Sorainen Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un Atbilstības prakses advokāti un juristi tupina sekot līdzi krimināltiesību jomas aktivitātēm Latvijā un ārvalstīs.
Septembra aktualitātes skārušas tādus jautājumus, kā – juridiskā atbildība valsts drošības jomā, pierādīšanas pienākums lietās par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, Eiropas īpaši pilnvaroto prokuroru (EPPO) aktivitātes, u.c.
Tomēr, no kopējā aktualitāšu kopuma mūsu uzmanību jo īpaši piesaistīja ziņas par krimināllietām par sankciju pārkāpumiem. Proti, tā kā sankciju pārkāpumu krimināllietas, līdztekus krimināllietām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodokļu krāpšanām, ir viens no centrālajiem Sorainen advokātu prakses fokusiem tematiem, jaunumiem tajās pievēršam ar sevišķu interesi.
Jāatzīmē, ka “īpašas prioritātes” statusu šādas lietas ieguva jau drīz pēc kara Ukrainā sākuma. Neraugoties uz šo īpaši prioritārā statusa esību, izmeklēšana tajās ir vienlīdz laikietilpīga, kā dēļ to nodošana kriminālvajāšanai vēl ir tikai sagaidāma. Tomēr, kā secināms no ziņām, arvien vairāk šāda veida krimināllietās pierādījumu kopums, acīmredzot, ir savākts līdz tādam līmenim, lai būtu pamats tās tālāk virzīt prokuratūrai apsūdzības uzrādīšanai.
Turklāt, no ziņām secināms, ka šāda veida lietās tiek pieņemti lēmumi par procesa uzsākšanu ne vien pret konkrētām fiziskajām personām, bet arī par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajām personām (korporatīvā atbildība).
Jāatgādina, ka process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajām personām var tikt uzsākts par jebkura Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Tam ir tiesisks pamats, ja noziedzīgo nodarījumu (tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, sankciju pārkāpums, krāpšana, korupcija u.c.) fiziskā persona ir izdarījusi, jo uzņēmumā nav bijuši pietiekami uzraudzības vai kontroles mehānismi, vai, ja noziegums izdarīts uzņēmuma interesēs.
Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja zvērināta advokāte, Sorainen Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības praskes Latvijā vadītāja, Dr.iur. Violeta Zeppa-Priedīte un jurista palīdze Andīna Brīvule.
Tiesiskais regulējums
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr. 23-TA-798. Saskaņošana līdz 06.10.2023.
Likumprojekta mērķi ir:
- paplašināt apelācijas instances tiesas iespējas izskatīt krimināllietas rakstveida procesā;
- atteikties no drošības līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē;
- nodrošināt ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi;
- atbilstoši pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā 3. panta 1. un 2. punkta prasības.
Likumprojekta teksts pieejams šeit. Likumprojekta anotācija pieejama šeit.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr. 294/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā 14.09.2023.
Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 78. punkts paredz pārejas periodu, kurā noteikta iespēja līdz 2023. gada 30. novembrim nepiemērot likuma 18.1 nodaļu, kas noteic elektroniskās lietas pamatnoteikumus, izņemot gadījumus, kad lietvedības kārtošana elektroniskas lietas formā ir iespējama un lietderīga.
Tieslietu padome 2023. gada 13. janvārī izskatīja Tiesu administrācijas kā e-lietas platformas un Tiesu informatīvās sistēmas pārziņa sagatavoto rīcības plānu elektronisku lietu izskatīšanai ieviesto tehnisko risinājumu pilnveidei (turpmāk – Rīcības plāns), kas izstrādāts ņemot vērā Tieslietu padomes apkopotos un tiesu pieteiktos nepieciešamos uzlabojumus darbā ar elektronisku lietu. Rīcības plānā ir norādīti konkrēti pasākumi un termiņi pieteikto problēmjautājumu risināšanai, kā arī uzskaitīti identificētie riski.
Viens no būtiskākajiem identificētajiem šķēršļiem pilnvērtīgam darbam ar elektroniskiem krimināllietas materiāliem (īpaši attiecībā uz dokumentu veida identificēšanu), ir apstāklis, ka e-lietas 1. posma ietvaros nebija iespējama izmeklēšanas iestāžu iesaiste. Pilnvērtīga izmeklēšanas iestāžu informācijas sistēmas integrācija plānota līdz ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra projekta īstenošanu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros līdz 2026. gada 31. maijam. Bez šādas integrācijas digitalizācijas mērķi kriminālprocesa ietvaros pilnībā nav sasniedzami, līdz ar to Kriminālprocesa likumā noteiktais pārejas periods būtu saskaņojams ar projekta termiņu – 2026. gada 31. maiju.
