Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja zvērināta advokāte, Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses vadītāja, Dr.iur. Violeta Zeppa-Priedīte un jurista palīdze Andīna Brīvule.
Augstākā tiesa
Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: jūnijā klasifikatoros pievienoti nolēmumi
Augstākās tiesas mājaslapas tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros jūnijā pievienoti septiņi Krimināllietu departamenta nolēmumi. Nolēmumos izteiktas vairākas svarīgas judikatūras atziņas.
Visi pievienotie nolēmumi pieejami šeit.
SKK-[E]/2023 “Izspiešanas norobežošana no laupīšanas”
Norobežojot izspiešanu no laupīšanas, ir jāņem vērā, ka laupīšanas gadījumā draudi rada cietušajam objektīvi pamatotu priekšstatu, ka cietušā pretošanās gadījumā tie tiks īstenoti uzreiz līdz pieprasītās mantas iegūšanas brīdim, savukārt izspiešanas gadījumā draudi var tikt īstenoti nākotnē, ja vainīgā izvirzītās prasības netiks izpildītas.
Tādējādi gadījumā, ja pēc izteiktajiem draudiem cietušais atradies draudētāja nepārtrauktā uzraudzībā līdz mantas iegūšanas brīdim, vainīgā darbības jākvalificē kā laupīšana saskaņā ar Krimināllikuma (KL) 176. panta attiecīgo daļu.
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-[F]/2023 “Rīcības ar mantu nozīme piesavināšanās kvalifikācijā; Maksātnespējīgās juridiskās personas mantas piesavināšanās, ko izdarījis maksātnespējas procesa administrators”
KL 179. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva konstatēšanai nav izšķirošas nozīmes tam, ka nav pierādīta šī noziedzīgā nodarījuma rezultātā iegūtās mantas izmantošana. Tomēr rīcība ar prettiesiski iegūto mantu pēc tam, kad nodarījums juridiski ir pabeigts, var būt to apstākļu lokā, kas ļauj secināt, vai personai ir bijis nolūks prettiesiski iegūt svešu matu, kura viņai bija uzticēta vai kura atradās viņas pārziņā.
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-145/2023 “Nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpums”
Ja tiesa, nosakot sodu, par personu raksturojošu ziņu atzīst to, ka apsūdzētais izdarījis citu noziedzīgu nodarījumu, par kuru uzsākts kriminālprocess, bet personas vainīgums vēl nav konstatēts Kriminālprocesa likumā (KPL) noteiktajā kārtībā, tiek pieļauts KPL 19. pantā nostiprinātā kriminālprocesa pamatprincipa – nevainīguma prezumpcijas – pārkāpums.
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-177/2023 “Atbildību mīkstinošā apstākļa – vainīgais sekmējis citas personas nozieguma atklāšanu – konstatēšana”
Lai konstatētu KL 47. panta pirmās daļas 4. punktā norādīto atbildību mīkstinošo apstākli, lietā jābūt pierādītam, ka apsūdzētās personas sniegtā informācija ir palīdzējusi atklāt citas personas noziegumu un šī cita persona par šo noziegumu ir vismaz saukta pie kriminālatbildības.
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-24/2023 “Soda pastiprināšana apelācijas instances tiesā, izskatot lietu no jauna, ja kasācijas instances tiesa atcēlusi apelācijas instances tiesas nolēmumu KPL 566. panta pārkāpuma dēļ”
Ir nošķirami gadījumi, kad lieta pēc izskatīšanas kasācijas kārtībā tiek nosūtīta apelācijas instances tiesai atkārtotai izskatīšanai pēc būtības, no gadījumiem, kad kasācijas kārtībā tiek atzīts, ka, skatot lietu pirmo reizi apelācijas instances tiesā, tiesa pieļāvusi KPL 566. panta pārkāpumu un nepamatoti nav izskatījusi lietu pēc būtības.
