Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja Sorainen korporatīvo noziegumu izmeklēšanas prakses vadītāja, zvērināta advokāte Dr.iur. Violeta Zeppa-Priedīte, zvērināta advokāta palīdze Krista Niklase un jurista palīdze Andīna Brīvule.
Tiesiskais regulējums
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekts Nr.: 21-TA-600. Likumprojekts nosūtīts saskaņošanai.
Likumprojekts izstrādāts, lai:
- atteiktos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzība;
- reformētu tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem;
- precizētu terorisma definīciju.
Likumprojekta teksts pieejams šeit.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekts Nr. 245/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā 11.05.2023. Pieņemts 2.lasījumā 01.06.2023.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagu miesas bojājumu vai noslepkavot; kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un personai nevēlamu saziņu; kā arī personām, kurām ar tiesas nolēmumu ir noteikta aizsardzība pret vardarbību. Grozījumi paredz atzīt 132., 132.1 un 168.1 pantā paredzētos noziedzīgos nodarījumus par mazāk smagiem noziegumiem, paredzot iespēju piemērot vainīgajām personām ne vien tādus kriminālsodus, kas patlaban ir noteikti minēto pantu sankcijās un ar ko ne vienmēr iespējams sasniegt soda mērķi un nodrošināt efektīvu aizsardzību cietušajām personām, bet arī sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem.
Likumprojekta teksts un anotācija pieejami šeit.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 262/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā 11.05.2023. Pieņemts 2.lasījumā 01.06.2023.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvāku aizsardzību personām, kuras ir cietušas no noziedzīgiem nodarījumiem, saistītiem ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, kā arī efektīvāku aizsardzību nepilngadīgajiem, kuri ir cietuši no noziedzīgā nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Likumprojekta teksts un anotācija pieejami šeit.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 23-TA-798. Likumprojekts nosūtīts saskaņošanai.
Likumprojekts izstrādāts, lai:
- paplašinātu apelācijas instances tiesas iespējas izskatīt krimināllietas rakstveida procesā;
- atteiktos no drošības līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē;
- nodrošinātu ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi;
- atbilstoši pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā 3. panta 1. un 2. punkta prasības.
Likumprojekta teksts pieejams šeit.
Augstākā tiesa
Stājas spēkā notiesājošs spriedums par policista fiktīvu nodarbināšanu un solidāru kaitējuma kompensācijas piedziņu valsts labā
(2023. gada 17. maija lēmums SKK-40/2023; lieta Nr. 16870001412)
Senāta Krimināllietu departaments 17. maijā atstāja negrozītu Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi trīs lietā apsūdzētie atzīti par vainīgiem un sodīti par policista fiktīvu nodarbināšanu. Ar minēto spriedumu viens apsūdzētais atzīts par vainīgu EUR 13 414,89 izkrāpšanā no Iekšlietu ministrijas Valsts policijas budžeta un sodīts ar naudas sodu EUR 5000 apmērā, savukārt bijušās Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas amatpersonas par minētā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu atzītas par vainīgām krāpšanas atbalstīšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un sodītas ar naudas sodu EUR 6000 un EUR 3500 apmērā. No visiem trim apsūdzētajiem valsts labā piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija EUR 13 414,89.
Senāts atzina, ka policijas amatpersonas, apzināti veicinot un slēpjot fiktīvi nodarbinātās personas noziedzīgās darbības, pārkāpa Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos pamatprincipus, radot būtisku kaitējumu valsts varai un pārvaldes kārtībai, kā arī ievērojamu kaitējumu Valsts policijas prestižam, jo pieņemot dienestā personu, kurš nepildīja viņam uzliktos dienesta pienākumus, ilgstoši tika aizpildīta Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas štata vieta, apgrūtinot iecirkņa darbu, tā kā darba slodze tika sadalīta uz pārējiem šī iecirkņa inspektoriem. Turklāt, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, tika atbalstīts fiktīvi nodarbinātās personas izdarīts noziedzīgs nodarījums, ar kuru no valsts budžeta līdzekļiem tika izkrāpts iecirkņa inspektora atalgojums EUR 13 414,89 apmērā.
Senāts atzīst par pamatotu kaitējuma kompensācijas solidāru piedziņu no visiem trim apsūdzētajiem, jo mantiskais zaudējums valstij radies apsūdzēto kopīgas noziedzīgas rīcības rezultātā.
Senāta lēmums pieejams šeit.
Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: maijā klasifikatoros pievienoti nolēmumi
Augstākās tiesas mājaslapas tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros maijā pievienoti septiņi Krimināllietu departamenta nolēmumi. Nolēmumos izteiktas vairākas svarīgas judikatūras atziņas.
Visi pievienotie nolēmumi pieejami šeit.
SKK-33/2023 “Krimināllikuma 114. pantā (Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju iznīcināšana un bojāšana) paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse”
Lai noteiktu Krimināllikuma (KL) 114. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva subjektīvās puses pazīmju esību vai neesību apsūdzētā nodarījumā, izvērtējama ir ne tikai tieša, bet arī netieša nodoma esība apsūdzētā attieksmē pret darbību. Savukārt attieksmē pret sekām ir izvērtējama ne tikai tieša vai netieša nodoma esība, bet arī tas, vai ir konstatējama kāda no KL paredzētajām neuzmanības formām – noziedzīga pašpaļāvība vai noziedzīga nevērība.
