Maija un jūnija aktualitātēs iezīmējas nozīmīgi grozījumi kā Krimināllikumā, tā Kriminālprocesa likumā, kas lielākoties jau izsludināti. Piemēram, pēc tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres ierosinājuma turpmāk Krimināllikumā paredzēta kriminālatbildību par cietsirdību un vardarbību pret tuviniekiem. Inese Lībiņa-Egnere bija uzsvērusi, ka “vardarbības problēmas, kas rada ne tikai fiziskas, bet arī psiholoģiskas ciešanas Latvijā ilgstoši nebija pienācīgi risinātas […]”. [1] Tāpat turpmāk tiks paredzēta bargāka atbildība par vardarbību un cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem. Veikti arī nozīmīgi grozījumi saistībā ar probācijas uzraudzības kā pamatsoda piemērošanu. Kā arī likumiski noregulēts par pārstāvību juridiskai personai procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu un par kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieka pārstāvību.
Tāpat jāatzīmē, ka joprojām aktuāla ir cilvēku tirdzniecība, kas lielākoties tiek veikta tādēļ, lai iegūtu ekonomisko labumu, proti, peļņu.[2] Cilvēku tirdzniecībai un cilvēku ievilināšanai ekspluatācijā tiek izmantotas darbā iekārtošanas firmas, sludinājumi internetā un sociālie tīkli.[3] Latvijas Republikas prokuratūra norādījusi, ka viena no pēdējā laika tendencēm ir cilvēku tirdzniecība saistībā ar finanšu krāpšanām un pabalstu izkrāpšanām, norādot, ka persona ir pakļauta cilvēku tirdzniecībai piespiedu darbā, un personas dokumenti tiek izmantoti, lai ņemtu kredītus, pieteiktos pabalstiem vai atvērtu fiktīvus uzņēmumus. Nesen arī tiesai tika nodota krimināllieta desmit personu apsūdzībā par cilvēku tirdzniecību organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Tas apliecina to, cik uzmanīgam ir jābūt, izvērtējot darba sludinājuma ticamību, lai persona netiktu pakļauta piespiedu darbam.
Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja zvērināta advokāte, Sorainen Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses Latvijā vadītāja, Dr.iur. Violeta Zeppa-Priedīte un jurista palīdze Hannelora Voiciša.
Tiesiskais regulējums
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 484/Lp14. Izsludināts: 20.06.2024.
Ar likumprojektu tika veikti svarīgi grozījumi, kas nu jau ir stājušies spēkā.
Turpmāk Krimināllikumā būs atrodams pants par kriminālatbildību par cietsirdību un vardarbību pret tuviniekiem.
Tāpat izmaiņas veiktas pantā par apdrošināšanas krāpšanu, būtiski paplašinot to gadījumu skaitu, kad personu var sodīt.
Saistībā ar cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, no Krimināllikuma 230.panta pirmās daļas ir izslēgta kriminālatbildība par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, to nosakot šā panta otrajā daļā. Vienlaikus par cietsirdīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pret dzīvniekiem turpmāk nebūs iespējams piemērot brīvības atņemšanai alternatīvos sodus – sabiedriskais darbs un naudas sods. Kā arī Krimināllikuma 230.pants ir papildināts ar trešo daļu, nosakot, ka turpmāk tiks paredzēta kriminālatbildība par KL 230.panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tas tiks izdarītas publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē, sodot ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, vienlaikus atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Ar veiktajiem grozījumiem turpmāk par šādu cietsirdīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pret dzīvniekiem kā pamatsods tiek paredzēts tikai brīvības atņemšana, bez iespējām piemērot alternatīvos sodu veidus kā tas bija iepriekš.
Likumprojekta teksts pieejams šeit.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekts Nr.: 463/Lp14. Izsludināts: 28.06.2024.
Ar likumprojektu galvenokārt noteiktas izmaiņas saistībā ar probācijas uzraudzību. Turpmāk tiek paredzēts paplašināt probācijas uzraudzības kā pamatsoda piemērošanas iespējamību. Respektīvi, probācijas uzraudzību kā pamatsodu varēs piemērot no trīs līdz sešiem gadiem arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru paredzēta brīvības atnerimšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, vai par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Taču sākotnēji tiesai, izskatot lietu un ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma 1) raksturu; 2) radīto kaitējumu; 3) vainīgā personību; 4) citus lietas apstākļus, jāgūst pārliecība, ka vainīgais, neizciešot brīvības atņemšanu, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.
Tomēr imperatīvi tiek noteikts, ka probācijas uzraudzību kā pamatsodu nepiemēro, ja:
1) Noziegums izraisījis cilvēka nāvi;
2) Noziegums izdarīts pret nepilngadīgo, lietojot vardarbību;
3) Noziegums izdarīts organizētā grupā;
4) Izdarīts kāds noziegums, kādā no zemāk minētajām Krimināllikuma nodaļām:
Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds;
Noziegumi, kas saistīti ar terorismu;
Noziegumi pret valsti.
5) Izdarīts kāds no Krimināllikuma 159. panta, 160.panta, 195.panta vai 253.1 pantā paredzētajiem noziegumiem.
