete, Saeima būtiski palielināja maksimālos sodus par draudiem nonāvēt, vajāšanu un nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, proti, maksimālais brīvības atņemšanas sods par šiem noziegumiem tika palielināts no trīs mēnešiem uz trīs gadiem. Prokuratūras ieskatā pašreizējais tiesiskais regulējums ļauj daudz efektīvāk apturēt varmākas pirms vēl ir iestājušās traģiskas sekas.
Relīze pieejama šeit.
Valsts policija projektā turpina vienotas kriminālizlūkošanas sistēmas pilnveidi
Pagājušā gada 1. decembrī Valsts policija sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru un Valsts robežsardzi uzsāka Eiropas Savienības Iekšējās drošības fonda 2021.-2027. gada perioda projekta Nr. VP/IDF/2023/7 “Vienotas kriminālizlūkošanas sistēmas pilnveide” īstenošanu. Šī projekta mērķu pamatā ir stiprināt informācijas apmaiņu, pārrobežu sadarbību un noziedzības novēršanu un apkarošanu.
Projektā paredzēta:
- Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmas (KAIS) izstrāde atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.37, tās testēšana un ieviešana, kā arī šīs sistēmas starptautiskās informācijas integrēšanas risinājumu izstrāde;
- KAIS aizsargātās infrastruktūras izveide;
- Ārējo un iekšējo normatīvo aktu pilnveidošana un izveide;
- Darbinieku apmācības ar KAIS;
- Kriminālizlūkošanas organizācijas un kriminālizlūkošanas informācijas analīzes metodoloģiju izstrāde un pilnveidošana.
Relīze pieejama šeit.
Naida noziegumi un naida runa
2024. gada 4. janvārī publicēts Kristīnes Dupates pētījums “Naida noziegumi un naida runa. Starptautiskie standarti un Latvijas tiesiskais regulējums un prakse”.
Pētījums pieejams “Jurista Vārds” bibliotēkas sadaļā šeit.
