Oktobra krimināltiesību jaunumu apskatā mūsu īpašu uzmanību piesaistīja divi jautājumi. Pirmais no tiem saistīts ar Augstākās tiesas Senāta vērtējumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas speciālo nolūku.
Lai nošķirtu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas izpaužas kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, no noziedzīgi iegūtu līdzekļu patērēšanas, ir jākonstatē speciālais nolūks – slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības.
Speciālā nolūka atklāšanā nav izšķirošas nozīmes tam, cik viegli vai apgrūtinoši ir identificēt naudas darījuma plūsmu, bet ir jāvērtē visu apstākļu kopums, tai skaitā skaidras naudas lietošanas ierobežojumi, kas noteikti likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā, Finanšu izlūkošanas dienesta praksē apzinātās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pazīmes, veikto naudas pārskaitījumu ekonomiskais pamatojums kopsakarā ar apsūdzētā faktiskajām darbībām – daudzkārtēju skaidras naudas ieskaitīšanu finanšu iestādes kontā tādā apmērā, kas ir zem finanšu iestādes ziņošanas sliekšņa, un tās tālāku pārvietošanu uz citiem kredītiestāžu kontiem –, kas veiktas, lai izvairītos no tā, ka finanšu iestāde identificēs aizdomīgus darījumus, attālinot naudas līdzekļus no to patiesās izcelsmes un radot noziedzīgajā nodarījumā neiesaistītām trešajām personām maldīgu priekšstatu par naudas līdzekļu legalitāti.
Savukārt otrs ir Senāta Krimināllietu departamenta lēmums, kurā svarīgi atzīmēt, ka Senāts noteica, ka juridiskai personai nav tiesību uz pēdējo vārdu, jo tās ir īpaši personiskas tiesības, kas attiecas tikai uz fiziskām personām. Šis lēmums ir īpaši nozīmīgs uzņēmumiem un juridiskām personām, jo tas precizē juridiskās personas tiesības tiesas procesā.
Detalizētāks izklāsts par šiem un citiem jautājumiem ir pieejams turpmākajā apkopojumā. Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja zvērināta advokāte, Sorainen Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses Latvijā vadītāja, Dr.iur. Violeta Zeppa-Priedīte, jurista palīdze Patrīcija Utināne.
Tiesiskais regulējums
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 507/Lp14. Izsludināts: 08.10.2024.
Ar Likumprojektu tiek rosināts paplašināt apelācijas instances tiesas iespējas izskatīt krimināllietas rakstveida procesā. Atteikties no drošības līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē, jo tas nav samērīgs un neatbilst bērnu labākajām interesēm. Nodrošināt ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi, piemēram, rosinot visām sūdzībām, kurām nav noteikti citi izskatīšanas termiņi, noteikt vienotu 30 dienu termiņu, kas samazinās administratīvo slogu un paātrinās procesu, veicināt videokonferences izmantošanu procesuālajās darbībās, tas ļaus personām piedalīties procesuālajās darbībās neatkarīgi no to atrašanās vietas, izmantojot tehniskos līdzekļus, kas paātrinās procesu un samazinās izmaksas. Tāpat, veicot grozījumus, tiks pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā 3. panta 1. un 2. punkta prasības.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 562/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 07.11.2024.
Lai sekmētu vardarbības ģimenē mazināšanos un sabiedrības drošību kopumā, ir izstrādāti priekšlikumi grozījumiem KPL, paredzot iespēju piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību. Likumprojekts paredz papildināt KPL 243. pantu ar piekto daļu un noteikt, ka tādu drošības līdzekļu kā aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā un mājas arests ietvaros paredzēto ierobežojumu ievērošanas kontrolei aizdomās turētai vai apsūdzētai personai var piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisku ierīci (drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība). Tāpat šī norma noteic, ka drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība piemērojama vienīgi, ja ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona rada augstu vardarbības risku citai personai.
Vienlaikus likumprojekts paredz papildināt KPL ar jaunu 246.1 pantu (Drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība), nosakot arī procedūru, kādā tiek pieņemts lēmums par elektroniskās uzraudzības piemērošanu, un paredz Valsts policijai veikt šo uzraudzību.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekts Nr.: 579/Lp14. Izsludināts: 08.10.2024.
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” paredz samazināt nelikumīgā finansējuma slieksni, no kura iestājas kriminālatbildība par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu, kas noteikts KL 288.2 pantā. Šie grozījumi ir izstrādāti ar mērķi novērst politisko partiju nelikumīgu finansēšanu un stiprināt sabiedrības uzticēšanos politiskajai sistēmai.
Grozījumu pamatojums ir saistīts ar faktu, ka pašreizējais slieksnis, kas noteikts KL 288.2 un 288.4 pantā kā “liels apmērs”, ir pārāk augsts, lai personas tiktu sauktas pie kriminālatbildības par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu. Likumprojekts paredz noteikt “ievērojamu apmēru” kā slieksni KL 288.2 panta pirmajā daļā un 288.4 panta pirmajā daļā, savukārt atbildību par “lieliem apmēriem” pārcelt uz attiecīgo pantu otrajām daļām.
Papildus tam, tiek rosināts izslēgt Krimināllikuma 288.3 pantu, jo tika secināts, ka starpnieks, kurš tieši politiskai partijai nodod nelikumīgu finansējumu, atbilst arī finansētāja pazīmēm. Lai izvairītos no juridiskās dublēšanās un vienkāršotu tiesisko regulējumu, šis pants tiek izslēgts.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 649/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 31.10.2024.