Līdz ar grozījumiem par probācijas uzraudzības kā pamatsoda noteikšanu, kas stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī, tiek paredzēts, ka pilngadīgām personām šo pamatsodu varēs piemērot par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pēc 2024.gada 31.decembra. Taču personām, kuras līdz 2024.gada 31.decembrim būs izdarījušas kādu no augstām minētajiem sevišķi smagajiem noziegumiem, bet vēl nebūs notiesātas, no 2025.gada 1.janvāra varēs piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu.
Tāpat tiek paredzēti grozījumi par galīgā soda noteikšanu, un tā, kā mainās regulējums, tad pārejas noteikumos arī tiks precizēts tas, kā galīgais sods tiks noteikts. Proti, attiecībā uz personām, kuras noziedzīgos nodarījumus izdarījušas līdz 2024.gada 31.decembrim, būs piemērojams šī brīža regulējums. Savukārt, ja radīsies situācija, ka ir stājies spēkā un nav izpildīts nolēmums par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti līdz 2024.gada 31.decembrim, un ir stājies spēkā un nav izpildīts nolēmums par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti pēc 2024.gada 31.decembra, tad galīgais sods pēc vairākiem nolēmumiem būs nosakām atbilstoši Krimināllikuma regulējumam, kas būs spēkā no 2025.gada 1.janvāra.
Likumprojekta teksts pieejams šeit.
Saistītais grozījums: Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 464/Lp14. Izsludināts: 28.06.2024.
Likumprojekta teksts pieejams šeit.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekts Nr.: 535/Lp14. Izsludināts: 21.05.2024.
Ar likumprojektu tika ierosināts un atbalstīts Krimināllikumu papildināt ar 90.1 pantu par Vēlēšanu procesa ietekmēšanu, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju. Līdz ar to turpmāk tiks paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu par
– Politisko organizāciju (partiju);
– Politisko organizāciju (partiju) apvienību;
– Latvijas Republikas Saeimas;
– Pašvaldības domes;
– Eiropas Parlamenta deputāta kandidātu
izmantojot dziļviltojuma (deep fake) tehnoloģiju, ja tas izdarīts priekšvēlēšanu aģitācijas periodā vai vēlēšanu dienā.
Jāpiemin, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir laika posms no 120. dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai.[4]
Likumprojekta teksts pieejams šeit.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 507/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 13.06.2024.
Ar šo likumprojektu tiek paredzēti vairāki grozījumi. Mūsuprāt, nozīmīgākos no tiem esam iekļāvuši šajā jaunumu apkopojumā.
Atbilstoši Kriminālprocesa likumam ir tikai daži gadījumi, kad kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts tās personas pieteikums, kurai nodarīts kaitējums. Šo gadījumu klāstu šobrīd atbalsta papildināt ar Krimināllikuma 145.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, proti, nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem.
Jaunums Kriminālprocesa likumā būs mašīntulkošanas rīka izmantošanas iespējamība dokumentiem, kuri nesaturēs liecības. Taču par to būs jāizdara attiecīga atzīme. Šāda dokumenta pilnīgu vai daļēju tulkošanu nodrošinās tulks tikai nepieciešamības gadījumā, kuru būs noteicis procesa virzītājs.
Lai arī agrāk nebija paredzēta iespēja, ka advokāts var būt kā pārstāvis procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai, tad šobrīd ir atbalstīta šāda iespēja. Taču advokāta tiesības piedalīties kriminālprocesā būs jāapliecina orderim un īpaši šim nolūkam izdotai pilnvarai. Tas pats attiecināms uz juridiskās personas kā cietušā pārstāvību kriminālprocesā.
Jāpiemin, ka iepriekš ne Kriminālprocesa likuma 111.1 pantā ne citos Kriminālprocesa likuma pantos nebija minēts par kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieka pārstāvību. Tas tika arī norādīts 2019.gada izdotajos Kriminālprocesa likuma komentāros A daļā, vienlaikus norādot, ka kriminālprocesā aizskartās mantas īpašniekam ir tiesības uz pārstāvību savu tiesību realizācijā.[5] Taču tagad to ir paredzēts norādīt Kriminālprocesa likuma 111.1 pantā konkrēti nosakot, kas un saskaņā ar ko varēs pārstāvēt kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieku.
Kā arī tiek paredzēts, ka tiesa varēs atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un nodot materiālus jaunai izskatīšanai arī tad, ja, izskatot sūdzību vai protestu, procesā iesaistītā persona būs iesniegusi pierādījumus, kurus objektīvu iemeslu dēļ nebija iespējams iesniegt rajona (pilsētas) tiesai. Šāds lēmums nebūs pārsūdzams.
Likumprojekta teksts pieejams šeit.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekts Nr.: 579/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 02.05.2024.
Likumprojekts paredz KL 288.2 pantā ”Politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīga finansēšana” un 288.4 pantā “Politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīga finansējuma pieņemšana un izspiešana” samazināt nelikumīgā finansējuma slieksni, no kāda iestājas kriminālatbildība par minētajos pantos paredzētajām darbībām, kas saistītas ar politisko partiju nelikumīgu finansēšanu. Šādi grozījumi izvirzīti, lai novērstu politisko partiju nelikumīgu finansēšanu, kas izkropļo godīgas konkurences principus starp politiskajām partijām, un vienlaikus mazina sabiedrības uzticēšanos politiskajai sistēmai kopumā.[6]
Tāpat ar likumprojekts paredz no KL izslēgt 288.3 pantu “Starpniecība politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgā finansēšanā”, jo būtībā jebkurš starpnieks, kurš tieši politiskajai partijai nodod nelikumīgu finansējumu, vienlaicīgi atbilst arī finansētāja pazīmēm.
