Kamēr Saeimai ir vasaras pārtraukums un likumdošanas aktivitāte ir samazināta, krimināltiesību jomā ir parādījušās vairākas būtiskas aktualitātes.
Šajā laikā īpaši jāizceļ Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums par naida noziegumiem, kurā konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi saistībā ar homofobiski motivēta nodarījuma nepietiekamu izmeklēšanu. Šis spriedums ir būtisks, jo uzsver nepieciešamību pēc efektīviem krimināltiesiskiem mehānismiem, kas aizsargā pret diskrimināciju un naida noziegumiem un varētu ievērojami ietekmēt tiesu praksi un tiesību interpretāciju Latvijā.
Tāpat svarīgi atzīmēt arī Eiropas Prokuratūras (EPPO) darbības jaunākos pavērsienus un nozīmīgus tiesu prakses gadījumus saistībā ar korupcijas apkarošanu. Šie notikumi ne tikai ilustrē krimināltiesību dinamiku, bet arī norāda uz virzieniem, kuros attīstās starptautiskā un nacionālā tiesību piemērošana.
Turklāt, ņemot vērā, ka aizvien izplatītāki ir kriminālnoziegumi kibertelpā, būtiska aktualitāte ir arī Nacionālā kiberdrošības likuma ieviešana Latvijā. Šis likums ievieš tiesību normas, kas regulē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu aizsardzību pret kiberuzbrukumiem un regulē kiberdrošību Latvijā.
Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja zvērināta advokāte, Sorainen Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses Latvijā vadītāja, Dr.iur. Violeta Zeppa-Priedīte un jurista palīdze Paula Šūtava.
Tiesiskais regulējums
Grozījumi Krimināllikumā
Oficiālās publikācijas Nr.: 2024/119.5. Stājās spēkā: 04.07.2024.
Iepriekšējā krimināltiesību aktualitāšu apskatā jau tika ziņots par izsludinātajiem grozījumiem Krimināllikumā, ar kuriem tiek pastiprināts sods par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem pret cilvēka dzīvību vai veselību, ieviests pants par kriminālatbildību par cietsirdību un vardarbību pret tuviniekiem, pastiprināts sods par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un citi grozījumi.
Šie grozījumi nu ir stājušies spēkā no 4. jūlija.
Likumprojekta teksts pieejams šeit.
Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā
Oficiālās publikācijas Nr.: 2024/128A.7. Izsludināts: 04.07.2024.
Grozījumi paredz pāreju uz divu veidu cietumu sistēmu, kā arī citas izmaiņas brīvības atņemšanas soda izpildes regulējumā.
2019. gada 7. novembrī Satversmes tiesa atzina, ka līdzšinējā atšķirīgā attieksme pret notiesātajiem vīriešiem ir pretrunā Satversmei, tādēļ nepieciešams nodrošināt notiesātajiem vīriešiem tādas pašas tiesības kā notiesātajām sievietēm, vienādojot noteikto tiesību apjomu notiesātajiem.
Tāpat tiks izveidota divu cietumu veidu sistēma – slēgtais cietums un atklātais cietums, atsakoties no daļēji slēgtiem cietumiem.
Vienlaikus ir uzsverams, ka ar grozījumiem netiks pasliktināts to notiesāto tiesību apjoms, kuri līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim sodu izcietīs daļēji slēgtajos cietumos. Tāpat arī notiesātajiem slēgtajā cietumā netiks samazināts tiesību apjoms.
Jaunā sistēma tiks ieviesta ar 2024. gada 1. septembri.
Likumprojekta teksts pieejams šeit.
Nacionālās kiberdrošības likums
Oficiālās publikācijas Nr.: 2024/128A.1. Izsludināts: 04.07.2024.
Latvijā tiek ieviests jauns likums – Nacionālās kiberdrošības likums – lai izpildītu NIS2 direktīvas, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā, prasības.