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-1/2023 “Fiktīva darījuma deklarēšanas rezultātā ietaupīto līdzekļu legalizēšana”
Fiktīva darījuma deklarēšanas rezultātā ietaupītie izdevumi ir prettiesiski iegūti finanšu līdzekļi, un tie atzīstami par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.
Gadījumos, kad izvairīšanās no nodokļu nomaksas izpaudusies kā maksājamā nodokļa apmēra samazināšana, ārēji nošķirams mantisks labums, kas atzīstams par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, rodas fiktīva darījuma noslēgšanas brīdī.
Uz deklarēto fiktīvo darījumu pamata veiktie naudas pārskaitījumi veido KL 195. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvo pusi.
“Krimināllikuma 195. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse”
KL 195. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse ir konstatējama, ja pārskaitījuma mērķis ir bijis radīt noziedzīgajā nodarījumā neiesaistītām trešajām personām, tajā skaitā bankām un Valsts ieņēmumu dienestam, maldīgu priekšstatu, ka darījums, uz kura pamata naudas līdzekļi pārskaitīti, faktiski ir noticis un ka naudas līdzekļi iegūti tiesiski.
“Izvairīšanās no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, ja uzņēmums, kas veic reālu saimniecisko darbību, noslēdzis fiktīvus darījumus un pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās norādījis priekšnodoklī atskaitāmās summas saistībā ar šiem darījumiem”
Judikatūrā atzīts, ja uzņēmums, kas ir reģistrēts kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, ne tikai slēdz fiktīvus darījumus, bet arī reāli veic saimniecisko darbību, bet deklarācijās norāda priekšnodoklī atskaitāmās summas saistībā ar fiktīviem darījumiem, tad, lai pareizi izlemtu par nodarījuma kvalifikāciju, jāņem vērā arī likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” noteiktās normas par to, kas ir PVN, priekšnodoklis un nodokļu pārmaksa. [..] Priekšnodokļa atskaitīšanas būtība ir savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšana. Tādējādi, ja uzņēmums veic saimniecisko darbību un slēdz reālus darījumus, turpmāk iespējama izvairīšanās no nodokļu nomaksas uz tā rēķina, ka priekšnodoklis atskaitīts par nenotikušiem darījumiem (Senāta 2013. gada 30. aprīļa lēmums lietā Nr. SKK-11/2013, 15830113805, 2013. gada 26. marta lēmums lietā Nr. SKK‑3/2013, 11250007609). Ja uzņēmums, kas ir reģistrēts kā PVN maksātājs, ne tikai slēdz fiktīvus darījumus, bet arī reāli veic saimniecisko darbību, ir iespējama izvairīšanās no PVN nomaksas, atskaitot no budžetā maksājamās summas priekšnodokli par faktiski nenotikušiem darījumiem (Senāta 2015. gada 29. maija lēmums lietā Nr. SKK-80/2015, 15830104207, 2014. gada 19. jūnija lēmums lietā Nr. SKK‑77/2014,15830313209).
“Fiktīva uzņēmuma pievienotās vērtības nodokļa deklarācija kā Krimināllikuma 275. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets”
KL 275. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma viens no priekšmetiem ir dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem [..] (Senāta 2007. gada 15. novembra lēmums lietā Nr. SKK-600/2007, 11370030806).
Senāts atzīst, ka fiktīvo uzņēmumu PVN deklarācijas vat tikt atzītas par KL 275. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu. Šie dokumenti piešķir tiesības uz PVN priekšnodoklī nepamatoti norādītajām summām. Ņemot vērā, ka konkrētajā gadījumā viltotas arī fiktīvo uzņēmumu PVN deklarācijas, apelācijas instances tiesa atzinusi, ka labumu šajā gadījumā guvuši reālu saimniecisko darbību veicošie uzņēmumi, ar kuriem tika noslēgti fiktīvie darījumi. Šādos apstākļos pamatoti atzīts, ka apsūdzētās veiktās darbības, viltojot fiktīvo uzņēmumu atbildīgo amatpersonu parakstus uz PVN deklarācijām, ir izgājušas ārpus viņai pēc KL 218. panta otrās daļas inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm un pamatoti kvalificētas pēc KL 275. panta otrās daļas.
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-292/2023 “Apsūdzētā veselības stāvoklis kā neierašanās uz tiesas sēdi attaisnojošs iemesls”
Par apsūdzētā neierašanās uz apelācijas instances tiesas sēdi attaisnojošu iemeslu Kriminālprocesa (KPL) 560. panta trešās daļas izpratnē atzīstams apsūdzētā veselības stāvoklis, kas liedz viņam piedalīties tiesas sēdē.
Šādu veselības stāvokli apliecina arī apsūdzētajam izsniegta darbnespējas lapa, kurā norādīts konkrētajā laikposmā noteiktais ārstēšanās režīms – ārstēšana stacionārā vai mājas režīms.