Likumprojekta teksts pieejams šeit.
Augstākā tiesa
Tiesai no jauna jāskata lieta daļā par narkotisko vielu iegādāšanos, glabāšanu un pārvadāšanu
Senāta Krimināllietu departaments 30.aprīlī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru apsūdzētais attaisnots par narkotisko vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un pārvadāšanu realizācijas nolūkā. Daļā, ar kuru apsūdzētais attaisnots par narkotisko vielu pārvietošanu nelikumīgā veidā pāri Latvijas Republikas valsts robežai, zemākas instances tiesas pieņemtais spriedums ir atstāts negrozīts.
Apsūdzībā norādīts, ka persona ārpus Latvijas Republikas teritorijas iegādājās kokaīnu saturošu izžāvētu augu masu, kas bija iepakota līdzīgi kā tēja, pārveda to pāri robežai un glabāja savā dzīvesvietā līdz brīdim, kad pirms viņa nopratināšanas citā kriminālprocesā Policijas darbinieku dienā mēģināja to uzdāvināt procesa virzītājai Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldes izmeklētājai.
Saskaņā ar apgabaltiesas atzinumu apsūdzētais neesot apzinājies, ka neatļauti iegādājās, glabāja un pārvadāja narkotiskās vielas, kuras bija iepakotas kā tēja. Senāts secināja, ka apgabaltiesa lietā iegūtos pierādījumus nav izvērtējusi atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajām prasībām. Apsūdzētā liecības par to, ka tēju atvedis no Dienvidamerikas, tā satur kokas lapas un vēlas šādu tēju eksportēt uz Latviju un uzsākt biznesu, apgabaltiesa nav izvērtējusi kopumā un savstarpējā sakarībā ar citiem lietā iegūtajiem pierādījumiem, tajā skaitā liecinieku liecībām, kā arī ziņām eksperta atzinumā par to, ka tējas maisiņiem līdzīgajos iepakojumos ir konstatēta izžāvēta augu masa, kas satur kokaīnu. Šajā daļā zemākas instances tiesas attaisnojošais spriedums ir atcelts.
Atbilstoši apgabaltiesas norādītajam krimināllietā esošo pierādījumu apjoms nav bijis pietiekams, lai konstatētu apsūdzētā vainīgumu narkotisko vielu pārvietošanā nelikumīgā veidā pāri Latvijas Republikas valsts robežai. Senāts atzina, ka kasācijas protestā šajā daļā nav norādīts uz pierādījumu vērtēšanā pieļautu konkrētu Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu. Līdz ar to attiecīgajā daļā zemākas instances tiesas attaisnojošais spriedums ir atstāts negrozīts.
Relīze pieejama šeit. Senāta lēmums pieejams šeit.
Stājies spēkā notiesājošs spriedums par sievietes bijušā dzīvesbiedra slepkavības mēģinājumu
Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 9.maijā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar to lietā par slepkavības mēģinājumu un svešas mantas tīšu bojāšanu stājās spēkā notiesājošs spriedums, ar kuru, ievērojot noziedzīgo nodarījumu kopību un iepriekš neizciesto sodu, apsūdzētajam piespriesta brīvības atņemšana uz 8 gadiem 8 mēnešiem un 15 dienām ar probācijas uzraudzību uz 3 gadiem.
No apgabaltiesas sprieduma izriet, ka apsūdzētais, dusmu vadīts, nolēma izdarīt citas personas prettiesisku nonāvēšanu. Būdams alkohola un narkotisko vielu ietekmē, viņš ieradās upura dzīvesvietā. Kad tika atvērtas ārdurvis, apsūdzētais ar līdzpaņemto gaļas cirvi ne mazāk kā divas reizes atvēzējās un centās iesist vīrietim pa galvu, taču cietušajam izdevās aizsegt to ar roku, aizvērt un pēc tam nosprostot dzīvokļa ārdurvis. Šādā veidā personai tika nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi. Vēlāk, atrodoties policijas iecirkņa pagaidu aizturēšanas telpā, apsūdzētais ar dūrēm ne mazāk kā četras reizes iesita pa durvīm, kā rezultātā tika sabojāts to stikls.
Atstājot negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru apsūdzētais notiesāts par slepkavības mēģinājumu, apgabaltiesa atzina, ka ir pareizi novērtēti lietā iegūtie pierādījumi un izdarīti pamatoti secinājumi par apsūdzētā vainīgumu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā. Ir atspēkota apsūdzētā versija par to, ka viņš nonāvēt cietušo nav vēlējies, cietušā dzīvoklī nav iekļuvis un miesas bojājumus nav nodarījis. Ir argumentēti atzīts, ka inkriminētajos apstākļos apsūdzētais rīkojies ar tiešu nodomu, proti, izdarot cietušā galvā mērķētu cirtienu, paredzējis cietušā nāves iestāšanos un vēlējies to sasniegt.
Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, jo daļā, kas attiecas uz slepkavības mēģinājumu, apsūdzētais kasācijas sūdzību nebija pamatojis atbilstoši likuma prasībām, proti, nebija norādījis, kādus Krimināllikuma pārkāpumus vai Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus pieļāvusi apelācijas instances tiesa. Savukārt daļā, kas attiecas uz svešas mantas tīšu bojāšanu, apsūdzētais apelācijas instances tiesas spriedumu kasācijas kārtībā nebija pārsūdzējis.
