Apskatu gatavoja: Vadošā speciāliste, zvērināta advokāte Dr iur Violeta Zeppa-Priedīte, zvērināta advokāta palīdze Krista Niklase un jurista palīdze Andīna Brīvule.
Marta mēneša krimināltiesību ziņu apskatā ievērība vērsta uz Senāta Krimināllietu departamenta 30. marta lēmumu lietā Nr. SKK-176/2023, ar kuru stājies spēkā apgabaltiesas nolēmums, personu atzīstot par vainīgu žurnālistes vajāšanā un sodot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Šajā lietā mēs sniedzām cietušajai žurnālistei pro bono juridisko palīdzību.
Jānorāda, ka pēdējos gados tiesībsargājošās iestādes ir aicinātas risināt situācijas, kad žurnālistiem izteikti draudi saistībā ar viņu profesionālo darbību. Diemžēl nereti pārliecināt policiju par radušām bailēm par savu drošību citas personas nevēlamas rīcības dēļ var būt visai grūti. Tāpēc ar šajā lietā spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu ieviesta prakse, ka par ilgstošu, nevēlamu saziņu un draudu izteikšanu persona tiek atbilstoši sodīta.
Regulējums
Grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 21-TA-600 un 22-TA-3237. Tieslietu ministrija nosūtījusi saskaņošanai 14.03.2023.
Likumprojekts grozījumiem Krimināllikumā (KL) izstrādāts, lai:
- atteiktos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzība;
- reformētu tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem;
- precizētu terorisma definīciju.
Likumprojekts grozījumiem Kriminālprocesa likumā (KPL) saistīts ar minētajiem grozījumiem KL, kas izstrādāts, lai atteiktos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzība – un reformētu tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem.
Likumprojekta teksts grozījumiem KL pieejams šeit un grozījumiem KPL – šeit.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekts Nr.: 212/Lp14. Likumprojekts nodots komisijai 30.03.2023. (Pieņemts 1. lasījumā 05.04.2023.)
Likumprojekts saistīts ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” un likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”, kas paredz informācijas dienesta vajadzībām izslēgšanu no Informācijas atklātības likuma un iekļaušanu likumā “Par valsts noslēpumu”. Nosakot informāciju dienesta vajadzībām kā ceturto valsts noslēpuma slepenības pakāpi ar zemākām drošības prasībām pretnostatot konfidenciālai, slepenai un sevišķi slepenai informācijai, ir jāparedz izmaiņas arī par attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem piemērojamās sankcijās.
Likumprojekta teksts pieejams šeit.
Augstākā tiesa
Stājas spēkā notiesājošs spriedums krimināllietā par žurnālistes vajāšanu
(2023. gada 30. marta lēmums SKK-176/2023)
Lietā, kurā mēs sniedzām pro bono juridisko palīdzību žurnālistei Ingai Spriņģei, kas cietusi no Jāņa Sondara īstenotas ilgstošas un vairākkārtējas vajāšanas, Senāta Krimināllietu departaments 30. martā nolēma neierosināt apsūdzētā kasācijas tiesvedību. Senāts konstatēja, ka apsūdzētā kasācijas sūdzībā atkārtoti apelācijas sūdzībā ietvertie argumenti, kurus Rīgas apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas lēmums, atstājot negrozītu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu.
Ar minētajiem nolēmumiem apsūdzētais atzīts par vainīgu žurnālistes vajāšanā un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem. Galīgais sods apsūdzētajam noteikts brīvības atņemšana uz diviem gadiem un vienu mēnesi, jo piespriestajam sodam pievienots sods, kas nav izciests pēc sprieduma citā lietā. Šis sods līdz šim apsūdzētajam bija piemērots nosacīti, bet, izdarot jaunu noziegumu, noteikta reāla brīvības atņemšana.
Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi apsūdzēto par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā. Balstoties uz lietā iegūtajiem pierādījumiem apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka apsūdzētais vairākkārtēji un divu gadu ilgā periodā veicis nevēlamu saziņu ar cietušo, tajā skaitā izsakot viņai draudus. Apelācijas instances tiesa, atsaucoties uz krimināltiesību teorijā un Senāta judikatūrā paustajām atziņām, atzinusi, ka ar lietā iegūtajiem pierādījumiem apstiprinās apsūdzētā nolūks iedvest bailes upurim, kā arī tas, ka cietušajai bija reāls pamats baidīties no apsūdzētā izteiktajiem draudiem.
Līdz ar to Senāts konstatēja, ka apsūdzētā kasācijas sūdzībā ietvertie argumenti faktiski pauž viņu neapmierinātību ar apelācijas instances tiesas nolēmumā sniegto pierādījumu vērtējumu un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ. Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Par lietu portālam Delfi.lv vairāk komentē cietušās pārstāvis, mūsu kolēģi zvērināts advokāts Andris Tauriņš un zvērināta advokāta palīdze Krista Niklase. Raksts pieejams šeit.
Senāta lēmums pieejams šeit.