Likumprojekta teksts un anotācija pieejami šeit.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekts Nr. 352/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā 21.09.2023.
Likumprojekts paredz pastiprināt kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, kā arī par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, attiecīgi izdarot grozījumus Krimināllikuma (KL) 285., 285.1 un 285.2 pantā. Likumprojekts paredz KL 285. panta pirmajā daļā un 285.1 panta pirmajā daļā palielināt brīvības atņemšanas sodu līdz trīs gadiem. Likumprojekts paredz no KL 285. panta pirmās daļas, 285.1 panta pirmās daļas un 285.2 panta pirmās daļas izslēgt brīvības atņemšanai alternatīvo sodu – sabiedriskais darbs. Šāds soda veids ir nepietiekams, lai atturētu personas no tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, kas vērsts pret valsts robežas un teritoriālo drošību. Tāpat likumprojekts paredz no KL 285. panta pirmās daļas, 285.1 panta pirmās daļas un 285.2 panta pirmās daļas izslēgt īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu, tādējādi paaugstinot minimālo brīvības atņemšanas slieksni no 15 dienām uz 3 mēnešiem. Likumprojekts paredz KL 285. panta otrajā daļā, 285.1 panta otrajā daļā un 285.2 panta otrajā daļā palielināt brīvības atņemšanas sodu līdz sešiem gadiem, tādējādi izslēdzot par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem iespēju piemērot jebkādu alternatīvo soda veidu.
Likumprojekts paredz arī pastiprināt kriminālatbildību par KL 285.1 un 285.2 pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, papildinot tos ar trešo daļu, kurās ietvertas kvalificējošās pazīmes pēc līdzības ar KL 285. panta trešajā daļā ietvertajām, proti, ja tos izdarījusi organizēta grupa vai ja ar to radītas smagas sekas, vai par liela personu skaita, tas ir vienā gadījumā vairāk nekā piecu personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi vai likumīgi uzturēties Latvijas Republikā.
Likumprojekts paredz KL 285. panta trešo daļu papildināt ar jaunu kvalificējošo pazīmi, kas pastiprina kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, ja tas izdarīts izsludinātās pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīma laikā, neatkarīgi no vietas, kur tās izdarītas Latvijas teritorijā. Tādējādi personām, kas veiks personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, kriminālatbildība iestāsies nevis pēc KL 285. panta pirmās vai otrās daļas, bet gan pēc KL 285. panta trešās daļas, ja tās to būs izdarījušas laikā, kad Ministru kabinets būs izsludinājis pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu. Turklāt kriminālatbildība iestāsies neatkarīgi no tā, vai tas būs izdarīts tieši pierobežas teritorijā, kur Ministru kabinets būs izsludinājis pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, vai jebkurā citā Latvijas teritorijas daļā.
Likumprojekta teksts un anotācija pieejami šeit.
Valsts prezidents iesniedz Saeimai grozījumus Krimināllikuma sadaļā par noziegumiem pret valsti
27. septembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Saeimai nosūtīja likumdošanas iniciatīvu, kas paredz grozījumus KL sadaļā par noziegumiem pret valsti. Valsts prezidents vēstulē Saeimas Prezidijam pauž pārliecību, ka ikvienai demokrātiskai valstij ir pienākums rīkoties, lai garantētu savas demokrātiskās sistēmas stabilitāti un efektivitāti. Valsts sodu politika ir viena no pašaizsargājošās demokrātijas izpausmēm, ar krimināltiesiskiem līdzekļiem vēršoties pret iekšējo un ārējo valsts apdraudējumu.
Lai gan KL X nodaļa “Noziegumi pret valsti” 2016. gadā tika būtiski grozīta, starptautiskā drošības situācija kopš minēto grozījumu spēkā stāšanās ir būtiski pasliktinājusies, un Latvija jau vairākus gadus izjūt īpašu apdraudējumu. Piemēram, kopš 2021. gada Baltkrievija īsteno hibrīduzbrukumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Savukārt 2022. gada 24. februārī Latvijas kaimiņvalsts – Krievija – uzsāka neslēptu pilna apmēra militāro iebrukumu Ukrainā. Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību.