Likums, cita starpā, paredz šādas izmaiņas:
- tiek izveidots Nacionālais kiberdrošības centrs;
- tiek noteikti subjekti, paredzot koordinētu ievainojamību atklāšanu, uzraudzības mehānismus un sodīšanu par noteikto prasību nepildīšanu;
- iekļautas tiesību normas, kas regulē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu aizsardzību pret kiberuzbrukumiem, kas ir nacionālā iniciatīva;
- iekļautas tiesību normas, kas regulē datu centru kiberdrošību (tostarp Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienības drošības operāciju centru izveidi;
- iekļautas tiesību normas, kas regulē vienotā valsts interneta apmaiņas punkta (GLV-IX) pakalpojumu nodrošināšanu;
- iekļautas tiesību normas, kas regulē kiberrisku pārvaldības plānu izstrādi un koordinēšanu, kā to nosaka NIS2 direktīva.
Likums stāsies spēkā 2024. gada 1. septembrī.
Likumprojekta teksts pieejams šeit.
Grozījums Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā
Likumprojekta Nr.: 24-TA-1752. Nosūtīts saskaņošanai: 16.07.2024.
Pašlaik saskaņošanas stadijā ir likumprojekts, ar ko groza Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumu, paredzot, ka tiek palielināts apjoms, ko novirza Tieslietu ministrijas atsevišķā budžeta programmā, lai īstenotu nepieciešamos pasākumus finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanai un atbalsta sniegšanai noziedzīgos nodarījumos cietušajiem. Līdzšinējo maksimālo divu miljonu euro vietā tas tiek palielināts uz pieciem miljoniem no valsts budžetā ieskaitītajiem konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem.
Pašlaik plānots, ka grozījumi varētu stāties spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Likumprojekta teksts pieejams šeit.
Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā
Likumprojekta Nr.: 24-TA-348. Nosūtīts saskaņošanai: 16.07.2024.
Pašlaik saskaņošanas stadijā ir likumprojekts, ar ko groza Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu, lai ieviestu šādas izmaiņas:
- stiprināt KNAB kapacitāti cilvēkresursu un materiālo resursu ziņā, efektivizējot KNAB analītiskās spējas;
- veikt fizisko un juridisko personu taktisko analīzi, nodrošinot piekļuvi personu veiktajiem finanšu darījumu datiem;
- nostiprināt KNAB likumā Biroja risku analīzes informācijas sistēmu un tās programmnodrošinājumu kā valsts informācijas sistēmu;
- personām, kuras pretendē uz dienestu KNAB, noteikt samērīgus ierobežojumus saistībā ar agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu;
- deleģēt Ministru kabinetam noteikt KNAB dienesta apliecības un žetona paraugu.
Likumprojekta teksts pieejams šeit.
Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums
Likumprojekta Nr.: 24-TA-206. Nosūtīts saskaņošanai: 04.07.2024.
Pašlaik saskaņošanas stadijā ir jauns Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likumprojekts, ar ko aizvieto līdzšinējo Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likumu.
Jaunais likums tiek veidots ar mērķi, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvā (ES) 2023/977 par informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, kura nosaka kārtību, kādā pieprasāmas un sniedzamas ziņas citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam vai kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei ar mērķi nodrošināt ātru ziņu apmaiņu starp Latviju un citām dalībvalstīm kompetento tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības ietvaros, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus.
Likumprojekta teksts pieejams šeit.
Publicētas atjaunotas Terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas vadlīnijas
Finanšu izlūkošanas dienests (turpmāk – FID) sadarbībā ar Valsts drošības dienestu (turpmāk – VDD) izstrādājis atjaunotas Terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas vadlīnijas. Šī ir aktualizēta versija FID un VDD 2019. gadā izstrādātajām “TF un PF novēršanas vadlīnijām NILLTPFNL subjektiem un uzraudzības institūcijām”.
Atjaunotās vadlīnijas ir paredzētas kā praktisks instruments Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem un to uzraudzības un kontroles institūcijām TF un PF novēršanas pasākumu plānošanā un realizēšanā. Vadlīnijas ir izstrādātas, lai palīdzētu finanšu institūcijām un citām iesaistītajām pusēm labāk izprast un identificēt iespējamos TF un PF riskus, kā arī efektīvāk reaģēt uz tiem.
Vairāk informācijas pieejams šeit.