Attiecīgais Likumprojekts paredz vairākas būtiskas izmaiņas, kas galvenokārt saistītas ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reorganizāciju un jaunas izmeklēšanas iestādes – Nodokļu un muitas policijas – izveidi. Grozījumi tiek rosināti KPL 386. un 387. pantā, lai precizētu izmeklēšanas iestāžu institucionālo piekritību un nodokļu un muitas policijas nosaukumu. Šie grozījumi ir daļa no plašākas VID reformas, kas paredz uzlabot izmeklēšanas iestāžu darbības efektivitāti un neatkarību, kā arī veicināt sabiedrības uzticēšanos VID kā nodokļu un muitas administrācijai.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekts Nr.: 746/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 30.10.2024.
Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz alkohola koncentrācijas noteikšanu transportlīdzekļu vadītājiem. Grozījums paredz, ka alkohola koncentrāciju asinīs var noteikt ne tikai ar medicīniskās pārbaudes palīdzību, bet arī ar izelpotā gaisa pārbaudi, izmantojot speciālus mēraparātus. Šis grozījums ir ieviests, lai novērstu situācijas, kurās transportlīdzekļa vadītāji mēģina izvairīties no atbildības, atsakoties no pārbaudes, paredzot precizēt KL 262.1 pantu, nosakot, ka kriminālatbildība iestājas arī par atteikšanos no izelpotā gaisa pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai ar šim nolūkam paredzētiem mēraparātiem. Attiecīgais grozījums samazina administratīvo slogu, kas saistīts ar nepieciešamību nogādāt transportlīdzekļa vadītāju uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja viņš atsakās no izelpotā gaisa pārbaudes vai nepiekrīt tās rezultātiem.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 766/Lp14. Nodots komisijai:
31.10.2024.Ar Likumprojektu tiek paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas, kas galvenokārt saistītas ar arestēto kapitālsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanu. Ar grozījumiem tiktu ieviests jauns 365.1 pants, kas noteiktu kārtību, kādā arestētās kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas varētu tikt nodotas pārvaldīšanā, lai nodrošinātu to uzraudzību un vērtības saglabāšanu. Pārvaldīšanā nenodod kapitāla daļas (akcijas) vai pajas, kas ir izveidotas vai izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanai un neveic faktisko saimniecisko darbību, kuru pamatkapitāls ir mazāks par likumā noteikto minimālo apmēru, kurām ir pasludināts maksātnespējas process vai piespiedu likvidācija, vai kuru pārvaldīšana var radīt būtiskus neattaisnotus izdevumus.
Grozījumi KPL 364. pantā paredz, ka kapitāla daļas (akcijas) vai pajas tiek novērtētas pēc tirgus vērtības, nepieciešamības gadījumā pieaicinot speciālistu.
Savukārt grozījumi KPL 366. pantā ir nepieciešami sakarā ar arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sadarbības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanas institūta ieviešanu atbilstoši jaunajam KPL 365.1 pantam, paredzot procesa virzītāja pienākumu paziņot par pieņemto lēmumu par mantas aresta atcelšanu un par aresta noņemšanu arī arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sadarbības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldniekam.
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā
Likumprojekts Nr.: 586/Lp14. Izsludināts: 08.10.2024.
Ar grozījumiem plānots ieviest pārejas posma režīmu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas uzsākuši darbību pirms 2024. gada 30. decembra. Tiek plānots, ka šos pakalpojumu sniedzējus līdz 2025. gada 30. jūnijam uzraudzīs Valsts ieņēmumu dienests, pēc tam uzraudzību pārņems Latvijas Banka. Tāpat grozījumi paredz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju iekļaušanu finanšu iestāžu kategorijā, jo kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir piemērojamas līdzvērtīgas prasības un uzraudzības līmenis kā citām finanšu iestādēm. Papildus ar grozījumiem noteiktas papildu prasības, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem standartiem un Eiropas Savienības regulām.
Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums
Likumprojekts Nr.: 684/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 17.10.2024.
Likumprojekts “Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums” ir izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas (ES) 2023/977 prasību izpildi. Direktīvas mērķis ir veicināt ātru un efektīvu informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus.
Likumprojekts nosaka kārtību, kādā pieprasāmas un sniedzamas ziņas starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm. Tas paredz, ka Latvijas vienotais kontaktpunkts būs Valsts policijas struktūrvienība, kas darbosies 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, lai koordinētu un nodrošinātu informācijas apmaiņu. Tāpat likumprojekts nosaka, ka ziņu pieprasījumus varēs sagatavot un nosūtīt izraudzītās tiesībaizsardzības iestādes vai kompetentās tiesībaizsardzības iestādes, savukārt atbildes uz pieprasījumiem varēs sniegt gan vienotie kontaktpunkti, gan kompetentās tiesībaizsardzības iestādes.
Kā arī likumprojekts paredz sadarbību ar Eiropolu, nosakot, ka Latvijas vienotais kontaktpunkts vai kompetentā tiesībaizsardzības iestāde var nosūtīt ziņu kopiju Eiropolam, ja attiecīgās ziņas skar noziedzīgus nodarījumus, kas ietilpst Eiropola darbības jomā. Tiek paredzēts, ka ziņu apmaiņa starp dalībvalstīm notiks, izmantojot Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammu SIENA.
Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā
Likumprojekts Nr.: 767/Lp14. Nodots komisijai: 31.10.2024.
Likumprojekts ir saistīts ar grozījumiem KPL, kas paredz ieviest jaunu 365.1 pantu, lai nodrošinātu uzraudzību pār arestētajām kapitāla daļām un novērstu to vērtības samazināšanos vai zudumu.