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-94/2023 “Noziedzīgu nodarījumu recidīvs; Papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – saskaitīšana pēc vairākiem spriedumiem”
Noziedzīgu nodarījumu recidīvu neveido noziedzīgie nodarījumi, par kuriem persona izskatāmajā lietā tiek atzīta par vainīgu un sodīta. Noziedzīgu nodarījumu recidīva konstatācija ir saistīta ar sodāmības par tīšu noziedzīgu nodarījumu esību, proti, sodāmību, kura jaunā tīšā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī nav noņemta vai nav dzēsta.
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-60/2023 “Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta, kas pieder citai personai, vērtības piedziņa”
KL 70.14 panta pirmās daļas mērķis ir aizsargāt trešās personas tiesības uz īpašumu, nepieļaujot nesamērīgu iejaukšanos tās dzīvē, uzliekot pienākumu mantiski atbildēt par citas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu.
Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmets, kas pieder citai personai, nav konfiscējams KL 70.12 panta kārtībā. No noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas var piedzīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtību atbilstoši KL 70.14 panta nosacījumiem.
“Lietas izskatīšanas robežas kasācijas instances tiesā, ja apelācijas instances tiesa nav lēmusi par citai personai piederoša noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtības piedziņu un prokurors nav iesniedzis kasācijas protestu par minēto jautājumu”
Ja apelācijas instances tiesa nav lēmusi par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtības piedziņu no apsūdzētā saskaņā ar KL 70.14 panta pirmo daļu un par šo jautājumu nav iesniegts kasācijas protests, tad kasācijas instances tiesa nav tiesīga pasliktināt apsūdzētā stāvokli un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai šī jautājuma izlemšanai, jo mantas īpašā konfiskācija ir viens no krimināltiesiskajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem, kas būtiski ierobežo personas tiesības uz īpašumu (reformatio in peius aizlieguma princips).
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-[D]/2023 “Krimināllikuma 85. pantā (Spiegošana) paredzētais noziedzīgais nodarījums (likuma redakcijā līdz 2016. gada 10. maijam)”
Personas nodarījuma – nelikumīga valsts noslēpumu saturošu un neizpaužamu ziņu vākšana un nodošana ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā – juridiskajā novērtējumā nav izšķirošas nozīmes tam, kad un kādos apstākļos persona saņēmusi ārvalsts izlūkdienesta uzdevumu un kādam konkrēti ārvalsts izlūkdienesta darbiniekam šādas ziņas tika nodotas vai bija domātas nodot, bet gan sadarbības faktam ar ārvalsts institūciju, kas pilnvarota veikt jebkādu izlūkošanas darbību.
“Kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks”
KPL likuma 111.1 panta izpratnē kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks ir tā persona, kurai īpašumtiesības uz mantu, ar kuru procesuālo darbību rezultātā ir ierobežotas vai atņemtas tiesības rīkoties, ir nostiprinātas likumā noteiktajā kārtībā vai kura apgalvo, ka ir aizskartas viņas tiesības uz minēto mantu.
“Tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā iespējama pārkāpuma izvērtēšanas pienākums”
To, vai nav pārkāptas KPL likuma 14. pantā nostiprinātās apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesa vērtē tad, ja lietā ir pieteikts šāds lūgums vai ja kriminālprocesā pastāv objektīvi apstākļi, kas pirmšķietami liecina par iespējamu tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu (piemēram, procesa virzītāja pieļauti nozīmīgi bezdarbības periodi vai pieļauta neefektīva procesa virzība).
“Aizliegums aizstāvībai iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem, kuri nav pievienoti krimināllietai un kuri attiecas uz pierādīšanas priekšmetu”
Satversmes tiesa (ST) sprieduma 14. punktā norādījusi, ka apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums aizstāvības pusei iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem, kuri nav pievienoti krimināllietai un kuri attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, ir nepieciešams, lai aizsargātu valsts drošības un sabiedrības intereses.
Operatīvās darbības materiāliem, kuri nav pievienoti krimināllietai un kuri attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, ir īpašs statuss, kas nošķirams no operatīvās darbības rezultātā iegūtajām un pierādīšanā izmantojamām ziņām par faktiem. Atbilstoši KPL 127. panta trešajai daļai operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem, arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, drīkst izmantot kā pierādījumu tikai tad, ja tās iespējams pārbaudīt šajā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā. Savukārt šā paša panta ceturtā daļa nosaka: ja krimināllietā kā pierādījumu izmanto operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem un ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, krimināllietai pievieno uzziņu par to, kura iestāde, kad un uz kādu laika periodu akceptējusi operatīvās darbības pasākumu veikšanu. Uzziņu procesa virzītājam izsniedz operatīvās darbības pasākumu veikšanu akceptējušās iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Līdz ar to secināms, ka operatīvās darbības materiāli, kuri nav pievienoti krimināllietai un kuri attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, satur papildu informāciju par apstākļiem, kādos iegūtas ziņas, par metodēm, kādas izmantotas, kā arī konkrēto informāciju, kas iegūta operatīvās darbības gaitā, un informāciju, kas tikai pakārtota ziņām, kuras norāda uz to, ka apsūdzētais varētu būt izdarījis noziedzīgo nodarījumu, un kuras ir ietvertas krimināllietas materiālos.