Augstākā tiesa
Stājas spēkā notiesājošs spriedums par noziegumu, kurā cieta jaunietis ar Ukrainas karogu
Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 25.jūlijā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi stājās spēkā spriedums, ar kuru apsūdzētais tika notiesāts par huligānismu, kas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu, piespriežot divu gadu brīvības atņemšanu.
Apelācijas spriedumā norādīts, ka pēc publiska pasākuma Ukrainas atbalstam apsūdzētais, ieraugot cietušo ar Ukrainas karogu, uzvilka motociklista cimdus, piegāja pie cietušā, sāka runāt un sist. Kad cita persona mēģināja iejaukties, apsūdzētais draudēja arī viņam un citiem klātesošajiem, pēc tam pametot notikuma vietu.
Saskaņā ar pārsūdzētajā spriedumā norādīto šādā veidā apsūdzētais rupji traucēja sabiedrisko kārtību. Traucēja cietušā un vēl vismaz piecu personu mieru. Ierobežoja viņu tiesības brīvi pārvietoties. Aizskaroši un ciniski vērsās pret klātesošajiem, atklāti un bezkaunīgi noniecinot viņu nostāju nosodīt karu Ukrainā. Aizskāra personu tiesības brīvi paust savu viedokli. Klaji ignorēja sabiedrībā vispārpieņemtās uzvedības normas. Izrādīja acīmredzamu necieņu pret sabiedrību. Nodarīja cietušajam maznozīmīgus miesas bojājumus.
Senāts, izskatot kasācijas sūdzību, nolēma to noraidīt un atzina, ka sods ir noteikts atbilstoši Krimināllikumā norādītajam soda mērķim, ievērojot Krimināllikumā norādītos soda noteikšanas vispārīgos principus. Apsūdzētā un viņa aizstāves argumenti par iespējamo Valsts prezidenta spiedienu tiesai, netika atzīti par pietiekamiem, lai mainītu spriedumu.
Relīze pieejama šeit. Senāta lēmums pieejams šeit.
Stājas spēkā notiesājošs spriedums lietā par gredzena kontrabandu
Senāta Krimināllietu departaments 22. jūlijā izskatīja lietu, kurā vīrietis apsūdzēts par lielas vērtības preces nedeklarēšanu, to ievedot Latvijas muitas teritorijā. Spriedums tika atstāts negrozīts, atzīstot apsūdzēto par vainīgu, un viņam piespriestais sods – vienu gadu nosacīta brīvības atņemšana un tiesību atņemšana veikt starptautiskus preču pārvadājumus uz diviem gadiem – palika spēkā. Tika grozīta tiesību norma, uz kuras pamata prece tika konfiscēta.
Apsūdzētais Šveicē iegādājās un nodeva sievai platīna gredzenu ar dabīgiem briljantiem. Abi kopā atlidoja no Cīrihes uz Rīgu un šķērsoja lidostas muitas kontroles punkta “zaļo koridoru” – vietu, kuru drīkst šķērsot personas, kam nav deklarējamu preču. Tādējādi netika deklarēta muitošanai pakļautā prece – gredzens 92 599,15 eiro vērtībā (muitas vērtība 74 661,68 eiro, muitas nodoklis 1866,54 eiro un pievienotās vērtības nodoklis 16 070,93 eiro).
Apsūdzētais apgalvoja, ka gredzenu dāvinājis sievai. Tiesa konstatēja, ka apsūdzētais zināja par preces vērtību un tās nepieciešamību deklarēt. Viņš rīkojās, lai atgūtu Šveicē samaksātos nodokļus, un dokumenti par gredzenu bija pie viņa. Tādēļ Senāts piekrita, ka apsūdzētais ir noziedzīgā nodarījuma izdarītājs.
Apgabaltiesa pamatoti secinājusi, ka apsūdzētais apzināti nedeklarēja preci, zinot, ka tā ir kontrabanda.
Senāts grozīja tiesību normu, uz kuras pamata prece tika konfiscēta, jo tā tika atzīta par ar noziedzīgu nodarījumu saistītu mantu, nevis izdarīšanas priekšmetu. Kontrabandas preces, kas neatbilst Latvijas muitas teritorijas prasībām, nav atļauts laist brīvā apgrozībā.