Valsts prezidenta ieskatā KL iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam aktuālajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm vai nesamērīgi ierobežojošs iepretim aizvien jaunām indivīdu kaitīgās darbības izpausmēm. Latvijas sodu politikai jānodrošina, ka sodi spēj līdzsvaroti sasniegt visus KL noteiktos soda mērķus, tajā skaitā aizsargāt sabiedrības drošību un atturēt no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tādējādi Latvijas sodu politikai ir jābūt efektīvam instrumentam, kas ir valsts rīcībā, vēršoties pret noziegumiem, kas apdraud Latvijas nacionālo drošību.
Vienlaikus ar šiem KL grozījumiem Valsts prezidents aicina Tieslietu ministriju pievērst uzmanību plašākai un sistēmiskai sodu politikas regulējuma pārskatīšanai, izvērtējot nepieciešamību paredzēt atbildību arī par citām darbībām, kas apdraud Latvijas drošību.
Relīze pieejama šeit.
Augstākā tiesa
Stājas spēkā notiesājošs spriedums diviem vīriešiem par pusaudzes izvarošanu un slepkavību Bolderājā
Senāta Krimināllietu departaments 7. septembrī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru divi vīrieši atzīti par vainīgiem pusaudzes izvarošanā un slepkavības izdarīšanā 2019. gada jūnijā Bolderājā. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā apsūdzētajiem noteiktais sods – brīvības atņemšana attiecīgi uz 18 un 15 gadiem ar probācijas uzraudzību uz 5 gadiem. No apsūdzētajiem solidāri par labu kriminālprocesā par cietušo atzītai personai piedzīta kaitējuma kompensācija EUR 48 724,55.
Apelāciijas instances tiesa spriedumā atzinusi, ka 2019. gada 17. jūnijā abi apsūdzētie kopā ar cietušo, kurai vēl nebija 16 gadi, lietoja alkoholiskos dzērienus mājas pagalmā Rīgā, Bolderājas apkārtnē. Pusnaktī apsūdzētie izvaroja cietušo. Pēc tam, lai slēptu izvarošanas faktu, viens no apsūdzētajiem meiteni žņaudza. Tad apsūdzētie, uzskatot, ka meitene ir noslepkavota, ietina viņu guļammaisā un iznesa ārā, kur viens no apsūdzētajiem, vēl dzīvu eošo cietušo, iemeta Buļļupes kanālā, kur viņa noslīka. Abi apsūdzētie atzīti par vainīgiem un sodīti pēc KL 159. panta trešās daļas par 16 gadu vecumu nesasniegušas personas izvarošanu, savukārt viens apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts arī pēc KL 117. panta 8. un 12. punkta – par slepkavību pastiprinošos apstākļus, bet otrs apsūdzētais – pēc KL 20. panta ceturtās daļas un 117. panta 8. un 12. punkta par slepkavības pastiprinošos apstākļos atbalstīšanu.
Senāts lēmumā norāda, ka apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka apsūdzēto vainīgums viņiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos ir pierādīts. Noraidot apsūdzēto personu aizstāvju un cietušās personas pārstāves kasācijas sūdzības, Senāts atzīst, ka tajās bez pamatojuma norādīts uz apelācijas instances tiesas pieļautiem KL pārkāpumiem un Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem un norādītais ir saistīts ar kasācijas sūdzību iesniedzēju vēlmi atkārtoti izvērtēt pierādījumus un panākt apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ. Turklāt kasācijas sūdzību iesniedzēji sūdzībās pamatā atkārtojuši apelācijas sūdzībās un tiesas debatēs paustos argumentus, ko apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi. Senātam nav pamata apšaubīt apelācijas instances tiesas sniegtos atzinumus.
Lietai ir slēgtas lietas statuss.
Relīze ir pieejama šeit.