Tādējādi operatīvās darbības materiālos ietvertās ziņas kalpo vienīgi krimināllietā iekļauto pierādījumu pieļaujamības pamatošanai un ar apstrīdēto normu ir noteikts tāds tiesas kontroles mehānisms, atbilstoši kuram tiesai ir pienākums pēc būtības izvērtēt konkrēto operatīvās darbības materiālos ietverto informāciju attiecībā uz pierādījumu pieļaujamību kriminālprocesā. Izvērstu pamatojumu skatīt Satversmes tiesas spriedumā (Satversmes tiesas 2022. gada 2. decembra sprieduma lietā Nr. 2021‑42‑01 14. .punkts).
Turklāt arī Senāta judikatūrā ir atzīts, ka tiesai ne tikai formāli jānorāda, ka tā ir apstrīdētajā normā noteiktajā kārtībā iepazinusies ar operatīvās izstrādes lietu un to izvērtējusi, bet arī jāsniedz savs atzinums. Taču tai savā lēmumā nav jānorāda konkrētas ziņas un fakti, kas iegūti, iepazīstoties ar operatīvās izstrādes lietas materiāliem. Lēmumā iekļautais norādījums, ka operatīvās darbības materiāli ir izvērtēti, bez konkrēta atzinuma nav uzskatāms par pietiekamu (sk. Senāta 2016. gada 4. februāra lēmumu lietā Nr. SKK-53/2016, 11815005612).
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-41/2023 “Speciālā izmeklēšanas eksperimenta tiesiskuma izvērtēšana”
KPL 225. panta pirmā daļa noteic, ka speciālo izmeklēšanas eksperimentu veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka: 1) persona agrāk ir izdarījusi noziedzīgas darbības un gatavojas izdarīt vai ir uzsākusi tādas pašas noziedzīgas darbības; 2) konkrēto noziedzīgu nodarījumu var pārtraukt uzsāktā kriminālprocesa ietvaros; 3) eksperimenta rezultātā var iegūt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, un ja bez šīs darbības nepieciešamo ziņu iegūšana ir neiespējama vai apgrūtināta.
Tādējādi izmeklēšanas tiesnesis, izvērtējot procesa virzītāja motivētu ierosinājumu un lietas materiālus, lēmumā norāda, kādas ziņas pamato nepieciešamību veikt speciālo izmeklēšanas eksperimentu un ir par pamatu atzinumam, ka eksperimenta rezultātā var tikt iegūtas ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, kā arī iestādi vai personu, kurai uzdota šīs darbības veikšana.
“Provokācijas izvērtēšana”
Senāts, pievienojoties tiesību doktrīnā paustajam, jau iepriekš norādījis, ka ziņu izvērtēšana kopsakarā nozīmē, ka, lai arī ticamība ir katram individuālam pierādījumam piemītoša pazīme, tomēr to noteikt var, tikai skatot attiecīgo pierādījumu vienotā sistēmā ar citiem pierādījumiem un vērtējot, kā veidojas to savstarpējās sakarības (Senāta 2022. gada 20. janvāra lēmums lietā Nr. SKK‑22/2022). Šādas prasības attiecināmas arī uz provokācijas izvērtējumu.
Senāta nolēmums pieejams šeit.
Satversmes tiesa
Ierosināta vēl viena lieta par normām, kas regulē noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu
Satversmes tiesas (ST) 3. kolēģija 2023. gada 2. maijā ierosināja lietu Nr. 2023-13-01 “Par Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās daļas, 125. panta trešās daļas un 126. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam”.
Lieta ierosināta pēc Janīnas Filatovas (Yanina Filatova) pieteikuma. Izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu uzsāka procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nodeva materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu izlemšanai tiesai. Ar tiesas lēmumu Pieteikuma iesniedzējas finanšu līdzekļi atzīti par noziedzīgi iegūtiem un konfiscēti valsts labā.
Apstrīdētās KPL normas nosaka, ka kriminālprocesā un procesā par noziedzīgi iegūtu mantu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi attiecībā uz mantas noziedzīgo izcelsmi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme. Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme. Ja kriminālprocesā iesaistītā persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai. Ja persona noteiktā termiņā nesniedz ticamas ziņas par mantas izcelsmes likumību, šai personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu.
Latvijas Republikas Satversmes (Satversme) 92.pants nosaka to, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.
Pieteikuma iesniedzējas ieskatā ar apstrīdētajām normām personai uzlikts nesamērīgs un neizpildāms pienākums pierādīt tai piederošo finanšu līdzekļu likumīgo izcelsmi. Likumdevējs neesot noteicis pietiekamas procesuālās tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas, lai persona varētu aizstāvēties pret mantas noziedzīgas izcelsmes prezumpciju. Tādā veidā Pieteikuma iesniedzēja tiekot nostādīta būtiski neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar procesa virzītāju. Turklāt, neraugoties uz to, ka process par noziedzīgi iegūtu mantu nav vērsts uz personas vainas konstatēšanu, par Pieteikuma iesniedzēju tiekot izteikts vērtējums kā par personu, kura ir vainīga noziedzīgā nodarījumā. Proti, apstrīdētās normas pieļaujot to, ka personai, kas likumā noteiktā kārtībā vēl nav atzīta par vainīgu kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, prezumētas saistības ar šādu noziedzīgu nodarījumu dēļ tiek atņemta viņas manta. Tādējādi ar apstrīdētajām normām esot aizskartas Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 92. pantā ietvertās tiesības.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2023. gada 2. oktobris.
Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.
Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par normu, kas nosaka pamatu zvērināta advokāta izslēgšanai no zvērinātu advokātu skaita
ST 2023. gada 30. maijā pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā, kurā apstrīdēta norma, kas nosaka pamatu zvērināta advokāta izslēgšanai no zvērinātu advokātu skaita, saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 3. punktu pieteikuma iesniegšanas termiņa nokavējuma dēļ.
Lieta ST tika ierosināta pēc advokatūrai piederīgas personas iesniegtas konstitucionālās sūdzības par Latvijas Republikas Advokatūras likuma 16. panta 3. punkta neatbilstību Satversmes 106. panta pirmajam teikumam. Apstrīdētā norma noteic, ka no zvērinātu advokātu skaita izslēdz personas, pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
Jau pirms vairākiem gadiem attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju ir stājies spēkā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, kas atbilstoši apstrīdētajai normai ir pamats pieteikuma iesniedzējas izslēgšanai no zvērinātu advokātu skaita. Taču Latvijas Zvērinātu advokātu padome attiecīgu lēmumu līdz ST lietas izskatīšanas laikam vēl nebija pieņēmusi. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma ierobežojot tās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un tās pamattiesību aizskārums esot sagaidāms nākotnē, proti, radīšoties brīdī, kad Zvērinātu advokātu padome pieņems attiecīgu lēmumu.
ST secināja, ka Advokatūras likuma 16. pantā ir noteikti tādi tiesiskie pamati, kuru iestāšanās gadījumā vēlāk pieņemtais Zvērinātu advokātu padomes lēmums par personas izslēgšanu no advokātu skaita nerada tiesisku ietekmi uz personas tiesībām uz nodarbošanos, jo šāda ietekme jau ir radusies līdz ar Advokatūras likuma 16. pantā norādītā tiesiskā pamata iestāšanos. Atbilstoši Advokatūras likuma 16. panta 4. punktam no zvērinātu advokātu skaita izslēdz personas, kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Šāda situācija ir konstatējama apstrīdētās normas gadījumā.
Pēc ST ieskata, nav iespējams atzīt, ka laika posmā starp nolēmumu un Zvērinātu advokātu padomes lēmumu par personas izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita persona vēl saglabātu tiesības uz darbošanos zvērināta advokāta statusā. Šāds secinājums novestu pie tiesību sistēmai neatbilstoša rezultāta. Būtībā šādos gadījumos Zvērinātu advokātu padome lēmumu par personas izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita pieņem ar mērķi izdarīt izmaiņas zvērinātu advokātu sarakstā un informēt par to sabiedrību. Tādā gadījumā, ja padome vēl nav pieņēmusi lēmumu par personas izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita, tiesisks šķērslis būt par zvērinātu advokātu šai personai ir radies jau brīdī, kad stājās spēkā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata.
Tātad konkrētajā lietā apstāklis, kas saskaņā ar likumdevēja izšķiršanos nav savienojams ar zvērināta advokāta statusa būtību, ir iestājies jau pirms Zvērinātu advokātu padomes lēmuma pieņemšanas. ST secināja, ka šajā gadījumā nevis padomes lēmums, bet gan apstrīdētajā normā norādītā tiesiskā pamata iestāšanās ir šķērslis, kas liedz personai darboties zvērināta advokāta statusā.
Turklāt jāuzsver tas, ka šajā konkrētajā gadījumā ST ņēma vērā arī advokāta institūta nozīmi un advokatūras neatkarību, kas savukārt nozīmē to, ka ikvienai pie zvērinātu advokātu saimes piederīgai personai pašai ir jāievēro tiesību normas. Ja zvērināts advokāts nonāk tādā tiesiskajā situācijā, kad tas vairs neatbilst likumā noteiktajām amata prasībām, tad viņa visupirmais pienākums ir pašam apzināties, ka šī situācija rada konkrētas tiesiskās sekas, un nekavējoties par attiecīgajiem apstākļiem informēt atbilstošo institūciju, proti, Zvērinātu advokātu padomi.
ST secināja, ka konkrētajā lietā personas pamattiesību aizskārums ir jau radies, nevis tikai nākotnē sagaidāms, jo personas tiesības uz nodarbošanos aizskar nevis nākotnē sagaidāmais Zvērinātu advokātu padomes lēmums, bet jau iepriekš pieņemtais lēmums, ar kuru kriminālprocess pret personu izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Tādēļ sešus mēnešus ilgais konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņš bija skaitāms no lēmuma spēkā stāšanās brīža.
ST konstatēja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju ir stājies spēkā jau pirms vairākiem gadiem. Līdz ar to pieteikuma iesniedzēja nebija ievērojusi Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtajā daļā noteikto termiņu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai un tiesvedība lietā tika izbeigta.
Lēmums par lietas izbeigšanu pieejams šeit.
Tiesu prakse, tiesām un kriminālvajāšanai nodotās krimināllietas
Ar prokurora priekšrakstu par sodu pabeidz kriminālprocesu par EUR 10 kukuļdošanu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai
gada 25. aprīlī Dienvidlatgales prokuratūrā paātrinātā procesa kārtībā, sastādot prokurora priekšrakstu par sodu, pabeigts kriminālprocess pret kādu Baltkrievijas Republikas pilsoni, kurš apsūdzēts kukuļdošanā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonai.