Senāts uzsvēra, ka mantas konfiskācija nav kriminālsods, bet krimināltiesību piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, lai atturētu no jaunu noziegumu izdarīšanas un brīdinātu citas personas.
Senāts arī norādīja, ka kontrabandas prece tika aizturēta pirmajā muitas iestādē un konfiscēta, tādējādi muitas nodokļi nebija jāmaksā un muitas parāds tika dzēsts. Muitas nodokļu samaksa pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas neietekmē apsūdzētā vainīgumu un konfiskācijas nepieciešamību.
Relīze pieejama šeit.
Senāts skaidro, vai ir piedzenami izdevumi par narkotisko vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm
Senāta Krimināllietu departaments 4. jūlijā izskatīja lietu, kurā tika vērtēts, vai no notiesātā ir piedzenami izdevumi par narkotisko vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām medicīniskajām pārbaudēm. Tika secināts, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likumu šie izdevumi ir procesuālie izdevumi, kas piedzenami no notiesātā.
Pēc tam, kad policijas inspektors apturēja automašīnu, vadītājs tika nogādāts ārstniecības iestādē medicīniskajai pārbaudei, kurā tika konstatēts, ka vadītājs atrodas narkotisko vielu ietekmē. Tiesa notiesāja apsūdzēto par transportlīdzekļa vadīšanu bez tiesībām un narkotisko vielu ietekmē. Šajā daļā spriedums palika nemainīts, taču tika grozīta daļa par procesuālo izdevumu piedziņu.
Kriminālprocesa likums nosaka, ka procesuālie izdevumi ietver izdevumus, kas saistīti ar pārbaudēm narkotisko un citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai. Izņemot likumā norādītos gadījumus, šos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem.
Senāts nepiekrita apgabaltiesas lēmumam, ka rajona tiesa nepamatoti piedzinusi izdevumus par narkotisko vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām medicīniskajām pārbaudēm. Apgabaltiesa kļūdaini pamatoja savu atzinumu ar judikatūru, kas attiecas uz ekspertīzi alkohola ietekmes konstatēšanai, nevis medicīnisko pārbaudi kā izskatāmajā lietā.
Relīze pieejama šeit. Senāta lēmums pieejams šeit.
Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: jūnijā klasifikatoros pievienoti nolēmumi
Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros jūnijā pievienoti vienpadsmit Krimināllietu departamenta nolēmumi.
Relīze pieejama šeit.
Senāts vēršas Eiropas Savienības Tiesā ar jautājumiem par Eiropas Savienības sankciju regulējuma piemērošanu
Senāta Civillietu departaments 4. jūlijā nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem par to, kā piemērojami Eiropas Savienības noteiktie ierobežojošie pasākumi sankciju režīma īstenošanā, kas noteikts saistībā ar darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.
Kopā Senāts formulējis 7 jautājumus.
Trīs jautājumi attiecas uz to, kā saprotams ar sankcijām pakļautajām fiziskajām personām „saistītās personas” jēdziens. Senāts lēmumā paskaidrojis, ka atbildes uz šiem jautājumiem nepieciešamas, lai pēc tam izvērtētu, vai prasītāja un atbildētāja ir personas, kuru līdzekļi un saimnieciskie resursi atbilstoši norādītajam tiesiskajam regulējumam ir iesaldējami.
Atsevišķi uzdots jautājums par tiesas pienākumiem lietas dalībnieku pārbaudē, proti, vai tie nav atzīstami par „saistītām personām” sankciju režīma piemērošanas ietvarā.
Ierobežojošo pasākumu būtība ir nepieļaut resursu nonākšanu sankciju režīmam pakļauto personu rīcībā. Tāpēc viens no ierobežojošajiem pasākumiem ir attiecīgo „prasību neapmierināšana”. Šajā sakarā Senāts formulējis divus jautājumus – par šī Eiropas Savienības tiesību autonomā jēdziena interpretāciju un piemērošanu, proti, ierobežojošā pasākuma sekām civilprocesā.