Relīze pieejama šeit. Senāta lēmums pieejams šeit.
Stājās spēkā spriedums, ar kuru uzņēmuma vadītājs attaisnots darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanā
Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 21.maijā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un līdz ar to lietā, kurā uzņēmuma vadītājs bija apsūdzēts par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, stājās spēkā attaisnojošs spriedums.
Rokot tranšeju, gāja bojā viens no uzņēmuma darbiniekiem. Tranšejā nogruva izraktā zeme, kurā atradās svešķermenis, iespējams bruģakmens, traumējot personas galvu. Uzņēmuma vadītājam tika celta apsūdzība par darba aizsardzību un tehnisko drošību reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, kas izraisījis cilvēka nāvi. Apgabaltiesa apsūdzēto attaisnoja, norādot, ka nav pierādīta cēloņsakarība starp viņam inkriminētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un darbinieka nāves iemesliem.
Atbilstoši apgabaltiesas secinātajam darba drošība un darba aizsardzības sistēma uzņēmumā bija nepilnīga, jo apsūdzētajam nebija augstākā izglītība minētajā jomā, tomēr bojāgājušā nāve ir tiešā cēloniskā sakarā ar pašu darbinieku nevērīgu un pašpaļāvīgu attieksmi pret Darba aizsardzības likumā, darba drošības instrukcijās, darba līgumos un amata aprakstos noteiktajiem pienākumiem, kas netika ievēroti.
Norīkotajiem darbiniekiem tika izsniegti visi nepieciešamie individuālās aizsardzības līdzekļi un darba aprīkojums. Tranšeju malas nenostiprināt nolēma paši darbinieki. Pēc pirmā nogruvuma rakšana tika turpināta, neskatoties uz izveidojušos “pārkari”, un par to netika paziņots darba devējam. Netika lietoti izsniegtie individuālie aizsardzības līdzekļi.
Saskaņā ar apgabaltiesas atzīto elektromontieris varēja rakt tranšeju, jo viņa amata pienākumos ietilpa izbūves darbi. Konkrētajā gadījumā darba devēju vai būvniecības procesu uzraugošo personu klātesamība nebija obligāta. Par darba norises procesu objektā kā atbildīgā persona bija norīkots pats bojā gājušais darbinieks.
Apsūdzētais kā valdes priekšsēdētājs un atbildīgais par darba drošību uzņēmumā organizēja un nodrošināja nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus darbiniekiem, veica darbinieku apmācību un instruktāžu, nodrošināja ar nepieciešamajiem aizsarglīdzekļiem un aprīkojumu darbu veikšanai, kas pilnībā atbilst darba aizsardzības un darba vides drošības noteikumu prasībām.
Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, tostarp konstatējot, ka prokurore, cietusī un viņas pārstāve nav norādījušas konkrētus pierādījumu attiecināmību, pieļaujamību un ticamību reglamentējošo Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumus, kurus būtu pieļāvusi apgabaltiesa, aprobežojoties vienīgi ar vispārīgiem apgalvojumiem, ka pierādījumi ir izvērtēti nepareizi.
Relīze pieejama šeit. Senāta lēmums pieejams šeit.
Stājas spēkā notiesājošs spriedums par vajāšanu un neslavas celšanu
Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 27. maijā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un tādējādi stājās spēkā apgabaltiesas spriedums, ar kuru apsūdzētais notiesāts par vajāšanu un neslavas celšanu, piespriežot 300 stundas sabiedrisko darbu, savukārt apsūdzētā notiesāta par vajāšanas atbalstīšanu, piespriežot 3100 euro naudas sodu. No apsūdzētajiem par labu cietušajam zvērinātajam advokātam un viņa dzīvesbiedrei piedzīta 1790 euro morālā kaitējuma kompensācija katram.
Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa jau ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi aizstāvju argumentus.
Apelācijas instances tiesa ir atzinusi, ka vajāšana izpaudusies advokāta izsekošanā un nevēlamā saziņā ar cietušajiem. Apsūdzētie mēneša laikā nosūtījuši cietušajiem un advokāta kolēģiem vairāk par desmit elektroniskā pasta vēstulēm. Apsūdzētais izsekojis advokātu, fiksējot un publicējot masu saziņas līdzeklī, kā arī sociālajā tīklā viņa ģimenes dzīvesvietu, darba vietu, izmantoto transportlīdzekli un tā stāvvietu identificējošu informāciju. Apsūdzētais ir aicinājis citas personas izsekot un fotografēt advokātu, par to apsolot atlīdzību. Tāpat par vajāšanu ir atzīta arī transportlīdzekļa, uz kura uzlīmēts advokāta fotoattēls, ilgstoša novietošana pie viņa dzīvesvietas, darba vietas un citur. Izvērtējot minētos faktus un izplatīto ziņu saturu, konstatēts, ka cietušajiem bija objektīvs pamats baidīties par savu un tuvinieku drošību. Ar lietā iegūtajiem pierādījumiem pamatots, ka apsūdzētā apzināti veicinājusi cietušo vajāšanu.