Saskaņā ar apsūdzību šā gada 24. aprīlī apsūdzētais vadīja kravas automobili un iebrauca Latvijas Republikas muitas kontroles punktā “Silene”, kur Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Latgales Muitas kontroles punkta amatpersona uzsāka veikt automašīnas kontroli. Muitas kontroles laikā tika noskaidrots, ka nepieciešams transportlīdzekli novirzīt uz angāru kravas padziļinātās muitas kontroles veikšanai. Apsūdzētais VID amatpersonai deva EUR 10, lai tā neveiktu transportlīdzekļa kravas padziļināto muitas kontroli.
Apsūdzētais pilnībā piekrita viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma apjomam un juridiskajai kvalifikācijai, kā arī atzina savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un to nožēloja. Prokurors, ņemot vērā apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, kā arī izvērtējot, ka izdarīts smags noziegums pret pārvaldības kārtību, bet ar to nav radīts mantisks kaitējums, ir guvis pārliecību, ka apsūdzētajam vīrietim nevajadzētu piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, taču viņu nevar atstāt nesodītu. Ar prokurora priekšrakstu par sodu apsūdzētajam piemērots naudas sods EUR 6200.
Relīze pieejama šeit.
Tiesās personu par faktiski nenotikuša darījuma uzrādīšanu pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā
Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurore tiesai nosūtījusi krimināllietu, kurā apsūdzēta persona par to, ka PVN deklarācijās uzrādīja faktiski nenotikušus ar PVN apliekamus darījumus, ar ko nodarīja zaudējumus valstij EUR 116 573 apmērā.
Apsūdzētā persona bija kādas SIA amatpersona, tās faktiskais vadītājs, kurš organizēja finansiāli saimniecisko darbību. Apsūdzētais Valsts ieņēmumu dienestā iesniedza PVN deklarāciju par 2022. gada janvāri, februāri un martu, norādot faktiski nenotikušus darījumus starp SIA un kādu citu uzņēmumu, kas faktiski neveic saimniecisko darbību, par it kā saņemtām precēm, tādējādi nelikumīgi palielināja SIA atskaitāmā priekšnodokļa summu un nepamatoti samazināja SIA budžetā maksājamo PVN summu par EUR 116 573,35, nodarot valstij zaudējumus minētās summas apmērā. Minētās darbības tika veiktas SIA interesēs un labā.
Krimināllieta nodota Rīgas pilsētas tiesai vispārējā kārtībā pret apsūdzēto personu un piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai.
Relīze pieejama šeit.
Par atteikšanos no narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes – automašīnas Porsche konfiskācija
2023.gada aprīļa beigās Daudznozaru specializētās prokuratūras prokurors paātrinātā procesa kārtībā, sastādot prokurora priekšrakstu par sodu, pabeidza kriminālprocesu pret kādu vīrieti, kurš atteicās no narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes.
Valsts policijas darbinieki par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu apturēja apsūdzētā vīrieša vadīto Porsche Cayenne S markas automašīnu. Policijas darbiniekiem radās aizdomas par vadītāja neadekvāto stāvokli, pēc kā viņš tika nogādāts VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudei, no kuras apsūdzētais atteicās.
Prokuratūra atgādina, ka 2022. gada 25. novembrī stājās spēkā grozījumi KL, kas paredz kriminālatbildību transportlīdzekļa vadītājam, kurš atsakās no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes.
Apsūdzētais vīrietis pilnībā piekrita viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma apjomam un juridiskajai kvalifikācijai, kā arī atzina savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un to nožēloja. Apsūdzētais ir izdarījis secinājumus un izvērtējis savas rīcības nepieļaujamību un sekas. Prokurors, ņemot to vērā, ar priekšrakstu par sodu piemēroja viņam sabiedrisko darbu uz 120 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem, un valsts labā konfiscēja viņam piederošo Porsche Cayenne S markas automašīnu aptuveni EUR 85 000 vērtībā.
Relīze pieejama šeit.
Ekonomisko lietu tiesa skatīs krimināllietu par lielā apmērā un organizētā grupā izdarītu tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu un pārvietošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu
Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurore tiesai nosūtījusi krimināllietu, kurā apsūdzētas sešas personas par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu un pārvietošanu, kas izdarīts lielā apmērā un ko izdarījusi organizēta grupa, kā arī četras no minētajām personām apsūdzētas par lielā apmērā un organizētā grupā izdarītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Īstenojot organizētās grupas noziedzīgo nodomu, viens no apsūdzētajiem ieguva nezināmas izcelsmes tabakas izstrādājumus, kas atradās “Winston”, “Dakota”, “The King” u.c. cigarešu paciņās bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām. Minētie tabakas izstrādājumi nelikumīgi tika uzglabāti kādā privātmājā Salaspilī un tālāk nodoti organizētās grupas dalībniekiem, kuri veica tabakas izstrādājumu realizāciju Salaspils teritorijā. Tā nepilna mēneša laikā apsūdzētie realizēja vismaz 67 400 un savās dzīvesvietās uzglabāja 276 960 dažādu marku cigaretes bez akcīzes nodokļa markām. Turklāt divi no apsūdzētajiem ar automašīnu pa autoceļu Grenstāle–Bauska veda 350 000 minēto tabakas izstrādājumu, slēpjot tos bagāžas nodalījumā. Ar veiktajām noziedzīgajām darbībām apsūdzētie radīja valstij mantisko kaitējumu ne mazāk kā EUR 99 618. Bez tam četras no apsūdzētajām personām, kuras noziedzīgā nodarījuma rezultātā bija ieguvušas skaidru naudu ne mazāk kā EUR 36 260, zinot par to noziedzīgo izcelsmi, nolēma tos pārvērst citā vērtībā un, izmantojot tos, iegādājās kādu nekustamo īpašumu.