Lai pārliecinātos par sankcijām pakļauto personu tiesību uz datu aizsardzību ievērošanu saistībā ar tiesas sprieduma pieejamību, Senāts uzdevis arī jautājumu par konkrētās fiziskās personas, kurai piemērots Eiropas Savienības sankciju režīms, vārda un uzvārda atklāšanu tiesas spriedumā.
Vairāk informācijas pieejams šeit.
Tiesu prakse, tiesām un kriminālvajāšanai nodotās krimināllietas
Tiesai nosūtīta krimināllieta par 50 000 eiro kukuļa piedāvāšanu Satiksmes ministrijas amatpersonai
Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā apsūdzēts bijušais Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītājs un kāds uzņēmējs par 50 000 eiro liela kukuļa piedāvāšanu Satiksmes ministrijas valsts amatpersonai apmaiņā pret labvēlīga lēmuma pieņemšanu kukuļdevēja interesēs, kā arī nosūtīja tiesai procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai materiālus.
Relīze pieejama šeit.
Par 50 eiro kukuļa došanu muitniekam – naudas sods 7000 eiro
Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurors, paātrinātā procesa kārtībā, kas bija mazāk nekā 48 stundu laikā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīža, pieņemot prokurora priekšrakstu par sodu, pabeidza kriminālprocesu pret kādu Vācijas Federatīvās Republikas pilsoni, kurš apsūdzēts 50 eiro kukuļa piedāvāšanā un došanā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonai.
Relīze pieejama šeit.
Tiesai nodota krimināllieta kādas Valsts policijas amatpersonas apsūdzībā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu
Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā apsūdzēta Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersona par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Apsūdzība Valsts policijas amatpersonai celta par ļaunprātīgu un bez tiesiska pamata un īpaša pilnvarojuma sevišķā veidā veicama operatīvās darbības pasākuma – personas ilgstošas novērošanas (izsekošanas), veikšanu.
Relīze pieejama šeit.
Pabeigts pirmstiesas kriminālprocess krimināllietā par dokumentu viltošanu, amatpersonas bezdarbību un krāpšanu saistībā ar kādas pašvaldības pasūtītajiem būvdarbiem
2024. gada 1. jūlijā Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrā, nosūtot krimināllietu Vidzemes rajona tiesai, pabeigts pirmstiesas kriminālprocess pret personām par dokumenta viltošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, dokumenta viltošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās mantkārīgā nolūkā, valsts amatpersonas bezdarbību mantkārīgā nolūkā un krāpšanu.
Saskaņā ar apsūdzību kādas pašvaldības projektu nodaļas vadītājs, būdams norīkots par pašvaldības pilnvaroto pārstāvi būvniecības līguma ietvaros, kura pienākumos ietilpa pārbaudīt izpildīto darbu apjomu, nolūkā nezaudēt pašvaldībai piešķirto finansējumu būvdarbu izpildei, vienojās ar būvuzraugiem un būvdarbu vadītāju par ikmēneša darbu izpildes aktu viltošanu, norādot tajos kā izpildītus darbus, kas faktiski nebija veikti, tādējādi tos viltojot un neizpildot uzlikto pienākumu pārbaudīt ikmēneša darbu izpildes aktos norādītās informācijas atbilstību faktiski izpildīto būvdarbu apjomam.
Pēc ikmēneša darbu izpildes aktu parakstīšanas, būvuzņēmēja valdes loceklis, zinot, ka ikmēneša darbu izpildes aktos ir norādīta nepatiesa informācija, iesniedza pašvaldībai uz šiem aktiem balstītu rēķinu, kas tika apmaksāts, tādējādi izkrāpjot vismaz 16 474,35 EUR
Relīze pieejama šeit.
VDD veic kriminālprocesuālas darbības kriminālprocesā pret Tatjanu Ždanoku
Kriminālprocesuālās darbības VDD veica kriminālprocesa ietvaros, kas uzsākts šā gada 22. februārī aizdomās par minētās personas iespējamu sadarbību ar Krievijas specdienestiem. Kriminālprocesuālās darbības dienests veica uzreiz pēc tam, kad T. Ždanoka līdz ar Eiropas Parlamenta deputātes mandātu zaudēja tai piešķirto imunitāti.