Ja kasācijas instances tiesa atcēlusi apelācijas instances tiesas nolēmumu KPL 566. panta pārkāpuma dēļ, apelācijas instances tiesa, izskatot lietu no jauna, var noteikt apsūdzētajam smagāku sodu, nekā to bija noteikusi pirmās instances tiesa, ja šī iemesla dēļ bija iesniegts apelācijas protests vai cietušā apelācijas sūdzība vai ja pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības apsūdzība grozīta uz smagāku.
“Tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana, izlemjot kriminālprocesā iesaistītās personas lūgumu par ekspertīzes noteikšanu”
Izlemjot kriminālprocesā iesaistītās personas lūgumu par ekspertīzes noteikšanu, tiesai ir jāpanāk taisnīgs līdzsvars starp dažādiem tiesību uz taisnīgu tiesu elementiem. Lietas virzībai nevajadzīgu izmeklēšanas darbību veikšana var neattaisnoti novilcināt procesu, tādējādi nepamatoti ierobežojot taisnīgas tiesas elementu – lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-[G]/2023 “Aizstāvja kasācijas sūdzība”
Senāts konstatē, ka kasācijas sūdzības argumenti (šajā daļā) ir saistīti ar sūdzības autoru subjektīvo viedokli par lietā iegūto pierādījumu vērtējumu un faktiski pauž viņu neapmierinātību ar tiem secinājumiem, kādus izdarījusi pirmās instances un apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus. Savukārt lietā iegūto pierādījumu izvērtēšanu atbilstoši likumam veic tā tiesa, kas iztiesā lietu pēc būtības. Senāts atzīst, ka kasācijas sūdzības argumenti šajā daļā ir vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar KPL 569. panta pirmo un trešo daļu.
“Sprieduma aprakstošās un motīvu daļas saturs”
Tiesas sprieduma motīvu daļā izteiktie atzinumi nav pierādītā noziedzīgā nodarījuma apraksts KPL 527. panta pirmās daļas izpratnē un šajā pirmās instances tiesas sprieduma daļā tiesas izteiktie motīvi un atzinumi nepaplašina pret personu celto apsūdzību. Pirmās instances tiesas nolēmuma motīvu daļā izteiktos atzinumus apelācijas instances tiesa var vērtēt pēc būtības, cik tie ir pamatoti un attiecināmi uz konkrētās apsūdzības pierādīšanu. (Senāta 2014. gada 6. novembra lēmums lietā Nr. SKK-505/2014 , 11240010812).
“Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana”
Senāts atzīst, ka kasācijas sūdzībā izteiktais lūgums atzīt par nevainīgu un attaisnot apsūdzēto [pers. A] apsūdzībā pēc KL 195. panta trešās daļas sakarā ar to, ka KL 195. pants ir blanketa norma, bet pirmās instances tiesas sniegtajā noziedzīga nodarījuma aprakstā nav norādīta atsauce uz konkrētu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLNL) 5. panta pirmās daļas punktu, nav pamatots. Senāts pievienojas apelācijas instances tiesas secinājumam, ka šī nepilnība nav šķērslis taisīt notiesājošu spriedumu izskatāmajā lietā.
Apelācijas instances tiesa norādījusi, ka noziedzīgā nodarījuma aprakstā pēc KL 195. panta trešās daļas izklāstītās [pers. A] darbības veido KL 195. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi – noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, un ja šīs darbības veiktas mantkārīgā nolūkā slēpt un maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi. Kaut arī apsūdzība un noziedzīgā nodarījuma apraksts nesatur atsauci uz konkrētu NILLNL 5. panta pirmās daļas punktu, jebkurai personai ir iespēja nepastarpināti, nemeklējot ziņas vai viedokli citos informācijas avotos, konstatēt, ka inkriminēto darbību kopums atbilst NILLNL 5. panta pirmās daļas 1. punktam – noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, un ja šīs darbības veiktas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi [..].
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-121/2023 “Psihotropās vielas pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai pasta sūtījumā”
Nepamatots ir kasācijas sūdzībās paustais viedoklis, ka pārvietošana kā KL 190.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses izpausme konstatējama tikai gadījumā, ja vainīgā persona pati fiziski pārvieto kādu no šajā pantā uzskaitītajām precēm vai vielām, kas ir tās valdījumā.