Lieta izskatīšanai nodota Ekonomisko lietu tiesai.
Relīze pieejama šeit.
Tiesās organizētas grupas dalībniekus par krāpšanu lielā apmērā
2023. gada 17. maijā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore tiesai nosūtīja krimināllietu, kurā apsūdzētas četras personas par krāpšanu lielā apmērā, kas izdarīta organizētā grupā.
Organizētās grupas dalībnieki, zinot to, ka cietušais, kuram pieder kāds nekustamais īpašums Rīgā, pastāvīgi neuzturas Latvijā, viltoja viņa pasi un ģenerālpilnvaru, ko it kā izdevis pats cietušais, lai iegūtu tiesības uz minēto īpašumu. Apsūdzētie, rīkojoties saskaņā ar lomu sadali, uzrādīja viltoto ģenerālpilnvaru un noslēdza pirkuma līgumu par cietušajam piederošā nekustamā īpašuma pārdošanu par EUR 1 200 000. Brīdī, kad viņi ieradās pie notāra, lai parakstītu iesniegumu par dokumentu un naudas – EUR 1 200 000 –, kuru nekustamā īpašuma pircējs iemaksās zvērināta notāra glabājuma kontā, glabājumu, viņus arestēja Valsts policijas amatpersonas.
Lieta izskatīšanai nodota Rīgas pilsētas tiesai.
Relīze pieejama šeit.
Valsts policija prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nodot kriminālprocesu pret krāpnieku – viltus kreditoru
Valsts policija ir pabeigusi izmeklēšanu apjomīgā krimināllietā pret kādu daudz reižu sodītu vīrieti, kurš vairāku gadu garumā uzdevies par kredītdevēju, apkrāpis virkni iedzīvotāju un legalizējis noziedzīgi iegūtos līdzekļus vairāk nekā EUR 45 000 apmērā. Šomēnes Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde kriminālprocesu nosūtīja Rīgas Austrumu prokuratūrai, prasot sākt kriminālvajāšanu pret minēto personu.
Jau ilgāku laiku Valsts policijā bija vērsušies iedzīvotāji no visas Latvijas, ziņojot, ka esot noticējuši viltus kreditoram un tikuši apkrāpti. Noskaidrojot, ka šos noziedzīgos nodarījumus izdarījusi viena persona, sekmīgākai noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai kriminālprocesi tika apvienoti. 2019. gada 4. martā tika uzsākts kriminālprocess, kas šobrīd kvalificēts pēc KL 193. panta otrās daļas un pēc 195. panta trešās daļas, proti, par tādu datu izmantošanu, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot finanšu instrumentus vai maksāšanas līdzekļus, noformējot aizdevumus dažādās nebanku kredītiestādēs un veicot pārskaitījumus no cietušo kontiem, piesaistot internetbanku, tādējādi izkrāpjot naudas līdzekļus no nebanku kredītiestādēm, kā arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka laika posmā no 2017. gada janvāra līdz 2019. gada maijam vīrietis interneta vietnēs, uzdodoties par aizdevēju – kreditoru, piedāvāja iepriekš nepazīstamām personām izsniegt naudas aizdevumus. Izmantojot minēto ieganstu, viņš lūdza iedzīvotājiem atvērt norēķinu kontus bankās un pēc tam, izmantojot personu uzticību, prasīja nodot viņu rīcībā esošos datus, kas dod iespēju izmantot internetbanku (klienta kodu un internetbankas piekļuves paroles). Iedzīvotāji tika maldināti, ka šādā veidā tiks pārbaudīta viņu kredītvēsture un pēc tam viņiem piešķiršot aizdevumu. Ieguvis minētos datus, krāpnieks cietušo vārdā paņēma ātros kredītus. Apzinoties, ka naudas līdzekļi ir iegūti noziedzīgā ceļā, nolūkā maskēt un slēpt to noziedzīgo izcelsmi, aizdomās turētais pārskaitīja iegūto naudu gan uz trešo personu banku kontiem, gan uz savu ārvalstīs reģistrēto kontu. Tādā veidā krāpnieks, slēpjot un maskējot noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu patieso raksturu un izcelsmi, mainot to piederību un atrašanās vietu, legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus EUR 45 042,95 apmērā.