Likumprojekta mērķis ir novērst arestētās mantas vērtības samazināšanos vai zudumu, tādējādi veicinot procesuālo izdevumu un cietušajiem nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu, kā arī iespējamo mantas konfiskāciju.
Grozījumi tiks veikti Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma 45. pantā, lai iekļautu arī šo kapitāla daļu pārvaldīšanu, piešķirot līdz 40% no Tieslietu ministrijas budžeta programmā ieskaitītajiem konfiscētajiem līdzekļiem.
Papildus, pārejas noteikumi tiks papildināti ar 5. punktu, kas nosaka pakāpenisku finansējuma pieaugumu šim pasākumam no 2025. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 1. janvārim, sākot ar 20 procentiem 2025. gadā un sasniedzot 40 procentus 2027. gadā. Tieslietu ministrija līdz 2028. gada 31. decembrim sagatavos ziņojumu par piešķirto finanšu līdzekļu pietiekamību.
Tiesību akta projekts “Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi”
Projekta ID: 24-TA-324. Saskaņošanā.
Tiesību akta projekts paredz izmaiņas, kas regulē notiesāto pieņemšanu, apgādi, higiēnas prasības, dienas kārtību un uzvedības noteikumus. Tas arī nosaka jaunu kārtību personiskās sadzīves tehnikas glabāšanai un lietošanai, pienesumu un sūtījumu saņemšanai, apmeklējumiem un satikšanās, kā arī drošības pasākumiem un rīcību notiesāto nāves gadījumā. Grozījumi ir ieviesti, lai uzlabotu iekšējo kārtību un drošību brīvības atņemšanas iestādēs.
Tiesību akta projekts “Ieslodzījuma vietas apmeklēšanas kārtība”
Projekta ID: 24-TA-324. Saskaņošanā.
Paredzēts noteikt kārtību, kādā Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 8. panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas apmeklē brīvības atņemšanas iestādes un izmeklēšanas cietumus (turpmāk – ieslodzījuma vieta), t.sk. ar transportlīdzekli. Tas ietver noteikumus par apmeklētāju pieteikšanos, apmeklējuma atļauju izsniegšanu, uzvedības noteikumiem apmeklējuma laikā, kā arī priekšmetu, izstrādājumu un vielu ienešanu un iznešanu no ieslodzījuma vietām. Grozījumi ir ieviesti, lai nodrošinātu drošību un kārtību ieslodzījuma vietās, kā arī lai pielāgotu regulējumu aktuālajām prasībām.
Augstākā tiesa
Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: septembrī klasifikatoros pievienoti nolēmumi
Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros septembrī pievienoti septiņi Krimināllietu departamenta nolēmumi.
SKK-11/2024 ‘’Mantas noziedzīgās izcelsmes pierādīšana; Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas speciālais nolūks’’
Mantas noziedzīgās izcelsmes pierādīšana
No KPL 124. panta sestās daļas, 125. panta trešās daļas un 126. panta 3.1 daļas izriet, ka procesa virzītājam vispirms ir jāpierāda mantas noziedzīgā izcelsme atbilstoši pierādīšanas standartam „iespējamības pārsvars” un tikai tad personai, kura īsteno aizstāvību, rodas pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību. Turklāt procesa virzītāja pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme, jābūt balstītam uz ticamiem, attiecināmiem un pieļaujamiem pierādījumiem atbilstoši KPL 128.–130. panta prasībām. Prasība par pierādījumu attiecināmību un ticamību ir piemērojama arī uz personas, kura īsteno aizstāvību, apgalvojumu par mantas likumīgo izcelsmi.
Lai arī, iztiesājot lietu par autonomo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav precīzi jākonstatē tieša saikne starp predikatīvo noziedzīgo nodarījumu un mantu, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir jākonstatē noziedzīgā darbība, kuras rezultātā, visticamāk, varēja iegūt mantu. Vienlaikus nav nepieciešams precīzi konstatēt visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes vai visus faktiskos apstākļus saistībā ar minēto noziedzīgo darbību.
Turklāt šādā gadījumā nav izšķirošas nozīmes tam, ka lietā noskaidrotās noziedzīgās darbības rezultātā iegūtā manta ir mazākā apjomā par personai inkriminēto legalizēto mantu, ja, piemēram, noziedzīgo darbību apjoms un sistemātiskums, personas faktiskās darbības ar mantu, kas veiktas bez ekonomiska pamatojuma, vai faktiskās darbības, veicot komplicētus pasākumus mantas legalizēšanā, un inkriminētās legalizētās mantas neatbilstība likumīgajiem ienākumiem liecina par to, ka, visticamāk, manta ir iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas speciālais nolūks
Lai nošķirtu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas izpaužas kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, no noziedzīgi iegūtu līdzekļu patērēšanas, ir jākonstatē speciālais nolūks – slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības.
Speciālā nolūka atklāšanā nav izšķirošas nozīmes tam, cik viegli vai apgrūtinoši ir identificēt naudas darījuma plūsmu, bet ir jāvērtē visu apstākļu kopums, tai skaitā skaidras naudas lietošanas ierobežojumi, kas noteikti likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā, Finanšu izlūkošanas dienesta praksē apzinātās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pazīmes, veikto naudas pārskaitījumu ekonomiskais pamatojums kopsakarā ar apsūdzētā faktiskajām darbībām – daudzkārtēju skaidras naudas ieskaitīšanu finanšu iestādes kontā tādā apmērā, kas ir zem finanšu iestādes ziņošanas sliekšņa, un tās tālāku pārvietošanu uz citiem kredītiestāžu kontiem –, kas veiktas, lai izvairītos no tā, ka finanšu iestāde identificēs aizdomīgus darījumus, attālinot naudas līdzekļus no to patiesās izcelsmes un radot noziedzīgajā nodarījumā neiesaistītām trešajām personām maldīgu priekšstatu par naudas līdzekļu legalitāti.