Konstatējot advokāta darbā nekvalitatīvu juridiskās palīdzības sniegšanu, Senāts ar blakus lēmumu vēršas Zvērinātu advokātu padomē
(2023. gada 8. marta blakus lēmums SKK-21/2023)
Senāta Krimināllietu departaments 8. martā, izskatot apsūdzētās un viņas aizstāvja kasācijas sūdzības par apgabaltiesas nolēmumu, konstatēja paviršību aizstāvja kasācijas sūdzībā, jo viņš tajā lūdzis izvērtēt acīmredzami citā kriminālprocesā konstatētos noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus. Senāts taisīja lietā blakus lēmumu, lai informētu Zvērinātu advokātu padomi par zvērināta advokāta rīcību.
Senāts konstatēja, ka advokāta sastādītās kasācijas sūdzības saturs un formālais kļūdu labojums tajā norāda, ka advokāts, sastādot un iesniedzot kasācijas sūdzību, nav izturējies pret lietas vešanu kasācijas instances tiesā ar nepieciešamo rūpību. Līdz ar to Senāts atzina, ka ir pamats izvērtēt, vai šādos apstākļos apsūdzētajai tika nodrošināta pilnvērtīga un kvalitatīva juridiskā palīdzība.
Senāts blakus lēmumā norāda, ka tiesības uz advokāta palīdzību, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 92. panta ceturtajā teikumā, ir tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanas instruments un šo tiesību neatņemama sastāvdaļa. Ievērojot to, ka kriminālprocesa rezultātā var iestāties tādas tiesiskās sekas, kas būtiski ierobežo personas pamattiesības, ir svarīgi nodrošināt to, lai personas tiesību aizstāvība krimināllietās būtu efektīva, nevis tikai formāla.
Senāta blakus lēmums pieejams šeit.
Stājas spēkā notiesājošs spriedums krimināllietā par advokāta slepkavību Mārupē
(2023. gada 28. marta lēmums SKK-159/2023)
Senāta Krimināllietu departaments 28. martā, izskatot divu apsūdzēto personu aizstāvju kasācijas sūdzības, nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā apsūdzībā par advokāta slepkavību Mārupē 2019. gada vasarā. Senāts konstatēja, ka kasācijas sūdzībās atkārtoti apelācijas sūdzībās ietvertie argumenti, kurus Rīgas apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas lēmums, atstājot negrozītu Rīgas rajona tiesas spriedumu.
Ar minētajiem nolēmumiem viens apsūdzētais atzīts par vainīgu slepkavībā, kas saistīta ar laupīšanu un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 17 gadiem. Galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 20 gadiem, ievērojot, ka šajā lietā viņš atzīts par vainīgu un sodīts arī par citiem noziedzīgajiem nodarījumiem. No apsūdzētā piedzīta morālā kaitējuma kompensācija noslepkavotā cietušā mātes un sievas labā, pavisam EUR 89 850. Otrs lietā apsūdzētais atzīts par vainīgu laupīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Savukārt galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 9 gadiem, ievērojot, ka viņš atzīts par vainīgu un sodīts arī par citu noziedzīgu nodarījumu. No abiem apsūdzētajiem solidāri piedzīta morālā kaitējuma kompensācija EUR 8 000 noslepkavotā cietušā mātes labā.
Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa pamatoti atsaukusies uz pirmās instances tiesas secināto, ka apsūdzētā izdarītā slepkavība ir saistīta ar laupīšanu, par ko liecina gan izmantotais ierocis, gan vairāku mērķtiecīgu šāvienu raidīšana cietušā virzienā, kas izdarīti ar mērķi paturēt nolaupīto. Tāpat apelācijas instances tiesa, balstoties uz lietā iegūtajiem pierādījumiem, pamatoti atzinusi otra apsūdzētā vainu laupīšanā.
Līdz ar to Senāts konstatēja, ka aizstāvju kasācijas sūdzībās ietvertie argumenti faktiski pauž viņu neapmierinātību ar apelācijas instances tiesas nolēmumā sniegto pierādījumu vērtējumu un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ. Šis Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Senāta lēmums pieejams šeit.
Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: martā klasifikatoros pievienoti nolēmumi
Augstākās tiesas mājaslapas tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros martā pievienoti astoņi Krimināllietu departamenta nolēmumi. Nolēmumos izteiktas vairākas svarīgas judikatūras atziņas.
Visi pievienotie nolēmumi pieejami šeit.
Lietas izskatīšana rakstveida procesā saskaņā ar Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta pirmo daļu; Rakstveida procesa pieļaujamības izvērtējums tiesā, kas lietu skata pēc būtības; Apsūdzētā piekrišana pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai
(2023. gada 21. februāra lēmums SKK-6/2023)
Senāts atzina, ka lēmums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta pirmo daļu ir pamatojams nevis ar atzinumu, ka lietu iespējams izskatīt rakstveida procesā, bet atzinumu, ka objektīvi pastāv apstākļi, kas noteic šajā tiesību normā paredzētā pasākuma piemērošanas nepieciešamību. Tiesību uz lietas izskatīšanu mutvārdu procesā ierobežojums ir jāpamato.
Tiesai, izlemjot lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un konstatējot, ka pastāv normatīvs regulējums, kas konstatētajos faktiskajos apstākļos attiecīgajā tiesu instancē pieļauj lietas izskatīšanu rakstveida procesā, papildus jāizvērtē, vai, izskatot lietu rakstveida procesā, tiks nodrošinātas personas tiesības uz taisnīgu tiesu, ja tā ir vienīgā vai pēdējā tiesu instance, kas lietu skata pēc būtības.