Kriminālprocesuālo darbību rezultāta tika izņemti dažādi datu nesēji, piezīmes un dokumenti. Patlaban dienestā ir sākta izņemto materiālu analīze.
Relīze pieejama šeit.
Aizturēts krāpnieks, kurš uzdevās par bankas kurjeru un izkrāpa 17 510 eiro
Šī gada jūlijā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļas amatpersonas Daugavpilī aizturēja 1985. gadā dzimušu vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par finanšu līdzekļu izkrāpšanu no divām personām mantkārīgos nolūkos. Zināms, ka vīrietis uzdevās par bankas kurjeru. Saistībā ar notikušo ir uzsākts kriminālprocess un turpinās izmeklēšana.
Vairāk informācijas pieejams šeit.
Par nozieguma atbalstīšanu nolaupītā mazgadīgā bērna lietā aizturētas un apcietinātas divas personas
Valsts policijā ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 153. panta trešās daļas par mazgadīga bērna nolaupīšanu šī gada 21. jūlijā. Ir zināms, ka bērna tēvs kopā ar bērnu ir nelikumīgi šķērsojuši Latvijas-Krievijas robežu, ko fiksēja Valsts robežsardze, kura arī ir sākusi kriminālprocesu. Abas personas aizturētas Krievijas Federācijā.
Divas personas atzītas par aizdomās turētajiem par nozieguma atbalstīšanu un tiesa abām personām piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu.
Vairāk informācijas pieejams šeit.
Krimināltiesību aktualitātes
Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludina spriedumu lietā “Hanovs pret Latviju”
Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2024. gada 18. jūlijā pasludinājusi spriedumu lietā Hanovs pret Latviju, konstatējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumus – spīdzināšanas, necilvēcīgas un pazemojošas attiekšanās aizliegumu, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un diskriminācijas.
2020. gada 8. novembrī iesniedzējs un viņa partneris pastaigas laikā sastapās ar diviem vīriešiem, no kuriem viens sāka kliegt homofobiskus lamu vārdus un mēģināja fiziski aizskart iesniedzēju, piespiežot viņu meklēt patvērumu veikalā. Lai gan policija ātri reaģēja un uzsāka kriminālprocesu par huligānismu, izmeklēšana beidzās ar lietas izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, un uzbrucējam tika piemērots tikai administratīvs sods.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzsvēra, ka tikai efektīvi krimināltiesiski mehānismi var nodrošināt pietiekamu aizsardzību un novērst situācijas gadījumos, kad iesniedzējam ir pamatota prasība par to, ka viņš ir bijis mutisku aizvainojumu vai fizisku draudu, kam pamatā ir diskriminējoša attieksme, upuris. Otrkārt, Tiesa norādīja, ka izmeklēšanas efektivitāte ir jāvērtē kopumā, nevis vērtējot katru izmeklēšanas darbību atsevišķi.
Tiesa uzsvēra Konvencijas dalībvalstu lielo lomu, vēršoties pret naida noziegumu nesodāmību, atzīmējot, ka nespēja vērsties pret šādiem incidentiem normalizētu naidīgumu pret LGBTI kopienu, veicinātu neiecietības un diskriminācijas kultūru un mudinātu atkārtot līdzīga rakstura rīcību.
Vairāk informācijas pieejams šeit.
Tieslietu ministrija rada rīku noziegumos cietušo atbalsta saņemšanas ceļa atvieglošanai
Tieslietu ministrijas iniciētajā inovācijas sprintā iesaistītie sākuši dizainēt viegli lietojamu digitālu rīku, kas ar pāris jautājumiem cietušo informētu par viņa situācijai piemērotiem atbalsta pakalpojumiem. TM ir viena no sešiem konkursa uzvarētājiem, kas saņem Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas sprinta atbalstu, lai izveidotu cietušo pieredzē un vajadzībās balstītu, kvalitatīvu pakalpojumu, lai personas, kas cietušas noziegumos, var saņemt palīdzību un atbalstu. Tieslietu ministrija rada rīku noziegumos cietušo atbalsta saņemšanas ceļa atvieglošanai.