Senāta nolēmums pieejams šeit.
Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm):
SKK-244/2024 “Brīvības atņemšanas soda noteikšana par personu grupā mantkārīgā nolūkā izdarītu mēģinājumu nodrošināt vairākām personām iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā (Krimināllikuma 15. panta ceturtā daļa un 285.1 panta otrā daļa)”
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-166/2024 “Prettiesiski izšķērdētās (piesavinātās) mantas vērtības piedziņa, izskatot lietu bez pierādījumu pārbaudes”
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-225/2024 “Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 10. punktā paredzētā atbildību pastiprinošā apstākļa – noziedzīgais nodarījums izdarīts vispārbīstamā veidā – nepamatota konstatēšana, nosakot sodu par Krimināllikuma 118. panta 2. punktā paredzēto noziedzīgo nodarījumu”
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-121/2024 “Krimināllikuma 96. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses obligātās pazīmes – būtiska kaitējuma – konstatēšana”
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-62/2024 “Kukuļa pieņemšana pēc tā pieprasīšanas”
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-31/2024 “Konfiscējamās mantas vērtības noteikšana kā priekšnoteikums papildsoda – mantas konfiskācijas – piemērošanai”
Senāta nolēmums pieejams šeit.
Par tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārvietošanu un uzglabāšanu lielā apmērā piespriež brīvības atņemšanu
Senāta Krimināllietu departaments atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un tādējādi stājās spēkā notiesājošs spriedums, ar kuru vīrietim par tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārvietošanu un uzglabāšanu lielā apmērā piespriesta brīvības atņemšana uz 5 mēnešiem.
Ar minēto spriedumu no apsūdzētā valsts labā piedzīta arī materiālā kaitējuma kompensācija vairāk nekā 122 800 eiro un procesuālie izdevumi vairāk nekā 800 eiro. Kompensācijas apmērs noteikts, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta precizēto summu, ko veido nenomaksātais akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Savukārt izdevumi aprēķināti par lietisko pierādījumu glabāšanu un iznīcināšanu.
Vīrietis tika aizturēts daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kāpņu telpā, kad tabakas izstrādājumus pārvietoja no automašīnas BMW X5 uz dzīvokli. Kratīšanas laikā tos atrada arī viņa lietošanā esošajā privātmājā un pie tās novietotajā automašīnā Chrysler Grand Voyager. Kopumā tika izņemtas 897 519 dažādu marku cigaretes jeb 44 876 cigarešu paciņas.
Apsūdzētais pārkāpa likumā “Par akcīzes nodokli” ietverto aizliegumu pārvietot un uzglabāt akcīzes preces, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis, kā arī tabakas izstrādājumus, kuri nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām. Viņam tika inkriminēta tabakas izstrādājumu nelikumīga pārvietošana un uzglabāšana lielā apmērā. Vīrietis savu vainu izvirzītajā apsūdzībā atzina.
Rīgas rajona tiesa, nosakot sodu, ņēma vērā tā mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, kā arī divus atbildību mīkstinošus un vienu atbildību pastiprinošu apstākli.
Rīgas apgabaltiesa pārsūdzēto spriedumu atstāja negrozītu. Tā atzina, ka apsūdzētajam noteiktais sods ir taisnīgs un samērīgs, kā arī atbilst KL nosacījumiem. Izvērtējot apgabaltiesā iesniegtās ziņas par apsūdzētā veselības stāvokli un viņam noteikto invaliditāti, netika konstatēti apstākļi, kas nepieļauj brīvības atņemšanas soda izciešanu.
Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, jo apsūdzētā kasācijas sūdzībā ietvertās norādes par tiesas pieļautiem pārkāpumiem nebija saistītas ar tiesību normu nepareizu piemērošanu vai kļūdainu interpretāciju, bet vēlmi apstrīdēt apgabaltiesas secinājumus par sodu ietekmējošiem apstākļiem. Argumenti bija vērsti uz pārsūdzētā nolēmuma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ. Attiecīgi kasācijas sūdzība neatbilda KPL prasībām.
Relīze pieejama šeit. Senāta nolēmums pieejams šeit.
Senāts izskata krimināllietu par 100 eiro kukuli policistam
Senāta Krimināllietu departaments atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par kukuļņēmēja, kukuļdevēju, kā arī starpnieka atzīšanu par vainīgiem viņiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos un sodīšanu. Senāts atzina, ka, iztiesājot lietu šajā daļā, apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi KL pārkāpumus vai KPL būtiskus pārkāpumus, kas varētu būt par pamatu apelācijas instances tiesas lēmuma atcelšanai.
Vienlaikus Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa – 15 000 eiro piedziņas – piemērošanu autopārvadājumu uzņēmumam.
Policists, patrulējot uz ceļa, apturēja kravas transportlīdzekli. Konstatējis, ka par to nav samaksāta autoceļu lietošanas nodeva, viņš nedevās sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, bet netieši, taču nepārprotami pieprasīja kukuli. Transportlīdzekļa vadītājs pēc telefonsarunas ar savu priekšnieku – uzņēmuma kravu ekspedīcijas nodaļas direktoru – informēja policistu, ka nodeva tiks samaksāta un kukuļa pieprasījums ir pieņemts. Priekšnieks pa to laiku sazinājās ar darbinieku – sagādnieku – un, izstāstot situāciju, prasīja aizvest naudu. Policists ar sagādnieku tikās norunātajā vietā, kur saņēma 100 eiro.