Krimināltiesību teorijā pausta atziņa, kam piekrīt arī Senāts, ka ar pārvietošanu ir jāsaprot darbību kopums, kas vērsts uz šajā pantā uzskaitīto preču un vielu nogādāšanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai. Turklāt pārvietošana iespējama ne tikai izmantojot kādu transportlīdzekli, bet arī citādā veidā, piemēram, izmantojot pasta pakalpojumus (Hamkova D. 190.1 panta komentārs. Grām.: Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII‑XXV nodaļa). Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 89. lpp.).
“Psihotropās vielas neatļauta iegādāšanās un glabāšana realizācijas nolūkā”
Senāts norāda, ka KL 253.1 pantā paredzētajam noziedzīgajam nodarījumam raksturīgs tiešs nodoms, darbību kaitīguma apzināšanās un apzināta rīcība. Turklāt darbības ar aizliegtajām vielām tiek izdarītas ar speciālu nolūku – nodot šīs vielas jebkādā veidā citas personas īpašumā vai valdījumā.
Krimināltiesību teorijā un judikatūrā paustas atziņas, ka par realizēšanas nolūku var liecināt nelikumīgā apritē esošu narkotisko vai psihotropo vielu daudzums un iepakojumu veids, apstāklis, ka persona iepriekš nav lietojusi šādas vielas, ka pie viņas konstatēto vielu daudzums ir nesamērīgs ar parasti lietoto vielu daudzumu u. tml. (Liholaja V. 253.1 panta komentārs. Grām.: Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVII-XXV nodaļa). Trešais papildinātais izdevums. Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2023, 449. lpp.).
Senāta nolēmums pieejams šeit.
Tiesu prakse, tiesām un kriminālvajāšanai nodotās krimināllietas
Prokurori iesniedz kasācijas protestu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā
2023. gada 31. jūlijā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurori, saskatot apelācijas instances tiesas spriedumā būtiskus KL un KPL pārkāpumus, iesniedza kasācijas protestu par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 24. janvāra spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā un tiesas pieņemto blakus lēmumu.
Iesniegtajā kasācijas protestā prokurori lūdz atcelt spriedumu daļā par atsevišķu apsūdzības sadaļu izslēgšanu no apsūdzētā būvinženiera apsūdzības, kā arī par sodu, uzskatot, ka apsūdzētajam piemērojams maksimālais soda mērs, kāds paredzēts likumā. Tāpat prokurori lūdz atcelt spriedumu daļā par četru apsūdzēto attaisnošanu par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, ja šo pārkāpumu rezultātā sabrukusi celtne vai tās daļa, un par prettiesisku nonāvēšanu aiz neuzmanības, ja nonāvētas divas vai vairākas personas. Prokurori lūdz atcelt spriedumu arī daļā par divu personu attaisnošanu apsūdzībā par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas, kā arī vienas personas attaisnošanu apsūdzībā par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ja tas izraisījis cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus vairākiem cilvēkiem. Iesniegtajā kasācijas protestā tāpat tiek lūgts atcelt tiesas spriedumu arī daļā par kriminālprocesa izbeigšanu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu četrām juridiskām personām un daļā par procesuālo izdevumu segšanu saistībā ar advokāta piedalīšanos apelācijas instances tiesā pēc norīkojuma.
Minētajās daļās valsts apsūdzības uzturētājs lūdz nosūtīt krimināllietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai.
Relīze pieejama šeit.
Par palīdzību Krievijas Federācijai pret Latvijas Republiku vērstā darbībā – EUR 15 500 liels naudas sods
2023. gada 3. jūlijā stājies spēkā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurora pieņemtais priekšraksts par sodu, ar kuru persona ir atzīta par vainīgu un sodīta par palīdzību ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā.
Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka Latvijas Republikas pilsonis laika periodā no 2017. gada līdz 2022. gada novembrim, personisku apsvērumu un mantkārīgu tieksmju nolūkā, sniedza attiecīgu intelektuālu un fizisku atbalstu ārvalstij, t.i., Krievijas Federācijai. Apsūdzētais apzinājās, ka viens no Krievijas Federācijas uzdevumiem ir stiprināt un paplašināt tās ietekmi Baltijas un citās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā vēršoties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu un valsts drošību kopumā. Apsūdzētais pilnībā piekrita viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma apjomam un juridiskajai kvalifikācijai, kā arī atzina savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un to nožēloja. Apsūdzētais ir izdarījis secinājumus un izvērtējis savas rīcības nepieļaujamību un sekas.
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurors, ņemot to vērā, kā arī izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un bīstamību, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību un mantisko stāvokli, un apstākli, ka apsūdzētais izmeklēšanas laikā gandrīz četrus mēnešus atradās apcietinājumā, ar priekšrakstu par sodu piemēroja viņam naudas sodu EUR 15 500 apmērā.
Relīze pieejama šeit.
Tiesa apstiprina prokurora noslēgto vienošanos ar apsūdzēto lietā par krāpšanu
2023. gada 30. jūnijā Daugavpils tiesa, izskatot lietu, kurā pie kriminālatbildības saukta kāda sieviete par krāpšanu, lēma apstiprināt Dienvidlatgales prokuratūras prokurores un apsūdzētās noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu. Apsūdzētā atzīta par vainīgu minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīta ar sabiedrisko darbu uz 180 stundām, kā arī no apsūdzētās valsts labā tika piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija EUR 6527,86 apmērā.
Apsūdzētā sieviete bija kāda SIA valdes locekle un viņai radās nodoms ar viltu iegūt sev no valsts nepamatoti palielinātu bezdarbnieka pabalstu un kādai SIA darba ņēmējai nepamatoti palielināt maternitātes pabalstu. Lai izvairītos no atbildības par noziedzīgā nodoma īstenošanu un slēptu faktisko vadītāju, apsūdzētā organizēja SIA pārreģistrēšanu uz citu personu, pēc kā viņa turpināja faktiski vadīt SIA saimniecisko darbību, neturpinot darba tiesiskās attiecības šajā sabiedrībā. Apsūdzētā apzinājās, ka paredzamais bezdarbnieka un maternitātes pabalsta apmērs ir atkarīgs no SIA mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijā norādītajiem apgrozījumiem, viņa mākslīgi palielināja apgrozījumu par konkrētu periodu un nodeva to SIA grāmatvedei, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā tika iesniegta SIA nodokļa deklarācija par summu, kas neatbilst patiesībai. Apsūdzētā sieviete iesniedza Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezdarbnieka pabalstu. VSAA, pieņemot lēmumu neņēma vērā mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijā norādītās nepatiesās ziņas, līdz ar to no apsūdzētās gribas neatkarīgu iemeslu dēļ viņai netika izmaksāts bezdarbnieka pabalsts vairāk nekā EUR 10 000 apmērā. Savukārt, izskatot SIA darbinieces iesniegto iesniegumu par maternitātes pabalsta piešķiršanu, VSAA būdama maldināta par faktiskajiem apstākļiem, izmaksāja viņai maternitātes pabalstu EUR 6514,28 apmērā.
Pirmstiesas izmeklēšanā apsūdzētā sieviete savu vainu neatzina, bet tiesas procesa laikā savu vainu atzina un pieteica lūgumu par vienošanās noslēgšanu ar prokuroru par vainas atzīšanu un sodu, ko tiesa apstiprināja.
Relīze pieejama šeit.
Aktualitātes
Darbību uzsāk Starptautiskais centrs kriminālvajāšanai par agresijas noziegumu pret Ukrainu (ICPA)
2023. gada 3. jūlijā Nīderlandes Karalistē, Hāgā Eiropas Savienības Aģentūrā tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eirojusts) oficiāli uzsāka darbību Starptautiskais centrs kriminālvajāšanai par agresijas noziegumu pret Ukrainu (ICPA) (International Centre for the Prosecution of the Crime of Aggression). Papildus Ukrainai ICPAdarbības sākumposmā piedalās arī pieci apvienotās izmeklēšanas grupas (AIG) dalībnieki – Lietuva, Latvija, Igaunija, Polija un Rumānija. ICPAatbalstīs agresijas nozieguma lietu sagatavošanu, nodrošinot svarīgus pierādījumus un atvieglojot lietu izveides procesu agrīnā posmā. ICPA atklāšanas pasākumā tika parakstīts ieguldījuma līgums ar Eiropas Komisijas Ārpolitikas instrumentu dienestu un notika centra pirmā darbības uzsākšanas sanāksme.