Saīsinātā sprieduma izskatīšana KPL 63. nodaļas kārtībā; Nelikumīgi alkoholiskie dzērieni kā akcīzes nodokļa objekts un noziedzīgā nodarījuma rezultātā valstij radītā kaitējuma atlīdzināšanas pienākums
(2023. gada 31. janvāra lēmums SKK-J-20/2023)
Senāts atzina, ja KPL 63. nodaļas kārtībā pieteikums vai protests iesniegts par saīsināto spriedumu, Senāts nevar izvērtēt, vai tiesa pierādījumu izvērtēšanā ir ievērojusi KPL prasības, jo saīsinātajā spriedumā netiek sniegts pierādījumu izklāsts un to analīze, tiesas atzinumi par apsūdzētā vainīgumu un motīvi par konkrēta soda piemērošanu.
Atsaucoties uz Senāta 2016. gada 26. maija lēmuma lietā Nr. SKK 51/2016 norādīto, Senāts vērš uzmanību uz atziņu, ka nelegālas izcelsmes alkoholiskais dzēriens konkurē ar identisku legālas izcelsmes alkoholisko dzērienu un nelikumīga rīcība ar alkoholiskajiem dzērieniem aizskar ar likumu aizsargātās valsts un sabiedrības intereses, legālo alkoholisko dzērienu tirgotāju intereses. Senāts atzinis, ka ar akcīzes nodokli ir apliekama arī nelegāla akcīzes prece, kas atrodas brīvā apgrozībā Eiropas Savienības muitas teritorijā, ja tā atbilst likumā noteiktajiem akcīzes preces kritērijiem un nav atbrīvota no nodokļa. Apstāklis, ka alkoholiskajam dzērienam nav noskaidrota izcelsme un tam nav akcīzes markas, nevar būt par pamatu personas, kura ar šāda veida akcīzes preci veic likuma “Par akcīzes nodokli” 33. panta otrajā un trešajā daļā norādītās darbības, atbrīvošanai no kriminālprocesā pieteiktās ar likuma “Par akcīzes nodokli” normām pamatotās kaitējuma kompensācijas piedziņas.
Krimināllietas iztiesāšana bez apsūdzētā piedalīšanās, ja tiek grozīta apsūdzība; Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas atbalstīšana
(2023. gada 19. janvāra lēmums SKK-12/2023)
Senāts atzina, ka tiesa var KPL noteiktajos gadījumos iztiesāt krimināllietu bez apsūdzētā piedalīšanās arī tad, ja prokurors groza apsūdzētajam celto apsūdzību.
Lai personas darbības kvalificētu kā izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas atbalstīšanu, nav nepieciešams konstatēt atbalstītāja mantkārīgu nodomu.
Ļaunprātība, izvairoties no nodokļu nomaksas bezdarbības veidā
(2023. gada 6. februāra lēmums SKK-36/2023)
Senāta judikatūrā ir atzīts, ka KL 218. panta otrās daļas izpratnē bezdarbība kā izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas tiek pieļauta tikai tajā gadījumā, ja konstatējama ļaunprātīga noteiktu tiesisko pienākumu neveikšana, proti, pastāvot reālai iespējai tos veikt un tā rezultātā valstij vai pašvaldībai nodarot zaudējumus lielā apmērā. Savukārt jautājums, vai personai, kura atbildīga par nodokļu nomaksu, bija iespējams pildīt viņai uzlikto pienākumu un novērst kaitīgās sekas, ir jāizlemj, vērtējot lietā iegūtos pierādījumus (Senāta 2022. gada 20. janvāra lēmums lietā Nr. SKK-12/2022).
Tiesa nav ņēmusi vērā, ka KL 218. panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums no subjektīvās puses ir tīšs noziegums, ko raksturo tiešs nodoms un, ka personas uzvedība raksturojas ar konkrētu mērķi – izvairīties no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Tiesa, atzīstot, ka personas rīcībā nav ļaunprātības, nav izvērtējusi krimināllietā konstatēto apstākli, ka nodokļi un tiem pielīdzinātie maksājumi netika maksāti ilgstoši, kas radīja zaudējumus valstij EUR 74 972,43 apmērā un nenomaksāto nodokļu kopējais parāds vairāk kā četras reizes pārsniedza lielu apmēru.
No subjektīvās puses KL 218. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir tīšs noziegums, ko raksturo tiešs nodoms. Personas uzvedība raksturojas ar konkrētu mērķi – izvairīties no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D., Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 212. lpp.).
2012. gada 13. decembra likuma “Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 6. punkta piemērošana
(2023. gada 19. janvāra lēmums SKK-65/2023)
Ar 2012. gada 13. decembra likumu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās spēkā 2013. gada 1. aprīlī, grozīta KL 175. panta trešās daļas sankcija, nosakot, ka par zādzību (konkrēti, ja tā izdarīta, iekļūstot transportlīdzeklī, dzīvoklī vai citā telpā, vai ja tā izdarīta no glabātavas vai ietaises, kas savieno glabātavas, kā arī par transportlīdzekļa zādzību) soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Iepriekš par šo noziedzīgo nodarījumu paredzēja brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem.