Izskatot pieteikumus par jaunatklātiem apstākļiem, Senāts atjauno divus kriminālprocesus, kas izbeigti sakarā ar apsūdzētās nāvi
Senāta Krimināllietu departaments 14.septembrī tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīja Daudznozaru specializētās prokuratūras prokurora Māra Garjāņa pieteikumus par divu kriminālprocesu atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Pieteikumi iesniegti, jo persona, pret kuru izbeigti kriminālprocesi sakarā ar tās nāvi, nav mirusi. Minētā persona tikusi aizturēta jauna kriminālprocesa ietvaros, un, veicot izmeklēšanas darbības, konstatēts, ka personas pirkstu un delnu nospiedumi atbilst Biometrijas datu apstrādes sistēmas arhīvā esošiem datiem divos kriminālprocesos, kuri izbeigti sakarā ar personas nāvi.
Vienā kriminālprocesā persona apsūdzēta pēc KL 253.1 panta trešās daļas par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu glabāšanu realizācijas nolūkā personu grupā. Otrā kriminālprocesā persona apsūdzēta pēc KL 253.2 panta pirmās daļas par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu glabāšanu.
Senāts atcēla spēkā stājušos iepriekšējo instanču tiesas nolēmumus, atjaunoja kriminālprocesus un nodeva lietas jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā. Senāts personai, pret kuru kriminālprocess tika izbeigts, nepiemēroja drošības līdzekli, jo personai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums – citā kriminālprocesā. Motivēti Senāta nolēmumi ir pieejami kopš 18.septembra.
Lietas Nr. SKK-J-468/2023 (11089190715 ) un Nr. SKK-J-469/2023 (11519010515 ).
Relīze pieejama šeit.
Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: augustā klasifikatoros pievienoti nolēmumi
Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros augustā pievienots viens Krimināllietu departamenta nolēmums.
SKK-25/2023 “Fakta legālā prezumpcija attiecībā uz autortiesību pārkāpumu”
Ja tiek fiksēts, ka persona izmanto autortiesību objektu, tai ir pienākums pierādīt šo tiesību legālu iegūšanu. Pretējā gadījumā tiek prezumēts, ka persona ir pārkāpusi tiesiskā īpašnieka autortiesības.
“Apsūdzētā atbrīvošanas no kriminālatbildības, ja konstatēts tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpums, samērošana ar sabiedrības interesēm”
Lemjot par iespēju atbrīvot apsūdzēto no kriminālatbildības, ja konstatēts tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpums, ir izvērtējams arī ar noziedzīgo nodarījumu aizskarto interešu nozīmīgums, lai samērotu šo iespēju ar sabiedrības interesēm, kuras var tikt aizskartas šādā gadījumā.
Senāta nolēmums pieejams šeit. Relīze pieejama šeit.
Satversmes tiesa
Satversmes tiesa aptur tiesvedību lietā par normām, kas regulē noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu
Satversmes tiesa 2023. gada 27. septembra rīcības sēdē secināja, ka lietas Nr. 2023‑13‑01 “Par Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās un septītās daļas, 125. panta trešās daļas un 126. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam” iznākumu ietekmēs Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtās atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem lietā Nr. 2022-32-01 ”Par Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās daļas, 125. panta trešās daļas un 126. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam”.
Satversmes tiesa 2023. gada 8. marta rīcības sēdē pieņēma lēmumu par kārtību, kādā Satversmes tiesa aptur tiesvedību lietā, ja tās izskatīšana nav iespējama, iekams nav stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums, kas pieņemts, lai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtu atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem citā Satversmes tiesas tiesvedībā esošā lietā. Atbilstoši minētajai kārtībai stadijā, kurā lieta tiek sagatavota izskatīšanai, lēmumu par tiesvedības apturēšanu lietā, ja tās izskatīšana nav iespējama, iekams nav stājies spēkā minētais Eiropas Savienības Tiesas nolēmums, Satversmes tiesa pieņem rīcības sēdē ar tiesnešu balsu vairākumu tādā pašā tiesnešu sastāvā, kādā tā lēmumu par tiesvedības apturēšanu pieņem tiesas sēdē. Stājoties spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmumam, Satversmes tiesa pieņem lēmumu atjaunot tiesvedību lietā.
Satversmes tiesa nolēma apturēt tiesvedību lietā Nr. 2023‑13‑01 līdz brīdim, kad stājas spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums lietā C‑161/23.