Policistam par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu tika piespriesta brīvības atņemšana uz 3 gadiem un 6 mēnešiem, atņemot tiesības uz 3 gadiem ieņemt ar lēmumu pieņemšanu saistītus amatus valsts pārvaldē.
Transportlīdzekļa vadītājs un viņa priekšnieks par kukuļdošanu, kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, notiesāti nosacīti ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un 6 mēnešiem, nosakot pārbaudes laiku uz 3 gadiem. Abiem atņemtas tiesības uz 2 gadiem nodarboties ar komercdarbību, kas saistīta ar kravu pārvadājumiem.
Sagādnieks par starpniecību kukuļdošanā notiesāts nosacīti ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, nosakot pārbaudes laiku uz 2 gadiem un 6 mēnešiem.
Saskaņā ar Senāta atzīto apelācijas instances tiesa, secinot, ka apsūdzētie autopārvadājumu uzņēmuma darbinieki noziedzīgos nodarījumus ir izdarījuši darba devēja interesēs, nebija izvērtējusi vairākus apstākļus, kuriem ir nozīme lietas taisnīgā izspriešanā. Senāts norādīja, ka piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai nav pamata, ja nav pierādīta juridiskās personas saikne ar noziedzīgu nodarījumu vai ar noziedzīgo nodarījumu izdarījušo fizisko personu. Atceltajā daļā lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai, lai tā, izvērtējot visus jautājuma izlemšanai nozīmīgos apstākļus, pieņemtu tiem atbilstošu nolēmumu.
Relīze pieejama šeit. Senāta nolēmums pieejams šeit.
Vienas slepkavības izmeklēšana jāturpina, bet par otru – brīvības atņemšana
Senāta Krimināllietu departaments atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, kā rezultātā stājās spēkā spriedums, ar kuru vīrietis un sieviete notiesāti par seniores slepkavību. Personas tika apsūdzētas par vēl vienas seniores slepkavību, bet apgabaltiesa, konstatējot, ka lietā nav pietiekamu pierādījumu apsūdzēto vainīguma konstatēšanai, nolēma krimināllietas materiālus attiecīgajā daļā nosūtīt prokuratūrai, lai turpinātu pirmstiesas izmeklēšanu vainīgās personas noskaidrošanai. Vienlaikus sieviete tika notiesāta par šīs seniores kustamas mantas slepenu nolaupīšanu.
Vīrietis un sieviete vienojās noslepkavot savu upuri, lai iegūtu viņas naudu. Sagaidījuši, kad seniore atnāca mājās no veikala, apsūdzētie pēc kārtas uzbruka viņai ar nazi un pēc tam no dzīvokļa nolaupīja ne mazāk kā 2350 eiro. Vīrietis vainu atzina, bet sieviete noliedza. Vidzemes apgabaltiesa, daļēji pievienojoties Rīgas rajona tiesas spriedumam, atzina, ka abi ir izdarījuši slepkavību personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās laupīšanas nolūkā.
Sievietei par vienas seniores slepkavību un otras seniores apzagšanu piespriesta brīvības atņemšana uz 13 gadiem 6 mēnešiem, kā arī probācijas uzraudzība uz 2 gadiem 6 mēnešiem.
Vīrietim par seniores slepkavību piespriesta brīvības atņemšana uz 11 gadiem un probācijas uzraudzība uz 2 gadiem.
Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, jo prokurora un apsūdzētās sievietes aizstāves argumenti bija vērsti uz pārsūdzētā nolēmuma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ. Attiecīgi kasācijas sūdzība neatbilda KPL prasībām.
Relīze pieejama šeit. Senāta nolēmums pieejams šeit.
Vai juridiskai personai ir tiesības uz pēdējo vārdu?
Senāta Krimināllietu departaments atcēla Kurzemes apgabaltiesas lēmumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai, jo procesuālie pārkāpumi pirmās instances tiesas darbā bija konstatēti kļūdaini. Senāts atzina, ka juridiskai personai nav tiesību uz pēdējo vārdu.
Kurzemes rajona tiesa vienu no trim apsūdzētajiem notiesāja par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ar ko valstij nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Abi pārējie apsūdzētie tika notiesāti par šī noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu. Divus apsūdzētos tiesa atzina par vainīgiem un sodīja arī par to, ka tie pārkāpa atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, radot būtisku kaitējumu dabas videi. Juridiskai personai tika piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – naudas piedziņa. No juridiskās personas un apsūdzētajiem valsts labā tika piedzītas materiālā kaitējuma kompensācijas.
Kurzemes apgabaltiesa, izskatot apelācijas protestu un apelācijas sūdzības, konstatēja procesuālus pārkāpumus un pārsūdzēto spriedumu atcēla, lietu nosūtot jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.
Senāts apgabaltiesas secinājumus, kas attiecas uz procesuālajiem pārkāpumiem, atzina par kļūdainiem.
Lietā bija jānoskaidro, vai juridiskajai personai procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu piemīt tiesības teikt pēdējo vārdu. Senāts atzina, ka tiesības uz pēdējo vārdu ir īpaši personiskas tiesības, kuras pēc savas būtības nav īstenojama arī ar pārstāvja starpniecību. Juridiskai personai ir tiesības uz aizstāvību, un tiesas pienākums ir šīs tiesības ievērot, tomēr tās īstenojamas bez pēdējā vārda tiesībām. Pēdējā vārda tiesības ir vienīgi pašam apsūdzētajam, kurš ir fiziska, nevis juridiska persona.