Noskaidrojot, vai apsūdzētais pauda īstenībai neatbilstošas ziņas, kas apkauno advokātu, apelācijas instances tiesa ir ņēmusi vērā, ka vārdi „kolaborants” un „čekists” rada negatīvas asociācijas valodniecisko, kultūrvēsturisko un politisku iemeslu dēļ. Apsūdzētā apgalvojums par žurnālistiskā pētījuma veikšanu atzīts par formālu. Norādīts, ka par apsūdzētā nolūku celt advokātam neslavu liecina ziņu pasniegšanas veids un to saturs, paužot personisko nepatiku pret viņu intervijā masu saziņas līdzeklī, organizējot transportlīdzekļa, uz kura bija uzraksts „Kolaborants” un tam blakus uzlīmēts cietušā fotoattēla fragments, izvietošanu netālu no viņa dzīvesvietas un darba vietas.
Senāts atzina, ka kasācijas sūdzībā ietvertie argumenti ir vērsti uz apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā Kriminālprocesa likumā ietvertajām prasībām.
Relīze pieejama šeit. Senāta lēmums pieejams šeit.
Senāts skaidro, vai persona ir saucama pie kriminālatbildības par darbībām ar gamma-butirolaktonu
Judikatūras nolēmumu arhīvam ir pievienots Senāta Krimināllietu departamenta lēmums, kurā vērtēts, vai persona saucama pie kriminālatbildības par psihotropās vielas – gamma-butirolaktona – pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai.
Apsūdzētais un viņa aizstāvis pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas notiesājošais spriedums par psihotropo vielu nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas robežai lielā apmērā un neatļautu psihotropās vielas realizēšanu lielā apmērā. Senāts izskatīja krimināllietu un apelācijas instances tiesas pieņemto lēmumu atstāja negrozītu.
Pārbaudot, vai personu varēja saukt pie kriminālatbildības par psihotropo vielu nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas robežai, Senāts atzina par nepamatotu apsūdzētā un viņa aizstāvja argumentu, ka gamma-butirolaktons (GBL) noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laikā netika kontrolēts kā psihotropā viela. Attiecīgajā laikā tas tika kontrolēts gan kā otrās kategorijas prekursors (narkotisku vai psihotropu vielu izgatavošanai paredzēts izejmateriāls), gan kā gammahidroksibutirskābes (GHB) cikliskais esteris (organiska viela, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābēm). Lai novērstu dublēšanos, GBL kā otrās kategorijas prekursors no saraksta vēlāk tika izslēgts, tomēr personu tik un tā varēja saukt pie kriminālatbildības par darbībām ar GBL kā GHB ciklisko esteri, proti, psihotropo vielu.
Senāts piekrita apelācijas instances tiesas skaidrotajam, ka GBL kā prekursors atšķiras no GBL kā GHB cikliskā estera ar vielas izmantošanas veidu, tādēļ nozīme ir nolūkam, kādēļ tas iegādāts. Konkrētajā gadījumā saskaņā ar apelācijas instances tiesas konstatēto apsūdzētais apzinājās, ka rīkojas ar aizliegtu vielu, proti, sūtījumus lūdza saņemt citai personai, kā sūtījuma saņēmēju norādīja ar sevi nesaistītu saimniecisko darbību neveicošu uzņēmumu, realizēja citai personai vielu apreibināšanās nolūkā. Atbilstoši apelācijas instances tiesas norādītajam apsūdzētā iebildumus neapstiprināja arī Zāļu valsts aģentūras sniegtā atbilde, ka GBL iegādei nav nepieciešama speciāla atļauja, jo, vēršoties iestādē, apsūdzētais neatklāja, ka vielu plāno iegādāties iekšķīgai lietošanai.
Relīze pieejama šeit. Senāta lēmums pieejams šeit.
Senāts skaidro procesuālo izdevumu piedziņas kārtību
Senāta Krimināllietu departaments 29.maijā izskatīja krimināllietu, kurā vērtēja jautājumu par procesuālo izdevumu piedziņu, ja apsūdzētais ir daļēji attaisnots. Konstatējot, ka nav pamatojuma, kāpēc no apsūdzētā valsts labā piedzīti procesuālie izdevumi pilnā apmērā, Senāts attiecīgajā daļā apelācijas instances tiesas spriedumu atcēla un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likumā ietverto regulējumu procesuālie izdevumi ir samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts līdzekļiem. Procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem. No šī vispārējā principa ir vairāki izņēmumi. Tostarp, ja ar tiesas spriedumu persona ir attaisnota, procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem. Ja apsūdzētais attaisnots daļēji, no viņa var piedzīt procesuālos izdevumus, kas saistīti ar apsūdzību, kurā persona atzīta par vainīgu un notiesāta.
Apelācijas instances tiesa par vienu noziedzīgu nodarījumu apsūdzēto bija notiesājusi, bet par otru – attaisnojusi, kā arī no apsūdzētā valsts labā piedzinusi procesuālos izdevumus celtajā apsūdzībā pilnā apmērā. Apsūdzētais kasācijas sūdzībā lūdza spriedumu atcelt daļā par procesuālo izdevumu piedziņu, norādot, ka nav izvērtēta to apmēra samazināšana, lai gan viņš ir daļēji attaisnots.