Senāts atzina, ka grozījumu pārejas noteikumu 6. punkts ir imperatīva tiesību norma un tiesai tā obligāti jāpiemēro ikreiz, kad par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu KL pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža. To, ka minētā norma ir ar imperatīvu raksturu, Senāts norādījis arī iepriekš (Senāta 2013. gada 29. augusta lēmums lietā Nr. SKK‑589/2013, 11096265212).
Lietas izskatīšanas veida grozīšana no mutvārdu uz rakstveida procesu iztiesāšanas laikā kā tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums
(2023.gada lēmums SKK-[C]/2023)
Senāts atzina, ka tiesības uz mutvārdu procesu ietilpst tiesību uz taisnīgu tiesu tvērumā, līdz ar to šīs tiesības ierobežojamas pēc iespējas mazāk un šim ierobežojumam jābūt leģitīmam un attaisnojamam pamatam.
Senāts šajā lietā norādīja, ka apelācijas instances tiesa bez pietiekama pamatojuma ir izvēlējusies visierobežojošāko procesa veidu un nav izvērtējusi, vai lietas izskatīšanu mutvārdu procesā nav iespējams turpināt, izmantojot videokonferenču platformu, kas sniegtu procesā iesaistītajām personām iespēju sekot notiekošajam tiesas sēdē, tieši un nepastarpināti īstenojot savas procesuālās tiesības un pienākumus. Apelācijas instances tiesa arī nav ņēmusi vērā, ka KPL 53. nodaļā, kas noteic iztiesāšanas kārtību apelācijas instances tiesā, nav paredzētas tiesas tiesības grozīt lietas izskatīšanas veidu no mutvārdu uz rakstveida procesu.
Senāts jau iepriekš norādījis, ka atsauces uz ārkārtējo situāciju nav pietiekams pamats, lai noteiktu lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, jo arī šajā situācijā tiesai ir jāizvēlas tāds procesa veids, kas vienlaikus garantē epidemioloģisko drošību un vismazāk ierobežo procesā iesaistīto personu, tai skaitā apsūdzētā, tiesības, jo īpaši gadījumos, kad lietas izskatīšanas rezultāts var būtiski pasliktināt apsūdzētā stāvokli un apsūdzētā iesaistei tiesas procesā ir daudz lielāka nozīme, nekā izlemjot tikai ar likuma piemērošanu saistītos jautājumus (Senāta 2022. gada 15. jūlija lēmuma lietā Nr. SKK‑6/2022 9.6. punkts). Savukārt Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka tiesību uz taisnīgu tiesu garantijām ir jābūt efektīvām, praksē saprātīgi īstenojamām, ne teorētiskām (Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2009-85-01 10. punkts, 2008. gada 9. maija sprieduma lietā Nr. 2007-24-01 12. punkts).
Sevišķajā veidā veicamajos operatīvās darbības pasākumos iegūto ziņu par faktiem pieļaujamības pierādīšanā izvērtēšana
(2022. gada 14. decembra lēmums SKK-244/2022)
Augstākās tiesas judikatūrā izteikts atzinums: no KPL un Operatīvās darbības likuma normām izriet, ka operatīvā sarunu noklausīšanās nav pieļaujama, lai atklātu kriminālpārkāpumus. Ja operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem tiek izmantotas kriminālprocesā par kriminālpārkāpumu, būtiski ir izvērtēt, vai, izmantojot šīs ziņas konkrētajā lietā kā apsūdzētā vainīguma pierādījumu, nav pieļauts KPL 12. pantā noteiktais cilvēktiesību garantēšanas principa pārkāpums (Augstākās tiesas 2021. gada 2. februāra lēmums lietā Nr. SKK-1/2021, kā arī lēmumi lietās Nr. SKK-802/2014, SKK-78/2014, SKK-375/2013, SKK-289/2013).
Izdarot kriminālpārkāpumu, pamatā nevar apdraudēt tādā mērā valstij svarīgas intereses un nevar radīt tādu valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu, lai to atklāšanai un novēršanai būtu jāizmanto sevišķajā veidā veicamie operatīvās darbības pasākumi. Operatīvā nepublisku sarunu slepena noklausīšanās ir operatīvās darbības pasākums, kura gaitā tiek būtiski aizskartas personas pamattiesības. Tādēļ jau likumdevējs ir noteicis kritērijus gan Operatīvās darbības likumā, gan arī KPL 210. panta trešajā daļā, proti, noziedzīgajam nodarījumam ir jāsasniedz vismaz mazāk smaga nozieguma statuss.
Senāts atzīst, ka KPL 230. panta pirmajā daļā, ievērojot KPL 11. nodaļā noteikto, ar citu noziedzīgu nodarījumu saprotams tikai noziegums, nevis kriminālpārkāpums. Šāds Senāta atzinums atbilst arī tiesību zinātnē izteiktajām atziņām.
Vainas daļēja atzīšana un izdarītā nožēlošana nav atbildību mīkstinošs apstāklis KL 47. panta otrās daļas izpratnē
(2023. gada 3. marta lēmums SKK-5/2023)
Senāts jau iepriekš ir norādījis, ka, piemērojot KL 47. panta otro daļu, jāņem vērā, ka par atbildību mīkstinošiem apstākļiem tiesa var atzīt tikai tādus apstākļus, kas pēc sava satura atbilst KL 47. panta jēgai (Senāta 2007. gada 18. jūnija lēmums lietā Nr. SKK-333/2007).