Senāts arī nekonstatēja, ka juridiskās personas, pret kuru uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, pārstāvis būtu vēlējies izmantot tiesības sniegt liecību un tiesa tās būtu ierobežojusi vai liegusi.
Relīze pieejama šeit. Senāta nolēmums pieejams šeit.
Satversmes tiesa
Aizliegums ieņemt maksātnespējas administratora amatu personai, pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata, neatbilst Satversmei
Satversmes tiesa par Satversmei neatbilstošu atzina aizliegumu ieņemt maksātnespējas administratora amatu personai, pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Tiesa uzsvēra, ka uz mūžu noteikti ierobežojumi izslēdz prezumpciju, ka persona dzīves laikā spēj mainīt savu uzvedību. Šādi ierobežojumi ir attaisnojami tikai īpašos gadījumos, kad iepriekš nodarītais pēc būtības ir nesavienojams ar konkrētu tiesību īstenošanu.
Pieteikumu šajā Satversmes tiesas lietā iesniedzis Senāts, kura izskatīšanā ir lieta par tāda Maksātnespējas kontroles dienesta lēmuma atcelšanu, ar kuru, pamatojoties uz apstrīdēto normu, persona atcelta no administratora amata.
Satversmes tiesa secināja, ka, lai gan administrators pilda valstij nozīmīgas funkcijas, tas nav piederīgs valsts dienestam Satversmes 101. panta pirmās daļas izpratnē. Līdz ar to tiesvedība lietā daļā par apstrīdētās normas atbilstību šai Satversmes normai tika izbeigta.
Tiesa atzina, ka apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums ierobežo personai Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un ierobežojums ir noteikts uz mūžu. Tāda veida ierobežojumi izslēdz prezumpciju, ka persona dzīves laikā spēj mainīt savu uzvedību. Persona šāda ierobežojuma rezultātā tiek stigmatizēta uz visiem laikiem, bet tas neatbilst demokrātiskas tiesiskas valsts prasībai veidot tādu iekļaujošu sabiedrību, kurā izturēšanās pret katru tās locekli ir cieņpilna. Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums var negatīvi ietekmēt personas vēlmi turpināt sevi attīstīt un realizēt savas spējas tādā veidā, kas varētu dot pienesumu sabiedrībai. Šāda veida ierobežojumi ir attaisnojami tikai īpašos gadījumos, kad iepriekš nodarītais pēc būtības ir nesavienojams ar konkrētu tiesību īstenošanu.
Nosakot apstrīdētajā normā ietverto aizliegumu, likumdevējs ir prezumējis, ka ikviena persona, kura izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu un pret kuru kriminālprocess izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, vienmēr varētu radīt šaubas un mazināt uzticēšanos maksātnespējas jomas efektivitātei un administratora profesijai. Taču likumdevējs nav apsvēris to, ka noziedzīgu nodarījumu kaitīguma pakāpe un arī nereabilitējošie apstākļi var būt dažādi. Arī personas uzvedība, sevišķi tādā gadījumā, ja viņa noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepilngadīga, laika gaitā var mainīties. Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā normā ietvertā aizlieguma leģitīmos mērķus – citu personu tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība – līdzvērtīgā kvalitātē var sasniegt ar citiem, saudzējošākiem līdzekļiem.
Turklāt Maksātnespējas likums pieļauj, ka par administratoru var kļūt persona, kurai sodāmība ir dzēsta vai noņemta. Nav rodams pienācīgs pamatojums tam, kādēļ ierobežojums uz mūžu ir noteikts tieši personām, pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
Ievērojot minēto, Satversmes tiesa atzina apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 106. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2025. gada 1. jūnija. Nolūkā aizsargāt visu to personu pamattiesības, kuras šā sprieduma spēkā stāšanās dienā varētu būt uzsākušas vai turpina savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, Satversmes tiesa atzina apstrīdēto normu par spēkā neesošu no šo personu pamattiesību aizskāruma brīža.
Relīze pieejama šeit. Spriedums pieejams šeit.
Ierosināta lieta par normu, kas liedz par tīšu noziedzīgu nodarījumu sodītai personai atrasties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā
Satversmes tiesā ierosināta lieta par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. panta 4. punkta, ciktāl tas liedz atrasties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā personai, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, atbilstību Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam.
Apstrīdētā norma noteic, ka dienestā var atrasties persona, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Pieteikumu iesniedzis Senāts, kura izskatīšanā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc personas pieteikuma par administratīvā akta atcelšanu, ar kuru tā atvaļināta no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, jo ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Senāts uzskata, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo personas tiesības pildīt valsts dienestu un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu.
Satversmes tiesa 2021. gada 11. jūnijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-50-01, kurā atzina apstrīdēto normu par atbilstošu Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam, ciktāl tā liedz pildīt dienestu Valsts policijā. Savukārt pieteikuma iesniedzējs lūdz vērtēt apstrīdēto normu attiecībā uz liegumu atrasties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Tādējādi šis prasījums pēc būtības atšķiras no prasījuma, kas tika vērtēts lietā Nr. 2020-50-01.
Satversmes tiesa uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2025. gada 2. janvārim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025. gada 30. marts. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lems pēc lietas sagatavošanas.
Relīze pieejama šeit. Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.