Atbilstoši Senāta skaidrotajam likumdevēja noteiktie kritēriji procesuālo izdevumu daļējai piedziņai valsts labā no apsūdzētā ir apsūdzības daļa, kurā konstatēts viņa vainīgums, un citi kritēriji likumā nav paredzēti. Lai izlemtu jautājumu par procesuālo izdevumu piedziņu valsts labā apsūdzības daļā, kurā konstatēts apsūdzētā vainīgums, tiesai katrā konkrētajā kriminālprocesā jāvērtē celtās apsūdzības, tajā skaitā krimināllietas materiālu, apjoms, kā arī noziedzīgo nodarījumu juridiskā sarežģītība saistībā ar to apsūdzības daļu, kurā apsūdzētais attaisnots. Ievērojot samērīguma un proporcionalitātes principus, tiesai jāpamato konkrētajā gadījumā piemērojamajā tiesību normā paredzētā mērķa sasniegšana.
Relīze pieejama šeit. Senāta lēmums pieejams šeit.
Stājies spēkā notiesājošs spriedums par mēģinājumu nodrošināt personām iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā
Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 4.jūnijā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un tādējādi stājās spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru četri apsūdzētie notiesāti par to, ka mantkārīgā nolūkā, personu grupā, apzināti mēģināja nodrošināt vairākām personām iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā. Vienam no apsūdzētajiem piespriesta brīvības atņemšana uz astoņiem mēnešiem, savukārt pārējiem trim – uz vienu gadu. Visiem apsūdzētajiem uz gadu atņemtas tiesības ieņemt amatus pasažieru pārvadājumu jomā. Tā kā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīki – divas automašīnas un viens mobilais telefons – pieder citām personām, no apsūdzētajiem, kas tos izmantoja, piedzīta to vērtība.
Saskaņā ar pārsūdzētajā spriedumā ietverto noziedzīgā nodarījuma aprakstu apsūdzētie norunātajā vietā sagaidīja astoņus nelegālos migrantus, kas nelikumīgi šķērsoja Latvijas Republikas robežu no Baltkrievijas teritorijas, nolūkā nodrošināt viņiem nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā, ar automašīnu aizvedot uz Vāciju. Nolūks nerealizējās, jo Valsts robežsardzes amatpersonas apsūdzētos aizturēja.
Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senās konstatēja, ka divu apsūdzēto aizstāves atkārto apelācijas sūdzībās ietvertos argumentus par soda bargumu, tomēr pretēji aizstāvju norādītajam apelācijas instances tiesa ir vērtējusi noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgo personības, kā arī soda mērķi.
Pārsūdzētajā spriedumā tostarp ir pamatots, kāpēc soda mērķi var sasniegt tikai ar brīvības atņemšanu. Atbilstoši spriedumā norādītajam ir būtiski pieaudzis noziedzīgo nodarījumu skaits, kas saistīti ar Latvijas Republikas valsts robežu nelikumīgi šķērsojošo personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, tās pārvietojot pa valsts teritoriju, un iepriekš piespriestie sodi līdzīgās lietās nav atturējuši apsūdzētos no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, turklāt reģionā, kurā izsludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar migrācijas krīzi uz starpvalstu robežām.
Noziedzīga nodarījuma izdarīšana ārkārtējās situācijas laikā ir konstatēts kā viens no atbildību pastiprinošiem apstākļiem. Šai sakarā spriedumā skaidrots, ka apsūdzētie radījuši papildu kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, jo ārkārtējās situācijas kontrolē iesaistītajiem dienestiem, papildus noteikto funkciju pildīšanai, bija jāiesaistās arī noziedzīgā nodarījuma atklāšanā. Apsūdzētie radījuši papildu kaitējumu arī valsts drošībai, jo destabilizējuši tiesisko kārtību valsts pierobežā, apgrūtinājuši valsts robežas apsardzībā iesaistīto iestāžu darbību, mēģinājuši nodrošināt valsts robežu nelikumīgu šķērsojošu personu pārvietošanos Eiropas Savienības teritorijā.
Ievērojot norādīto, Senāts atzina, ka kasācijas sūdzībās ietvertās norādes uz Krimināllikuma pārkāpumiem ir pamatotas ar vēlmi panākt apsūdzētajiem nosakāmā soda ietekmējošo apstākļu atkārtotu izvērtējumu kasācijas instances tiesā, tomēr atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam kasācijas instances tiesa pierādījums lietā un sodu ietekmējošos apstākļus no jauna neizvērtē.
Relīze pieejama šeit. Senāta nolēmums pieejams šeit.
Stājas spēkā spriedums, ar kuru par mantas izkrāpšanu no komercsabiedrības notiesāts tās izpilddirektors
Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 5.jūnijā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un tādējādi stājās spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru par komercsabiedrības mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, notiesāts tās izpilddirektors. Apsūdzētais sodīts ar sabiedrisko darbu uz 160 stundām. No viņa par labu komercsabiedrībai piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija 2199 eiro.
No pārsūdzētā apgabaltiesas sprieduma izriet, ka komercsabiedrības izpilddirektors iesniedza valdes loceklim priekšlikumu par lielākas darba algas noteikšanu dēlam, paaugstinot to no 7 uz 733 eiro. Izpilddirektors apzinājās, ka priekšlikums ir nepatiess un darbus, par kuriem paredzēts noteikt algas paaugstinājumu, viņa dēls neveiks. Lai nodrošinātu regulāru algas saņemšanu, apsūdzētais darba uzskaites sarakstos par trim mēnešiem norādīja nepatiesu informāciju, proti, ka dēls attiecīgajā laika periodā strādājis 7 vai 8 stundas dienā. Apsūdzētais rīkojās mantkārīgā nolūkā, jo komercsabiedrības budžeta līdzekļus, kuri kā darba alga nepamatoti tika izmaksāti dēlam, saņēma pats un rīkojās ar tiem pēc saviem ieskaitiem, gūstot materiālu labumu. Izdarot Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, komercsabiedrībai nodarīts mantisks kaitējums 2199 eiro.
Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts konstatēja, ka aizstāvis atkārto apelācijas sūdzības motīvus, kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un argumentēti noraidījusi. Aizstāvja kasācijas sūdzībā izklāstītie argumenti faktiski pauž neapmierinātību ar tiem secinājumiem, kādus izdarījusi apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietā iegūto pierādījumu attiecināmību, ticamību un pietiekamību, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā Kriminālprocesa likumā noteiktajam.
Relīze pieejama šeit. Senāta lēmums pieejams šeit.
Stājas spēkā notiesājošs spriedums par slepkavības mēģinājumu, kuram apsūdzētais gatavojies, lasot literatūru un skatoties filmas
Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 18.jūnijā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un tādējādi stājās spēkā Kurzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru apsūdzētais notiesāts par slepkavības mēģinājumu, piespriežot brīvības atņemšanu uz 12 gadiem un probācijas uzraudzību uz 2 gadiem. Aizstāve notiesājošo spriedumu bija pārsūdzējusi daļā par sodu.
Ar apelācijas instances tiesas spriedumu apsūdzētais tika atzīts par vainīgu slepkavības mēģinājumā, konstatējot, ka 2023.gada 13.janvāra vakarā vīrietis, personīgu motīvu vadīts, ieradās cietušās dzīvesvietā nolūkā viņu noslepkavot. Brīdī, kad sieviete iznāca no dzīvokļa, apsūdzētais viņai nežēlīgi uzbruka – sita, žņaudza un dūra. Notikuma vietu viņš pameta, būdams pārliecināts, ka cietusī ir mirusi.
Vērtējot sodu ietekmējošos apstākļus, apelācijas instances tiesa secināja, ka apsūdzētais nozieguma izdarīšanai bija mērķtiecīgi gatavojies, lasot literatūru un skatoties filmas par slepkavību izdarīšanu, kā arī apzināti izvēlējies nozieguma izdarīšanai piemērotu priekšmetu – āmuru. Noziedzīgais nodarījums izdarīts diennakts tumšajā laikā cietušās dzīvesvietā, zinot, ka viņas apgādībā ir mazgadīgs bērns, kurš nozieguma laikā atradās dzīvoklī. Apsūdzētais savas prettiesiskās darbības pārtrauca tikai tad, kad bija pilnībā pārliecināts par cietušās nāvi, tādēļ noziegums netika līdz galam izdarīts tādu apstākļu dēļ, kas nebija atkarīgi no viņa gribas.
Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts konstatēja, ka pretēji aizstāves norādītajam apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību un atbildību mīkstinošos apstākļus. Senāts atzina, ka aizstāves šai sakarā izteiktie argumenti pauž sūdzības iesniedzējas atšķirīgo viedokli par tiem secinājumiem, kādus izdarījusi apelācijas instances tiesa, izvērtējot pierādījumus lietā saistībā ar sodu ietekmējošiem apstākļiem, un tie ir vērsti uz to, lai panāktu notiesājošā sprieduma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ. Līdz ar to kasācijas sūdzība attiecīgajā daļā neatbilst Kriminālprocesa likumā noteiktajām prasībām.
Relīze pieejama šeit. Senāta lēmums pieejams šeit.
Tiesu prakse, tiesām un kriminālvajāšanai nodotās krimināllietas
Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu naudas sods un naudas piedziņa
Ekonomisko lietu tiesa, izskatot lietu, kurā pie kriminālatbildības saukts vīrietis par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, lēma apstiprināt Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurora un apsūdzētā noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu. Apsūdzētais vīrietis atzīts par vainīgu un sodīts ar naudas sodu 217 000 euro apmērā, uz diviem gadiem atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatu komercsabiedrībā. Valstij nodarīto zaudējumu – 337 367, 73 euro – apsūdzētais ir atlīdzinājis jau pirmstiesas kriminālprocesa laikā. Tāpat tiesa viņa pārstāvētajai SIA piemēroja piespiedu ietekmēšanas līdzekļi – naudas piedziņu 42 000 euro – un piedzina no tās noziedzīgi iegūtās mantas vērtību – 460 600 euro.
Relīze pieejama šeit.
Tiesai nodota krimināllieta desmit personu apsūdzībā par cilvēku tirdzniecību organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu
Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore tiesai nodeva krimināllietu, kurā apsūdzētas desmit personas par to, ka viņas, darbojoties organizētā grupā, ekspluatācijas nolūkā, izmantojot personas ievainojamības, atkarības un bezpalīdzības stāvokli, ar viltu savervēja, pārvadāja, izmitināja un piespieda veikt darbu ne mazāk kā 90 personām, t.i., izdarīja cilvēku tirdzniecību, un legalizēja noziedzīgi iegūtus līdzekļus lielā apmērā, proti, ne mazāk kā 608 961,92 euro. Šīs krimināllietas ietvaros tiesai nodots arī process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.