Dažādas cietušo atbalsta sistēmā iesaistītās institūcijas koprades darbnīcās apkopoja informāciju par Latvijā pieejamajiem juridiskajiem, finansiālajiem, medicīniskajiem, psiholoģiskajiem un cita veida cietušo vajadzību apmierināšanai radītajiem pakalpojumiem.
Vairāk informācijas pieejams šeit.
Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanā saskatāmi cilvēktiesību pārkāpumi – secina tiesībsargs
Izpēte par cilvēktiesību ievērošanu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu (turpmāk – MRPL) noteikšanā atklāja trūkumus ne tikai normatīvajos aktos, bet arī tiesvedības pielāgošanā, zināšanu un izpratnes trūkumā par cilvēku ar dažāda veida invaliditāti vajadzībām, kā arī komunikācijā ar viņiem.
Tiesībsarga ieskatā būtu jāveic grozījumi Kriminālprocesa likumā, proti, izslēdzot no tā normas, kas noteic, ka personas dalība procesā ir atkarīga no tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinuma. Savukārt normatīvajā regulējumā jāparedz, ka tiesu psihiatriskajā ekspertīzē tiek sniegts atzinums par to, vai ir nepieciešami kādi pielāgojumi, atbalsts personas dalībai pirmstiesas un/vai tiesas procesā, ņemot vērā konkrētā cilvēka veselības stāvokli. Tāpat jānodrošina, ka tiesas procesā nepieciešamības gadījumā iespējams veikt pielāgojumus, lai procesā pilnvērtīgi varētu piedalīties arī cilvēki ar dažāda veida invaliditāti.
Vairāk informācijas pieejams šeit.
Tieslietu ministrija izstrādā regulējumu Baltkrievijā reģistrētu automašīnu konfiskācijai
Tieslietu ministrija šobrīd izstrādā un iesniegs Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai likumprojektu tiesiskā regulējuma izmaiņām, kas liegs Latvijas Republikā uzturēties Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, tostarp šķērsot valsts robežu tranzītā. Plānots, ka, izvairoties no normatīvajā regulējumā noteiktajām prasībām, sekos Baltkrievijā reģistrēto transportlīdzekļu konfiskācija par labu Ukrainai, atbalstot ukraiņus cīņā par savas valsts neatkarību. Līdzīgs Tieslietu ministrijas izstrādātais regulējums Latvijā ir jau spēkā attiecībā uz Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem.
Vairāk informācijas pieejams šeit.
KNAB šogad pirmajā pusgadā konstatētie valsts amatpersonu administratīvie pārkāpumi visbiežāk saistīti ar neatļautu amatu savienošanu
KNAB 2024. gada pirmajā pusgadā pieņēmis 72 lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumiem. Nemainīgi kopš iepriekšējā perioda KNAB visbiežāk konstatējis interešu konflikta novēršanas regulējuma pārkāpumus, kas saistīti ar valsts amatpersonas amata savienošanu, piemēram, publiskas personas iestādes vadītāja vietnieks, t.i., skolas direktora vietnieks, savienojis šo amatu ar amatu komercsabiedrībā, kas ir aizliegts.
Vienlaikus KNAB konstatējis, ka 25 valsts amatpersonas atradušās interešu konflikta situācijās. Interešu konflikts rodas, ja valsts amatpersona rīkojas vai nu pati savās interesēs, vai šāda interese ir darījumu partneriem vai kādam no valsts amatpersonas radiniekiem, tostarp laulātajam, vecākiem vai bērniem.
Vairāk informācijas pieejams šeit.
Valsts amatpersonām jāņem vērā izmaiņas interešu konflikta novēršanas regulējumā
Ar partnerattiecību ieviešanu Latvijā visām valsts amatpersonām jāņem vērā vairākas izmaiņas likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā,” ar ko tostarp paplašināts radinieku tvērums, to attiecinot arī uz personu, ar kuru valsts amatpersonai noslēgta partnerība. Tāpat ieviesti papildu ierobežojumi attiecībā uz komercsabiedrībām, kurās valsts amatpersonas ir patiesā labuma guvēji.