Senāts arī atzinis, ka KL 47. panta otrā daļa nav tulkojama paplašināti, par atbildību mīkstinošiem atzīstot tādus apstākļus, kas pēc sava satura un nozīmes neatbilst KL 47. panta pirmajā daļā ietvertajiem apstākļiem.
Ar vaļsirdīgu atzīšanos KL 47. panta izpratnē jāsaprot apsūdzētā pilnīga atzīšanās inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā tādā apjomā, kā to konstatējusi tiesa, noziedzīgā nodarījuma motīvu ieskaitot. Gadījumos, kad šāda vaļsirdīga atzīšanās nav konstatējama, nav pamata atbildību mīkstinoša apstākļa konstatēšanai arī saskaņā ar KL 47. panta otro daļu. (Senāta 2021. gada 16. novembra lēmums lietā Nr. SKK‑126/2021).
Satversmes tiesa
Satversmes tiesa vēršas Eiropas Savienības Tiesā lietā par normām, kas regulē noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu, un aptur tiesvedību
Satversmes tiesa (ST) 2023. gada 14. martā pieņēma lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai (EST) prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā Nr. 2022‑32‑01 “Par Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās daļas, 125. panta trešās daļas un 126. panta 31 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam”.
Izskatāmajā lietā ST ir konstatējusi nepieciešamību uzdot EST jautājumus prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta), Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa direktīvas 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (Direktīva 2014/42) un Padomes 2005. gada 24. februāra pamatlēmuma 2005/212/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju (Pamatlēmums 2005/212) interpretāciju. ST nolēma uzdot EST šādus jautājumus:
- Vai tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru valsts tiesa lemj par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju atsevišķā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no pamata kriminālprocesa pirms noziedzīga nodarījuma konstatēšanas un personas atzīšanas par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet kas paredz konfiskāciju arī uz to materiālu pamata, kuri izdalīti no krimināllietas materiāliem, ietilpst Direktīvas 2014/42, īpaši tās 4. panta, un Pamatlēmuma 2005/212, īpaši tā 2. panta, piemērošanas jomā?
- Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai tāds valsts tiesiskais regulējums attiecībā uz mantas noziedzīgas izcelsmes pierādīšanu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kāds noteikts apstrīdētajās normās, ir uzskatāms par saderīgu ar Hartas 47. un 48. pantā un Direktīvas 2014/42 8. panta 1. punktā ietvertajām personas tiesībām uz taisnīgu tiesu?
- Vai Eiropas Savienības tiesību pārākuma princips ir interpretējams tādējādi, ka ar šo principu ir pretrunā tas, ka dalībvalsts konstitucionālā tiesa, kura izskata konstitucionālo sūdzību par valsts tiesisko regulējumu, kas izrādās nesaderīgs ar Eiropas Savienības tiesībām, nolemj, ka ir piemērojams tiesiskās drošības princips un šā tiesiskā regulējuma tiesiskās sekas tā spēkā esības laikā tiek saglabātas?
ST lēma apturēt tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stājas spēkā EST nolēmums.
Lēmums par jautājumu uzdošanu EST pieejams šeit.
Satversmes tiesa aptur tiesvedību lietā par tiesas lēmuma par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju pārsūdzēšanas kārtību
ST 2023. gada 21. marta rīcības sēdē secināja, ka lietas Nr. 2022‑40‑01 “Par Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam” iznākumu ietekmēs EST prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtās atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem lietā Nr. 2021‑44‑01 “Par Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam” par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju.
ST 2023. gada 8. marta rīcības sēdē pieņēma lēmumu par kārtību, kādā ST aptur tiesvedību lietā, ja tās izskatīšana nav iespējama, iekams nav stājies spēkā EST nolēmums, kas pieņemts, lai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtu atbildes uz ST uzdotajiem jautājumiem citā ST tiesvedībā esošā lietā. Atbilstoši minētajai kārtībai stadijā, kurā lieta tiek sagatavota izskatīšanai, lēmumu par tiesvedības apturēšanu lietā, ja tās izskatīšana nav iespējama, iekams nav stājies spēkā EST nolēmums, kas pieņemts, lai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtu atbildes uz ST uzdotajiem jautājumiem citā ST tiesvedībā esošā lietā, ST pieņem rīcības sēdē ar tiesnešu balsu vairākumu tādā pašā tiesnešu sastāvā, kādā tā lēmumu par tiesvedības apturēšanu pieņem tiesas sēdē. Stājoties spēkā EST nolēmumam, ST pieņem lēmumu atjaunot tiesvedību lietā.
ST nolēma apturēt tiesvedību lietā Nr. 2022‑40‑01 līdz brīdim, kad stājas spēkā EST nolēmums lietā Nr. C-49/23.
Rīcības sēdes lēmums pieejams šeit.
Tiesu prakse, tiesām un kriminālvajāšanai nodotās krimināllietas
Noteikti sodi organizētas grupas dalībniekiem tā dēvētajā “naudas mūļu” lietā
Ekonomisko lietu tiesa, izskatot lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ko izdarījusi organizēta grupa, izmantojot tā saukto “naudas mūļu” tīklu, lēma apstiprināt Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurores ar 12 apsūdzētajiem noslēgtās vienošanās par vainas atzīšanu un sodu. Apsūdzētie sodīti ar brīvības atņemšanu no trim līdz pieciem gadiem atkarībā no katra apsūdzētā lomas organizētajā grupā. 11 apsūdzētajiem brīvības atņemšanas sodi noteikti nosacīti ar pārbaudes laiku.