Relīze pieejama šeit.
Eiropas Prokuratūras aktualitātes
Itālijā arestēts aizdomās turētais par nodokļu izkrāpšanu, kas saistīta ar kosmētikas līdzekļu pārdošanā
Pēc Eiropas Prokuratūras (EPPO) pieprasījuma Itālijas Finanšu policija ir arestējusi aizdomās turēto par sarežģītu krāpšanu nodokļu jomā, kas saistīta ar kosmētikas līdzekļu pārdošanu. Saskaņā ar Romas tiesas pirmstiesas izmeklēšanas tiesneša rīkojumu ir konfiscēti vairāk nekā 3,6 miljoni eiro.
Izmeklēšanas darbības arī liecina, ka uzņēmums nelikumīgi piekļuva būtiskiem aizdevumiem, kas nodrošināti ar valsts garantijām, kuras tika sniegtas ar ES fondiem, kas paredzēti mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam un ko vairākas kredītiestādes piešķīra, iesniedzot viltotus dokumentus. Šāda rīcība ļāva aizdomās turētajam gūt netaisnīgu peļņu, no kuras daļa, kā tiek uzskatīts, tika atmazgāta Azerbaidžānā, Šveicē un Apvienotajos Arābu Emirātos – izkrāpjot līdzekļus no uzņēmuma, kaitējot kreditoriem, kas noveda pie uzņēmuma bankrota.
Relīze pieejama šeit.
EPPO paplašina ar subsīdijām saistītas krāpšanas un naudas atmazgāšanas izmeklēšanu
EPPO Horvātijā ir nolēmusi paplašināt izmeklēšanu pret četriem aizdomās turētajiem un uzņēmumu par krāpšanu subsīdiju jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, jo ir aizdomas par papildu krāpšanos ar subsīdijām, ko izdarījis viens no aizdomās turētajiem un cits uzņēmums.
EPPO Zagrebā 2023. gada oktobrī sāka izmeklēšanu par ES lauksaimniecības dotācijas piešķiršanu “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās” ietvaros, kura kopējā vērtība ir 2,5 miljoni euro. Konkursu līdzfinansēja Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un ar Horvātijas Republikas valsts budžeta. Tiek apgalvots, ka laikposmā no 2015. gada februāra līdz 2023. gada oktobrim viens no aizdomās turētajiem noslēdza vienošanos ar trim pārējiem, lai krāpnieciski iegūtu šos neatmaksājamos ES lauksaimniecības līdzekļus.
Kopš tā laika izmeklēšanā ir atklāti pierādījumi, ka šis aizdomās turamais ir izdarījis vēl vienu krāpšanu saistībā ar subsīdijām, cita uzņēmuma vārdā iesniedzot krāpniecisku pieteikumu tiešo maksājumu saņemšanai, izmantojot integrēto administrācijas un kontroles sistēmu (IAKS) lauku attīstības pasākumiem, ko finansē ELFLA.
Lauksaimniecības zemes valdījums bija viens no pieteikuma galvenajiem atbilstības kritērijiem. Pirms iesnieguma iesniegšanas aizdomās turētais krāpnieciski ieguvis lielas valstij piederošas lauksaimniecības zemes platības nomu. Pēc tam no 2019. gada maija līdz 2021. gada jūlijam šis aizdomās turamais Lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības maksājumu aģentūrai iesniedza trīs maksājuma pieprasījumus, iekļaujot nepatiesus datus.
Pamatojoties uz pirmajiem diviem pieprasījumiem, aģentūra samaksāja 58 885,91 EUR, bet trešajā pieprasījumā konstatēja pārkāpumus, kas neļāva veikt turpmākus maksājumus 6 839,33 EUR apmērā. Līdz ar to ELFLA cieta zaudējumus 58 885,91 EUR apmērā.
Relīze pieejama šeit.
[1] Tieslietu ministrija. Stājas spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par vardarbību pret tuviniekiem, 2024, pieejams ŠEIT
[2]Voiciša H. Cilvēku tirdzniecība – joprojām aktuāla problēma, 2023, pieejams: https://www.cilvektiesibas.info/raksti/cilveku-tirdznieciba-joprojam-aktuala-problema
[3] Latvijas Republikas prokuratūra. Cilvēku tirdzniecība – mūsdienu verdzības forma – nekļūsti par cilvēku tirdzniecības upuri, 2024, pieejams ŠEIT
[4] LV Portāls. Ievieš kriminālatbildību par vēlēšanu procesa ietekmēšanu, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju, 2024, pieejams ŠEIT
[5] prof. Dr.iur. S. Kaija, lekt. G. Kūtris, asoc.prof. Dr.iur. U. Ķinis, lekt. M. Lejnieks, asoc. prof. Dr.iur. A. Lieljuksis, lekt. J. Maizītis, prof. Dr.iur. Ā. Meikališa, prof. Dr.iur. D. Rezevska, prof. Dr.iur. K. Strada-Rozenberga, P. Gruziņš, M. Čentoricka, K. Līce, Dr.iur. J. Rozenbergs, Dr.iur. V. Zeppa-Priedīte. Kriminālprocesa likuma komentāri A daļa, Latvijas Vēstnesis, 2019, 384.lpp
[6]Saeima. Plāno pastiprināt atbildību par nelikumīgu partiju finansēšanu, 2024, pieejams ŠEIT