Vairāk informācijas pieejams šeit.
Eiropas prokuratūras aktualitātes
EPPO atklāj PVN krāpšanu 8,8 miljonu eiro apmērā saistībā ar tīrīšanas līdzekļiem un dzērieniem
Pēc Eiropas Prokuratūras (EPPO) pieprasījuma Venēcijā (Itālija), tika arestēti divi cilvēki, kuri tiek turēti aizdomās par 8,8 miljonu eiro PVN krāpšanas organizēšanu, kas saistīta ar tīrīšanas līdzekļu un alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu tirdzniecību. Itālijas Finanšu policija (Guardia di Finanza) Veronā, izpildot EPPO pieprasījumu, arī iesaldēja bankas kontus, nekustamo īpašumu un citus aktīvus.
Veronas tiesas izmeklēšanas tiesnesis ir noteicis mājas arestu diviem aizdomās turamajiem, kuri tiek turēti aizdomās par PVN karuseļkrāpšanu – sarežģītu kriminālu shēmu, kurā izmanto ES noteikumus par pārrobežu darījumiem starp dalībvalstīm, jo tie ir atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa. Aptuvenie zaudējumi ES un nacionālajiem budžetiem ir vismaz 8,8 miljoni eiro.
Relīze angļu valodā pieejama šeit.
EPPO arestē aktīvus izmeklēšanā par 9,8 miljonus eiro vērtu muitas krāpšanu saistībā ar e-velosipēdiem
Pēc EPPO pieprasījuma Milānā (Itālija), Itālijas Finanšu policija (Guardia di Finanza) izpildīja iesaldēšanas rīkojumu pret uzņēmumu, kas tiek turēts aizdomās par 9,8 miljonu eiro vērtu muitas krāpšanu, importējot elektriskos velosipēdus no Ķīnas. Izmeklēšana tika uzsākta pēc ziņojuma par muitas pārkāpumiem, kurus kopš 2019. gada veikusi Itālijas kompānija, importējot nesamontētus e-velosipēdus, lai izvairītos no papildu muitas nodokļiem, ko ieviesa ES 2019. gada antidempinga regulā.
2023. gada 20. oktobrī EPPO Milānā iesniedza pieprasījumu iesaldēt 5 039 260,08 eiro pret aizdomās turēto uzņēmumu, kas nav samaksājis muitas nodokļus un PVN kopš 2020. gada 30. jūlija. 2024. gada 8. jūlijā Milānas tiesa pieņēma šo pieprasījumu un izdeva iesaldēšanas rīkojumu.
Relīze angļu valodā pieejama šeit.
Portugāle: 11 arestēti, EPPO izjaucot 30 miljonus eiro vērtu PVN krāpšanas grupējumu, kas tirgojis pirmās nepieciešamības pārtikas produktus
EPPO vadītajā izmeklēšanā Lisabonā (Portugālē), kas nodēvēta par “Ambrosia”, tika arestēti 11 aizdomās turētie, kas apsūdzēti PVN krāpšanā ar pārtikas produktiem, radot 30 miljonu eiro zaudējumus. Tika izpildīti 222 kratīšanas orderi, tostarp mājās, uzņēmumos un transportlīdzekļos, piedaloties vairāk nekā 230 tiesībaizsardzības darbiniekiem Portugālē, Spānijā un Francijā. Kratīšanu laikā tika konfiscēti 43 automobiļi un 120 000 eiro skaidrā naudā.
Izmeklēšanā atklājās, ka 102 uzņēmumi no Portugāles, Spānijas un Francijas izmantoja fiktīvus uzņēmumus, lai izvairītos no PVN samaksas, radot iespaidu par starptautisku tirdzniecību, lai gan produkti nepameta Portugāli. Tiek lēsts, ka nelikumīgi iegūta peļņa ir ap 30 miljoniem eiro. Izmeklēšanā palīdzēja Portugāles, Spānijas un Francijas tiesībaizsardzības iestādes.
Relīze angļu valodā pieejama šeit.