Prokurore pie kriminālatbildības par organizētā grupā izdarītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saukusi 14 personas, no kurām viens ir Vācijas pilsonis, bet pārējie – Latvijas valsts piederīgie. Jāuzsver, ka kopumā organizētās grupas sastāvā bija vairāk nekā 90 personu. Tās dalībnieki Latvijā nodrošināja ārvalstīs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izmantojot izvērstu “naudas mūļu” tīklu. Citi šīs organizētās grupas dalībnieki jau iepriekš ir saukti pie kriminālatbildības un viņiem noteikts likumā paredzētais sods.
Organizētās grupas dalībnieku izveidotā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēma nodrošināja ārvalstīs izkrāptu finanšu līdzekļu ieskaitīšanu Latvijas valsts piederīgo personu bankas kontos ZIB maksājumu veidā, pēc tam ienākušie finanšu līdzekļi nekavējoties tika izņemti skaidrā naudā, pārvērsti kriptovalūtā un ieskaitīti organizētās grupas organizatoru kontrolētos kriptovalūtas makos.
Kopumā līdz vienošanās noslēgšanai no apsūdzētajiem tika atgūti noziedzīgi iegūtie līdzekļi gandrīz EUR 45 000 apmērā, kā arī panākta vienošanās par atlikušās noziedzīgi iegūtās mantas daļas labprātīgu atmaksu valsts budžetā.
Attiecībā pret vienu apsūdzēto lieta nosūtīta Ekonomisko lietu tiesai izskatīšanai vispārējā kārtībā, savukārt pret vēl vienu apsūdzēto turpinās pirmstiesas kriminālprocess.
Relīze pieejama: šeit.
Tiesā nonāk krimināllieta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā
Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors tiesai nodevis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amatpersonu izmeklēto krimināllietu, kurā apsūdzētas trīs personas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus vairāk nekā EUR 1 443 072 apmērā, t.i., lielā apmērā, kas izdarīta organizētā grupā, kā arī divas no šīm personām – par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Saskaņā ar apsūdzību kāds vīrietis, kurš kā SIA vadītājs bija atbildīgs par sabiedrības saimniecisko darbu un arī par nodokļu atskaitēs sniegtās informācijas patiesumu, tostarp par aprēķinātajām un valsts budžetā iemaksājamajām nodokļu un citu tiem pielīdzināto maksājumu summām, piesaistot divas personas (līdzapsūdzētos), izveidoja organizētu grupu, kas viņa vadībā kontrolēja uzņēmumus, tostarp fiktīvus uzņēmumus, dokumentāli noformēja un deklarēja VID faktiski nenotikušus priekšnodokļa darījumus starp SIA un organizētās grupas kontrolē esošajiem uzņēmumiem, tostarp fiktīviem uzņēmumiem. Tādā veidā laika periodā no 2018. gada februāra līdz 2020. gada jūnijam SIA vārdā netika veikti aprēķinātā pievienotās vērtības nodokļa un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumi valsts budžetā pilnā apmērā. Noziedzīgo darbību rezultātā valstij nodarīti zaudējumi vairāk nekā EUR 1 443 072 apmērā.
Turklāt divas no apsūdzētajām personām, darbojoties saskaņoti personu grupā, nolūkā slēpt un maskēt izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā noziedzīgi iegūtos līdzekļus EUR 410 647 apmērā, pārskaitīja tos starp savā kontrolē esošo uzņēmumu kontiem, kā arī uz citu personu kontrolē esošajiem fiktīvu uzņēmumu kontiem. Tādējādi viņi slēpa un maskēja noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu piederību un izcelsmi un ieguva tos savā valdījumā. Lieta izskatīšanai nodota Ekonomisko lietu tiesai.
Norādām, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta KPL noteiktajā kārtībā.
Relīze pieejama šeit.
Tiesās personu par krāpšanu lielā apmērā
2023. gada 27. februārī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore tiesai nosūtīja krimināllietu, kurā apsūdzēts kāds vīrietis par to, ka personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja krāpšanu lielā apmērā, t.i., svešas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu.
Saskaņā ar apsūdzību laika periodā no 2016. gada marta līdz 2018. gada aprīlim kādas Lihtenšteinas sabiedrības direktors un tās pilnvarotais pārstāvis (apsūdzētais), nolēma ar viltu iegūt kādai Jaunzēlandes sabiedrībai piederošās Latvijā reģistrētas akciju sabiedrības papīra formas vārda akcijas, kuru piederību Jaunzēlandes sabiedrībai apstiprina Vārda akciju apliecība.
Apsūdzētais un Lihtenšteinas sabiedrības direktors personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, izkrāpa no Jaunzēlandes sabiedrības 1 046 akcijas, kā rezultātā tās prettiesiski savā īpašumā ieguva Lihtenšteinas sabiedrība un tādējādi radīja Jaunzēlandes sabiedrībai mantisku zaudējumu EUR 17 972 375 apmērā.