Atgādinām, ka Satversmes tiesa lietu Nr. 2023-13-01 ierosināja šā gada 2.maijā pēc Janīnas Filatovas pieteikuma, kuras finanšu līdzekļi tika atzīti par noziedzīgi iegūtiem un konfiscēti valsts labā. Pieteikuma iesniedzēja uzskatīja, ka Satversmes 92.pantam neatbilst viņai piemērotās Kriminālprocesa likuma normas, kuras regulē noziedzīgi iegūtās mantas pierādīšanu.
Apstrīdētās Kriminālprocesa likuma normas nosaka, ka ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme. Ja kriminālprocesā iesaistītā persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai.
Pieteikuma iesniedzējas ieskatā ar apstrīdētajām normām personai tika uzlikts nesamērīgs un neizpildāms pienākums pierādīt tai piederošo finanšu līdzekļu likumīgo izcelsmi. Likumdevējs neesot noteicis pietiekamas procesuālās tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas, lai persona varētu aizstāvēties pret mantas noziedzīgas izcelsmes prezumpciju. Tādā veidā Pieteikuma iesniedzēja tiekot nostādīta būtiski neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar procesa virzītāju. Turklāt, neraugoties uz to, ka process par noziedzīgi iegūtu mantu nav vērsts uz personas vainas konstatēšanu, par Pieteikuma iesniedzēju tiekot izteikts vērtējums kā par personu, kura ir vainīga noziedzīgā nodarījumā. Proti, apstrīdētās normas pieļaujot to, ka personai, kas likumā noteiktā kārtībā vēl nav atzīta par vainīgu kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, prezumētas saistības ar šādu noziedzīgu nodarījumu dēļ tiek atņemta viņas manta.
Satversmes tiesas lēmums pieejams šeit. Relīze pieejama šeit.
Tiesu prakse, tiesām un kriminālvajāšanai nodotās krimināllietas
Tiesās maksātnespējas administratoru par piesavināšanos lielā apmērā un izvairīšanos no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas
2023. gada 7. septembrī Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nosūtījis krimināllietu, kurā apsūdzēts kādas SIA maksātnespējas administrators par piesavināšanos, kas izdarīta lielā apmērā, un izvairīšanos no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas, nodarot zaudējumus pašvaldībai lielā apmērā.
Apsūdzētais vīrietis bija iecelts par kādas SIA maksātnespējas procesa administratoru, tas ir, personu, kura saskaņā ar Maksātnespējas likuma nosacījumiem pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas iegūst parādnieka mantas pārvaldīšanas tiesības un to pārvalda kā krietns un rūpīgs saimnieks. Apsūdzētais pretēji minētā likuma nosacījumiem tīši noslēdza līgumu, saskaņā ar kuru daļa no naudas līdzekļiem, tas ir, 89 745,10 EUR, kas saistīta ar parādnieka mantas pārdošanu, tika ieskaitīta šī maksātnespējas administratora privātajā bankas kontā. Tādā veidā apsūdzētais, izmantojot maksātnespējas administratoram piešķirtās pilnvaras juridiskās personas maksātnespējas procesā pārvaldīt un rīkoties ar tās naudas līdzekļiem, piesavinājās maksātnespējīgās SIA naudu 29 435,90 EUR apmērā.
Apsūdzētais, būdams atcelts no maksātnespējas administratora pienākumu pildīšanas, pretēji Maksātnespējas likuma nosacījumiem neatgrieza saņemto maksātnespējas procesa administratora atlīdzību 102 248,47 EUR apmērā. Turklāt, noslēdzot iepriekš minēto līgumu, maksātnespējas procesa administrators tīši radīja situāciju, ka parādnieka norēķinu kontā nav nepieciešamo naudas līdzekļu, un izvairījās no pienākuma maksāt pašvaldības administrēto nekustamā īpašuma nodokli 61 933,32 EUR apmērā.
Apsūdzētais savu vainu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā neatzīst.
Relīze pieejama šeit.
Tiesai nodota krimināllieta kādas Valsts policijas amatpersonas apsūdzībā par naudas līdzekļu un narkotisko vielu izspiešanu un to pieņemšanu
2023. gada 8. septembrī Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nosūtīja krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības saukta kāda Valsts policijas amatpersona par naudas līdzekļu un narkotisko vielu izspiešanu no fiziskas personas un to pieņemšanu pirms kādu likumīgu darbību neizdarīšanas un nelikumīgas darbības izdarīšanas, izmantojot savu dienesta stāvokli.