ICPA ir unikāla tiesiskā atbalsta platforma, kas iekļauta Eirojustā, lai atbalstītu valstu izmeklēšanas par agresijas noziegumu, kas saistītas ar karu Ukrainā. Pateicoties ICPA, neatkarīgi prokurori no dažādām valstīm varēs ikdienā strādāt kopā vienuviet, ātri un efektīvi apmainīties ar pierādījumiem un vienoties par kopīgu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas stratēģiju. ICPA darbs efektīvi sagatavos un veicinās jebkādu turpmāku kriminālvajāšanu par agresijas noziegumu neatkarīgi no jurisdikcijas, kurā tā tiks veikta.
Centra atrašanās Hāgā nodrošina vairākas priekšrocības. ICPA ne tikai būs tieša piekļuve Eirojusta izvietotā Genocīda apkarošanas tīkla sekretariāta vērtīgajām zināšanām, bet arī veicinās ciešu sadarbību un koordināciju ar Starptautiskās Krimināltiesas un citiem starptautiskajiem tieslietu jomas dalībniekiem.
Turpmākajos mēnešos tiks veicināta citu valstu un organizāciju iesaistīšanās ICPA. Valstis, kuru rīcībā ir informācija vai pierādījumi, kas attiecas uz agresijas nozieguma pret Ukrainu izmeklēšanu, arī var lūgt ļaut piedalīties.
Relīze pieejama šeit.
Valsts kompensācija cietušajiem: iestāžu sadarbība, kompensācijas apmērs un informatīvais atbalsts
18.jūlijā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Juridiskās palīdzības administrācijas Juridiskās nodaļas vadītājas vietnieces Anetes Turlajas raksts par valsts kompensāciju cietušajiem.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 18. jūlija numurā Nr. 29 (1295) šeit.
Ģimenes vardarbībā cietušo perspektīvas nozīme tiesībsargājošo institūciju darbā
18.jūlijā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts biedrības “Centrs MARTA” vadītājas Ilutas Lāces raksts par ģimenes vardarbībā cietušo nozīmi tiesībsargājošo institūciju darbā.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 18. jūlija numurā Nr. 29 (1295) šeit.
Cietušo tiesībām pirmstiesas kriminālprocesā nedrīkst būt formāls raksturs
18.jūlijā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts zvērinātu advokātu Anetes Dimitrovskas un Andra Lazdiņa raksts par problemātiskajiem aspektiem cietušo tiesību īstenošanā pirmstiesas kriminālprocesā.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 18. jūlija numurā Nr. 29 (1295) šeit.
Cietušo tiesību harmonizācija Eiropas Savienībā: cerības un realitāte
18.jūlijā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktoranta Dāvida Gureviča raksts par cietušo tiesību harmonizāciju Eiropas Savienībā.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 18. jūlija numurā Nr. 29 (1295) šeit.
Fiziskā persona kā cietušais Latvijas kriminālprocesā
18.jūlijā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Saeimas deputāta Andreja Judina raksts par fizisku personu kā cietušo Latvijas kriminālprocesā.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 18. jūlija numurā Nr. 29 (1295) šeit.
Cietušo tiesību aizsardzība: starp esamību un jābūtību
18.jūlijā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Lindas Lielbriedes raksts par cietušo tiesību aizsardzību.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 18. jūlija numurā Nr. 29 (1295) šeit.
Kriminālprocesa likuma 396. panta pirmās daļas praktiskā piemērošana
11.jūlijā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurores Viorikas Jirgenas raksts par KPL 396. panta pirmās daļas piemērošanu.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 11. jūlija numurā Nr. 28 (1294) šeit.