Apsūdzētais, paužot attieksmi par celto apsūdzību, norādīja, ka savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzīst un izmantos savas tiesības nesniegt liecības. Pret otru lietā iesaistīto personu – direktoru – kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā.
Lieta izskatīšanai nodota Rīgas pilsētas tiesai. Norādām, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta KPL noteiktajā kārtībā.
Relīze pieejama šeit.
VUGD amatpersonām par kukuļa pieņemšanu tiesa piemēro reālu brīvības atņemšanu
Rīgas pilsētas tiesa, izskatot lietu, kurā pie kriminālatbildības sauktas divas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas par to, ka viņas pieņēma kukuli kādā VUGD rīkotajā iepirkuma procesā, un viena privātpersona par šī kukuļa došanu, 2023. gada 6. martā pasludināja saīsināto spriedumu, ar kuru atzina apsūdzētos par vainīgiem minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un piesprieda VUGD amatpersonām reālu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un četriem mēnešiem un privātpersonai – sabiedrisko darbu uz 250 stundām.
Apsūdzētajām VUGD amatpersonām bija jāveic VUGD nepieciešamo preču (ugunsdzēsēju cirvju ar kaburām) iepirkums, izvēloties starp piegādātājiem lētāko piedāvājumu. Apsūdzētajām amatpersonām radās nodoms, izmantojot dienesta stāvokli, piedāvāt kāda SIA pārstāvim (krimināllietā apsūdzētajai privātpersonai) piegādāt ugunsdzēsēju cirvjus par visaugstāko cenu, par kādu bija lēmusi VUGD iepirkumu komisija, un par to no privātpersonas saņemt materiālu vērtību.
Pēc tam, kad VUGD bija apmaksājis noslēgtā līguma rēķinu, apsūdzētā privātpersona nodeva un VUGD amatpersonas pieņēma 600 eiro kukuli.
Tiesas piespriestos soda mērus tiesas debatēs lūdza piemērot arī valsts apsūdzības uzturētājs.
Ņemot vērā, ka tiesai tika iesniegts lūgums par pilna sprieduma sagatavošanu, tiesa 2023. gada 30. martu ir noteikusi par tā pieejamības dienu, no kuras desmit dienu laikā šo spriedumu varēs pārsūdzēt vai noprotestēt. Norādām, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta KPL noteiktajā kārtībā.
Relīze pieejama šeit.
Tiesa apstiprina prokurora noslēgtās vienošanās ar apsūdzētajiem lietā par valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā, kurā apsūdzētie pilnībā atlīdzinājuši valstij nodarītos zaudējumus
2023. gada 10. martā Rīgas pilsētas tiesa, izskatot lietu, kurā pie kriminālatbildības sauktas četras personas par krāpšanu lielā apmērā, kas izdarīts organizētā grupā, lēma apstiprināt Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurores un apsūdzēto noslēgtās vienošanās par vainas atzīšanu un sodu. Apsūdzētie atzīti par vainīgiem minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīti ar naudas sodu – attiecīgi divi no apsūdzētajiem EUR 21 700 apmērā, viens – EUR 14 880 –, savukārt viens – EUR 9 300 apmērā.
Ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmumu tika apstiprināts projekta par kāda SIA koģenerācijas stacijas izveidošanu iesniegums un vēlāk noslēgts trīspusējs līgums starp šo SIA, VARAM un Vides investīciju fondu par projekta īstenošanu. Apsūdzētās personas organizētā grupā savstarpēji vienojās par līdzfinansējuma attiecināmo izmaksu mākslīgas sadārdzināšanas shēmu un, izmantojot apsūdzēto kontrolē esošus uzņēmumus, veica saskaņotas saimnieciski nepamatotas finanšu transakcijas, īstenojot fiktīvu finanšu līdzekļu pārskaitīšanu no SIA bankas norēķinu konta vairākkārtīgu darījumu ietvaros, kas veido riņķveida darījumu shēmu, ar mērķi šo darījumu aizsegā atgriezt SIA realizētā projekta ietvaros samaksātos finanšu līdzekļus SIA kontā, uzdodot tos par projekta attiecināmajām izmaksām.
VARAM un Vides investīciju fonds, būdami maldināti par projekta izpildes faktiskajiem apstākļiem un par projekta attiecināmajām izmaksām, izmaksāja SIA pieprasīto atbalsta summu 55% apmērā no atbalstāmajām izmaksām. Tādā veidā valstij tika nodarīti materiālie zaudējumi ERU 250 000 apmērā.
Relīze pieejama šeit.
Apmierinot prokurora protestu, apgabaltiesa par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu piemēro reālu brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju
2023. gada 30. martā Rīgas apgabaltiesa pasludināja saīsināto spriedumu, ar kuru pilnībā apmierināja Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurores apelācijas protestu, kas tika iesniegts par 2022. gada 31. augusta Ekonomisko lietu tiesas spriedumu, ar kuru bijusī Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes amatpersona apsūdzībā par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu tika atzīta par nevainīgu un attaisnota.
Persona apsūdzēta par to, ka, būdama valsts amatpersona, pieprasīja kukuli par kādu jau izdarītu nelikumīgu darbību, izmantojot savu dienesta stāvokli, pēc kā pieprasīto kukuli pieņēma.