Valsts policijas amatpersona, zinot, ka fiziskā persona atrodas meklēšanā un konkrēta Valsts policijas iecirkņa apkalpojamā teritorijā veic nelikumīgas darbības ar narkotiskajām vielām, ieradās pie viņas dzīvesvietā un norādīja, ka turpmāk katru dienu viņai būs jāmaksā 50 EUR un jādod narkotikas 30 EUR vērtībā. Apsūdzētā amatpersona piedraudēja, ka, ja norādītais netiks izpildīts, tad viņa ziņos Valsts policijai par šo personu, kura izsludināta meklēšanā, kā rezultātā persona tiks ievietota ieslodzījumu vietā. Turklāt apsūdzētā Valsts amatpersona norādīja, ka nepieciešamības gadījumā sniegs šai personai informāciju par Valsts policijas darbinieku plānotajām darbībām attiecībā uz viņu.
Fiziskā persona, izpildot minētās prasības, vismaz 53 dienas maksāja naudu un vismaz 56 dienas deva narkotikas Valsts policijas amatpersonai, kā rezultātā amatpersona personīgi un ar starpnieku pieņēma kopumā vismaz 2650 EUR un narkotiskās vielas vismaz 1680 EUR vērtībā.
Krimināllieta izskatīšanai nodota Ekonomisko lietu tiesai.
Relīze pieejama šeit.
VDD uzsāk kriminālprocesu pret bijušo politiķi
Valsts drošības dienests (VDD) piektdien, 29. septembrī, ir uzsācis kriminālprocesu pret bijušo politiķi Andreju Mamikinu par agresorvalsts Krievijas veikto noziegumu Ukrainā iespējamu slavināšanu un attaisnošanu. Kriminālprocess pret A. Mamikinu sākts saskaņā ar KL 74.1 pantu, dienestam izvērtējot personas pēdējā laika izteikumus vairāku Kremlim lojālu Krievijas televīzijas kanālu raidījumos, kā arī sociālās tīklošanās vietnēs. VDD ir konstatējis A. Mamikina izteikumus, ar kuriem dienesta vērtējumā tiek atbalstīts un glorificēts Krievijas sāktais karš Ukrainā. VDD sniegs papildu informāciju par izmeklēšanas gaitu atbilstoši kriminālprocesa virzībai.
Relīze pieejama šeit.
VDD lūdz sākt kriminālvajāšanu par ES sankciju pārkāpumu
VDD ir rosinājis prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret vienu personu par tāda noziedzīga nodarījuma veikšanu, par ko ir paredzēta kriminālatbildība saskaņā ar KL 84. panta pirmo daļu, t.i., par Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpšanu.
Kriminālprocesu pret šo personu VDD uzsāka 2022. gada 28. septembrī, un izmeklēšanas laikā tika iegūta informācija par to, ka persona pārkāpa ES noteiktās sankcijas attiecībā uz dzelzs un tērauda produkcijas importu ES. Proti, persona pārkāpa ES Padomes Regulas Nr. 765/2006 1.q pantā noteikto aizliegumu importēt ES dzelzs un tērauda izstrādājumus, ja to izcelsme ir Baltkrievija vai ja tie tiek eksportēti no Baltkrievijas. Līdz ar kriminālprocesa uzsākšanu pret minēto personu, VDD bija sācis arī procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu uzņēmumam, ko minētā persona ir pārstāvējusi.
Nosūtot kriminālprocesa materiālus prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret minēto personu, VDD rosināja prokuratūru arī turpināt procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu pret šīs personas pārstāvēto uzņēmumu.
Relīze pieejama šeit.
VDD lūdz sākt kriminālvajāšanu pret personu par luksusa preces neatļautu nodošanu Krievijas pilsonim
VDD ir rosinājis prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret vienu personu par tāda noziedzīga nodarījuma veikšanu, par ko ir paredzēta kriminālatbildība saskaņā ar KL 84. panta pirmo daļu, t.i., par ES noteikto sankciju pārkāpšanu.
Kriminālprocesu pret šo personu VDD uzsāka 2023. gada 6. aprīlī. Izmeklēšanas laikā tika iegūta informācija par to, ka šī persona nodeva citai personai Krievijā luksusa klases automašīnu un tādējādi pārkāpa ES Padomes regulu Nr. 2022/428, kas aizliedz tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt luksusa preces jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā vai izmantošanai Krievijā.