Izmeklēšanā tika pierādītas 56 noziedzīgu nodarījumu epizodes pēc KL 193. panta otrās daļas un 29 epizodes pēc KL 195. panta trešās daļas. Par cietušajiem ir atzītas 23 personas. To vidū ir gan fiziskās, gan juridiskās personas, kuras bija nonākušas finansiālās grūtībās un tāpēc izvēlējās ņemt aizdevumus, atsaucoties uz sludinājumu internetā.
2019.gada 6. martā policisti iespējamo vainīgo 1986. gadā dzimušo vīrieti aizturēja, un dienu vēlāk viņš atzīts par aizdomās turēto. Jāpiemin, ka viņš iepriekš jau iepriekš ir vairākkārt tiesāts par finanšu noziegumiem. Pēc aizturēšanas vīrietim tika piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, kas vēlāk mainīts uz drošības līdzekļiem, kas nav saistīti ar brīvības apņemšanu.
Izmeklēšanas laikā tika izdalīti vairāki kriminālprocesi pret vēl septiņām personām par svešu maksāšanas līdzekļu nelikumīgu izmantošanu, un tajos šobrīd turpinās izmeklēšana.
Relīze pieejama šeit.
Sorainen norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Aktualitātes
Kriptovalūta kriminālprocesuālajās darbībās
2.maijā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Danas Gorinas raksts par kriptovalūtu kriminālprocesuālajās darbībās.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 2. maija numurā Nr. 18/19 (1284/1285) šeit.
Rakstiskuma un mutiskuma sinerģijas problemātika Latvijas kriminālprocesā
16.maijā žurnālā “Jurista Vārds” publicēta zvērināta advokāta Egona Rusanova un jurista palīdzes Lindas Lielbriedes eseja par rakstiskuma un mutiskuma sinerģijas problemātiku Latvijas kriminālprocesā.
Eseja pieejama šeit.
Risku novērtējums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju nekustamo īpašumu un būvniecības sektorā
Finanšu izlūkošanas dienests izstrādājis Nekustamo īpašumu un būvniecības sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska novērtējumu.
Nekustamo īpašumu un būvniecības sektors vēsturiski ir bijis viens no ērtākajiem un pieejamākajiem veidiem, kā legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Ņemot vērā šo sektoru nepilnīgo pārraudzību, kā arī būvniecības sektora augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru, tie paver plašas iespējas noziedzīgi iegūtu līdzekļu izvietošanai, noslāņošanai un integrācijai likumīgajā finanšu sistēmā, kā arī atvieglo noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvietošanu starp vairākām noziegumā iesaistītajām personām vai grupām.
Risku novērtējums veidots ar mērķi veicināt atbildīgo valsts iestāžu, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu un citu ieinteresēto personu izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu un būvniecības sektoru, kā arī tajos strādājošajiem komersantiem. Apzinot ar abiem sektoriem saistītos riskus, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā iesaistītās personas var atbilstoši pārvaldīt attiecīgos riskus, piemērojot riskos balstītu pieeju.
Risku novērtējums pieejams šeit.
Nepieciešamas izmaiņas Krimināllikumā, lai ieviestu jaunu drošības līdzekli – elektronisko uzraudzību
2. maijā Valsts prezidents Egils Levits tikās ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu un Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku, lai pārrunātu, kā uzlabot tiesībsargājošo iestāžu darbu, nodrošinot upura aizsardzību pret vardarbību.
Valsts prezidents uzsvēra, ka visa vaina par sievietes slepkavību Jēkabpilī ir valsts pusē. Sieviete izdarīja pilnīgi visu, lai glābtu savu dzīvību. Viņa atkārtoti vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, lūdzot aizsardzību. Policijas un prokuratūras rīcībā bija nepieciešamā informācija, taču iestādes neizdarīja visu iespējamo viņas aizsardzībai.
Valsts prezidents norādīja, ka KL aizsardzība pret cilvēka apdraudējumu un vajāšanu (arī interneta vidē) patlaban ir pārāk vāja. Praksē tā lielā mērā nedarbojas. Tas, savukārt, ir pretrunā ar no Satversmes izrietošo valsts pienākumu cilvēku aizsargāt. Tādēļ Valsts prezidents uzskata, ka nepieciešams veikt sistēmiskas izmaiņas likumdošanā. Tiesībsargājošo iestāžu likumiskās pilnvaras ir jāpaplašina, lai tās varētu vērsties nevis tikai pret atsevišķām vardarbības epizodēm, bet gan par varmākas uzvedību kopumā. Par to jāparedz arī nopietnāks sods. Tāpat jānodrošina starpinstitucionālā sadarbība, jāizglīto tiesībsargājošo iestāžu darbinieki un jābūt attieksmes maiņai, lai neatliekami identificētu un novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenēs.
Valsts prezidents aicina likumdevēju ieviest jaunu drošības līdzekli – elektronisko uzraudzību. Tas šādos personas apdraudējuma gadījumos varētu būt sevišķi efektīvs. Tāpat viņš aicina likumdevēju pārdomāt varmākas preventīvu izolāciju, ja viņš sistemātiski pārkāpj aizliegumu tuvoties viņa apdraudētajam cilvēkam. E. Levits arī piekrīt Tieslietu ministrijas priekšlikumam KL noteikt, ka kriminālprocesi par vardarbību tuvinieku lokā izskatāmi prioritāri.
Relīze pieejama šeit.