Rīgas apgabaltiesa nolēma atcelt Ekonomisko lietu tiesas 2022. gada 31. augusta spriedumu pilnībā un atzīt bijušo Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes amatpersonu par vainīgu viņam inkriminētā sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā. Apgabaltiesa piemēroja apsūdzētajam prokurores lūgto soda veidu un mēru, proti, sodīja viņu ar reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem, konfiscējot mantu un atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz pieciem gadiem.
Minētais nolēmums martā vēl nav stājies spēkā, to iespējams pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Norādām, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta KPL noteiktajā kārtībā.
Relīze pieejama šeit.
Tiesās advokātu par valsts amatpersonas kukuļošanu
2023. gada 31. martā Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurore tiesai nosūtīja krimināllietu kāda zvērināta advokāta apsūdzībā par to, ka viņš piedāvāja un deva kukuli valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādu darbību. Apsūdzētais, būdams zvērināts advokāts, uz vienošanās pamata sniedzot savam klientam juridisko palīdzību maksātnespējas procesā, 2022. gada 1. jūlijā ieradās pie maksātnespējas administratores un nolūkā panākt, lai valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, veiktu darbības pretēji maksātnespējas procesa interesēm, nodeva viņai kukuli EUR 1 000 apmērā, kā arī piedāvāja maksātnespējas administratorei viņam labvēlīga lēmuma pieņemšanas gadījumā palielināt kukuļa apmēru līdz ERU 5 000. Apsūdzētais savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzīst. Krimināllieta izskatīšanai nodota Rīgas pilsētas tiesai.
Norādām, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta KPL noteiktajā kārtībā.
Relīze pieejama šeit.
VID Nodokļu un muitas policija lūdz uzsākt kriminālvajāšanu par “aplokšņu” algu izmaksu vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā
VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2023. gada martā Nodokļu un muitas lietu prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret četrām personām par skaistumkopšanas nozares uzņēmumā veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksu ievērojamā apmērā, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu valsts budžetam.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka uzņēmums divu gadu ilgā periodā izmaksāja darbiniekiem grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu darba samaksu 3,7 miljonu eiro apmērā, kā arī izvairījās no nodokļu nomaksas teju 3 miljonu eiro apmērā.
Kriminālprocesa ietvaros uzsākti divi procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajām personām, kā arī uzlikti seši aresti personu mantai, proti uzņēmumiem piederošajām kapitāldaļām un nekustamajiem īpašumiem.
Norādām, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta KPL noteiktajā kārtībā.
Relīze pieejama šeit.
Aktualitātes
Dot vai nedot – tāds ir jautājums: kukulis kā pateicība Krimināllikumā
14. martā publicēts zvērināta advokāta palīdzes Ērikas Gribonikas raksts žurnālā “Jurista Vārds” par kukuļdošanu.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 14. marta numurā Nr. 11 (1277) šeit.
Saglabājas augsti korupcijas riski valsts amatpersonu darbībā
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pērnā gada pārskatā secinājis, ka pēdējos gados saglabājušies augsti riski saistībā ar valsts amatpersonu prettiesisku rīcību ar publiskas personas mantu vai finanšu līdzekļiem. Pērn, tāpat kā iepriekšējā gadā, ir liels skaits kriminālprocesu, kas uzsākti pēc Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) sniegtās informācijas saistībā ar ārvalstu amatpersonu noziedzīgas darbības rezultātā iegūto līdzekļu legalizāciju, kuros tika uzturēti lūgumi atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu un konfiscēt to valsts labā.
Plašāk pieejams šeit.
Audzis ziņojumu skaits par aizdomīgiem darījumiem
FID pērn saņēmis par 11,4% vairāk ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, nekā 2021. gadā, liecina informācija dienesta publicētajā 2022. gada pārskatā. Visvairāk ziņots par autonomu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ar to saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī par nodokļu noziegumiem. Krietni vairāk nekā iepriekš saņemti ziņojumi par iespējamu sankciju apiešanu. Pērn iesaldēti līdzekļi 357,25 miljonu eiro apmērā.
Plašāk pieejams šeit.
Starptautiskā sadarbība finanšu noziegumu novēršanā
FID kopš 1999. gada darbojas starptautiskā organizācijā “Egmont grupa”, kas apvieno 166 finanšu izlūkošanas dienestus no visas pasaules. Reti kurš noziegums notiek vienā valstī, parasti tās ir starptautiskas shēmas, kurās iesaistīti noziedznieki no vairākām pasaules valstīm. Līdz ar to, lai veicinātu informācijas apmaiņu un atklātu naudas atmazgāšanas noziegumus, ļoti svarīga ir starptautiskā sadarbība.
Plašāk par minēto organizāciju un FID darbību tajā pieejams šeit.
Katru mēnesi izkrāpj ap miljonu eiro
Lai izvilinātu naudu, krāpnieki izmanto visdažādākās metodes. Finanšu nozares asociācijas statistika par 2022. gadu un 2023. gada sākumu liecina, ka krāpnieku shēmās joprojām “iekrīt” gana daudz cilvēku, – izkrāptās naudas apjoms ik mēnesi sasniedz aptuveni vienu miljonu eiro.
LV portāls ir apkopojis izplatītākās metodes, kuras izmanto krāpnieki un no kurām vajadzētu uzmanīties. Ar tām var iepazīties šeit.