Līdz ar kriminālprocesa uzsākšanu pret minēto personu, VDD bija sācis arī procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu uzņēmumam, ko minētā personā ir pārstāvējusi. Nosūtot kriminālprocesa materiālus pret minēto personu prokuratūrai un rosinot to uzsākt kriminālvajāšanu pret šo personu, VDD arī rosināja prokuratūru turpināt procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu pret šīs personas pārstāvēto uzņēmumu.
Relīze pieejama šeit.
KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret bijušo amatpersonu par pašvaldības kapitālsabiedrību līdzekļu nelikumīgu pārskaitīšanu uz privāto bankas kontu
18. septembrī, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtīja Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pierādījumus, ka divu Tukuma novada pašvaldības kapitālsabiedrību bijušais valdes loceklis nelikumīgi izsniedza sev 38 aizdevumus kopsummā par 22 000 EUR.
KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka valsts amatpersona nelikumīgi pats sev izsniedza 38 aizdevumus, pašvaldības kapitālsabiedrību līdzekļus pārskaitot uz savu privāto bankas kontu. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādu darbību īstenošana ir aizliegta. Noziedzīgais nodarījums īstenots laika posmā no 2022. gada 6. septembra līdz 27. novembrim.
KNAB kriminālprocesu uzsāka 2023. gada 21. februārī un izmeklēja valsts amatpersonas dienesta pilnvaru pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā. KNAB, nosūtot krimināllietas materiālus Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai, noslēdza attiecīgo pirmstiesas izmeklēšanu. Pašlaik prokuratūrai kā procesa virzītājai jālemj par krimināllietas turpmāko virzību.
Relīze pieejama šeit.
KNAB veicis kriminālprocesuālās darbības saistībā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā
12. septembrī, KNAB iepriekš uzsākta kriminālprocesa ietvaros veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas, vairākos objektos. 2023. gada 9. jūnijā Eiropas Prokuratūra (EPPO) uzsāka kriminālprocesu un to nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai. KNAB šajā kriminālprocesā izmeklē noziedzīgus nodarījumus, par kuriem atbildība paredzēta KL 177. panta trešajā daļā un 318. panta trešajā daļā, t.i., krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.
KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka Valmieras pilsētas pašvaldības valsts amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība tās īstenota projekta ietvaros prettiesiski iegūtu vairāk nekā 4 000 000 EUR Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Projekts saistīts ar infrastruktūras izveidi ēkai Valmierā. Tādā veidā personas nodarījušas Eiropas Savienībai zaudējumus lielā apmērā. Pašlaik sešām kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību. KNAB turpina veikt pirmstiesas izmeklēšanu un nostiprināt iegūtos pierādījumus.
Relīze pieejama šeit.
Sorainen norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Aktualitātes
Cietsirdība pret dzīvnieku un atbildība par to
15.augustā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesores Valentijas Liholajas raksts par atbildību par cietsirdību pret dzīvniekiem.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 15. augusta numurā Nr. 33 (1299) šeit.
Tiešuma principa ierobežojumu kompensējošie mehānismi pirmstiesas kriminālprocesā (II)
5.septembrī žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorantes, Sorainen zvērināta advokāta palīdzes Ērikas Gribonikas raksts par tiešuma principa ierobežojumu kompensējošajiem mehānismiem pirmstiesas kriminālprocesā.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 5. septembra numurā Nr. 36 (1302) šeit.
Izlīgšanas nozīme krimināllietas iztiesāšanā
12.septembrī žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Zemgales apgabaltiesas tiesneses Ingas Putras raksts par izlīgšanas nozīmi krimināllietas iztiesāšanā.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 12. septembra numurā Nr. 37 (1303) šeit.
Aktualitātes OECD rekomendāciju izpildē korupcijas apkarošanā
26.septembrī žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurora Māra Lejas raksts par EOCD rekomendāciju izpildi korupcijas apkarošanā.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 26. septembra numurā Nr. 39 (1305) šeit.
Paveiktais nodokļu noziegumu apkarošanas sfērā
26.septembrī žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Nodokļu un muitas lietu prokuratūras virsprokurores Vinetas Zvirbules raksts par paveikto nodokļu noziegumu apkarošanas sfērā.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 26. septembra numurā Nr. 39 (1305) šeit.