Tiesu prakse, tiesām un kriminālvajāšanai nodotās krimināllietas
Stājoties spēkā notiesājošam spriedumam, panākts taisnīgs krimināltiesisko attiecību noregulējums lietā par apzināti nepatiesu ziņojumu sniegšanu
Stājoties spēkā notiesājošam spriedumam lietā par apzināti nepatiesu ziņojumu sniegšanu, Senāts atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētais tika atzīts par vainīgu un sodīts ar sabiedrisko darbu uz 150 stundām, kā arī piespriesta morālā kaitējuma kompensācija 5000 eiro apmērā. Apsūdzētais nosūtītajā ziņojumā norādīja apzināti nepatiesas ziņas par to, ka noteiktas amatpersonas izmantoja kādu kriminālprocesu personiskiem mērķiem un organizētā grupā no muitas amatpersonām izspieda naudu, zinot, ka minētie fakti neatbilst īstenībai.
Relīze pieejama šeit.
Tiesās personu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā
Nodokļu un muitas lietu prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu, kurā sieviete apsūdzēta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus 213 489 eiro apmērā. Laika posmā no 2013. līdz 2016. gadam, būdama SIA amatpersona, viņa iesniedza nepatiesas PVN deklarācijas, norādot nenotikušus darījumus, tādējādi nelikumīgi samazinot maksājamo nodokļu summu. Lieta izskatīšanai nodota Rīgas pilsētas tiesai.
Relīze pieejama šeit.
Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā tiesa piespriež reālu brīvības atņemšanu
Rīgas pilsētas tiesa piespriedusi desmit mēnešu brīvības atņemšanu un trīs gadu aizliegumu nodarboties ar komercdarbību SIA amatpersonai par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus 64 247,74 eiro apmērā. Apsūdzētā persona, neskatoties uz pietiekamiem naudas līdzekļiem, apzināti neveica pilnu nodokļu nomaksu, izlietojot līdzekļus citiem mērķiem.
Relīze pieejama šeit.
Prokuratūras paziņojums saistībā ar kāda kriminālprocesa virzību, kurā cita starpā dominē Māris Martinsons
Prokuratūra paziņoja, ka kriminālprocess pret Māri Martinsonu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir daļēji izbeigts, jo nav izdevies pierādīt viņa vainu. Kriminālprocess sākotnēji tika izdalīts no tā saucamās Būvnieku lietas un attiecās uz konkrēta uzņēmuma izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Izmeklēšanas laikā Māris Martinsons netika atzīts par aizdomās turēto par konkrētā uzņēmuma nodokļu nemaksāšanu, un izmeklētājs par aizdomās turēto atzina tikai vienu no uzņēmuma amatpersonām.
Lemjot par kriminālvajāšanas uzsākšanu, prokurore pieņēma lēmumu saukt pie kriminālatbildības divas personas, tostarp Māri Martinsonu, jo atsevišķi pierādījumi norādīja uz to, ka Māris Martinsons, visticamāk, kopā ar otru uzņēmuma amatpersonu ir izdarījis izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu. Pēc apsūdzības izvirzīšanas Māris Martinsons iesniedza papildu pierādījumus un lūdza veikt izmeklēšanas darbības, tostarp parakstu ekspertīzi. Pēc papildu pierādījumu analīzes tika konstatēts, ka nav iespējams pierādīt Māra Martinsona vainu, tādēļ tika pieņemts lēmums izbeigt kriminālprocesu daļā pret viņu.
VID iesniedza sūdzību par šo lēmumu, un kriminālprocess turpinās pret otru uzņēmuma amatpersonu un juridisko personu. VID arī uztur prasību par 653 288,32 eiro kaitējuma kompensāciju. Kriminālprocess tiek gatavots nodošanai tiesai.
Relīze pieejama šeit.
Stājies spēkā notiesājošs spriedums bijušajam Talsu novada pašvaldības izpilddirektoram par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisīja smagas sekas
Saskaņā ar apsūdzību persona 2016. gada nogalē, būdama Talsu novada pašvaldības izpilddirektors, prettiesiski parakstīja kādas SIA sagatavoto darbu nodošanas pieņemšanas aktu par darbu, kas faktiski netika izpildīts, pēc kā Talsu novada dome nepamatoti apmaksāja SIA izrakstīto rēķinu 67 753 eiro apmērā. Tā rezultātā Talsu novada domei tika nodarīts materiālais zaudējums lielā apmērā, izraisot smagas sekas.
Senāts atstāja negrozītu Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bijušais Talsu novada pašvaldības izpilddirektors tika atzīts par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, kas izraisīja smagas sekas. Viņam tika piespriesta divu gadu nosacīta brīvības atņemšana un aizliegums ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās uz diviem gadiem, kā arī noteikts piedzīt 67 753 eiro mantiskā kaitējuma kompensāciju Talsu novada pašvaldībai.
Relīze pieejama šeit.
VID Nodokļu un muitas policija pie Kokneses aiztur vairāk nekā 300 kg hašiša
2024. gada 2. oktobrī VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde, ciešā sadarbībā ar Nodokļu un muitas lietu prokuratūru, veica plānotas izmeklēšanas darbības un aizturēja organizētas noziedzīgās grupas dalībniekus. Šī grupa speciāli izveidotā kravas automobiļa slēpnī mēģināja pārvietot vairāk nekā 300 kilogramus hašiša uz Krieviju. Apcietinājums tika piemērots trīs personām, kas bija nozieguma organizatori, bet pārējām iesaistītajām personām tiek lemts par drošības līdzekļa piemērošanu.
Šī noziedzīgā grupa jau iepriekš bija nonākusi tiesībsargu redzeslokā saistībā ar akcīzes preču un narkotiku kontrabandu. 2024. gada februārī VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde pārtrauca grupas plānus ievest Latvijā vairāk nekā 900 000 kontrabandas cigarešu. Kriminālprocesa ietvaros iesaistītās personas tika atzītas par aizdomās turētajām un tām piemēroti drošības līdzekļi, tostarp apcietinājums aizstāts ar atbrīvošanu pret drošības naudu.
Aizturēšanas operācijas laikā, piedaloties VID Muitas pārvaldes kinologiem un tabakas un narkotisko vielu meklēšanas suņiem, tika veiktas vairākas kratīšanas aizdomās turēto dzīvesvietās, automobiļos un citos saistītajos objektos Rīgā un Rīgas reģionā. Noziedzīgā grupējuma vadītāja privātīpašumā tika atrasti un izņemti vairāk nekā 40 000 eiro skaidrā naudā.
Kravas automobilis un piesaistītie šoferi tika aizturēti Kokneses tuvumā, uz Tīnūžu šosejas, kad mēģināja pārvietot hašišu. Izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka grupējums plānoja nogādāt hašišu Krievijā. Pēc ekspertu aplēsēm, hašiša kravas vērtība melnajā tirgū Krievijā būtu apmēram 1,5 miljoni eiro, un no tās varētu izgatavot apmēram 1 200 000 smēķējamās devas.
Šobrīd kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, un izmeklēšanas interesēs plašāka informācija netiek sniegta.
Relīze pieejama šeit.
Valsts policija vērienīgā operācijā atklāj lielāko sintētisko narkotiku laboratoriju Latvijas vēsturē
Valsts policija Alūksnes pusē atklāja lielāko sintētisko narkotiku laboratoriju Latvijas vēsturē, izņemot vairāk nekā vienu tonnu gatavās produkcijas un 38 tūkstošus litru ķīmisko šķidrumu. Aizturēti astoņi starptautiskas noziedzīgas grupas dalībnieki, tostarp pieci Ukrainas, divi Polijas un viens Armēnijas pilsonis. Operācija tika veikta sadarbībā ar Eiropolu, un izmeklēšana turpinās. Šobrīd sešām personām ir piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.
Relīze pieejama šeit.
Valsts policija par sutenerismu kādā Vecrīgas “džentlmeņu klubā” aizturējusi organizētu grupu
Valsts policija aizturēja piecas personas, kas organizēja prostitūcijas pakalpojumus kādā Vecrīgas striptīzklubā. Četrām personām piemērots apcietinājums. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka grupa meklēja klientus, izplatot skrejlapas tūristiem. Uzsākts kriminālprocess par sutenerismu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Par sutenerismu, ja to izdarījusi organizēta grupa, likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem. Savukārt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā vai organizētā grupā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Relīze pieejama šeit.
VID muitas amatpersonas atklāj vairāk nekā 400 kg sevišķi bīstamas narkotiskās vielas – hašiša kontrabandu
VID Muitas pārvaldes amatpersonas Terehovas un Grebņevas muitas kontroles punktos atklāja 406 kg hašiša kontrabandu divās kravas automašīnās, kas brauca no Latvijas uz Krieviju. Kravas automašīnās tika atrasti slēpņi ar narkotiskajām vielām. Par notikušo uzsākti kriminālprocesi, un vienai personai piemērots apcietinājums. Izmeklēšana turpinās.
Relīze pieejama šeit.
Par narkotiku tirgošanu platformā “Telegram” aizturēta 11 personu organizēta grupa
Valsts policija aizturēja 11 personu organizētu grupu, kas platformā “Telegram” nodarbojās ar narkotiku tirdzniecību. Aizturēšanas un kratīšanas laikā izņemti vairāk nekā septiņi kilogrami dažādu narkotisko vielu, tostarp kokaīns, marihuāna, MDMA kristāli un tabletes, amfetamīns, hašišs un LSD. Tāpat atsavināts 18 160 eiro skaidras naudas, kas, visticamāk, iegūta noziedzīgā ceļā. Astoņām personām piemērots apcietinājums, un uzsākts kriminālprocess par narkotiku tirdzniecību organizētā grupā.
Relīze pieejama šeit.
Valsts policija Rīgas reģionā no personu grupas atsavina ap pusmiljonu nelegālo cigarešu
Valsts policija Rīgas reģionā aizturēja trīs personas, kas bija saistītas ar nelegālo cigarešu apriti. Kratīšanu laikā tika atrastas un izņemtas 455 200 cigaretes bez akcīzes markām, 32 litri degvīna, gāzes pistole un munīcija. Ja cigaretes būtu nonākušas melnajā tirgū, to vērtība būtu vairāk nekā 55 000 eiro. Tādējādi ir novērsts Latvijas valstij radītais mantisks kaitējums aptuveni 70 000 eiro apmērā. Uzsākts kriminālprocess, un aizdomās turētajiem piemēroti drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu.
Relīze pieejama šeit.
Citas aktualitātes
Finanšu darījumu darba grupa atjaunojusi pastiprinātās uzraudzības jurisdikciju sarakstu
Finanšu darījumu darba grupa (FATF) 25. oktobrī atjaunoja pastiprinātās uzraudzības jurisdikciju sarakstu, iekļaujot valstis ar trūkumiem naudas atmazgāšanas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā. Ja valsts tiek iekļauta šajā sarakstā, tā apņemas ātri novērst konstatētos trūkumus. Jaunajā sarakstā ir iekļautas Alžīrija, Angola, Kotdivuāras Republika un Libāna, bet izslēgta Senegāla. Augsta riska jurisdikcijas ir Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Irāna un Mjanma. Detalizēts saraksts pieejams FID mājaslapā[1].
Relīze pieejama šeit.
[1] https://fid.gov.lv/lv/darbibas-jomas/augsta-riska-valstis-2
